#puggalo

[babanillustration]

Pugamzee the puggalo

He has the makeup pre-installed

You’re welcome

PRINTS 

Commission Info | deviantArt | Youtube | Twitter | Instagram | Discord | Twitch | Picarto

Redbubble | WeLoveFine | Teepublic | Zazzle

[tomthefanboy]

There needs to be an underground dog show.

A place for dog lovers to come and hang out without all the pure bred mumbo jumbo and rhetoric and uptight white assholes.

You could call it

 THE GATHERING OF THE PUGGALOS

[toothpastecomics]

Gathering of the puggalos. From Toothpaste For Dinner.

[skiddyfisk]

When bae has a puggalo

[lethiphuonganh]

4. Samasīsikaṇḍo

4. Samasīsikaṇḍo

Idāni saṅgho ca dullabho loketi padassa vaṇṇanākkamo sampatto. Tattha saṅghoti paramatthasammutivasena duvidho hoti. Tesu paramatthasaṅgho cattāri purisayugāni, aṭṭhapurisapuggalā, cattālīsampi puggalā, aṭṭhasatampi purisapuggalāti catubbidho hoti. Tattha saṅkhepavasena sotāpattimaggaṭṭho phalaṭṭhoti ekaṃ yugaṃ, sakadāmimaggaṭṭho phalaṭṭhoti ekaṃ, anāgāmimaggaṭṭho phalaṭṭhoti ekaṃ, arahattamaggaṭṭho phalaṭṭhoti ekanti cattāri purisayugāni honti. Cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhapurisapuggalā honti. Cattālīsampi puggalāti sotāpattimaggaṭṭho paṭhamajhānikādivasena pañca, tathā sakadāgāmianāgāmiarahattamaggaṭṭhāpi pañca pañcāti vīsati maggaṭṭhapuggalā, tathā phalaṭṭhāpi sotapattiphalaṭṭhādivasena pañca pañcāti vīsati phalaṭṭhāti cattālīsapuggalā honti. Ettha ca maggassa ekacittakkhaṇikattā kathaṃ vīsatimaggaṭṭhā puggalā bhaveyyunti.

