#daras tos

[spacelessbian]

Ranking my favorite Star Trek TOS girlies

This is specifically about the women of the week, excluding those who appeared once in TOS but later reappeared in other Star Trek shows (like T'Pring, Amanda or Una). There are so many! Most are kinda meh eye candy, however, some are just great. Here we go...

13 Kelinda (2x22 By Any Other Name) : she's not a girl, she is hundred tentacle alien trapped in a woman's body

12 Roberta Lincoln (2x26 Assignment: Earth) : just there to slay, she has some serious Doctor's companion vibes

11 Lenore (1x13 Conscience of the King) : a murderous girlie with an unhealthy fixation on her father, you gotta love her

10 Irina Galliulin (3x20 The Way to Eden) : Academy drop out in a sexy hippie polycule, what else do you need?

9 Shahna (2x16 The Gamesters of Triskalion) : admittedly mostly there to look pretty, but I love her, I want her to come back

8 Martha Landon (2x5 The Apple) : the first person in the show to high kick in a fight, honestly an icon

7 Horta (1x25 The Devil in the Dark) : she's a blob of lava, she's a mother, she's into Spock, she is everything

6 Daras (2x21 Patterns of Force) : she's an undercover freedom fighter who turned her own father in to get the enemy's trust, hardcore af

5 Marta (3x14 Whom Gods Destroy) : criminally insane Orion who quotes Shakespeare and then claims she is the author, iconic

4 Vanna (3x21 The Cloud Minders) : in her first scene she beats Kirk in a hand to hand combat, 'nough said

3 Janice Lester (3x24 Turnabout Intruder) : yes, go exercise your girl power by murdering a lot of people and stealing Kirk's body, you can do anything, I believe in you!

2 Romulan Commander (3x2 The Enterprise Incident) : the only female captain we'll get to have for a long time, absolute queen, so sexy and powerful with great sense of fashion

1 Miranda Jones (3x5 Is There in Truth No Beauty) : my favorite by a lot, she is conflicted, annoying, petty and ready to kick sexist and ableist asses on the spot

There are more that I could mention, but I thought 13 is an okay number to stop.

[subconsciousimagism]

Zīmējums ar vārdiem (part ???)

tam tam tam tam tam tam TAM TAM TAM TAM TAM TAM TAM TAAAAAAAAAAA TATATATATA

Hehehehe nakts mānija pārņēmusi ķermeni uzlikšu multenes fonā lai aizmigt. Tu jautāsi kpc multenes? Aaa nuu elementāri. Bērnība! Zem segas ietinusies pati sev ieslēdzu teļuku skatos multenes līdz brīdim kad parubīšos. Multenes bija skaļākas par manām domām. Multenes bija skaļākas par strīdiem. Multenes bija skaļākas par šķīvju šķaidīšanu. Multenes bija skaļākas par visādiem briesmoņiem zem gultas. Teļukā bija viss kas nebija man. Bet nu nerunāsim par šito! Es negribu atcerēties visu šito bērnību šmērnību apzīmētas sienas bērnu istabā un lelles ar sabojātām pričenēm kuras uztaisīja mana māsa. Jā vispār kā viņai diez iet? Ko viņa dara? Viņa sev liek multenes pa nakti lai aizmigt? Viņa diez atcerās kā viņaraudājasavādzimšanasdienāunesbijuklātunapsolījuviņaikapaņemšuviņulīdzidzīvotarmaniārzemēs? Ironiski jo tagadviņadzīvoārzemēsbetnearmaniunesviņunobloķējuunviņadrošiviendomākamanviņaneciknepis. Hahahahahahahhahahahahhahaahahahahahaha. Es teiktu ka tas ir muļķīgi jo manļotiļotipisunmanvispārpatiesībāpisvisskasapkārtnotiekunkatrureizikadescenšosseviliktpirmajāvietāmanfiziskipalieksliktiunmanliekaskaesizvemšosjoesesmupieradusicitusliktpirmajāvietāunpārdzīvotjaviņinejūtaslabi. Vai es daru kaut ko ne tā? Vai es izdarīju kaut ko ne tā? Vai visi mani lēmumi bija pareizi? Vai vienkārši es tos mēģināju padarīt pareizus? Vai tas ir slikti? Kas ir slikti? Es esmu slikta? Nu ja tev tas palīdz gulēt pa naktīm tad lai nu tā būtu. Jūtu. Pūtu. Gūtu? Kļūtu? Pļūtu. Es tik ļoti miru nost no tās slimošanas man likās ka es nomiršu un es pat nepārspīlēju! Es tikai slīpēju. Nedaudz slīdēju. Un varbūt mīlēju. Varbūt? Kur būt un kad var? Kad kur? Būt var? Kad būt un kur var? Un un kur kad var būt? Būt un kur var un kad? Nē šitais vārdu rosols jau paliek par treknu. Ir septiņi no rīta bet manas acis ir kā pūcei tikai dzirde gan man ir slikta kaut kad vaaaaaaaajadzētu aiziet pie urologa. Urologa? Urla un logs? Urla pie loga? Urla pie loha? Lohs pie urla? Kur lai kurlai urlai dur lai? Lai dur kur kurlai urlai? Kurlai lai dur durlai kur dur? Kur lalalala dur dur lalalala kur kur kur? Ko bļe? To bļe! Uzstaisi sviestmaizes apēd tās. Tur nav nekāda rīme nekad arī nebija domāta. Bojāta. Godāta. Nomāta. Rotāta. Gļotāda. Cūkāda. Drūmāda. Skumāda. Dusmāda. Priekāda. Ko bļe? To bļe! Uztaisi sviestmaizes apēd tās. Kam ir domātas rīmes? Lai tavām ausīm ir patīkami? Ja tev citas skaņas liekas nepievilcīgas tad varbūt aizej pie urologa? Nu pie tā logu loha. Vai kā viņš tur? Pie kāda secinājuma es biju tikusi? Kur es vispār biju tikusi?

Āāāaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.

Es atcerējos.

Pēc visa šī klauna murga, es atcerējos.

Ar visiem šiem logu lohiem, sviestmaizēm, drūmādām un citām neeksistējošām lietām (sviestmaizes neeksistē?)

Es centos novērst uzmanību,

kā lai to pasaka…

Emm…

es centos nedomāt par to faktu…

Ka tu esi lohs!

(Skatītāji smejas fonā) Paldies visiem skatītājiem! Jūs esat labākie! Ikmēneša cirkam nu ir pienācis laiks doties uz citu lokāciju.

Tiekamies nākammēness!

[rememberthetruth]

Dieva rokas ir vienīgās, kas tiesā taisni. "Allāhs teica: 'Ak, Mani kalpi, Es esmu aizliedzis netaisnību Sev un esmu aizliedzis to arī jums, tāpēc nesodojiet viens otru. Ak, Mani kalpi, jūs visi klīstat, izņemot tos, kuru Es esmu vadījis, tāpēc meklējiet Manu vadību, un Es jūs vadīšu. Ak, Mani kalpi, jūs visi esat izsalkuši, izņemot tos, kuru Es esmu barojis, tāpēc meklējiet pārtiku no Manis, un Es jūs pabaros. Ak, Mani kalpi, jūs visi esat kaili, izņemot tos, kuru Es esmu apģērbis, tāpēc meklējiet apģērbu no Manis, un Es jūs apģērbšu. Ak, Mani kalpi, jūs grēkojat naktī un dienā, un Es piedodu visus grēkus, tāpēc meklējiet piedošanu no Manis, un Es jūs piedošu. Ak, Mani kalpi, jūs nevarēsiet Mani kaitēt tā, lai Mani ievainotu, un jūs nevarēsiet Mani labumam kaitēt. Ak, Mani kalpi, ja jūsu pirmais un pēdējais, cilvēki un džini, būtu tik godīgi kā godīgākā sirds starp jums, tad tas neiedzēsinātu Manu valstību ne par pirkstu galu. Ak, Mani kalpi, ja jūsu pirmais un pēdējais, cilvēki un džini, būtu tik ļauni kā ļaunākā sirds starp jums, tad tas ne samazinātu Manu valstību ne par pirkstu galu. Ak, Mani kalpi, ja jūsu pirmais un pēdējais, cilvēki un džini, stāvētu vienuviet un lūgtos no Manis, un Es katram dosu to, ko viņš lūgs, tad tas ne samazinātu to, ko Es piederu, izņemot to, kas samazinās no okeāna, kad tur iemērc adatu. Ak, Mani kalpi, jūs tiekat novērtēti tikai pēc jūsu darbiem, un Es jums atmaksāšu par to, tāpēc lai tas, kurš atrod labo, slavē Allāhu, un tas, kurš atrod citu, nepieskaita vainu nevienam citam kā viņam pašam.'" (Sahih Muslim) Viens Dievs, kas radījis mūs no māla, mēs visi no vienas dvēseles nākam. Cilvēki, kas tic Dievam, zina, ka nāve nav beigas. Un no tiem, kas zina, ka nāve nav beigas, Vai ir iespējams kā nogalināt tos? Es liecinu, ka ir tikai viens Dievs mūsu kalpošanas vērts. Un Muhammeds (pbuh) ir viņa pēdējais pravietis un vēstnesis. Nāc un uzšķērd manu vēnu, Pie Dieva es pēc taisnības vērsīšos tajā dienā, kad Dievs tiesās. Nāc, kliedz man virsū, uzbrūc un pazemo, Apmelo, nosodi, apzodz un kārdinājumos ved, Pie Dieva es pēc atbalsta un palīdzības vēršos. Kaut visa nācija ir pret Tevi, ja Dievs ir ar Tevi, Tā Tev ļaunumu nespēs nodarīt,. Un kaut pasaule tev vēlēs labu, ja Dievs tev nevēlēs, Neviens Tev nespēs palīdzēt. Pēc Dieva vārds, mūsu liktenis jau ir lemts, Un viņam vienam pieder nedalīta vara, Viņam vienam pieder debesis un zeme. Kas radītas septiņās dienās. No zemes mēs esam radīti un zemē mums atgriezties. Tur guldīs mūs līdz Dievs mūs atkal cels no zemes augšā, lai tiesātu. Tiesātu tai dienā, kad dvēseles  drebēs bailēs. Kur būs mūsu galamērķis, tas mūsu rokās, mūsu izvēlēs, ko radām. Ko meklē Tu, to Tu atradīsi. Ja klauvē un meklē Dievu, Dievs Tev ļaus viņu ieraudzīt. Kā Allah mums māca un priekšā saka – Ja Tu nāc pie manis kaut plaukstas lielumā, es pretī nāku rokas stiepumā. Ja Tu nāc soli man pretī, es steigšos pie Tevis skrienot. Bet kurš labprātīgi vēršas prom, to Dievs aklu dara. Nāve, tās nav beigas, un mums visiem – ticīgiem un neticīgiem, būs Dieva priekšā stāvēt un savus dzīves laika darbus viņam priekšā stādīt.

[bb-latvija]

Sarežģīts vecums ir tad, kad pusaudži pārstāj paklausīt saviem vecākiem, kad no viņiem vairākas reizes jāprasa viens un tas pats un kad šķiet, ka viņi apzināti visu dara savādāk, nekā tiek prasīts. Izrādās, ka tik grūtu vecumu pārdzīvo ne tikai cilvēki, bet arī suņi. Notingemas universitātes un Ņūkāslas universitāšu pētnieki veica eksperimentu ar vairākiem desmitiem jaunu labradoru, zelta retrīveru un viņu krustojumiem: kinologi un svešinieki pavēlēja "sēdēt", un suņi vai nu paklausīja nekavējoties, vai arī atteicās paklausīt un bija jākomandē vēlreiz. atkal. (Šīs šķirnes parasti tiek audzētas kā suņi-pavadoņi, tāpēc viņiem jāpakļaujas ne tikai tiem, kas tos apmāca, bet arī tiem, kam tie vēlāk tiek doti.) Suņu uzvedība tika salīdzināta pēc pieciem mēnešiem līdz 8 mēnešiem. Piecos mēnešos suņi paklausīja gan saviem saimniekiem, gan svešiniekiem, bet astoņos mēnešos sākās problēmas: suņi pārstāja paklausīt dresētājam, bet bija pārāk gatavi paklausīt svešiniekiem. Astoņi mēneši atbilst pusaudža vecumam, un Biology Letters rakstā tika atklāts, ka jo sliktākas bija pusaudžu suņu attiecības ar viņu saimnieku-dreseri, jo vairāk viņi bija gatavi paklausīt svešiniekam. Kas atkal līdzinās cilvēku pusaudžiem, kuri aktīvāk meklē autoritāti ārpus ģimenes, jo sliktākas ir attiecības ar tuviniekiem. Autori papildus aptaujāja 285 suņu īpašniekus un suņu trenerus, kuri strādāja ar labradoriem, zelta retrīveriem un vācu aitu suņiem par to, kā suņu psiholoģija mainās jauniem suņiem. Patiešām, astoņos mēnešos, pēc suņu audzētāju domām, suņiem sākās grūts vecums: ja no pieciem līdz astoņiem mēnešiem viņi bija labi apmācīti un ātri izpildīja komandas, tad astoņos mēnešos viņus apmācīt kļuva daudz grūtāk, un suņi apstājās. izpildot pat tās komandas, kas bija labas.iemācījies agrāk. Grūtības augt parasti tiek skaidrotas ar hormoniem (lai gan šajā jautājumā ir dažādi viedokļi) un izmaiņām smadzenēs, kas attīstās. Acīmredzot hormoni un smadzeņu pārveidošana notiek ne tikai cilvēkiem, bet arī suņiem, un būtu interesanti uzzināt, kādiem zīdītājiem jaunībā ir grūts vecums.

[jauniekartupelisi]

12. Gaitenis

Pirmā augustā rītā es sapakojos, saliku somā visus našķus, parpalas, lādētājus, planšetes utt. un devos uz slimnīcu, nezinot, cik ilgi mani tur paturēs šoreiz. Nebija arī īsti skaidrības, ko ar mani tur darīs. Vienīgā spalvainā sajūta gan bija, ka MRI gribēs taisīt, lai paskatītos, kā manām smadzenēm sokas pēc tām piecām dienām IV dripu un nedēļas steroīdu ripu. Aizkratījos līdz slimnīcai un devos uz savu korpusu iereģistrēties. Tur man pateica, ka esmu nepareizajā ēkā, jāiet uz otru. Aizgāju uz otru ēku, paņēmu rindas kārtas numuriņu un gaidīju. Kad mani izsauca, ievilkos kabinetā ar visām savām parpalām, iedevu papīrus, kuri man bija ārstes iedoti, kad iepriekš mani rakstīja ārā, iedevu personu apliecinošu dokumentu un gaidīju, kad mani iereģistrēs. Tiku atkal pie aproces, kura, joprojām, apstiprināja, ka esmu vīrietis. Slimnīcas darbiniece man jautāja, vai ir kas mainījies personas datos, kopš iepriekšējās ciemošanās. Teicu, lai pārbauda kontaktpersonas tel. nr., jo iepriekšējā reizē, kad mani mēģināja dabūt rokā uz kavēto IV dripu, kontaktpersonu nevarēja sazvanīt. Protams, ka tel. nr. bija pierakstīts kļūdaini, tāpēc arī tur nevienu nevarēja sazvanīt. Izlaboju numuru, tagad piekodināju Danai, ja zvana no “no caller id”, būs jāceļ. Ja zvana no “no caller id”, kamēr es skaitos slimnīcā…nu…gatavojies. Diez vai zvana pateikt, ka man viss ir kārtībā un es sūtu sveicienus.

Mēģināju pateikt arī to, ka neēdu gaļu un man nevajag dot šļuras vien, jo es varu sakost ēdienu pats. Abas slimnīcas reģistratūras darbinieces tikai nosmējās par man šļuru pretenziju (jā, jo viņām tas nav jāēd) un pateica, ka par gaļas neēšanu man esot jāsaka manā nodaļā. Tikai, kam tieši jāsaka? To man nepateica. Iedeva papīrus un teica, lai eju atpakaļ uz otru māju, braucu uz piekto stāvu un liekos gultiņā. Vēl speciāli noprasīju, vai tiešām uz piekto stāvu (iepriekš bija ceturtais), uz ko man atbildēja, ka esmu ielikts piektajā stāvā.

Aizkātojis atkal atpakaļ uz otru ēku, devos iekšā līdz liftam, uzspiedu podziņu un gaidīju. Pēkšņi, man blakus uzradās daktere, kura pirmajā ciemošanās reizē bija dežurējošā neiroloģe un izteica man aizdomas, ka man varētu būt audzējs. Šoreiz mēs jauki parunājām. Viņa izteica prieku par to, ka izskatos labāk, kustos labāk, ka roka jau ir daudz kustīgāka un vispārīgi par to, ka es esot saņēmies pie viņiem nākt un kaut ko darīt. Atvērās lifta durvis un viņa aicināja mani iekšā, sakot, ka viņa arī braucot turpat. Viņa uzspieda 4. stāva pogu. Ieminējos, ka otrā mājā man teica, ka esmu ielikts 5. stāvā. Uz ko daktere atbildēja: “Nū…nē. Tu joprojām esi pie mums, Tevi turpinās ārstēt tā pati daktere, Tev jābrauc uz 4. stāvu.” Te slimnīcā joprojām ir sajūta, ka viena roka nezina, ko otra dara. Un es kā nesens roku un to trūkuma eksperts varu apstiprināt…tas ir kaitinoši.

Iegājis savā neiroķirurģijas nodaļā, apstājos pie recepcijas dāmas un smaidīju. Viņa mani pat atcerējās. Tā varētu būt, ja esmu, šķiet, jaunākais pacients visā nodaļā. Man blakus uzradās arī mana ārstējošā daktere, kura šķita priecīga, ka neesmu notinies ar galiem un esmu ieradies kā bija norunāts. Izrunājāmies, kā man sokas, kā jūtos utt. Teicu, ka ir labāk…daudz labāk. Pacilāju rociņu, nolasīju apkārt redzamos tekstus utt. Viss baigi forši. Daktere saka, ka esmu atpakaļ savā mīļajā 13. palātā, uz ko reģistratūras dāma atbild, ka…13. palātā nav vietas. Daktere saka, ka šodien tur viens džentelmenis rakstīšoties ārā, es iešot viņa vietā. Saka, lai es pagaidām pasēžu tepat gaitenī. Nu, labi. Iekārtojos krēslā, noliku parpaliņas blakus un sēžu.

Pēc kādām 40 minūtēm nesa brokastis. Es nezinu, kas bija brokastīs, jo tos, kuri sēž gaitenī, nebaro un, pa lielam, vispār ignorē. Turpināju sēdēt. Vēl pēc divām stundām gaiteņa krēslā, pie manis pienāca reģistratūras dāma un tā mazliet žēli teica, ka man joprojām neesot gulta un, ja es neaizklīstot pavisam tālu, es varot iet kaut kur pastaigāt vai ko tml. Uzmetu plecā somas un devos ārā. Svaigs gaiss un tā. Apsēdos slimnīcas teritorijā uz soliņa, pagāja kādas 3-4 minūtes un sāka līt. Vilkos atpakaļ uz savu gaiteni un krēslu.

Kādu pusstundu vēlāk, pie manis pienāca medmāsa un teica, ka likšot man katetru, jo es tomēr šodien tikšot uz MRI. Iegāju pie viņas kabinetā (jo palātas un gultas man joprojām nav), uzliku roku uz galda un gaidīju dūrienu. Māsa pateica, ka dikti negribētu durt elkoņa locītavā, jo, ja nu kaut kas noiet greizi un es nolaužot katetru. Nu, paldies, tāda paranoja, ka tā adata/truba nolūzīs un…paliks manā vēnā(?) man vēl nebija. Tagad ir…Viņa tur pētīja un bakstīja manu roku, līdz saprata, ka sakarīgākā vieta, kur iedurt katetru ir…elkoņa locītavā. Super! Iedūra, ielika katetru, notestēja katetru, viss forši, ej sēdi gaitenī un gaidi, kad sauks uz MRI. Sēdēju gaitenī, baidoties kustināt roku, lai katetra nenolūztu un gaidīju savu MRI kārtu.

[grifrift]

JAUNĀ LAIKMETA PROBLĒMAS

Sems Boltons manāmi nervozēja. Nemitīgi piekārtojot ar dārgu pomādi pielaizītos, retos matus, viņš gariem, stīviem soļiem mērīja kabinetu.

"Desmit soļu platumā, divpadsmit ar pusi garumā..."

Sema smadzenes mehāniski reģistrēja informāciju, taču nespēja pārslēgties no smagnējām pārdomām.  Vīrieša pelēkās, mazliet kā zivij izvalbītās acis jau n-to reizi pavērās antīkajā sienas pulkstenī.

"Velns, tas iedomīgais Pingvīns atkal kavē!"

iekšēji nolamājās saērcinātais Boltons.

"Esmu gatavs apzvērēt, ka viņš to dara apzināti, lai uzsvērtu savu statusu."