Vuccatepādakajjhānasammasitajjhānapuggalajjhāsayesupi hi aññataravasena taṃ taṃ jhānasadisavitakkādiaṅgapātubhāvena cattāropi maggaṭṭhā paṭhamajjhānikādivohāraṃ labhantā paccekaṃ pañcapañcadhā vibhajiyanti, tasmā vīsati maggaṭṭhā honti. Tattha paṭhamajjhānādīsu yaṃ yaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasantassa vuṭṭhānagāminīvipassanā pavattā, taṃ pādakajjhānaṃ vuṭṭhānagāminivipassanāya padaṭṭhānabhāvato. Yaṃ yaṃ jhānaṃ sammasantassa sā pavattā, taṃ sammasitajjhānaṃ. ‘‘Aho vata me paṭhamajjhānasadiso maggo pañcaṅgiko, dutiyajjhānādīsu vā aññatarasadiso caturaṅgikādibhedo maggo bhaveyyā’’ti evaṃ yogāvacarassa uppannajjhāsayo puggalajjhāsayo nāma. Tattha yena paṭhamajjhānādīsu aññataraṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya pakiṇṇakasaṅkhāre sammasitvā maggo uppādito hoti, tassa so maggo paṭhamajjhānādi taṃ taṃ pādakajjhānasadiso hoti. Sace pana vipassanāpādakaṃ kiñcijhānaṃ natthi, kevalaṃ paṭhamajjhānādīsu aññataraṃ jhānaṃ sammasitvā maggo uppādito hoti, tassa so sammasitajjhānasadiso hoti. Yadā panayaṃ kiñci jhānaṃ samāpajjitvā tato aññaṃ sammasitvā maggo uppādito hoti, tadā puggalajjhāsayavasena dvīsu aññatarasadiso hoti. Evaṃ samathayānikassa puthujjanassa ariyānaṃ vā pādakajjhānasammasitajjhānapuggalajjhāsayavasena paṭhamajjhānādīnaṃ aññatarajhānasadisassa maggaṅgikassa pavattanato puggalabhedavasena vīsati maggaṭṭhā puggalā honti, tathā phalaṭṭhāpi vīsatīti cattālīsaariyapuggalā honti. Aparampi sace pana puggalassa tathā vidho ajjhāsayo natthi, anulomavasena heṭṭhimaheṭṭhimajhānato vuṭṭhāya uparūparijhānadhamme sammasitvā uppāditamaggo pādakajjhānamanapekkhitvā sammasitajjhānasadiso hoti. Paṭilomavasena uparūparijhānato vuṭṭhāya heṭṭhimaheṭṭhimajhānadhamme sammasitvā uppāditamaggo sammasitajjhānamanapekkhitvā pādakajjhānasadiso hoti, heṭṭhimaheṭṭhimajhānato hi uparūparijhānaṃ balavataranti, aṭṭhasatampi purisapuggalāti tattha ekabījī, kolaṃkolo, sattakkhattuparamoti tayo sotāpannā. Kāmarūpārūpabhavesu adhigataphalā tayo sakadāgāminoti te sabbepi dukkhapaṭipadā dandhābhiññaṃ, dukkhapaṭipadā khippābhiññaṃ, sukhāpaṭipadā dandhābhiññaṃ, sukhāpaṭipadā khippābhiññanti catunnaṃ paṭipadānaṃ vasena catuvīsati, antarāparinibbāyī, upahaccapari nibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti avihāsu pañca anāmigāno, tathā atappāsudassāsudassīsupi pañca. Akaniṭṭhesu pana uddhaṃsotavajjā antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, asaṅkhāraparibbāyīti cattāroti catuvīsati anāgāmino. Sukkhavipassako, samathayānikoti dve arahanto, cattāro maggaṭṭhāti catupaññāsa te sabbepi saddhādhurapaññādhurānaṃvasena dveguṇe hutvā aṭṭhasataṃ ariyapuggalā honti. Te sabbepi ‘‘aṭṭhasataṃ vā’’ti vitthāravasena uddiṭṭhā ariyapuggalā te saṅkhepato yugavasena sotāpatti maggaṭṭho phalaṭṭhoti ekaṃ yugantyādinā cattārova honti. Tenevāha ratanaparitte ‘‘ye puggalā aṭṭhasataṃ pasatthā, cattāri etāni yugāni hontī’’ti ayaṃ pabhedomaggaṭṭhaphalaṭṭhesu missakavasena labbhati jhānikavipassakapabhedo pana phalaṭṭheyeva labbhati maggassa ekacittakkhatikattā maggaṭṭhesu na labbhati. Tattha sotāpattiphalaṭṭho jhānikasukkhavipassakavasena duvidho. Tesu jhāniko puggalo tasmiṃ bhave arahattappatto parinibbāyati. Appatto brahmalokagato hoti, so jhāniko nāma. Mūlaṭīkāyaṃ pana nikantiyā sati puthujjanādayo yathāladdhajjhānassa bhūmibhūte suddhāvāsavajjite yattha katthaci nibbattanti tathā kāmabhavepi kāmāvacarakammabalena ‘‘ijjhati hi bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā’’ti vuttaṃ. Anāgāmino pana kāmarāgassa sabbaso pahīnattā kāmabhavesu nikantiṃ na uppādentīti kāmalokavajjite yathāladdhassa bhūmi bhūte yattha katthaci nibbattantī’ti vuttaṃ tathā hi anāgāmisseva kāmabhave nikantiyā pahīnattā sotāpannasakadāgāmīnampi nikantiyā sati kāmabhave kāmāvacarakammabalena uppattibhāvo avāritova hotīti viññāyati tasmā ‘‘appatte brahmalokagato hoti, so jhāniko nāmāti idaṃ yebhuyyavasena vutta’’nti daṭṭhabbaṃ. Sukkhavipassako pana tividho ekabījī, kolaṃkolo, sattakkhattuparamoti. Tattha eko manussaloke vā hotu chadevaloke vā, ekapaṭisandhiko hutvā arahattaṃ patvā parinibbāyati, ayaṃ ekabījī nāma eko manussaloke ekā paṭisandhi devaloke ekāti dvepaṭisandhiko vā, evaṃ ticatupañcachaparamo hutvā arahattaṃ patvā parinibbāyati, ayaṃ kolaṃkolo nāma. Eko manussaloke sotāpanno hutvā devaloke ekā paṭisandhi tato punāgantvā manussaloke ekāti evaṃ manussadevalokamissakavasena tattha cattāri idha tīṇityādinā tattha cha, idha ekoti yāva sattapaṭisandhiko hutvā parinibbāyati, ayaṃ sattakkhattuparamo nāma. Kevalaṃ pana manussaloke yeva satta devalokeyeva vā sattāti evaṃ amisso hutvā paṭisandhiko gahetabbo apare pana ‘‘ito satta, tato satta saṃsāre vicarantī’’ti vuttattā manussalokasattapaṭisandhidevaloka sattapaṭisandhivasena sattakkhattuparamaṃ vadanti. Taṃ ayuttaṃ kasmā ‘‘kiñcāpi te honti bhusaṃpamattā, na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyantī’’ti pāḷiyā virodhattā. Apica dvibhavaparicchinno sakadāgāmīpi dvikkhattuṃ manussalokaṃ āgato bhaveyya, tassapi tattha ekaṃ, idha ekanti vārassa labbhitabbato na panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Sakiṃ imaṃ manussalokaṃ āgacchatīti sakadāgāmī idha patvā idha parinibbāyī, tattha patvā tattha parinibbāyī, tattha patvā idha parinibbāyī, idha patvā tattha parinibbāyīti pañcasu sakadāgāmīsu pañcamako idha adhippeto. Yadi evaṃ idha patvā idha parinibbāyīti ādayo cattāro kathaṃ sakadāgāmīnāmāti. Te sakiṃ puna āgacchatīti vacanatthena sakadāgāmī nāma. Kāmataṇhāya sabbaso pahīnattā imaṃ kāmadhātuṃ anāgacchatīti anāgāmī, niccaṃ brahmalokeyeva paṭisandhi vasena āgacchatīti adhippāyo. Jhānikassa evaṃ hotu, sukkhavipassakassa kathanti sopi jhānikova hutvā gacchati tassa hi maggantare sīhabyagghādīhi hatassāpi lakkhaṇattayaṃ āropetvā jhāniko hutvāva maraṇaṃ hoti ayaṃ pana rūpārūpabhavena ekakkhattuparamo nāma. Sattakkhattuparamādayo ariyā rūpārūpalokesu anekakkhattupaṭisandhikāpi brahmalokasāmaññena ekapaṭisandhikā nāma honti. Arahā pana pāpakaraṇe rahābhāvā dakkhiṇaṃ arahattā puna bhavā bhinibbattiyārahābhāvātyādinā vacanatthena arahā nāma. Sopi tividho jhānika sukkhavipassaka samasīsīvasena. Tattha jhāniko maggeneva āgato , so paṭisambhidāppatto nāma. Aparopi puthujjanasekkhasantāne jhāniko hutvā jhānaṃ pādakaṃ katvā maggaṃ uppādeti, sopi jhānikova. Sukkhavipassako pana kilesakkhayamattameva maggena saha anāgatajhānaṃ nāma natthi, taṃ pacchā parihāyatītipi vadanti. Samasīsī pana tividho hoti iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti. Tattha yo ṭhānādīsu iriyāpathesu yeneva iriyapathena samannāgato hutvā vipassanaṃ ārabhati, teneva iriyāpathena arahattaṃ patvā parinibbāyati ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma. Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antoroge eva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāyati ayaṃ rogasamasīsi nāma. Yo pana terasasu sīsesu kilesasīsaṃ avijjaṃ arahattamaggo pariyādiyati, pavattisīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati, ayaṃ jīvitasamasīsīnāma. Tattha terasa sīsāni katamāni terasa sīsāni. Palibodhasīsaṃ, taṇhābandhanasīsaṃ, mānaparāmāsasīsaṃ, diṭṭhivikkhepasīsaṃ, uddhaccakilesasīsaṃ, avijjāadhimokkhasīsaṃ, saddhāpaggahasīsaṃ, vīriyaupaṭṭhānasīsaṃ, satiavikkhepasīsaṃ, samādhidassanasīsaṃ, paññāpavattisīsaṃ, jīvitindriyagocarasīsaṃ, vimokkhasaṅkhārasīsanti. Ettha ca avijjā pariyādāyakaṃ maggacittaṃ jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ sakkoti, jīvitapariyādāyakaṃ cuticittaṃ avijjaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, avijjā pariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ, jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ. Kathaṃ panidaṃ sīsaṃ samaṃ hotīti. Vārasamatāya, yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, sotāpattimagge maggaphalanibbānapahīnasesakilesapaccavekkhaṇāvasena pañca paccavekkhaṇāni, tathā sakadāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge sesakilesābhāvā cattārīti ekūnavīsatime paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyato imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsa pariyādānampi samaṃ hoti nāma. Arahattamagge ca pavattisīsaṃ jīvitindriyaṃ pavattito vuṭṭhahanto maggo cutito uddhaṃ appavattikaraṇavasena yadipi pariyādiyati. Yāva pana cuti, tāva pavattisabhāvato pavattisīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati nāma. Kilesapariyādānena maggacittena attano anantaraṃ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārāva paripuṇṇā. Paripuṇṇavasena pahīnakilese paccavekkhaṇato kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṃ arahanti, teneva kilesasīsaṃ avijjāpariyādānañca pavattisīsaṃ jīvitindriyapariyādānañca samaṃ katvā imāya vārasamatāya kilesapariyādānaṃ jīvitapariyādānānaṃ apubbacarimatā veditabbāti vuttaṃ. Saṃyuttaṭhakathāyaṃ pana yassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca, ayaṃti puggalo samasīsī. Ettha ca pavattisīsaṃ kilesasīsanti dve sīsāni. Tattha pavattisīsaṃ nāma jīvitindriyaṃ. Kilesasīsaṃ nāma avijjā. Tesu jīvitindriyaṃ cuticittaṃ khepeti. Avijjaṃ maggacittaṃ. Dvinnaṃ cittānaṃ ekato uppādo natthi. Maggānantaraṃ pana phalaṃ, phalānantaraṃ bhavaṅgaṃ, bhavaṅgato vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ paripuṇṇaṃ hoti, taṃ aparipuṇṇaṃ vāti. Tikhiṇena asinā sīse chindantepi hi eko vā dve vā paccavekkhaṇavārā avassaṃ uppajjantiyeva, cittānaṃ pana lahuparivattitāya āsavakkhayo ca jīvitapariyādānañca ekakkhaṇe viya sañjāyatī’ti vuttaṃ. Taṭṭīkāyañca ‘‘dvinnaṃ cittānanti cuticittamaggacittānaṃ. Tanti paccayavekallaṃ. Paripuṇṇaṃ javanacittānaṃ sattakkhattuṃ pavattiyā. Aparipuṇṇaṃ pañcakkhattuṃ pavattiyā. Kiñcāpi eko vā dve vā ti vuttaṃ, taṃ pana vacana siliṭṭhavasena vuttaṃ. Yāva ekaṃ vā dve vā tadārammaṇacittānīti heṭṭhimantena dve pavattantīti vadantī’’ti vuttaṃ. Ettha ca ‘‘paripuṇṇaṃ javanacittānaṃ sattakkhattuṃ pavattiyā, aparipuṇṇaṃ pañchakkhattuṃ pavattiyā’’ti iminā aṭṭhakathāṭīkāvacanena samasīsīnaṃ paccavekkhaṇāvasena maraṇāsannavīthiyaṃ paripuṇṇavasena sattakkhattuṃ, aparipuṇṇavasena pañcakkhattuṃ kriyajavanāni javantīti sanniṭṭhānametthāva gantabbaṃ. ‘‘Asammūḷho kālaṃ karotī’’ti vuttattā ca viññāyati sattakkhattuṃ paripuṇṇavasena maraṇāsannakāle javanapavatti. Evañca sati ‘‘mandappavattiyaṃ pana maraṇakālādīsu pañcavāramevā’’ti ettha ‘‘mandappavattiya’’nti visesanaṃ sātthakaṃ siyā. ‘‘Pañcavāramevā’’ti ettha evakārena mandappavattikāle chasattakkhattuṃ nivatteti. Asammūḷhakāle pana chasattakkhattumpi anujānāti. Kāmāvacarajavanānañca aniyataparimāṇā balavakālepi parisampuṇṇabhāvā tathā hi ‘‘kāmāvacarajavanānibalavakāle sattakkhattuṃ chakkhattuṃ vā, mandappavattiyaṃ pana maraṇakālādīsu pañcavārameva. Bhagavato yamakapāṭihāriyakālādīsu lahukappavattiyaṃ cattāri pañcavā paccavekkhaṇajavanacittāni bhavantī’’ti aniyamitappamāṇavasena uppattibhāvo āgato imasmiṃ samasīsiniddesavārepi maraṇāsannavīthicittassa visuṃ alabbhanato paccavekkhaṇanteyeva bhavaṅgacittena parinibbānato paripuṇṇavasena satta javanacittāni pāṭikaṅkhitabbānīti amhākaṃ khanti vīmaṃsitvā gahetabbo ito yuttataro vā pakāro labbhamāno gavesitabbo. Evaṃ paramatthasaṅghavasena cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, cattālīsampipuggalā aṭṭhasatampi purisapuggalāti sabbaṃ samodhānetvā imasmiṃ loke saṅghopi dullabhoti veditabbo tathā hi ariyapuggalā atidullabhāva sāsanassa vijjamānakālepi idāni sotāpannassāpi avijjamānato ayaṃ paramatthasaṅghavicāraṇā. Sammutisaṅgho pana ñatticatutthena upasampanno puthujjanasaṅghova, sopi dullabhoyeva. Kasmā buddhuppādakāleyeva labbhanato tathā hi anuppanne buddhe paccekabuddhānaṃ satasahassādigaṇane uppajjamānepi tesaṃ santike upasampadābhāvassa alabbhamānato paccekabuddhānañhi santike pabbajitānaṃ kulaputtānaṃ saraṇagamanakammaṭṭhānassāpi dātuṃ asakkuṇeyyattā. Paccekabuddhā ca nāma mūgassa supinadassanaṃ viya attanā paṭiladdhasaccadhamme paresaṃ ācikkhituṃ na sakkonti, tasmā te pabbājetvā kammaṭṭhāne niyojetuṃ asamatthā ‘‘evaṃ te nivāsetabbaṃ, evaṃ te pārupitabba’’nti ādinānayena abhisamācārikameva sikkhāpesuṃ tasmā buddhuppādakāleyeva sammutisaṅgho labbhati. Apica na te dullabhāyeva honti, atha kho tasmiṃ uddissa appamattakassāpi katākārassa asaṅkhyeyyaphalāpi honti vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘bhavissanti kho panānanda anāgatamaddhānaṃ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā tesu dussīlesu saṅghaṃ uddissa dānaṃ dassanti, tadā pāhaṃ ānanda saṅghagataṃ dakkhiṇaṃ asaṅkhyeyyaṃ appameyyaṃ vadāmi na tvevāhaṃ ānanda kenaci pariyāyena saṅghagatā dakkhiṇā pāṭipuggalikaṃ dakkhiṇaṃ mahapphalanti vadāmī’’ti. Tathā hi uparipaṇṇāsake dakkhiṇavibhaṅgavaṇṇanāyaṃ ‘‘kāsāvakaṇṭhānaṃ saṅghe dinne dakkhiṇāpi guṇāsaṅkhyāya asaṅkhyeyyā’’ti vuttaṃ. Saṅghagatadakkhiṇā hi saṅghe cittīkāraṃ kātuṃ sakkontassa hoti. Saṅghe pana cittīkāro dukkaro yo hi ‘‘saṅghagataṃ dakkhiṇaṃ dassāmī’’ti deyyadhammaṃ paṭiyādetvā vihāraṃ gantvā bhante saṅghaṃ uddissa ekaṃ theraṃ dethā’ti vadati, atha saṅghato sāmaṇeraṃ labhitvā ‘‘sāmaṇero me laddho’’ti aññathattaṃ āpajjati, tassa dakkhiṇā saṅghagatā na hoti. Mahātheraṃ labhitvā pi ‘‘mahāthero me laddho’’ti somanassaṃ uppādentassāpi na hotiyeva. Tassa dakkhiṇā saṅghagatā na hoti. Yo pana sāmaṇeraṃ upasampannaṃ vā daharaṃ vā theraṃ vā bālaṃ vā paṇḍitaṃ vā yaṃkiñci saṅghato labhitvā nibbematiko hutvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghe cittīkāraṃ kātuṃ sakkoti, tassa dakkhiṇā saṅghagatā nāma hoti. Parasamuddavāsino kira evaṃ karonti tattha hi eko vihārassāmikuṭumbiko ‘‘saṅghagataṃ dakkhiṇaṃ dassāmī’’ti saṅghato uddisitvā ‘‘ekaṃ bhikkhuṃ dethā’’ti yācitvā so ekaṃ dussīlabhikkhuṃ labhitvā nisīdanaṭṭhānaṃ opuñjāpetvā āsanaṃ paññapetvā upari vitānaṃ bandhitvā gandhadhūmapupphehi pūjetvā pāde dhovitvā makkhetvā buddhassa nipaccakāraṃ karonto viya saṅghe cittīkārena deyyadhammaṃ adāsi so bhikkhu pacchābhattaṃ vihāraṃ jagganatthāya ‘‘kudālakaṃ dethā’’ti gharadvāraṃ āgato upāsako nisinnova kudālaṃ pādena khipitvā ‘‘gaṇhā’’ti adāsi tamenaṃ manussā āhaṃsu ‘‘tumhehi pātova etassa katasakkāro vattuṃ na sakkā, idāni apacayamattakampi natthi, kiṃ nāmeta’’nti. Upāsako ‘‘saṅghassa so ayyo cittīkāro, na etassā’’ti āha. Kāsāvakaṇṭhasaṅghadinnadakkhiṇaṃ pana ko sodheti, sāriputtamoggalānādayo asītimahātherā sodhenti api ca therā ciraparinibbutā, there ādiṃ katvā yāvajjatanā dharamānakhīṇāsavā sodhentiyeva, tathā hi dāyakato paṭiggāhatopi mahapphalaṃ hoti dānaṃ. Dāyakato vessantarajātakaṃ kathetabbaṃ vessantaro hi dussīlassa jūjakābrāhmaṇassa nayanasadise dve jālīkaṇhājine putte datvā pathaviṃ kampesi. Sabbaññutaññāṇaṃ ārabbha pavattacetanāya mahantabhāvena pathaviṃ kampesi. Evaṃ dāyakatopi mahapphalaṃ hoti. Paṭiggāhakato pana sāriputtattherassa dinnacoraghātakavatthu kathetabbaṃ coraghātako nāma hi sāvatthiyaṃ eko janapadapuriso pañcavīsati vassāni coraghātakakammaṃ katvā mahallakakālepi tiṃsa vassāni nāsikavāteneva kaṇṇanāsādīni chinditvā coraghātakakammaṃ karontasseva pañcapaññāsa vassāni vītivattāni. So maraṇa mañce nipannova attano kammabalena mahāniraye nibbatto viya mahāsaddaṃ katvā dukkhito hoti, tassa saddena bhītā manussā ubhato passe gehaṃ chaḍḍetvā palāyiṃsu. Tadā sāriputtatthero dibbacakkhu nā lokaṃ volokento taṃ disvā tassa anukampaṃ paṭicca tassa gehadvāre aṭṭhāsi. So kujjhitvā tikkhattuṃ nāsikavātena vissajjamānopi vissajjituṃ asakkonto ativirocamānaṃ theraṃ disvā ativiya pasīditvā attano atthāya sampāditaṃ pāyāsaṃ adāsi. Theropi maṅgalaṃ vaḍḍhetvā pakkami. Coraghātako therassa dinnadānaṃ anussaritvā sagge nibbatti, evaṃ paṭiggāhakatopi mahapphalaṃ hoti. Ubhayatopi mahapphalaṃ, anāthapiṇḍikavisākhādayo buddhappamukhassa dinnadānaṃ veditabbaṃ.