Pingvīna jeb Ādama Prestona amats patiešām bija ievērojams - viņš bija Panamerikas ministru prezidents. Savu iesauku valdības gaiteņu aprindās viņš ieguva pateicoties unikālajai, absurdi neveiklajai gaitai, kā arī modei uz aizvēsturiskiem, melniem uzvalkiem. Pingvīns bija slavens ar savu neticami labo politisko ožu un spēju noturēties pie siles par katru cenu. Jāteic gan, ka Sems pats arī nebija nekāds izsūtāmais zēns, bet gan visas Panamerikas pārdošanas ministrs. Šajā valstī bija tikai divi cilvēki, no kuriem Boltons varēja dabūt sukas. Viņa sieva Sāra un augstāk pieminētais misters Pingvīns. Par nelaimi šajā sasodītajā aprīļa dienā abiem bija iegansts būt ar Semu nemierā. Tikmēr pagriezās īstā koka durvju apzeltītais rokturis un Sema drudžainais domu gājums aprāvās. Šūpojoties un komiski grozot trekno pēcpusi, pārdošanas ministra glaunajā darbtelpā ielāčoja otrais cilvēks valstī - slīpētais ministru prezidents Ādams Prestons.

Sema platā piere spīdēja kā pilnmēness. Notecējusī pomāde sajaucās ar sviedriem. Zobu sāpēm līdzīgā saruna ar Prestonu vilkās jau divas stundas. Horizonts tai nebija vēl redzams.

"Paklausies mani uzmanīgi, Sem. Tu pats lieliski redzi, kas notiek aiz loga."

Boltons lieliski zināja, ka galvaspilsētas ielās jau vairākas nedēļas notiek vērienīgi streiki un protesti sakarā ar nepieredzēti augsto bezdarba līmeni, taču pabāza galvu ārā pa logu, lai vēlreiz par to pārliecinātos.

"Tas, ka policija pagaidām spēj savaldīt šo trakojošo pūli vēl nebūt nenozīmē, ka viņi to spēs arī turpmāk. Spiediens pieaug. Vai tu saproti, kas būs, ja šie barbari, šie noskrandušie plebeji tiks līdz mūsu greznajiem apartamentiem? Esi lasījis lozungus uz viņu plakātiem? Ar mums būs cauri! Šogad man ar titāniskām grūtībām izdevās nosargāt savu amatu, un es netaisos kļūt par politisku vai pat, pasarg Dievs, fizisku līķi dēļ tāda nejēgas kā tu!"

"Khm.. Ser Ping.. ekhm.. Preston, es daru visu, kas manos spēkos, taču cilvēki gluži vienkārši vairs nepērk. Viņu mitekļi jau tā ir piesātināti ar nevajadzīgām precēm. Reklāma vairs nestrādā kā agrāk. Turklāt, tagad aizvien lielāku popularitāti gūst tie "zaļie" smerdeļi, ekoaktīvisti  - dažādu pasugu vegāni un hipiji ar neskūtām padusēm un tā tālāk. Viņi sludina askētismu planētas labā. Taču faktiski bendē mūsu ekonomiku. Tad vēl tas mākslīgais intelekts, kas jau iznīcinājis vairākas profesijas.."

"Bolton!"

Ādams skaļi, pārsteidzoši spalgā balsī nobļāvās, apturot Semu pusvārdā. Pārdošanas ministra pieri papildus pomādei un sviedriem tagad klāja arī Pingvīna siekalu daļiņas. Kad šefs dusmojās, viņš runāja ar nokrišņiem.

"Esmu pilns līdz kaklam ar taviem attaisnojumiem. Ja cilvēki nepirks preces, aizvērsies ražošanas uzņēmumi. Tas nozīmē, ka protestējošo bezdarbnieku rindas ielās būs vēl kuplākas. Pats visu labi saproti. Mēs šobrīd nekādi nevaram atļauties vēl vienu pārprodukcijas krīzi. Man nav tev jāskaidro elementāras lietas. Ja tradicionālās metodes nestrādā, meklē jaunus risinājumus. Tāpēc tu esi šajā kabinetā. Vari uzpirkt tos, kā viņus sauca.. influenza.. nē, tā bija slimība.. ē.. influencerus. Vari apsūdzēt ekoaktīvistus visos septiņos nāves grēkos un uzsūtīt viņiem FIB. Man ir pie dirsas. Es gribu no tevis rezultātu. Gaidīšu tavu plānu līdz trešdienai. Uzskati, ka šī ir tava pēdējā iespēja."

Durvis skaļi aizcirtās. Kādu brīdi Sems turpināja stāvēt sastindzis veroties tukšumā. Tad sarosījās un izvilka no rakstāmgalda atvilktnes kabatslakatu. Beidzot, viņam radās ilgi gaidītā iespēja noslaucīt kņudošo, boulinga bumbai līdzīgo pieri.

Vecā laikrāža svārsts jau sita desmito stundu, taču sašļukušais Boltons vēl nebija pametis savu darba vietu. Malkojot nu jau trešo burbona glāzi, viņš flegmatiski vērās mudžekļainajos tapešu rotājumos. Stūrī mētājās vardarbīgi piesmietā kaklasaite. Vajadzēja braukt uz mājām. Tomēr, pēc garās dienas pārbaudījumiem vēl klausīties Sāras pārmetumos pagalam nebija dukas. Sagurušais politiķis pārcilāja prātā visdažādākās domas, tēlus un iespaidus, cenšoties atrast kaut niecīgāko pavedienu sava uzdevuma risinājumam. Diemžēl, Boltona apziņa bija stūrgalvīga, tā atkal un atkal atgriezās pie nepatīkamās sarunas ar Pingvīnu. Priekšnieka resnā pakaļa, protesti, Sema neveiklā taisnošanās, zaļie, mākslīgais intelekts - viss gāja uz riņķi kā karuselī.

"Mjā, tā saucamais mākslīgais intelekts ir mainījis pasauli."

viņš melanholiski prātoja.

"Varbūt man arī pamēģināt?"

Ieslēdzis datoru, Sems aizsmakušā balsī uzdeva savu sakrālo jautājumu:

"Kā pārdot vairāk?"

"Jo vairāk personu, jo vairāk var pārdot!"

nevilcinoties atbildēja salkanā, mazliet pavedinošā programmas balss.

"Elementāri, Vatson!"

nikni atcirta Boltons. To jebkurš skolnieks varētu izdomāt. Žēl tikai, ka papildus visiem sūdiem, arī demogrāfiskais stāvoklis valstī gāja uz grunti brīvā kritienā. Neba jau Sema kompetencē bija to uzlabot. Lai uz brīdi atslēgtos, viņš ieslēdza TV, izvēloties kanālu uz labu laimi. Turpinot malkot grādīgo, Sems ar vienu ausi klausījās psihiatra vērtējumu par valstī samilzušajām cilvēku garīgās veselības problēmām.

"..Aplūkosim, piemēram, šādu gadījumu Ohaio - Kāds zēns bērnībā tika pakļauts vardarbībai, lai gan pats viņš to nespēja atcerēties. Domājams, tas ir tādēļ, ka jau piecu gadu vecumā viņā mita trīs personas. Pat tie ārsti, kas pirms tam bija skeptiski par viņa stāvokli, pēc tikšanās ar pacientu atzina, ka redzēja dažādas personas vienā cilvēkā. Viņa runas veids un pat akcents mainījās, viņa ķermeņa valoda diferencējās atkarībā no dominējošās personības..."

Boltons saausījās. Kaut kas no nupat dzirdētā iekustināja viņa notrulinātos intelekta zobratus. Viņš juta, ka tikko ir ieņemts trausls idejas embrijs. Šo iedīgli nedrīkstēja pazaudēt. Pēkšņi, mākslīgā intelekta atbilde viņam vairs nešķita tik muļķīga.

Ministru kabineta trešdienas sanāksmē valdīja apjukums, lai neteiktu šoks. Pie ovālā galda visi sačukstējās, raustīja plecus un meta slīpos skatienus uz Pingvīnu, kurš nupat iegrozīja savu miesu telpā. Viņš bija tērpies lietišķā rozā svārku kostīmā. Galvu līdz pat pleciem sedza blondo matu parūka. Prestona kaklu rotāja branga pērļu kaklarota. Kājas bija gludi skūtas. Tuvāk sēdošie sajuta arī saldo dāmu parfīma smaržu.

"Tā, tā, kas tie par maskulīno seksistu skatieniem?"

"Prestona kungs.."

"Šodien es neesmu Prestona kungs, sauciet mani par Dženiju! Tūliņ pārdošanas ministrs jums visu pastāstīs. Acīmredzot, jūs neskatāties televīziju."

Telpā lepni iesoļoja Boltons. Arī viņš izskatījās visnotaļ ekstravaganti. Izbalējusī džinsu jaka, puscaurspīdīgs topiņš, lieli zelta riņķi ausīs, apspīlētas ādas bikses. Tēlam treknu finišu pielika sieviesu melnās lakādas kurpes ar augstiem papēžiem.

"Kungi, dāmas un transpersonas, man ir tas gods jums paziņot, ka ir sācies jauns laikmets. Taču, es ļaušu savā vietā runāt ekspertiem."

Sems nospieda pogu uz TV pults. Milzīgo sienas ekrānu piepildīja slavenas influenceres studija.

"Jā, patiešām, es svēti ticu, ka viena personība ir totāla aizvēsture. Cik ilgi mēs vēl nospiedīsim sevī pārējo apziņas iemītnieku vēlmes? Esmu pārliecināta, ka mūsdienīgam cilvēkam obligāti vajag vismaz septiņas personības. Katrai nedēļas dienai. Lai izceltu visas personības šķautnes, es noteikti iesaku arī pielāgot savu tēlu - garderobe, meikaps, automašīna - tie ir lieliski veidi, kā pavēstīt pasaulei par katras personas dzīves stilu un  unikālo raksturu. Starp citu, droši apmeklējiet manu interneta veikalu - tur jūs atradīsiet vislabākos piedāvājumus jaunam, modernam dzīvesveidam!"

A.

[html-nae]

D E V O T E D

Blaise Zabini x fem!oc

WC: 716

Tag.

A game that children played.

A game that Blaise and Adara played as well.

Both snuck out of their dorms hours passed curfew, meeting in the slytherin common room. Both dressed in their pajamas, with their wands in hand.

“You ready?”

Adara asked. Her long brown curls bouncing as she looked at the taller slytherin. Blaise smirked and nodded his head, excited for what tonight would bring. The two quietly opened the door and tip toed out into the hallway, covering their mouths to hide the giggles that were threatening to escape them. Sure it was a childish thing to do in the eyes of many, but for Adara and Blaise, it was something fun to do. Something to remember that there were fun times at Hogwarts, instead of all the dangers.