Vuttañhetaṃ bhagavatā.

‘‘Tathāgate ca sambuddhe, athavā tassa sāvake;

Natthi citte pasannamhi, appakā nāma dakkhiṇā.

Evaṃ acintiyā buddhā, buddhadhammā acintiyā;

Acintiye pasannānaṃ, vipāko hoti acintiyo’’ti.

Evaṃ ubhayavasena mahapphalabhāvo veditabbo. Dāyakatopi paṭiggāhakatopi nipphalameva. Seyyathāpi makkhaligosālachasatthārādīnaṃ attano upāsakamicchādiṭṭhīhi pūjāvisesā vuttañhetaṃ bhagavatā.

‘‘Māse māse kusaggena, bālo bhuñjeyya bhojanaṃ;

Na so saṅkhatadhammānaṃ, kalaṃ nāgghati soḷasi’’nti.

Tenevāha bhagavā cattārimāni ānanda dakkhiṇavisuddhiyo’’ti. Imāni tīṇi buddhadhammasaṅgharatanāni sādhūnaṃ ratijananatthena ratanāni nāma.

Vuttañhetaṃ.

‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;

Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti.

Ratanañca nāma duvidhaṃ saviññāṇakāviññāṇakavasena. Tattha aviññāṇakaṃ cakkaratanaṃ, maṇiratanaṃ yaṃ vā panaññampi anindriyabaddhasuvaṇṇarajatādi. Saviññāṇakaṃ hatthiassaratanādipariṇāyakaratanapariyosānaṃ, yaṃ vā panaññampi indriyabaddhaṃ. Evaṃ duvidhe cettha saviññāṇakaratanaṃ aggamakkhāyati, kasmā yasmā aviññāṇakaṃ suvaṇṇarajatamaṇimuttādiratanaṃ saviññāṇakānaṃ hattiratanādīnaṃ alaṅkāratthāya upanīyati. Saviññāṇakaratanampi duvidhaṃ tiracchānagataratanaṃ manussaratanañca. Tattha manussaratanaṃ aggamakkhāyati. Kasmā yasmā tiracchānagataratanaṃ manussaratanassa opavayhaṃ hoti. Manussaratanampi duvidhaṃ itthiratanaṃ purisaratanañca. Tattha purisaratanaṃ aggamakkhāyati. Kasmā yasmā itthiratanaṃ purisaratanassa paricārikattaṃ āpajjati. Purisaratanampi duvidhaṃ agārikaratanaṃ anagārikaratanañca tattha anagārikaratanaṃ aggamakkhāyati. Kasmā yasmā agārikaratanesu aggo cakkavattīpi sīlādiguṇayuttaṃ anagārikaratanaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā upaṭṭhahitvā payirupāsitvā dibbamānussikā sampattiyo pāpuṇitvā ante nibbānasampattiṃ pāpuṇāti. Anagārikaratanampi duvidhaṃ ariyaputhujjanavasena. Ariyaratanampi duvidhaṃ sekkhāsekkhavasena. Asekkharatanampi duvidhaṃ sukkhavipassakasamathayānikavasena. Samathayānikaratanampi duvidhaṃ sāvakapāramippattamapattañca. Tattha sāvakapāramippattaṃ aggamakkhāyati. Kasmā guṇamahattatāya. Sāvakapāramippattaratanatopi paccekabuddharatanaṃ aggamakkhāyati. Kasmā guṇamahattatāya. Sāriputtamoggalānasadisāpi hi anekasatā sāvakā paccekabuddhassa guṇānaṃ satabhāgampi na upanenti. Paccekabuddhato sambuddharatanaṃ aggamakkhāyati. Kasmā guṇamahattatāya sakalampi jambudīpaṃ pallaṅke na pallaṅkaṃ ghaṭṭento nisinnā paccekasambuddhā ekassa guṇānaṃ neva saṅkhyaṃ kalaṃ gaṇanabhāgaṃ upanenti, vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘yāvatā bhikkhave sattā apadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti ādi. Evaṃ ‘‘buddho ca dullabho loke, saddhammasavanampi ca, saṅgho ca dullabho loke’’ti imesaṃ tiṇṇaṃ padānaṃ atthuddhāravasena sabbaso attho vuttoyeva hoti.