“I hope you’re ready to lose Adara.”

Blaise said, looking down at Adara, taking in her beauty. The dim light highlighted her features and her beautiful brown skin.

“Do you really think you’re going to get me? You might be on the quidditch team but you do nothing but ride your brooms.”

Adara said with confidence, rolling her eyes.

“That might be true but I’m still faster than you, and you know it Love.”

He said causing Adara to stick her tongue out. The boy smiled down at her, he knew she was right, but he wasn’t going to give her the satisfaction of being right. The two snapped their heads up as they heard footsteps creeping down the hallway. Both turned towards each other, their eyes wide. Adara placed her hand over Blaise’s mouth, and pushed him behind a pillar that wasn’t too far from them. He raised a brow in amusement, a small smile playing on his lips that were still under her hand. Adara looked around the pillar, not finding anyone, even though they could still hear footsteps right by them.

‘Harry’

Adara mouthed towards Blaise. She stepped away and both quickly, but quietly, ran towards the kitchen where they normally start the game.

“Ready?”

She asked once they made it to their destination. Blaise nodded.

“I hope your ready to lose.”

He called before counting so she can have a head start.

Adara took off, Blaise giving her a early start did nothing to benefit her, he was hot on her trail. She giggled and slapped her hand over her mouth for the second time that night. Blaise reached out to touch her, but she dodged at the last moment, giving her time to look for a place to hide as he stumbled.

“Adara?”

He called walking down the hall towards their common room, looking around.

“Dara?”

Blaise said worryingly, he knew that they only had a limited amount of time before Filch and Mrs. Norris came looking about. Slim arms wrapped around Blaise’s neck from behind, causing him to jump.

“Tag, your it.”

Adara whispered in his ear as he turned around to face her. He looked down at her with a smile.

“I thought I was it to begin with?”

He questioned wrapping his arms around her waist, rocking them back and forth.

“You were but this was a little more fun.”

She told him bringing her face closer to his. Blaise snorted before closing the space and kissing her. Thunder clapped outside, and rain pelted against the window softly. The dim lighting made the atmosphere seem more real. Blaise pulled away.

“What if I told you there’s a possibility.”

He said rubbing their noses together, still rocking them back and forth. Adara pecked his lips once more,

“Of?”

“Of me being in love with you.”

He told her. Taking her arm and spinning her around. He pulled her closer and led her back into the common room before they were caught.

“So you finally admit it?”

She asked. He nodded and she smiled at him.

“Yeah, maybe I do.”

He answered seriously, taking her by her hips and brining her closer again. Rocking back and forth slowly once more.

“Good. Because I, Blaise Zabini, am completely and utterly in love you with.”

She told him truthfully. He dipped her and planted another kiss on her lips.

“Well I, Adara Rose, am completely and utterly devoted to you, and only you.”

“And I’m eternally grateful for that.”

[xeno-aligned]

hi. i was wondering if you knew of any space related pronouns or maybe alien-esk ones? im alienkin and i don't like the more common pronouns as much.

space:

fi/in/infi/infin/infiniself or infiself

ae/aer/aes/aerself

atmos/atmoself

cie/ciel/(cier/ciers)/ cielself

cie/cir/(cir/cirs)/ cirruself

nim/nim/(nimbu/nimbus)/ nimbuself

rau/aur/ror/rora/auroraself

stratos/stratoself

voi/void/voidself

voi/vois/voiself

a/ac/ux/rux/acruxself

ada/dar/ara/dara/adaraself

ast/aster/asters/asterself

astrum/astrums/astrumself

be/bec/ux/rux/becruxself

be/bel/ix/trix/bellatrixself, bellatriself, or bellaself

be/bet/geu/geuse/betelgeuseself, betelgeuself, or betelself

bene/benet/nas/nasch/benetnaschself or benetself

bri/bright/brightself

ca/cap/nop/nopus/canopu(s)self or canoself

ca/cap/pel/pella/capellaself or capelself

ca/cas/tor/astor/castorself

cel/cer/celes/celeself

cele/celes/celeself

che/ach/nar/ernar/achernarself or acherself

co/con/cons/const/constellself

com/com/comet/comets/comself

da/ald/deb/debar/aldebaranself or aldeself

dar/dark/darkself

de/den/neb/deneb/denebself

di/dip/dipper/dippers/dipperself

di/diph/da/das/diphdaself

do/dor/rad/rado/doradoself or doradself

du/dub/ub/ubhe/dubheself

fla/flare/flareself

fo/mal/hau/haut/fomalhautself or fomalself

ga/gac/ux/rux/gacruxself

ga/gal/gala/galax/galaself

gala/galas/galaself

glim/glim/glimmer/glimmers/glimself

glow/glow/glowself

ha/hal/mal/mal/hamalself

hea/heav/heavs/heavenself

ka/alk/kai/kaid/alkaidself

kai/kait/tos/aitos/kaitoself

kaus/austra/aus/austras/kausself or austraself

kaus/borea/bores/bores/kausself or boreaself

kui/kui/kuiper/kuipers/kuiself

la/al/hen/hena/alhenaself or alhenself

la/alg/gieb/gieba/algiebaself or algiself

la/aln/lam/nilam/alnilamself or alniself

la/aln/nir/nair/alnairself or alnaself

la/alph/phard/phard/alphardself

la/alph/ratz/ratz/alpheratzself or alpherself

la/alt/tir/tair/altairself or altaself

li/al/oth/oth/aliothself or aliself

lu/luna/luns/lunaself lun/lun/lunself

lyr/lyra/lyras/lyrself

lyra/lyr/lyrs/lyraself

mene/menen/menes/menenself

mete/mete/meteor/meteor/meteself

mi/menk/ken/kent/menkentself

mi/menk/lin/linan/menkalinanself or menkalself

mi/mim/sa/osa/mimosaself or mimoself

mi/mir/fa/fak/mirfakself or mirself

mi/mir/rach/ach/mirachself

mi/mir/za/zam/mirzamself or mirself

mia/miap/cid/cidus/miaplacidu(s)self, miaplaself, or miaself

mo/moon/moons/moonself

moon/moons/moonself

na/aln/tak/nitak/alnitakself or alniself

na/nath/ath/ath/nathself

neb/neb/nebself

night/night/nocturne/nocturnes/nightself

nov/novs/novself

nova/novas/novaself

nu/nunk/ki/ki/nunkiself

oort/oort/oort/oorts/oortself

or/or/orion/orions/orself

pa/pavo/pav/pavonis/pavoself

pi/pic/pict/pictor/pictorself

po/pol/polaire/polaris/polariself

po/poll/lux/lux/polluxself or polluself

pro/proc/yon/cyon/procyonself, procyself, or proself

puls/puls/pulsar/pulsars/pulself

py/pyx/pyxis/pyxis/pyxiself

ra/arct/rus/turus/arcturuself or arctuself

re/reg/gor/egor/regorself

re/reg/gul/gulus/reguluself

ri/ril/gel/gels/rigelself

sa/sar/arga/sarga/sarga(s)self

sa/sar/dir/dira/sadiraself

shau/shul/aul/aula/shaulaself

si/sir/rius/irius/siriu(s)self or siriself

so/sol/sols/sols/solaireself

sol/sola/sols/solaself

sol/sun/suns/sunself

space/space/spaces/spaceself spark/sparks/sparkself

spi/spic/ca/pica/spicaself

star/starry/starself star/stars/starself

stel/stel/stellar/stellars/stelself

stell/stellium/stellae/stelliumself

stell/stells/stellself

su/sul/hai/hail/suhailself sy/sky/skyself

ta/ant/res/tares/antareself or antarself

tra/ir/tri/tria/atriaself or atriself

twink/twink/twinkle/twinkles/twinkself

ve/veg/ga/ega/vegaself

ve/verse/verself or verseself

vi/av/vio/vior/aviorself

vo/vol/vola/volans/volanself

wez/zen/wez/zens/wezself or wezenself

wish/wish/wisher/wishers/wishself

cae/caer/caerself

ce/cer/cerself

cro/cron/crons/cronself

er/eris/eriself

jup/jups/jupself

mars/mars/marself

merc/mercs/mercself

nep/neps/nepself

plan/plans/planself

plu/plur/plurself

rea/er/ath/arth/earthself

ter/ters/terself

ven/vens/venself

alien:

alie/alien/alienself

cry/cryp/crys/cryself (cryptic)

eni/enis/eniself (enigma)

myst/mysts/mystself (mystery/mystic)

gala/galas/galaself (galaxy)

(may also be interested in mass effect -themed pronouns?)

[one-identity-at-a-time]

Hi! Do you have any galaxy themed pronouns?