Iti sāgarabuddhittheraviracite sīmavisodhane saṅghavaṇṇanāya

Samasīsikaṇḍo catuttho paricchedo.

source https://theravada.vn/4-samasisika%e1%b9%87%e1%b8%8do/ from Theravada https://theravadavn.blogspot.com/2020/08/4-samasisikando.html

[phamthituong]

17. Jhānapaccayo

17. Jhānapaccayo

Satta jhānaṅgāni jhānapaccayo, vitakko vicāro pīti somanassaṃ domanassaṃ upekkhā ekaggatā. Tehi sahajātā pañcaviññāṇavajjitā cittacetasikadhammā ca rūpadhammā ca tassa paccayuppannā.

Kenaṭṭhena jhānanti. Upanijjhāyanaṭṭhena jhānaṃ. Upanijjhāya naṭṭhenāti ca manasā ārammaṇaṃ upagantvā nijjhāyanaṭṭhena pekkhanaṭṭhena. Yathā hi issāso dūre ṭhatvā khuddake lakkhamaṇḍale saraṃ pavesento hatthehi saraṃ ujukañca niccalañca katvā maṇḍalañca vibhūtaṃ katvā cakkhunā nijjhāyanto paveseti. Evameva imehi aṅgehi cittaṃ ujukañca niccalañca katvā ārammaṇañca vibhūtaṃ katvā nijjhāyanto puggalo upanijjhāyatīti vuccati. Evaṃ upanijjhāyitvā yaṃkiñci kāyakammaṃ vā vacīkammaṃ vā manokammaṃ vā karonto avirajjhamāno karoti.

Tattha kāyakammaṃ nāma abhikkamappaṭikkamādikaṃ vuccati. Vacīkammaṃ nāma akkharavaṇṇaparipuṇṇaṃ vacībhedakaraṇaṃ vuccati. Manokammaṃ nāma yaṃkiñci manasā ārammaṇavibhāvanaṃ vuccati. Dānakammaṃ vā pāṇātipāta kammaṃ vā anurūpehi jhānaṅgehi vinā dubbalena cittena kātuṃ na sakkā hoti. Esa nayo sesesu kusalākusala kammesūti.

Ayañca attho vitakkādīnaṃ jhānaṅgadhammānaṃ visuṃ visuṃ sabhāva lakkhaṇehi dīpetabbo. Sampayuttadhamme ārammaṇābhiniropana lakkhaṇo vitakko, so cittaṃ ārammaṇe daḷhaṃ niyojeti. Ārammaṇānumajjanalakkhaṇo vicāro, so cittaṃ ārammaṇe daḷhaṃ saṃyojeti. Ārammaṇasampiyāyanalakkhaṇāpīti, sā cittaṃ ārammaṇe parituṭṭhaṃ karoti. Tissopi vedanā ārammaṇarasānu bhavanalakkhaṇā, tāpi cittaṃ ārammaṇe iṭṭhāniṭṭhamajjhattarasānubhavana kiccena daḷhappaṭibaddhaṃ karonti. Samādhānalakkhaṇā ekaggatā, sāpi cittaṃ ārammaṇe niccalaṃ katvā ṭhapetīti. Jhānapaccayadīpanā niṭṭhitā.

from Theravada - Dhamma Bậc Giác Ngộ Chỉ Dạy Được Các Bậc Trưởng Lão Gìn Giữ & Lưu Truyền - Feed https://theravada.vn/17-jhanapaccayo/ from Theravada https://theravadavn.tumblr.com/post/625067713371455488

[theravadavn]

17. Jhānapaccayo

17. Jhānapaccayo

Satta jhānaṅgāni jhānapaccayo, vitakko vicāro pīti somanassaṃ domanassaṃ upekkhā ekaggatā. Tehi sahajātā pañcaviññāṇavajjitā cittacetasikadhammā ca rūpadhammā ca tassa paccayuppannā.

Kenaṭṭhena jhānanti. Upanijjhāyanaṭṭhena jhānaṃ. Upanijjhāya naṭṭhenāti ca manasā ārammaṇaṃ upagantvā nijjhāyanaṭṭhena pekkhanaṭṭhena. Yathā hi issāso dūre ṭhatvā khuddake lakkhamaṇḍale saraṃ pavesento hatthehi saraṃ ujukañca niccalañca katvā maṇḍalañca vibhūtaṃ katvā cakkhunā nijjhāyanto paveseti. Evameva imehi aṅgehi cittaṃ ujukañca niccalañca katvā ārammaṇañca vibhūtaṃ katvā nijjhāyanto puggalo upanijjhāyatīti vuccati. Evaṃ upanijjhāyitvā yaṃkiñci kāyakammaṃ vā vacīkammaṃ vā manokammaṃ vā karonto avirajjhamāno karoti.

Tattha kāyakammaṃ nāma abhikkamappaṭikkamādikaṃ vuccati. Vacīkammaṃ nāma akkharavaṇṇaparipuṇṇaṃ vacībhedakaraṇaṃ vuccati. Manokammaṃ nāma yaṃkiñci manasā ārammaṇavibhāvanaṃ vuccati. Dānakammaṃ vā pāṇātipāta kammaṃ vā anurūpehi jhānaṅgehi vinā dubbalena cittena kātuṃ na sakkā hoti. Esa nayo sesesu kusalākusala kammesūti.

Ayañca attho vitakkādīnaṃ jhānaṅgadhammānaṃ visuṃ visuṃ sabhāva lakkhaṇehi dīpetabbo. Sampayuttadhamme ārammaṇābhiniropana lakkhaṇo vitakko, so cittaṃ ārammaṇe daḷhaṃ niyojeti. Ārammaṇānumajjanalakkhaṇo vicāro, so cittaṃ ārammaṇe daḷhaṃ saṃyojeti. Ārammaṇasampiyāyanalakkhaṇāpīti, sā cittaṃ ārammaṇe parituṭṭhaṃ karoti. Tissopi vedanā ārammaṇarasānu bhavanalakkhaṇā, tāpi cittaṃ ārammaṇe iṭṭhāniṭṭhamajjhattarasānubhavana kiccena daḷhappaṭibaddhaṃ karonti. Samādhānalakkhaṇā ekaggatā, sāpi cittaṃ ārammaṇe niccalaṃ katvā ṭhapetīti. Jhānapaccayadīpanā niṭṭhitā.

from Theravada - Dhamma Bậc Giác Ngộ Chỉ Dạy Được Các Bậc Trưởng Lão Gìn Giữ & Lưu Truyền - Feed https://theravada.vn/17-jhanapaccayo/

[thachhungnho]

9. Kammaṭṭhānasaṅgahaanudīpanā

9. Kammaṭṭhānasaṅgahaanudīpanā 170. Kammaṭṭhānasaṅgahe . Vidito viññāto nāmarūpa vibhāgo yenāti viggaho. Yogī puggalo. ‘‘Kilese sametī’’ti kāmacchandādike nīvaraṇakilese upasameti. ‘‘Tathā pavatto’’ti bhāvanāvasena pavatto. Vūpasamanavasena vā pava…

from Theravadavn's Favorite Links from Diigo https://theravada.vn/9-kamma%e1%b9%ad%e1%b9%adhanasa%e1%b9%85gahaanudipana/

[shrimpyshrimperson]

sluggalo puggalo, sitting on the ruggalo with their ol pal the juggalo....

[sircandle]

I'm so happy. 

[cutesturbing]

Christmas with "Tater Tot" and the painting I did of her!

[lethiphuonganh]

1. Saggakaṇḍa

1. Saggakaṇḍa

1.

Buddho dasabalo satthā, sabbaññū dvipaduttamo;

Munindo bhagavā nātho, cakkhuma’ṅgīraso muni.

2.

Lokanātho’ nadhivaro, mahesi ca vināyako;

Samantacakkhu sugato, bhūripañño ca māraji.

3.

Narasīho naravaro, dhammarājā mahāmuni;

Devadevo lokagaru, dhammassāmī tathāgato.

4.

Sayambhū sammāsambuddho, varapañño ca nāyako;

Jino, sakko tu siddhattho, suddhodani ca gotamo.

5.

Sakyasīho tathā sakya, muni cādiccabandhu ca;

6.

Mokkho nirodho nibbānaṃ, dīpo taṇhakkhayo paraṃ;

Tāṇaṃ leṇa marūpañca, santaṃ sacca manālayaṃ.

7.

Asaṅkhataṃ siva mamataṃ sududdasaṃ,

Parāyaṇaṃ saraṇa manītikaṃ tathā;

Anāsavaṃ dhuva manidassanā’ katā,

Palokitaṃ nipuṇa mananta makkharaṃ.

8.

Dukkhakkhayo byābajjhañca [byāpajjaṃ (ṭīkā)], vivaṭṭaṃ khema kevalaṃ;

Apavaggo virāgo ca, paṇīta maccutaṃ padaṃ.

9.

Yogakkhemo pāra mapi, mutti santi visuddhiyo;

Vimutya’ saṅkhatadhātu, suddhi nibbutiyo siyuṃ.

10.

Khīṇāsavo tva’sekkho ca, vītarāgo tathā’ rahā;

Devaloko divo saggo [nāko (sī.)],

Tidivo tidasālayo.

11.

Tidasā tva’marā devā, vibudhā ca sudhāsino;

Surā marū divokā cā, matapā saggavāsino.

12.

Nijjarā’ nimisā dibbā, apume devatāni ca [devatā eva devatāni, sakatthe nipaccayo (ṭīkā)];

13.

Siddho bhūto ca gandhabbo, guyhako yakkha rakkhasā;

Kumbhaṇḍo ca pisācā’dī, niddiṭṭhā devayoniyo.

14.

Pubbadevā suraripū, asurā dānavā pume;

Tabbisesā pahārādo, sambaro baliādayo.

15.

Pitāmaho pitā brahmā, lokeso kamalāsano;

Tathā hiraññagabbho ca, surajeṭṭho pajāpati.

16.

Vāsudevo hari [harī (ṭīkā)] kaṇho, kesavo cakkapāṇya’tha;

Mahissaro sivo sūlī, issaro pasupatya’pi.

17.

Haro vutto kumāro tu, khandho sattidharo bhave;

18.

Sakko purindado deva, rājā vajirapāṇi ca;

Sujampati sahassakkho, mahindo vajirāvudho.

19.

Vāsavo ca dasasata, nayano tidivādhibhū;

Suranātho ca vajira, hattho ca bhūtapatya’pi.

20.

Maghavā kosiyo indo, vatrabhū pākasāsano;

Viḍojo tha sujā tassa [sujātā’ssa (ṭīkā)], bhariyā tha puraṃ bhave.

21.

Masakkasārā [masakkasāro (sī.)] vassoka, sārā cevā’ marāvatī;

Vejayanto tu pāsādo,

Sudhammā tu sabhā matā.

22.

Vejayanto ratho tassa,

Vutto mātali sārathi;

Erāvaṇo gajo paṇḍu, kambalo tu silāsanaṃ.

23.

Suvīroccādayo puttā, nandā pokkharaṇī bhave;

Nandanaṃ missakaṃ citta, latā phārusakaṃ vanā.

24.

Asani dvīsu kulisaṃ, vajiraṃ punnapuṃsake;

Accharāyotthiyaṃ vuttā, rambhā alambusādayo;

Devitthiyo tha gandhabbā, pañcasikhoti ādayo.

25.

Vimāno nitthiyaṃ byamhaṃ, pīyūsaṃ tvamataṃ sudhā;

Sineru meru tidivā, dhāro neru sumeru ca.

26.

Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano;

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo kulācalā.

27.

Mandākinī tathā’kāsa, gaṅgā suranadī pyatha;

28.

Koviḷāro tathā pāri, cchattako pārijātako;

Kapparukkho tu santānā, dayo devaddumā siyuṃ.

29.

Pācī patījhu’ dīci’tthī, pubba pacchima uttarā;

Disātha dakkhiṇā’ pācī, vidisā’nudisā bhave.

30.

Erāvato [erāvaṇo (sī.), amarakose pana erāvato eva atthi] puṇḍarīko, vāmano kumudo’ ñjano;

Pupphadanto sabbabhummo, suppatīko disāgajā.

31.

Dhataraṭṭho ca gandhabbā, dhipo, kumbhaṇḍasāmi tu;

Viruḷhako, virūpakkho, tu nāgādhipatīrito.

32.

Yakkhādhipo vessavaṇo, kuvero naravāhano;

Aḷakā[alakā (amarakosa)]ḷakamandāssa, purī, paharaṇaṃ gadā;

Catuddisāna madhipā, pubbādīnaṃ kamā ime.

33.

Jātavedo sikhī joti, pāvako dahano’ nalo;

Hutāvaho’ ccimā dhūma, ketva’ggi gini bhānumā.

34.

Tejo dhūmasikho vāyu, sakho ca kaṇhavattanī;

Vessānaro hutāso tha, sikhājāla’cci cāpume.

35.

Vipphuliṅgaṃ phuliṅgañca, bhasmā [‘bhasmā’ tipadaṃ rājādigaṇe pariyāpannaṃ (rūpasiddhi-uṇādi), bhasmaṃ (sī.)] tu seṭṭhi chārikā;

36.

Kukkuḷo tu’ṇhabhasmasmi, maṅgāro’lāta mummukaṃ [tikaṃ dittakaṭṭhādindhane (ṭīkā)];

Samidhā idhumaṃ ce’dho, upādānaṃ tathindhanaṃ.

37.

Atho’bhāso pakāso cā,

'Loko’jjotā’tapā samā;

Māluto pavano vāyu, vāto’nila samīraṇā;

Gandhavāho tathā vāyo, samīro ca sadāgati.

38.

Vāyubhedā ime chu’ddha, ṅgamo cādhogamo tathā;

Kucchiṭṭho ca koṭṭhāsayo, assāsaṅgānusārino.

39.

Atho apānaṃ passāso,

Assāso āna muccate.

40.

Vego javo rayo khippaṃ, tu sīghaṃ turitaṃ lahu;

Āsu tuṇṇa maraṃ cāvi, lambitaṃ tuvaṭaṃpi ca.

41.

Satataṃ nicca maviratā, nārata santata manavaratañca dhuvaṃ;

Bhusa matisayo ca daḷhaṃ, tibbe’kantā’timatta, bāḷhāni;

Khippādī paṇḍake dabbe, dabbagā tesu ye tisu.

42.

Aviggaho tu kāmo ca, manobhū madano bhave;

Antako vasavattī ca, pāpimā ca pajāpati.

43.

Pamattabandhu kaṇho ca, māro namuci, tassa tu;

Taṇhā’ratī ragā dhītū, hatthī tu girimekhalo.

44.

Yamarājā ca vesāyī, yamo’ssa nayanāvudhaṃ;

Vepacitti pulomo ca, kimpuriso tu kinnaro.

45.

Antalikkhaṃ kha’mādicca, patho’bbhaṃ gagana’mbaraṃ;

Vehāso cānilapatho, ākāso nitthiyaṃ nabhaṃ.

46.

Devo vehāyaso tārā,

Patho surapatho aghaṃ.

47.

Megho valāhako devo, pajjunno’mbudharo ghano;

Dhārādharo ca jīmūto, vārivāho tathā’mbudo.

48.

Abbhaṃ tīsvatha vassañca, vassanaṃ vuṭṭhi nāriyaṃ;

Sateratā’kkhaṇā vijju, vijjutā cācirappabhā.

49.

Meghanāde tu dhanitaṃ, gajjitaṃ rasitādi ca;

Indāvudhaṃ indadhanu, vātakkhittambu sīkaro.

50.

Āsāro dhārā sampāto,

Karakā tu ghanopalaṃ;

Duddinaṃ meghacchannāhe, pidhānaṃ tvapadhāraṇaṃ.

51.

Tirodhāna’ntaradhānā, pidhāna chādanāni ca;

Indu cando ca nakkhatta, rājā somo nisākaro.

52.

Osadhīso himaraṃsi, sasaṅko candimā sasī;

Sītaraṃsi nisānātho, uḷurājā ca mā pume.

53.

Kalā soḷasamo bhāgo, bimbaṃ tu maṇḍalaṃ bhave;

Aḍḍho tvaddho upaḍḍho ca, vā khaṇḍaṃ sakalaṃ pume.

54.

Addhaṃ vuttaṃ same bhāge, pasādo tu pasannatā;

Komudī candikā juṇhā, kanti sobhā juti cchavi.

55.

Kalaṅko lañchanaṃ lakkhaṃ, aṅko’bhiññāṇa lakkhaṇaṃ;

Cihanaṃ cāpi sobhā tu, paramā susamā tha ca.

56.

Sītaṃ guṇe, guṇiliṅgā, sīta sisira sītalā;

Himaṃ tuhina mussāvo, nīhāro mahikā pyatha.

57.

Nakkhattaṃ joti bhaṃ tārā, apume tārako’ḷu ca;

58.

Assayujo bharaṇitthī, sakattikā rohiṇī pica;

Migasira [magasira (sī.)] maddā ca punabbasu, phusso [pusso (ṭī.)] cāsilesa’pi.

59.

Māghā [magha (sī.)] ca phaggunī dve ca, hatthā cittā ca svātipi;

Visākhā’ nurādhā jeṭṭhā, mūlā’ sāḷhā duve tathā.

60.

Savaṇo ca dhaniṭṭhā ca, satabhisajo pubbu’ttarabhaddapadā;

Revatyapīti kamato, sattādhikavīsanakkhattā.

61.

Sobbhānu kathito rāhu, sūrādī tu navaggahā;

Rāsi mesādiko bhadda, padā poṭṭhapadā samā.

62.

Ādicco sūriyo sūro, sataraṃsi divākaro;

Verocano dinakaro, uṇharaṃsi pabhaṅkaro.

63.

Aṃsumālī dinapati, tapano ravi bhānumā;

Raṃsimā bhākaro bhānu, akko sahassaraṃsi ca.

64.

Raṃsi ābhā pabhā ditti, ruci bhā juti dīdhiti;

Marīci dvīsu bhānvaṃ’su, mayūkho kiraṇo karo.

65.

Paridhi pariveso tha, marīci migataṇhikā;

Sūrassodayato pubbu’, ṭṭhitaraṃsi siyā’ ruṇo.

66.

Kālo’ddhā samayo velā,

Tabbisesā khaṇādayo;

Khaṇo dasaccharākālo,

Khaṇā dasa layo bhave.

67.