Long list Incoming! -The King

SPACE/CELESTIAL

a/ac/ux/rux/acruxself ada/dar/ara/dara/adaraself ast/aster/asters/asterself astrum/astrums/astrumself be/bec/ux/rux/becruxself be/bel/ix/trix/bellatrixself, bellatriself, or bellaself be/bet/geu/geuse/betelgeuseself, betelgeuself, or betelself bene/benet/nas/nasch/benetnaschself or benetself bri/bright/brightself ca/cap/nop/nopus/canopu(s)self or canoself ca/cap/pel/pella/capellaself or capelself ca/cas/tor/astor/castorself cel/cer/celes/celeself cele/celes/celeself che/ach/nar/ernar/achernarself or acherself co/con/cons/const/constellself com/com/comet/comets/comself da/ald/deb/debar/aldebaranself or aldeself dar/dark/darkself de/den/neb/deneb/denebself di/dip/dipper/dippers/dipperself di/diph/da/das/diphdaself do/dor/rad/rado/doradoself or doradself du/dub/ub/ubhe/dubheself fla/flare/flareself fo/mal/hau/haut/fomalhautself or fomalself ga/gac/ux/rux/gacruxself ga/gal/gala/galax/galaself gala/galas/galaself glim/glim/glimmer/glimmers/glimself glow/glow/glowself ha/hal/mal/mal/hamalself hea/heav/heavs/heavenself ka/alk/kai/kaid/alkaidself kai/kait/tos/aitos/kaitoself kaus/austra/aus/austras/kausself or austraself kaus/borea/bores/bores/kausself or boreaself kui/kui/kuiper/kuipers/kuiself la/al/hen/hena/alhenaself or alhenself la/alg/gieb/gieba/algiebaself or algiself la/aln/lam/nilam/alnilamself or alniself la/aln/nir/nair/alnairself or alnaself la/alph/phard/phard/alphardself la/alph/ratz/ratz/alpheratzself or alpherself la/alt/tir/tair/altairself or altaself li/al/oth/oth/aliothself or aliself lu/luna/luns/lunaself lun/lun/lunself lyr/lyra/lyras/lyrself lyra/lyr/lyrs/lyraself mene/menen/menes/menenself mete/mete/meteor/meteor/meteself mi/menk/ken/kent/menkentself mi/menk/lin/linan/menkalinanself or menkalself mi/mim/sa/osa/mimosaself or mimoself mi/mir/fa/fak/mirfakself or mirself mi/mir/rach/ach/mirachself mi/mir/za/zam/mirzamself or mirself mia/miap/cid/cidus/miaplacidu(s)self, miaplaself, or miaself mo/moon/moons/moonself moon/moons/moonself na/aln/tak/nitak/alnitakself or alniself na/nath/ath/ath/nathself neb/neb/nebself night/night/nocturne/nocturnes/nightself nov/novs/novself nova/novas/novaself nu/nunk/ki/ki/nunkiself oort/oort/oort/oorts/oortself or/or/orion/orions/orself pa/pavo/pav/pavonis/pavoself pi/pic/pict/pictor/pictorself po/pol/polaire/polaris/polariself po/poll/lux/lux/polluxself or polluself pro/proc/yon/cyon/procyonself, procyself, or proself puls/puls/pulsar/pulsars/pulself py/pyx/pyxis/pyxis/pyxiself\ ra/arct/rus/turus/arcturuself or arctuself re/reg/gor/egor/regorself re/reg/gul/gulus/reguluself ri/ril/gel/gels/rigelself sa/sar/arga/sarga/sarga(s)self sa/sar/dir/dira/sadiraself shau/shul/aul/aula/shaulaself si/sir/rius/irius/siriu(s)self | siriself so/sol/sols/sols/solaireself sol/sola/sols/solaself sol/sun/suns/sunself space/space/spaces/spaceself spark/sparks/sparkself spi/spic/ca/pica/spicaself star/starry/starself star/stars/starself stel/stel/stellar/stellars/stelself stell/stellium/stellae/stelliumself stell/stells/stellself su/sul/hai/hail/suhailself sy/sky/skyself ta/ant/res/tares/antareself or antarself tra/ir/tri/tria/atriaself or atriself twink/twink/twinkle/twinkles/twinkself ve/veg/ga/ega/vegaself ve/verse/verself or verseself vi/av/vio/vior/aviorself vo/vol/vola/volans/volanself wez/zen/wez/zens/wezself or wezenself wish/wish/wisher/wishers/wishself

PLANET/DWARF PLANET

cae/caer/caerself ce/cer/cerself cro/cron/crons/cronself er/eris/eriself jup/jups/jupself mars/mars/marself merc/mercs/mercself nep/neps/nepself plan/plans/planself plu/plur/plurself rea/er/ath/arth/earthself ter/ters/terself ven/vens/venself

[noturi-blog]

Vai viegli būt kaunam?

NB. Pieturoties pie labas prakses tradīcijām, vēlos pieminēt, ka mans teksts ir par tādu seksu, kuram ir abpusēja piekrišana un vēlme.

Sākšu šo visu balagānu ar šautautu Ritai Lasmanei, kurai vajadzētu atgriezties TV ekrānos, lai runātu par seksu. Bet kamēr tas nav noticis, būs jāsamierinās ar cīņām internetā.

Ir tāds vecs un labs stāsts. Kungs dodas uz veikalu & dāma nepasaka, ka vēlas, lai kaut ko no veikala atnes. Kad kungs ir pārradies mājās bez produktiem, kuri nemaz netika pieprasīti, dāma uzmet lūpu. Nav jau liela brēka, varbūt nākamreiz iedomāsies. Moš. Tam taču būtu jābūt pašsaprotami. Bet nav. (Vienlīdzības piezīme: es, protams, neapgalvoju, ka nevar būt vice versa lomas)

Vai izklausās pazīstami? Moš. Man kā latentajam patriahāta piekritējam, protams, imponē ideja, ka vīrietim būtu jāuzņemās iniciatīva, jānodrošina labsajūta kā sev, tā man, ir jābūt kungam un ķēniņam, kamēr es pati klusēju, bet ceru, ka vīrietis pats sapratīs, ko es gribu. Seksā.

Nesenās diskusijas tviterī par seksu mani tiešām pārsteidza. Es nebiju iedomājusies, ka tik liels vairums pieaugušu cilvēku domā, ka vīrietis ir tas, kurš seksā faktiski piedalās vienīgais, jo, acīmredzot, viņam ir jābūt lielākai pieredzei (piezīme: mēs taču visu laiku cīnamies pret stigmu, ka 3 seksuāli partneri vīrietim ir varoņdarbs, bet 3 sievietei – maucība), viņam jāzina, ko un kā darīt tālāk, kamēr sieviete guļ (vai stāv, tup, nevienu netiesāju, you do you boo) un neko nesaka, jo kauns un bail (?). Es biju pārsteigta, ka ceļamies un krītam par ideju “bet tas taču ir pašsaprotami”. Pašsaprotami, piemēram, ir regulāri mazgāt rokas, bet mēs tagad izdodam n-tos tūkstošus eiro par to, lai cilvēkiem atgādinātu amzgāties un par Latvijas galveno influenceri tagad ir kļuvis Uga Dumpis. Nekas nav pašsaprotami.

Ja vīrietis pats nespēj iedomājies, ka jāapmierina arī partnere seksa laikā, tad kāpēc mēs esam iedomājušies, ka tas maģiski mainīsies, ja pornuhās šis variants der un es pati viņam nepasaku, ka faktiskā masturbēšana, bet rokas vietā ir mans ķermenis, nav ok? Gaidīt, ka to manā vietā izdarīs kāda cita?

Došu vienkāršu piemēru. Ir beibe, ir klitors. Ir čalis un ir viņa pirksti. Būsim godīgas, ka klitora apgūšana nav tas vienkāršākais olimpiskais sporta veids. Pieccīņa drīzāk. Paņemam klitoru un paņemam čaļa pirkstus, uzbudinātu atmosfēru un priekšspēli. Reizēm gadās tā, ka šie pirksti un klitors ir kā dzelzceļa sliedes – iet uz priekšu, bet tās nekad nesatiksies. Lai izlabotu šo situāciju, ir divi varianti. Mēs atceļam Latvijas armiju, tā vietā vīriešus sūtam Ādažos apgūt seksu caur meditāciju, jogu un Play Station 4 pro, jo mīlestībā un karā visi ieroči atļauti. Viņi atgriežas un sievietes laimīgas. Otrais variants – mēs (sievietes) patiesībā varam pateikt frāzes: “bišķi augstāk, ne tik stipri/nedaudz pa kreisi, izcili, turpini” utt. Neizklausās tik traki, ne?

Es absolūti un galīgi iestājos par to (un gribētu, lai tas ir pašsaprotami), ka dods devējam atdodas jeb, ja es tev sniedzu to Nirvānu, ko sniedz mana mute, tad es sagaidu, ka es dabūšu pretī vismaz daļu no tā, ko tu pa dienu darīji ar saldējumu “Pols”, bet ne vīrietis, ne sieviete šos žestus nevar uztvert kā pašsaprotamus. Kādam vīrietim varētu šķist pašsaprotama prostatas stimulācija priekšspēles laikā. Kādai dāmai varētu šķist pašsaprotami priksti vagīnā, kad ar mēli tiek stimulēts klitors. Bet vai tas ir pašsaprotami tev, kad šo lasi?

Es arī saprotu, ka runāt ar otru personu par seksu un to, kas patīk/kas nē ir grūti, jo pati to savos 20 nespēju izdarīt un komunikācijas būtību sapratu tikai tad, kad pati to mācījos augstskolā, hohohoho, bet tāpēc jau mums ir alkohols, kas palīdz runāt. Kā tai senā Paulu Koelju video teica: Im tired that people are saying, that you don’t need alcohol to have fun. Well, you don’t need shoes to run, but it fucking helps.

Sekss ir izpalīdzīgi egoistisks. Ja tu gribi no tā gūt baudu, tad ir jādomā par sevi, jo otra persona JAU to dara. Ja tu gribi, lai kāds ar tavu locekli spēlējās kā ar Jungle Pop, bet bez zobiem un plēšanas, tad tev būs jāspēlējas ar saviem pirkstiem pa manu vagīnu kā Ludvigam van Bēthovenam ar klavierēm solokoncertā.

Tikai caur komunikāciju, atbrīvošanos no aizpriedumiem un eksperimentējot mēs uzzināsim, kas labs vai kas nē, jo īpaši, ja otra persona nav vienas nakts sakars, bet tā, ar kuru iesaisties seksuālos sakaros vairākkārt. RUNĀJIET. VIENS. AR. OTRU. UN. NEAPVAINOJATIES. Vairs nav PSRS. Aiziet.

[ievelcelpu-blog1]

auč

Ir 31. maijs. Pirmo reizi šogad saņēmos uzvilkt kleitu, jo esmu salīga. Ja jūs redzētu manu mašīnas bagāžnieku, tajā ir viss. Tādas kurpes, šitādas kedas, siltāka jaka, plānāka jaka. VISS! Tā ir melna un tik ērta. Kājās sandales un beidzot ir tā vasaras sajūta. Darbs noslēdzies. Bērni palaisti vasaras brīvdienās. Jā, esmu skolotāja un iekšā ir laba sajūta pēc labi padarīta darba. Esmu dzimtajā pilsētā – Madonā. Te ir mana ģimene, mana drauga ģimene – te ir mūsu miera osta, atpūta no drūzmainās Rīgas. Te ir viss! Te ir mūsu atpūta vasarā un nedēļas nogalēs pēc darba nedēļas.Kaut kā tā Rīga mani tā neceļ un nenes, kā to dara mazpilsēta.

Ar manu mīļoto cilvēku, turpmāk – vienkārši Ivo, nolēmām kustēt ārpus mājas, tik labu dienu nevar laist garām, jo mājās sēdēšana ir mūsu ienaidnieks. Esam ašie, visādu lietu darītāji. Pati mūs saucu par ceļotājiem, kaut gan nekur ārpus robežām nemaz neesam tālu aizceļojuši. Aizbraucām ar mašīnu satikt draugus, kopā izlēmām, ka ar draugu mašīnu varētu doties uz Teiču dabas rezervāta dabas takām, tā, lai var pastaigāties un izbaudīt laiku, kaut arī vējš, ak Kungs, tas vējš, pūta prom. Tā nu mēs ar Ivo ielecām draugu mašīnā, kur abi sēdējām aizmugurē. Patiesībā šī ir pirmā vieta, kurā es būtu mainījusi savas domas. Mēs nekad nebraucam ar citiem. Mums ir sava mašīna, pat divas. Mēs esam tie, kuri grib būt neeatkarīgi no citiem un doties paši ar savu auto, jo tā vienkārši šķiet labāka ideja. Katram mutē Circle K dārgie saldējumi un logiem vaļā, matiem plīvojot, devāmies ceļā.

Teiču dabas rezervāta takas, gaidi mūs! Aizbraucām, pastaigājām, izbaudījām laiku, sapratām, ka šai dienai ir mazuma piegarša, gribās vēl! Varbūt jūru? Nav divu domu, esam avantūristi, kamēr ir brīvdienas, labs laiks, ir jāiet un jādara, lai vakarā var vienkārši iekrist gultā un aizmigt.

Mana mamma ir mana labākā draudzene, braucot atpakaļ ap 15:10 rakstīju viņai ziņu, ka brauksim uz jūru, šodien ātrāk uz Rīgas pusi, nekā parasti, ka nepaspēšu iebraukt šodien mājās. Viņa neizlasīja. Gandrīz, gandrīz jau bijām iebraukuši Madonā, taču 5 kilometru attālumā mana dzīve pārsteidza pati sevi. Skan kaut kādi russkij hiti, es, iespējams, atvērusi Instagram vai FaceBook, smejos par truliem jociņiem un tad. Ai! Bremžu skaņa, strauja cenšanās apstāties, bet nekā. Kaut kāda pelēka mašīna ir mūsu joslā, jo izbraukusi krustojumā uz šosejas, nemaz nepārliecinoties par to vai ceļš ir brīvs. Es nezinu šī šofera iemeslus, kāpēc tā notika, kāpēc neapstājās. Nesanāca, aizdomājās, neiedomājās. Kas to lai zina. Mašīnā kapa klusums. Neviens tajā brīdī pat neelpoja. BAMS! Kopš BAMS brīža, viss ir saraustīts. Atmiņa peld apkārt un viss, atceros tikai to, ka pati izkāpu ārā, skraidu visiem apkārt un jautāju: ‘’MAN VISI ZOBI VIETĀ?’’ Mans afekta stāvoklis ir ļoti liels, jo jautājumu par zobiem es atkārtoju kādas padsmit reizes. Es goda vārds, nejutu savu seju, savu muti, asinis pludo, galvā džinkst. Viss sastindzis, vīrietis no otras mašīnas dod man salvetes, jo tādu asins daudzumu es nebiju pieredzējusi. Starp citu, arī deguns man nekad nebija asiņojis, dīvaini, ka tā pirmā reize bija tā, kurā ielūza deguns.  Pēdējais, kas man ir atmiņā – divi bērni, kuri izkāpuši no mašīnas, tup ceļa malā un raud. Viņi raud un jautā:’’Vai tēti tagad liks cietumā?’’ Kaut arī visu laiku biju pie samaņas, neko neatceros, līdz ātrās palīdzības ierašanās brīdim. Jā, iespējams, ja es būtu bijusi piesprādzējusies, iznākums būtu savādāks. Ivo zvana arī maniem vecākiem, viņi negrib tam ticēt. Domāju gan. Neviens negrib ticēt tam, ka tavs bērns ir cietis avārijā. Es pati negribu ticēt, ka esmu cietusi avārijā. Kāpēc lai es tam ticētu? Es taču nekad neesmu bijusi tādā situācijā, ar mani jau tā nenotiks. HAHAHA, pasmiesimies kopā par tradicionālo frāzi - ar mani jau tā nenotiks.

Ātrie ir klāt, nemaz nejutu brīdi starp avāriju un viņu ierašanos, jo viss ir miglā tīts. Ivo viss ir kārtībā, citiem arī viss ir kārtībā. Visi ir apdulluši un šokēti. Es cietu visvairāk. Kā? Neprasiet man, avārijas ir neizskaidrojama lieta, nekad nevar paredzēt kā viss beigsies. Ātrajā palīdzībā ļauj braukt līdzi arī Ivo. Cik labi, viņš ir ar mani, paijā man maigi galvu visu ceļu. Cik labi, ka viņš ir man blakus. Neatceros nevienu viņa vārdu, bet tā seja, tā uztraukusies seja, kura nezina kā nu būs. Dakteris man stāsta jokus un neļauj man atslēgties, kaut arī neatceros viņa seju, es zinu, ka viņš daudz pļāpāja, jokoja un uzdeva jautājumus, lai manas domas par to, ka ar mani NEKAD tā nav noticis, netiktu līdz manām smadzenēm vai arī es vienkārši nezaudēju samaņu. Jā, starp citu, es nekad neesmu bijusi slimnīcā (tik cik analīžu nodošana, ginekologa apmeklējums, ārstu komisijas u.c.), nekad neesmu tur pavadījusi laiku ilgāk par 2 stundām. Un tagad mani tur ved ar ātrās palīdzības mašīnu? Nu, nē. Joprojām ceru, ka tas viss ir tāds mazs jociņš.

Uzņemšana. Neko neatceros, tur ir melna bilde, tikai tas, ka redzu - tuvumā ir mamma, tētis un mazais 8 gadus vecais brālis. Viņus nelaiž iekšā, bet mamma kaut kā iespraucas. Mani mazgā no (manuprāt) litriem asiņu. Man sāp seja, es raudu bez apstājas, man riebjas, ka man sāp, ka esmu te, ka viss ir tik stulbi. Es gribu ieritināties mammai azotē. Gribu mājās, sabučot Ivo un iet gulēt. Vai tas ir par daudz prasīts? Jo vairāk raudu, jo vairāk nevaru atbildēt uz nevienu jautājumu, ko man jautā. Tad vēl tas Covid, ak, nē. Man bāzīs to garo bakstāmo degunā? Manā salauztajā degunā? Lieliski. Dzīve izdodas. Neaizmirstam, ka es raudu, visu laiku raudu un neko nesaprotu. Jo vairāk es raudu, jo mazāk es saprotu. Jo vairāk es raudu, jo vairāk mana seja pamst ciet un sāp. Bet es joprojām raudu. Mani vadā no vienas vietas uz otru, vienā vietā dakteris šuj lūpu, pēc brīža jau esmu lielā trubā, kur man saka, ka pārbaudīs galvu. Ne viens, ne otrs nesāp tik ļoti kā seja un zobi. Pēkšņi uzrodas kungs formas tērpā un liek atbildēt uz jautājumiem, neprasiet kādiem, es neatceros. Es, protams, atvainojos, bet es jūtos sadragāta no visām pusēm, bet policista kungs mani intervē tik cītīgi, ka šķiet mana intervija būs kādā žurnālā. Tas ir vienīgais, ko es nevaru saprast. Arī mirstošos viņi šādi pratina? Mamma atnes telefonu, manu somu, tikmēr paspējusi būt veikalā un atvest man pidžamas, čības, visu nepieciešamo, jo laika izjūta man zudusi, taču viss laiks uzņemšanās bija mūžība. 

Esmu palātā kopā ar trīs sievietēm, kuras ir ne jaunākas par gadiem septiņdesmit, noteikti. Divām lauztas kājas, vienai roka. Ja jums likās, ka sliktākais bija avārija, tad nē, sliktākais bija atrašanās slimnīcā, jo manas pirmās 10 minūtes palātā un kārtējais likuma sargs ir klāt. Šoreiz inspektore. Jautā man visādus dumjus jautājumus. Godīgi sakot, lai piedod man visi policisti, es zinu, ka tas ir jūsu darbs un pienākums, bet vai ir nepieciešams jautāt – cikos notika negadījums, ja es, pat atrodoties palātā, mokos ar katastrofālām sāpēm un nezinu cik ir pulkstens? ‘’Uz cik km/h brauca šoferis?’’ Ko? Es sēdēju aiz viņa, nekontrolēju viņa ātrumu. Visi man zvana, nevienam neceļu. Visu laiku raudu. Mamma zvana, taču saruna nenotiek, jo es raudu, nav iespējams parunāt. Ivo atved līdz nodaļai lādētāju un citas nepieciešamās lietas, jo zinu, ka šeit būs kāds labs laiciņš jāpavada. No raudāšanas aizpampst acis, neko nevar redzēt cauri. Miegs.

Nākamā diena ir briesmīga. Jūtos it kā samalta gaļas mašīnā. Atnāk dakteri, dursta mani visur, sistēma tek praktiski visu laiku. Ēdienu dod tikai samaltu. Pirmās 3 dienas neko neēdu, jo fiziski to nevar izdarīt. Zobi sāp, muti nevar atvērt. Iespējams, ja es spētu arī ēst, es to nedarītu, jo ēdiens ir briesmīgs, lai neteiktu vairāk. Tantes blakus gultās jau no sešiem rītā dzied dziesmas, kakā pamperos un bļaustās pa palātu, jo viena no viņām slikti dzird. Kopš pirmās dienas slimnīcā sapņoju, ka ēdīšu cīsiņus. Starp citu, rīt es tiešām ēdīšu cīsiņus, kaut arī ir piektā diena pēc negadījuma, ēšana sagādā lielas grūtības. Ceru, ka ar katru dienu būs labāk. Tā aiziet dienas slimnīcā, neviens nevar nākt ciemos, naktīs ieved kādu, kurš no sāpēm bļauj, tantes krāc katru minūti. Es teicu, ka būšu godīga, tāpēc arī piedzīvoju brīdi, kad tantei uztaisa klizmu un man trīs stundas blakus ir jāklausās kā viņa veic savus procesus, kas izriet tālāk no šīs padarīšanas. Līdz uzradās mans sargeņģelis. Māsiņa ierodas un liek man iet uz citu palātu. Tā ir dāvana. Viņa mani izglāba, jo palātā kļuva par traku un smacīgu.  Viņas vārdi - ja es būtu tavā vietā, es gribētu, lai man arī tā izdara. Es tā izgulējos. Protams, joprojām viss sāp un esmu nelaimīga, jo neviens mans mīļais nevar pat uz vienu minūti būt man blakus, tomēr izgulējusies un viena palātā, kur gaiss ir svaigs, neviens mani netraucē, nekrāc. 