Layā dasa khaṇalayo,

Muhutto te siyā dasa;

Dasa khaṇamuhutto te, divaso tu ahaṃ dinaṃ.

68.

Pabhātañca vibhātañca, paccūso kalla mapyatha;

Abhidoso padoso tha,

Sāyo sañjhā dinaccayo.

69.

Nisā ca rajanī ratti, tiyāmā saṃvarī bhave;

Juṇhā tu candikāyuttā, tamussannā timisikā.

70.

Nisītho majjhimā ratti, aḍḍharatto mahānisā;

Andhakāro tamo nitthī, timisaṃ timiraṃ mataṃ.

71.

Caturaṅgatamaṃ evaṃ, kāḷapakkhacatuddasī;

Vanasaṇḍo ghano megha, paṭalaṃ cā’ḍḍharatti ca.

72.

Andhatamaṃ ghanatame, pahāro yāma, saññito;

Pāṭipado tu dutiyā, tatiyādī tithī[tithi], tāyati pāletīti tithi, tā+iti (ṇvādi) dvisu.

73.

Pannarasī pañcadasī, puṇṇamāsī tu puṇṇamā;

Amāvasī pyamāvāsī, thiyaṃ pannarasī’ parā.

74.

Ghaṭikā saṭṭhya’ horatto, pakkho te dasa pañca ca;

Te tu pubbāparā sukka,

Kāḷā, māso tu te duve.

75.

Citto vesākha, jeṭṭho cā, sāḷho dvīsu ca sāvaṇo;

Poṭṭhapāda’ssayujā ca, māsā dvādasa kattiko.

76.

Māgasiro tathā phusso, kamena māgha phagguṇā;

Kattika’ssayujā māsā, pacchima pubbakattikā.

77.

Sāvaṇo nikkhamanīyo,

Cittamāso tu rammako.

78.

Caturo caturo māsā, kattikakāḷapakkhato;

Kamā hemanta gimhāna, vassānā utuyo dvisu.

79.

Hemanto sisira mutū,

Cha vā vasanto ca gimha vassānā;

Saradoti kamā māsā, dve dve vuttānusārena.

80.

Uṇho nidāgho gimhotha,

Vasso vassāna pāvusā;

Utūhi tīhi vassānā, dikehi dakkhiṇāyanaṃ.

81.

Uttarāyana maññehi, tīhi vassāyanadvayaṃ;

Vassa saṃvaccharā nitthī, sarado hāyano samā.

82.

Kappakkhayo tu saṃvaṭṭo, yuganta palayā api;

Alakkhī kālakaṇṇitthī, atha lakkhī siri’tthiyaṃ.

83.

Danu dānavamātā tha, devamātā panā’diti;

84.

Pāpañca kibbisaṃ verā, ghaṃ duccarita dukkaṭaṃ;

Apuññā’kusalaṃ kaṇhaṃ, kalusaṃ duritā’gu ca.

85.

Kusalaṃ sukataṃ sukkaṃ, puññaṃ dhamma manitthiyaṃ;

Sucarita matho diṭṭha, dhammikaṃ ihalokikaṃ.

86.

Sandiṭṭhika matho pāra, lokikaṃ samparāyikaṃ;

Takkālaṃ tu tadātvaṃ co,

Ttarakālo tu āyati.

87.

Hāso’ ttamanatā pīti, vitti tuṭṭhi ca nāriyaṃ;

Ānando pamudā’modo, santoso nandi sammado.

88.

Pāmojjañca pamodo tha, sukhaṃ sātañca phāsva’tha;

Bhaddaṃ seyyo subhaṃ khemaṃ, kalyāṇaṃ maṅgalaṃ sivaṃ.

89.

Dukkhañca kasiraṃ kicchaṃ, nīgho ca byasanaṃ aghaṃ;

Dabbe tu pāpapuññāni, tīsvākicchaṃ sukhādi ca.

90.

Bhāgyaṃ niyati bhāgo ca, bhāgadheyyaṃ vidhī’rito;

Atho uppatti nibbatti, jāti janana mubbhavo.

91.

Nimittaṃ kāraṇaṃ ṭhānaṃ, padaṃ bījaṃ nibandhanaṃ;

Nidānaṃ pabhavo hetu, sambhavo setu paccayo.

92.

Kāraṇaṃ yaṃ samāsannaṃ, padaṭṭhānanti taṃ mataṃ;

Jīvo tu puriso’ttā tha, padhānaṃ pakatitthiyaṃ.

93.

Pāṇo sarīrī bhūtaṃ vā, satto dehī ca puggalo;

Jīvo pāṇī pajā jantu,

Jano loko tathāgato.

94.

Rūpaṃ saddo gandha rasā, phasso dhammo ca gocarā;

Ālambā visayā te chā, rammaṇā lambaṇāni ca.

95.

Sukko goro sito’dātā,

Dhavalo seta, paṇḍarā;

Soṇo tu lohito ratto,

Tamba mañjiṭṭha rohitā.

96.

Nīlo kaṇhā’sitā kāḷo,

Mecako sāma sāmalā;

Sitapītetu paṇḍu’tto, īsaṃpaṇḍutu dhūsaro.

97.

Aruṇo kiñciratto tha,

Pāṭalo setalohito;

Atho pīto halidyābho,

Palāso harito hari.

98.

Kaḷāro kapilo nīla, pīte tha rocanappabhe;

Piṅgo pisaṅgo pyathavā, kaḷārādī tu piṅgale.

99.

Kammāso sabalo citto,

Sāvo tu kaṇhapītake;

Vāccaliṅgā guṇinyete, guṇe sukkādayo pume.

100.

Naccaṃ naṭṭañca naṭanaṃ, nattanaṃ lāsanaṃ bhave;

Naccaṃ tu vāditaṃ gīta, miti nāṭumidaṃ tayaṃ.

101.

Naccaṭṭhānaṃ siyā raṅgo, bhinayo sūcyasūcanaṃ;

Aṅgahāro’ṅgavikkhepo, naṭṭako naṭako naṭo.

102.

Siṅgāro karuṇo vīra, bbhuta hassa bhayānakā;

Santo bībhaccha ruddāni, nava nāṭyarasā ime.

103.

Posassa nāriyaṃ pose, itthiyā saṅgamaṃ pati;

Yā pihā esa siṅgāro, ratikīḷādikāraṇo.

104.

Uttama ppakatippāyo, itthipurisahetuko;

So sambhogo viyogoti,

Siṅgāro duvidho mato.

105.

Bhāsitaṃ lapitaṃ bhāsā, vohāro vacanaṃ vaco;

Utti vācā girā vāṇī, bhāratī kathitā [kathā (katthaci)] vacī.

106.

Ekākhyāto padacayo, siyā vākyaṃsakārako;

Āmeḍitanti viññeyyaṃ, dvattikkhattu mudīraṇaṃ.

107.

Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ, turite kotūhale’cchare;

Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budho.

108.

Iru nārī yaju sāma, miti vedā tayo siyuṃ;

Ete eva tayī nārī, vedo manto sutitthiyaṃ.

109.

Aṭṭhako vāmako vāma, devo caṅgīraso bhagu;

Yamadaggi ca vāsiṭṭho, bhāradvājo ca kassapo;

Vessāmittoti mantānaṃ, kattāro isayo ime.

110.

Kappo byākaraṇaṃ joti, satthaṃ sikkhā nirutti ca;

Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.

111.

Itihāso purāvutta, ppabandho bhāratādiko;

Nāmappakāsakaṃ satthaṃ, rukkhādīnaṃ nigha��ḍu so.

112.

Vitaṇḍasatthaṃ viññeyyaṃ, yaṃ taṃ lokāyataṃ iti;

Keṭubhaṃ tu kriyākappa, vikappo kavinaṃ hito.

113.

Ākhyāyikopaladdhatthā, pabandhakappanā kathā;

Daṇḍanītya’tthasatthasmiṃ, vuttanto tu pavatti ca.

114.

Saññā, khyā, vhā samaññā cā, bhidhānaṃ nāma mavhayo;

Nāmadheyyā’ dhivacanaṃ, paṭivākyaṃ tu uttaraṃ.

115.

Pañho tīsva nuyogo ca, pucchā pyatha nidassanaṃ;

Upogghāto ca diṭṭhanto, tatho’dāharaṇaṃ bhave.

116.

Samā saṅkhepa saṃhārā, samāso saṅgaho pyatha;

Sataṃ dhārayasī tyādya, bbhakkhānaṃ tucchabhāsanaṃ.

117.

Vohāro tu vivādo tha, sapanaṃ sapathopi ca;

Yaso siloko kittitthī,

Ghosanā tu’ccasaddanaṃ.

118.

Paṭighoso paṭiravo, tho’ paññāso vacīmukhaṃ;

Katthanā ca silāghā ca, vaṇṇanā ca nuti tthuti.

119.

Thomanañca [thomanaṃ vā (katthaci thomanaṃ thomanā dviliṅge)] pasaṃsātha, kekā nādo sikhaṇḍinaṃ;

Gajānaṃ koñcanādo tha,

Matā hesā hayaddhani.

120.

Pariyāyo vevacanaṃ, sākacchā tu ca saṃkathā;

Upavādo cu’pakkosā, vaṇṇavādā’nuvādo ca;

Janavādā’pavādāpi, parivādo ca tulyatthā.

121.

Khepo nindā tathā kucchā, jigucchā garahā bhave;

Nindāpubbo upārambho, paribhāsana muccate.

122.

Aṭṭhānariyavohāra, vasena yā pavattitā;

Abhivākyaṃ siyā vācā, sā vītikkamadīpanī.

123.

Muhuṃbhāsā nulāpotha, palāpo natthikā girā;

Ādobhāsana mālāpo,

Vilāpo tu pariddavo.

124.

Vippalāpo virodhotti, sandesotti tu vācikaṃ;

Sambhāsanaṃ tu sallāpo, virodharahitaṃ mithu.

125.

Pharusaṃ niṭṭhuraṃ vākyaṃ, manuññaṃ hadayaṅgamaṃ;

Saṃkulaṃ tu kiliṭṭhañca, pubbāparavirodhinī.

126.

Samudāyattharahitaṃ, abaddhamiti [abandha (ka.)] kittitaṃ;

Vitathaṃ tu musā cātha [āhataṃ tu musātthakaṃ (katthaci, amarakose)], pharusādī tiliṅgikā.

127.

Sammā byayañcā vitathaṃ, saccaṃ tacchaṃ yathātathaṃ;

Tabbantā tīsva līkaṃ tva, saccaṃ micchā musā byayaṃ.

128.

Ravo ninādo ninado ca saddo,

Nigghosa nāda ddhanayo ca rāvo;

Ārāva saṃrāva virāva ghosā,

Ravā sutitthī sara nissanā ca.

129.

Vissaṭṭha mañju viññeyyā, savanīyā visārino;

Bindu gambhīra ninnādī, tyeva maṭṭhaṅgiko saro.

130.

Tiracchānagatānañhi, rutaṃ vassita muccate;

Kolāhalo kalahalo,

Gītaṃ gānañca gītikā.

131.

Sarā satta tayo gāmā, cekavīsati mucchanā;

Tānā [ṭhānāni (bahūsu)] cekūnapaññāsa, iccetaṃ saramaṇḍalaṃ.

132.

Usabho dhevato ceva, chajja gandhāra majjhimā;

Pañcamo ca nisādoti, satte’te gaditā sarā.

133.

Nadanti usabhaṃ gāvo, turagā dhevataṃ tathā;

Chajjaṃ mayūrā gandhāra, majā koñcā ca majjhimaṃ.

134.

Pañcamaṃ parapuṭṭhādī, nisādampi ca vāraṇā;

Chajjo ca majjhimo gāmā,

Tayo sādhāraṇoti ca.

135.

Saresu tesu pacceke, tisso tisso hi mucchanā;

Siyuṃ tatheva tānāni [ṭhānāni (bahūsu)], satta satteva labbhare.

136.

Tisso duve catasso ca, catasso kamato sare;

Tisso duve catassoti, dvāvīsati sutī siyuṃ.

137.

Uccatare rave tāro, thābyatte madhure kalo;

Gambhīre tu rave mando, tārādī tīsvatho kale;

Kākalī sukhume vutto,

Kriyādisamatā layo.

138.

Vīṇā ca vallakī satta, tantī sā parivādinī;

Pokkharo doṇi vīṇāya,

Upavīṇo tu veṭhako.

139.

Ātatañceva vitata, mātatavitataṃ ghanaṃ;

Susiraṃ ceti tūriyaṃ, pañcaṅgika mudīritaṃ.

140.

Ātataṃ nāma cammāva, naddhesu bheriyādisu;

Tale’kekayutaṃ kumbha, thuṇa daddarikādikaṃ.

141.

Vitataṃ co’bhayatalaṃ, tūriyaṃ murajādikaṃ;

Ātatavitataṃ sabba, vinaddhaṃ paṇavādikaṃ.

142.

Susiraṃ vaṃsasaṅkhādi, sammatālādikaṃ ghanaṃ;

Ātojjaṃ tu ca vādittaṃ, vāditaṃ vajja muccate.

143.

Bherī (bheri) dundubhi vutto tha,

Mudiṅgo murajossa tu;

Āliṅga, ṅkyo, ddhakā bhedā,

Tiṇavo tu ca ḍiṇḍimo.

144.

Ālambaro tu paṇavo, koṇo vīṇādivādanaṃ;

Daddarī paṭaho bheri, ppabhedā maddalādayo.

145.

Janappiye vimadduṭṭhe, gandhe parimalo bhave;

So tvā modo dūragāmī, vissantā tīsvito paraṃ.

146.

Iṭṭhagandho ca surabhi, sugandho ca sugandhi ca;

Pūtigandhi tu duggandho, tha vissaṃ āmagandhi yaṃ.

147.

Kuṅkumañceva yavana, pupphañca tagaraṃ tathā;

Turukkhoti catujjāti, gandhā ete pakāsitā.

148.

Kasāvo nitthiyaṃ titto, madhuro lavaṇo ime;

Ambilo kaṭuko ceti, cha rasā tabbatī tisu.

149.

Siyā phasso ca phoṭṭhabbo,

Visayī tvakkha mindriyaṃ;

Nayanaṃ tvakkhi nettañca, locanaṃ ca’cchi cakkhu ca.

150.

Sotaṃ saddaggaho kaṇṇo, savanaṃ suti natthu tu;

Nāsā ca nāsikā ghānaṃ, jivhātu rasanā bhave.

151.

Sarīraṃ vapu gattañcā, ttabhāvo bondi viggaho;

Dehaṃ vā purise kāyo, thiyaṃ tanu kaḷevaraṃ.

152.

Cittaṃ ceto mano nitthī, viññāṇaṃ hadayaṃ tathā;

Mānasaṃ dhī tu paññā ca, buddhi medhā mati muti.

153.

Bhūrī mantā ca paññāṇaṃ, ñāṇaṃ vijjā ca yoni ca;

Paṭibhāna mamoho tha, paññābhedā vipassanā.

154.

Sammādiṭṭhi pabhutikā, vīmaṃsā tu vicāraṇā;

Sampajaññaṃ tu nepakkaṃ, vedayitaṃ tu vedanā.

155.

Takko vitakko saṅkappo,

Ppano’ hā’ yu tu jīvitaṃ;

Ekaggatā tu samatho, avikkhepo samādhi ca.

156.

Ussāhā’ tappa paggāhā, vāyāmo ca parakkamo;

Padhānaṃ vīriyaṃ cehā, uyyāmo ca dhiti tthiyaṃ.

157.

Cattāri vīriyaṅgāni, tacassa ca nahāruno;

Avasissana maṭṭhissa, maṃsalohitasussanaṃ.

158.

Ussoḷhī tva dhimattehā, sati tva nussati tthiya;

Lajjā hirī samānā tha, ottappaṃ pāpabhīrutā.

159.

Majjhattatā tu’pekkhā ca, adukkhamasukhā siyā;

Cittābhogo manakkāro,

Adhimokkho tu nicchayo.

160.

Dayā’ nukampā kāruññaṃ, karuṇā ca anuddayā;

Thiyaṃ veramaṇī ceva, viratyā’ rati cāpyatha.

161.

Titikkhā khanti khamanaṃ, khamā mettā tu metya’tha;

Dassanaṃ diṭṭhi laddhitthī, siddhanto samayo bhave.

162.

Taṇhā ca tasiṇā ejā, jālinī ca visattikā;

Chando jaṭā nikantyā’sā, sibbinī bhavanetti ca.

163.

Abhijjhā vanatho vānaṃ, lobho rāgo ca ālayo;

Pihā manoratho icchā, bhilāso kāma dohaḷā;

Ākaṅkhā ruci vuttā sā, tvadhikā lālasā dvisu.

164.

Veraṃ virodho viddeso, doso ca paṭighañca vā;

Kodhā’ ghātā kopa rosā,

Byāpādo’ nabhiraddhi ca.

165.

Baddhavera mupanāho, siyā soko tu socanaṃ;

Roditaṃ kanditaṃ ruṇṇaṃ, paridevo pariddavo.

166.

Bhītitthi bhaya muttāso, bheravaṃ tu mahabbhayaṃ;

167.

Bheravaṃ bhīsanaṃ bhīmaṃ, dāruṇañca bhayānakaṃ;

Ghoraṃ paṭibhayaṃ bhesmaṃ, bhayaṅkara mime tīsu.

168.

Issā usūyā maccheraṃ, tu macchariya maccharaṃ;

Moho’vijjā tathā’ñāṇaṃ, māno vidhā ca unnati.

169.

Uddhacca muddhaṭaṃ cātha [uddhavaṃuddhaṃ dhāvati citta metenāti uddhavaṃ (ṭīkā)], tāpo kukkuccameva ca;

Pacchātāpo nutāpo ca, vippaṭisāro pakāsito.

170.

Manovilekha sandehā, saṃsayo ca kathaṃkathā;

Dveḷhakaṃ vicikicchā ca, kaṅkhā saṅkā vimatyapi.

171.

Gabbo bhimāno’haṃkāro, cintātu jhāna muccate;

Nicchayo niṇṇayo vutto, paṭiññā tu paṭissavo.

172.

Avamānaṃ tirakkāro, paribhavo pya’ nādaro;

Parābhavo pya’ vaññā tha, ummādo cittavibbhamo.

173.

Pemaṃ sineho sneho tha, cittapīḷā visaññitā;

Pamādo sativossaggo, kotūhalaṃ kutūhalaṃ.

174.

Vilāso lalitaṃ līlā, hāvo heḷā ca vibbhamo;

Iccādikā siyuṃ nāri, siṅgārabhāvajā kiriyā.

175.

Hasanaṃ hasitaṃ hāso, mando so mihitaṃ sitaṃ;

Aṭṭahāso mahāhāso,

Romañco lomahaṃsanaṃ.