Rezultātā ielauzts deguns, spēcīgs smadzeņu sasitums, šūta lūpa, nolauzts zobs, nezinu kas ar žokli un zobu atrašanos īstajās vietās, to noskaidrošu vēlāk, kad došos pie zobārsta. Jā, es tikai tagad novērtēju, cik patiesībā es biju skaista, novērtēju to, ka esmu dzīva. Kaut arī dzīve dažreiz piespēlē visādas ķibeles, nekas nav vērtīgāks par dzīvību. Es negribu nokļūt tur atkal, es negribu, lai tur, kur biju es, nokļūst mani mīļie.

Ir pagājušas 17 dienas kopš negadījuma. Ir beidzies smagu antibiotiku kurss, deguns nav katastrofāli šķībs, lūpā joprojām ir šuve, zobārsts pēc nedēļas. Sagrauzt riekstus vai burkānu es joprojām nevaru, nokost zemeni vai jebko ar priekšējiem zobiem sagādā grūtības,  taču apēst karbonādi, tomātus, gurķus u.c, ēdot tos uz aizmugurējiem un vidējiem zobiem gan.

ESMU LAIMĪGA! Kaut arī šis laiks ir bijis depresīvs, joprojām ir, jo darbs, universitātes eksāmeni ir atlikti uz citu laiku, mans pašvērtējums ir krities, tomēr es ticu, ka šī vasara tāpat būt neizmirstama. Es nezinu kā es šim būtu tikusi pāri bez ģimenes atbalsta.

[latetoeveryparty]

I don’t have anything to say I just wanted to share these images of McCoy listening to Spock tell him how to put on his shoe.

Spock: “There is a logical way to proceed, Doctor. Point your toe, apply equal pressure to either side of the boot, and push. We have no time for emotionalism.” TOS S2 E21: Patterns of Force (photos from TrekCore)

(ID: Two photos of McCoy sitting in a chair holding his right boot, flanked by Spock and Daras on the right and Kirk on the left. They are all dressed as high ranking members of the Nazi Party. In the first picture McCoy is looking up at Spock and in the second he is looking forwards. End ID.)

[jauniekartupelisi]

09. Ieklejojošais pacients

Mājās mani sagaidīja Dana. Pēc divām dienām slimnīcā, man bija uzkrājusies diezgan liela apetīte. Dana bija sagatavojusi manu iecienīto griķu un biezpien sacepumu. Es zinu, ka daudziem ir aizspriedumi pret griķiem, bet man ļoooooati garšo griķi. Un tas Danas taisītais griķu sacepums ir

Es noēdu. šķiet, daudz vairāk kā vajadzētu, bet man bija vienalga. Izspriedām arī to, ka pēc divām IV dripu devām, esmu daudz dzīvīgāks kā līdz tam. Man ir nogurums, bet es tāpat daudz runāju, varu, daudz maz normāli, pārvietoties pa māju. Es varu pacelt abas rokas, man mazāk reibst. Es teiktu, ka jutos par kādiem vismaz 60-70% labāk. Tas bija tik dīvaini,. bet tik forši. Tik nevar jau zināt, cik ilgi tas efekts paliks. Naktī nogulēju kādas 7-8 stundas. Pamodos septiņos, uzēdu rudzu kraukšķus ar sieru, sakopos, sapakoju līdzi ūdeni, čībiņas, musli batoniņu un devos uz slimnīcu, lai deviņos būtu tur. 8:50 iekārpījos savā palātas gultiņā un gaidīju. Ar to slimnīcas padarīšanu, iemācījos, ka gaidīt ir normāli. Tur neviens nedzīvo pēc mana laika, lai nu cik man tāds būtu atlicis. Ap 9.30 atnāca jaunā medmāsa, sasveicinājās ar mani tādā lauzītā latviešu valodā un teica, ka ņemšot asinis. Nu, kas jādara – jādara. Man ne pārāk patīk šķirties no savām asinīm, tādēļ es lūkojos ārā pa logu, kamēr jutu, kā man no vēnas tiek nopumpēts puslitriņš asiņu.

Māsiņa uzlika plāksteri, pateica, ka ša būs arī sistēma un devās prom. Es turpināju gaidīt. Pēc kādas stundas vai pusotras, māsiņa atgriezās un teica, ka vajadzēšot vēl asinis. Gribēju pajautāt, vai tas tādēļ, ka grib vēl kaut ko pārbaudīt, vai tikai tāpēc, ka kaut kur slimnīcas teritorijā šobrīd apkopēja ar slotu zākājās un slauka manas asinis no grīdas…Bet es nolēmu, ka atbildi uz šo es pat labāk nemaz neuzzinu. Atkal palūkojos ārā pa logu, kamēr viņa man nopumpēja, šķiet, vēl divus tos asiņu…konteinerīšus. Paprasīja, vai nesāp? Teicu, ka viss labi, viņa visu dara profesionāli. Māsiņa neveikli sasmējās, atteica: “vAi, pAlDieS jUmS LiElS!” un aizsteidzās prom, pirms pasēju kaut ko pajautāt par to, kad man nāks pieslēgt to sistēmu. Arī šodien Rodēns pieteicās mani aizvest mājās, bet es nevarēju viņam lāga pateikt pat aptuveno laiku, kad varēs man braukt pakaļ. Atnāca arī mana ārstējošā daktere parunāt. Šodien jau atkal bija jauka un smaidīga. Pateicu, ka man asinis jau atņēma, gaidu IV dripu un tad prom. Prasīja, kā es šodien jūtos. Atbildēju, ka daudz labāk. Labi paēdu, kārtīgi pagulēju mājās un no rīta, braucot uz slimnīcu, varēju pat pa ceļam salasīt tekstus un automašīnu numurus. Viņa mani tur mazliet atkal patestēja, liekot sekot āmurītim ar acīm, pārbaudīja nervu reakciju rokām, kājām un sejai. Neko sliktu neteica un devās prom. Ap 10.30 atnesa brokastis. Šodien jau bija pa šiko. Šļurputru gan joprojām neaiztiku, bet bija tēja, divas maizes šķēles un neliels trauciņš siera salātu. Nu jau es jutos kā oligarhs. Voloģa pieslējās sēdus, atvēra savas brokastis, pārskatīja, kas ir viņam, noglūnēja, ka man iedota maize un siera salāti, nolamājās: “Nu i na*uj!” un iegāzās atpakaļ savā gultā neēdis. Tas siera salātus padarīja vēl gardākus priekš manis, haha!

Pie sistēmas tiku ap diviem dienā. Pilēja divas stundas. Es atkal biju nobesīts, bet koncentrējos uz to, ka man nebūs jāpaliek pa nakti. Izpilēsies, aiziešu un labierīcībām, pārvilkšu apavus un tīšos mājup. Pirms došanās prom, pajautāju šodienas māsiņai, uz cikiem man ierasties nākamaā dienā, ja man solīta tikai sistēma. Nekādu anallīžu, nekā cita. Viņa apdomājās un teica, lai braucu uz 18iem. Nopriecājos, ka nebūs atkal jākuļās no paša rīta, sagaidījui savu adatu vēderā un biju gatavs doties prom. Rodēnam cepuri nost. Atbrauca pakaļ un aizveda mani mājup, par spīti korķiem un tam, ka pašam uzreiz bija jāsteidz savās darīšanās.

[agneseupp]

Neapstājies, pat ja zābaki smagi kā svins. Un sajūtas, ka pacelt kāju no zemes nevar. Tici saviem spēkiem. Ja Tu elpu vari elpu ievilkt vēl vienu, un Tavi sirdspuksti sitas, Tas vien saka, ka ceļš Tev nav galā. Ir ceļš, kas Tev vēl ejams,  Novelc zābakus smagos, atstāj tos ceļa malā. Basām kājām ejot neviens vēl nav miris.  Ir bēdas un ir cilvēki un situācijas, kas apstāties liek, Kas sirdi uz pusēm plēš un pēdējos spēkus mēģina nozagt. Atstāj visu, kas nav Tavs, kas Tevi smagu dara.  Tici saviem spēkiem. Tu esi, un Tev ir dotts daudz. Vienmēr ir izejas un ceļš ir vienmēr. Pat ja tā nav, ej uz radi savu taku, savu ceļu ko iet. 

[totalaufwiedersehen]

onkulis garlaikojas, vol. 1: dirsas

onkuls jau nu kā nedēļu bija pavadījis, garlaikojoties gan uz ielām, gan internethā. besis bija ieradies līdz ar karstumu, kas lika visam būt lipīgam un nevienmērīgi mitram. tas bija ja ne tracinoši, tad kaitinoši gan. kā blakusefekts tam izpaudās izteikta dročītgriba.

bija kaut kas jādara. onkulim stedzami vajadzēja veldzēties piedzīvojumos vai vismaz mēģināt izlikties, ka tas ir tas, ko viņš dara. pēc kārtējā pjorno seansa bija skaidrs, ka dročīšana sāk zaudēt savu dievišķo dzirksti. tieši tā - vairs sen nebija tā kā agrāk, kad kārtējā onānisma sesija bija ne tikai orgasmisks apmierinājuma mirklis, bet arī dzirkstošas emocijas ✨ un patiess prieks 🤩 par labi padarītu darbu.

vajadzēja kaut ko jaunu, kaut ko vairāk pietuvinātu realitātei; un kur gan atrast vēl kaut ko reālāku par visreālāko reālismu, ja ne internextā. 

tīkls piedāvāja visu, bet tai pašā laikā arī neko. 

“viss, ” nodomāja onkulis, “es gribu atrast īstu, krutu dirsu.” seksuālās preferences bija skaidras - bija nepieciešams atrast simpātisku dāmu, kurai nākošā līmeņa dirsa.   

onkuls bija nolēmis atrast perfektu dirsu, un dirsu internetā bija daudz. atrast to sarežģīja šķietamā izvēles pārbagātība, kā arī troksnis, ko visas dirsas radīja, piediršot tīklu.

jau kopš senseniem laikiem onkulis šaurās aprindās bija pazīstams kā dirsas fans. viss, kas saistījās ar dirsu, onkuli patiesi aizrāva un interesēja. tīkls piedāvāja bezgalīgu izvēli. dirsu bija ahujenna daudz: gan Feisbukā, gan Instagrammā, gan nu jau jaunatklātajā TikTokā. 

daudz ūdeņu (un sēklas) bija aiztecējis, kopš onkuls bija atklājis digitālos plikumus. gadu gaitā viņš bija izkopis savu gaumi līdz tādam līmenim, ka salīdzinoši niecīgas detaļas bija kļuvušas ļoti nozīmīgākas. 

amatieru stafs onkuli neinteresēja. tas bija garlaicīgs un pārsvarā sūdīgi noproducēts. lai arī daudzu video materiālu kvalitāte bija viduvēja, tomēr onkulis bija apveltīts ar pietiekami labu iztēli, lai sieviešu krūtis padarītu skaistākas un “izgrieztu” no bildes nevajadzīgās citu onkuļu ķermeņa daļas. onkulim patika profesionāļu sniegums, kuri pisās enerģiski, pārliecinoši un skaisti. šiem seriāliem bija tas “au!” faktors, tas “o, jā! dari man to vēl!” vaibs, kurš piešķīra ikvienam solo segsa epizodei par kaut ko īpašu, neķītru un aizraujošu.

tomēr arī šāda pieeja ar laiku bija kļuvusi garlaicīga. onkulim gribējās tādus pjorno piedzīvojumus, kuros piedalījās ne tikai simpātiskas dāmas ar tvirtām dirsiņām, bet arī onkuļi, kuri arī atbilda zināmiem kvalitātes kritērijiem. viens no šādiem kritērijiem bija erekcijas kvalitāte. bija svarīgi redzēt un / vai nojaust, ka konkrētais pimpis ir ne tikai estētiski baudāms, bet arī velnišķīgi ciets. karoče - erekcijai bija jābūt 10/10 līmenī. tas pats attiecās uz onkuli pašu - onkulis sagaidīja no savas seksa aparatūras tikai pašu augstāko sniegumu. 

onkulis bija izteikt porno rasists, seksists un eidžists: viņš vēlējās tikai tādu drāšanos, kas varētu nokļūt tikai visbaltākās preses visbaltākajās lapas pusēs (lai arī ko tas nozīmētu). 

arī “scenārijam” nav nekādas nozīmes - svarīgi, lai viens otru intīmi bakstītu relatīvi jauni jauni, simpātiski cilvēki, kuri to darīja ar degsmi un entuziasmu. 

līdz čigānu, serbu, afrikāņu, metodistu, kultūristu un japāņu porno onkulis vēl nebija izaudzis. līdzīgi arī geju porno - tas īsti nebija onkuļa gaumē. 

svarīgākā piedzīvojuma sastāvdaļa unpati  kā ķirsītis uz šokolādes putukrējuma kūkas bija māģiskā dirsa. fascināciju ar šo sieviešu ķermeņa daļu bija grūti izskaidrot, bet tas arī nebija nepieciešams. to parasti izdarīja misters pimpis.

onkulis nebija aprīkots ar iespaidīgu segzuālo aparatūru, tomēr kopumā ar savu pimpi viņš bija apmierināts. kā nekā vairāki gadi pavadīti kopīgi pišoties pa dzīvi…

pilsēta piedāvāja daudz un savdabīgu ideju, kā pavadīt laiku ar kādu no dirsām, un onkulim tas prasīja aptuveni nedēļu, lai viņš no iespaidīgā seksuālo pakalpojumu sniedzēju sortimenta izvēlētos savas favorītes. no vairākiem simtiem piedāvājumu tika atlasītas kādas 20 dāmas, no kurām viskrutākās dirsas titulu ieguva meitene vārdā Džūlija.

(erekcijas statuss: 8/10)

- hei, Džūlija! es rakstu tev, jo redzēju onlainā tavu profilu. tu izskaties skaista, un es labprāt ar tevi satiktos, - rakstīja onkulis, - vai tu esi pieejama šonedēļ? 

- hei. jā.

- vai ir iespējams satikties pie tevis? 

- jā.

(erekcijas statuss: 7/10)

- super. parunāsim par darījuma naudas pusi: cik daudz es tev būtu parādā par 2 h tavas kompānijas?

- 150 KŽ stunda. 2 stunda 300.

šajā brīdī onkulī sāka parādīties šaubas par to, vai sarunas otru pusi tiešām pārstāv cilvēks ne tikai ar skaistu dirsu, bet arī ar spēju izrunāt kaut vai tikai tos pāris vārdus, ko viņš saņēma kā atbildes…

(erekcijas statuss: 5/10)

- ok, tad, es noprotu, ka naudu vēlies saņemt skaidrā, vai ne? - jautāja onkulis.

- Jā

- labi. vai man vajadzētu vēl kaut ko zināt, pirms mēs par visu vienojamies? man neinteresē nekas ekstrēms / dīvains (vismaz tik, cik man pašam zināms).

- Ko?

- vai tev ir kādi noteikumi - kaut kas, ko tu negribi darīt?

- Nē 

- vai tu runā vēl kādā valodā?

- Nē

šis “nē” bija tiešām pārliecinošs. ņemot vērā izmantoto disproporcionālo vārdu skaita attiecību komunikācijā, šis viesa vēl tālākas šaubas par to, vai tiešām dāma “otrā klausules galā” spēj runāt jebkādā valodā…

(erekcijas statuss: 2/10)  

- nu labi… tad… ko teiksi par mūsu tikšanos rītvakar 23:00 pie tevis?

- Ok

(erkcijas statuss: 4/10)

- 👍 kur tad tiekamies?  

- Pišanās ielā 185…

(erkcijas statuss: 5/10)

godīgi sakot, pēc šīs sarakstes ar Džūliju onkulim palika neviennozīmīga sajūta. dirsa meitenei izskatījās pārliecinoši, tomēr robotiskā komunikācija lika šaubīties, vai otru pusi nepārstāvēja… piemēram, kāds cits onkulis… vai robots-policists.

“tas nekas,“ onkulis nodomāja un nolēma visas šaubas ignorēt, kā arī ļauties straumei jeb gala lēmumu pieņemt misteram pimpim, kurš uz doto brīdi priecīgs pulsēja biksēs, sasniedzot erekcijas 6. līmeni (6/10).  

(pirmās sērijas beigas.)

j

[xeno-aligned]

Any star/space themed pronouns?

big long list incoming!

SPACE/CELESTIAL

a/ac/ux/rux/acruxself

ada/dar/ara/dara/adaraself

ast/aster/asters/asterself

astrum/astrums/astrumself

be/bec/ux/rux/becruxself

be/bel/ix/trix/bellatrixself, bellatriself, or bellaself

be/bet/geu/geuse/betelgeuseself, betelgeuself, or betelself

bene/benet/nas/nasch/benetnaschself or benetself

bri/bright/brightself

ca/cap/nop/nopus/canopu(s)self or canoself

ca/cap/pel/pella/capellaself or capelself

ca/cas/tor/astor/castorself

cel/cer/celes/celeself

cele/celes/celeself

che/ach/nar/ernar/achernarself or acherself

co/con/cons/const/constellself

com/com/comet/comets/comself

da/ald/deb/debar/aldebaranself or aldeself

dar/dark/darkself

de/den/neb/deneb/denebself

di/dip/dipper/dippers/dipperself

di/diph/da/das/diphdaself

do/dor/rad/rado/doradoself or doradself

du/dub/ub/ubhe/dubheself

fla/flare/flareself

fo/mal/hau/haut/fomalhautself or fomalself

ga/gac/ux/rux/gacruxself

ga/gal/gala/galax/galaself

gala/galas/galaself

glim/glim/glimmer/glimmers/glimself

glow/glow/glowself

ha/hal/mal/mal/hamalself

hea/heav/heavs/heavenself

ka/alk/kai/kaid/alkaidself

kai/kait/tos/aitos/kaitoself

kaus/austra/aus/austras/kausself or austraself

kaus/borea/bores/bores/kausself or boreaself

kui/kui/kuiper/kuipers/kuiself

la/al/hen/hena/alhenaself or alhenself

la/alg/gieb/gieba/algiebaself or algiself

la/aln/lam/nilam/alnilamself or alniself

la/aln/nir/nair/alnairself or alnaself

la/alph/phard/phard/alphardself

la/alph/ratz/ratz/alpheratzself or alpherself

la/alt/tir/tair/altairself or altaself

li/al/oth/oth/aliothself or aliself

lu/luna/luns/lunaself

lun/lun/lunself

lyr/lyra/lyras/lyrself

lyra/lyr/lyrs/lyraself

mene/menen/menes/menenself

mete/mete/meteor/meteor/meteself

mi/menk/ken/kent/menkentself

mi/menk/lin/linan/menkalinanself or menkalself

mi/mim/sa/osa/mimosaself or mimoself

mi/mir/fa/fak/mirfakself or mirself

mi/mir/rach/ach/mirachself

mi/mir/za/zam/mirzamself or mirself

mia/miap/cid/cidus/miaplacidu(s)self, miaplaself, or miaself

mo/moon/moons/moonself

moon/moons/moonself

na/aln/tak/nitak/alnitakself or alniself

na/nath/ath/ath/nathself

neb/neb/nebself

night/night/nocturne/nocturnes/nightself

nov/novs/novself

nova/novas/novaself

nu/nunk/ki/ki/nunkiself

oort/oort/oort/oorts/oortself

or/or/orion/orions/orself

pa/pavo/pav/pavonis/pavoself

pi/pic/pict/pictor/pictorself

po/pol/polaire/polaris/polariself

po/poll/lux/lux/polluxself or polluself

pro/proc/yon/cyon/procyonself, procyself, or proself

puls/puls/pulsar/pulsars/pulself

py/pyx/pyxis/pyxis/pyxiself

ra/arct/rus/turus/arcturuself or arctuself

re/reg/gor/egor/regorself

re/reg/gul/gulus/reguluself

ri/ril/gel/gels/rigelself

sa/sar/arga/sarga/sarga(s)self

sa/sar/dir/dira/sadiraself

shau/shul/aul/aula/shaulaself

si/sir/rius/irius/siriu(s)self | siriself

so/sol/sols/sols/solaireself

sol/sola/sols/solaself

sol/sun/suns/sunself

space/space/spaces/spaceself

spark/sparks/sparkself

spi/spic/ca/pica/spicaself

star/starry/starself

star/stars/starself

stel/stel/stellar/stellars/stelself

stell/stellium/stellae/stelliumself

stell/stells/stellself

su/sul/hai/hail/suhailself

sy/sky/skyself

ta/ant/res/tares/antareself or antarself

tra/ir/tri/tria/atriaself or atriself

twink/twink/twinkle/twinkles/twinkself

ve/veg/ga/ega/vegaself

ve/verse/verself or verseself

vi/av/vio/vior/aviorself

vo/vol/vola/volans/volanself

wez/zen/wez/zens/wezself or wezenself

wish/wish/wisher/wishers/wishself

PLANET/DWARF PLANET

cae/caer/caerself

ce/cer/cerself

cro/cron/crons/cronself

er/eris/eriself

jup/jups/jupself

mars/mars/marself

merc/mercs/mercself

nep/neps/nepself

plan/plans/planself

plu/plur/plurself

rea/er/ath/arth/earthself

ter/ters/terself

ven/vens/venself