176.

Parihāso davo khiḍḍā, keḷi kīḷā ca kīḷitaṃ;

Niddā tu supinaṃ soppaṃ, middhañca pacalāyikā.

177.

Thiyaṃ nikati kūṭañca, dambho sāṭhyañca ketavaṃ;

Sabhāvo tu nissaggo ca, sarūpaṃ pakatitthiyaṃ.

178.

Sīlañca lakkhaṇaṃ bhāvo,

Ussavo tu chaṇo maho [mato (ṭī.)].

179.

Dhārento jantu sasneha, mabhidhānappadīpikaṃ;

Khuddakādyatthajātāni [khuddakānyatthajātāni (ka.)], sampassati yathāsukhaṃ.

Saggakaṇḍo niṭṭhito.

source https://theravada.vn/1-saggaka%e1%b9%87%e1%b8%8da/ from Theravada https://theravadavn.blogspot.com/2020/08/1-saggakanda.html

[phamthituong]

14. Vipākapaccayo

14. Vipākapaccayo

Chattiṃsavidhā vipākabhūtā sahajātacittacetasikā dhammā vipāka paccayo. Teyeva aññamaññañca paṭisandhikkhaṇe kammajarūpāni ca pavattikkhaṇe vipāka cittajātāni cittajarūpāni ca vipākapaccayuppannā.

Kenaṭṭhena vipākoti. Vipaccanaṭṭhena vipāko. Vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjanaṃ. Kassa pana dhammassa mudutaruṇabhāvo, kassa vipakkabhāvoti. Nānākkhaṇikakammapaccaya saṅkhātassa atītakammassa mudutaruṇabhāvo, tasseva kammassa vipakkabhāvo.

Tattha ekassa kammassa catasso avatthāyo honti cetanā vatthā kammāvatthā nimittāvatthā vipākāvatthāti.

Tattha tāya cetanāya niruddhāyapi tassā kiriyā viseso na nirujjhati, taṃ cittasantānaṃ anugacchatiyeva. Ayaṃ kammāvatthā nāma.

Nimittāvatthāti taṃ kammaṃ yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati, tadā maraṇāsannakāle tassa puggalassa tameva kammaṃ vā paccupaṭṭhāti, so puggalo tadā dānaṃ dento viya sīlaṃ rakkhanto viya pāṇaghātaṃ vā karonto viya hoti. Kammanimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dāna vatthuādikaṃ vā satthādikaṃ vā aññaṃ vāpi pubbe tassa kammassa upakaraṇabhūtaṃ ārammaṇaṃ tadā tassa puggalassa hatthagataṃ viya hoti. Gatinimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dibbavimānādikaṃ vā nirayaggijālādikaṃ vā uppajjamānabhave upalabhitabbaṃ vā anubhavitabbaṃ vā ārammaṇaṃ tadā dissamānaṃ hoti. Ayaṃ nimittā vatthā nāma.

Vipākāvatthāti sace so puggalo tathā paccupaṭṭhitaṃ taṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā gatinimittaṃ vā ekaṃ ārammaṇaṃ amuñcamāno marati, tadā taṃ kammaṃ tasmiṃbhave vipaccati, taṃ kammaṃ tasmiṃbhave eko attabhāvo hutvā pātubhavati . Tattha purimāsu tīsu avatthāsu taṃ kammaṃ mudutaruṇabhūtaṃ hoti, pacchimaṃ pana vipākāvatthaṃ patvā vipakkabhūtaṃ hoti. Tena vuttaṃ vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjananti. Evaṃ vipakkabhāvaṃ āpanno citta cetasikadhammasamūho vipāko nāma.

Tattha yathā ambapphalāni nāma yadā vipakkabhāvaṃ āpajjanti, tadā sabbaso siniddharūpāni honti. Evamevaṃ vipākadhammā nāma nirussāhā nibyāpārā hutvā sabbaso santarūpā honti. Tesaṃ santarūpattāyeva bhavaṅgacittānaṃ ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti, bhavaṅgato vuṭṭhānakāle taṃ ārammaṇaṃ na jānāti. Tathāhi rattiyaṃ niddāyantassa purimabhave maraṇāsannakāle yathāgahitaṃ kammādikaṃ ārammaṇaṃ ārabbha bhavaṅgasotaṃ pavattamānaṃpi tassa bhavaṅgasotassa taṃ ārammaṇaṃ ārabbha idaṃ nāma me purimabhave ārammaṇaṃ diṭṭhanti kassaci jānanavīthicittassa uppattiyā paccayo na hoti. So puggalo niddāyanakālepi uṭṭhānakālepi purimabhavasiddhaṃ taṃ nimittaṃ na jānāti. Evaṃ nirussāhanibyāpārasantarūpa bhāvena upakārakatā vipākapaccayatā nāmāti. Vipāka paccayadīpanā niṭṭhitā.

from Theravada - Dhamma Bậc Giác Ngộ Chỉ Dạy Được Các Bậc Trưởng Lão Gìn Giữ & Lưu Truyền - Feed https://theravada.vn/14-vipakapaccayo/ from Theravada https://theravadavn.tumblr.com/post/625067712527384576

[theravadavn]

14. Vipākapaccayo

14. Vipākapaccayo

Chattiṃsavidhā vipākabhūtā sahajātacittacetasikā dhammā vipāka paccayo. Teyeva aññamaññañca paṭisandhikkhaṇe kammajarūpāni ca pavattikkhaṇe vipāka cittajātāni cittajarūpāni ca vipākapaccayuppannā.

Kenaṭṭhena vipākoti. Vipaccanaṭṭhena vipāko. Vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjanaṃ. Kassa pana dhammassa mudutaruṇabhāvo, kassa vipakkabhāvoti. Nānākkhaṇikakammapaccaya saṅkhātassa atītakammassa mudutaruṇabhāvo, tasseva kammassa vipakkabhāvo.

Tattha ekassa kammassa catasso avatthāyo honti cetanā vatthā kammāvatthā nimittāvatthā vipākāvatthāti.

Tattha tāya cetanāya niruddhāyapi tassā kiriyā viseso na nirujjhati, taṃ cittasantānaṃ anugacchatiyeva. Ayaṃ kammāvatthā nāma.

Nimittāvatthāti taṃ kammaṃ yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati, tadā maraṇāsannakāle tassa puggalassa tameva kammaṃ vā paccupaṭṭhāti, so puggalo tadā dānaṃ dento viya sīlaṃ rakkhanto viya pāṇaghātaṃ vā karonto viya hoti. Kammanimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dāna vatthuādikaṃ vā satthādikaṃ vā aññaṃ vāpi pubbe tassa kammassa upakaraṇabhūtaṃ ārammaṇaṃ tadā tassa puggalassa hatthagataṃ viya hoti. Gatinimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dibbavimānādikaṃ vā nirayaggijālādikaṃ vā uppajjamānabhave upalabhitabbaṃ vā anubhavitabbaṃ vā ārammaṇaṃ tadā dissamānaṃ hoti. Ayaṃ nimittā vatthā nāma.

Vipākāvatthāti sace so puggalo tathā paccupaṭṭhitaṃ taṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā gatinimittaṃ vā ekaṃ ārammaṇaṃ amuñcamāno marati, tadā taṃ kammaṃ tasmiṃbhave vipaccati, taṃ kammaṃ tasmiṃbhave eko attabhāvo hutvā pātubhavati . Tattha purimāsu tīsu avatthāsu taṃ kammaṃ mudutaruṇabhūtaṃ hoti, pacchimaṃ pana vipākāvatthaṃ patvā vipakkabhūtaṃ hoti. Tena vuttaṃ vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjananti. Evaṃ vipakkabhāvaṃ āpanno citta cetasikadhammasamūho vipāko nāma.

Tattha yathā ambapphalāni nāma yadā vipakkabhāvaṃ āpajjanti, tadā sabbaso siniddharūpāni honti. Evamevaṃ vipākadhammā nāma nirussāhā nibyāpārā hutvā sabbaso santarūpā honti. Tesaṃ santarūpattāyeva bhavaṅgacittānaṃ ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti, bhavaṅgato vuṭṭhānakāle taṃ ārammaṇaṃ na jānāti. Tathāhi rattiyaṃ niddāyantassa purimabhave maraṇāsannakāle yathāgahitaṃ kammādikaṃ ārammaṇaṃ ārabbha bhavaṅgasotaṃ pavattamānaṃpi tassa bhavaṅgasotassa taṃ ārammaṇaṃ ārabbha idaṃ nāma me purimabhave ārammaṇaṃ diṭṭhanti kassaci jānanavīthicittassa uppattiyā paccayo na hoti. So puggalo niddāyanakālepi uṭṭhānakālepi purimabhavasiddhaṃ taṃ nimittaṃ na jānāti. Evaṃ nirussāhanibyāpārasantarūpa bhāvena upakārakatā vipākapaccayatā nāmāti. Vipāka paccayadīpanā niṭṭhitā.

from Theravada - Dhamma Bậc Giác Ngộ Chỉ Dạy Được Các Bậc Trưởng Lão Gìn Giữ & Lưu Truyền - Feed https://theravada.vn/14-vipakapaccayo/

[thachhungnho]

5. Kathāvatthumātikā

5. Kathāvatthumātikā Puggalakathāvaṇṇanā Idāni kathāvatthumātikāya atthasaṃvaṇṇanānayo hoti. Tattha anuttānatthato tāva ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti ayaṃ pucchā, ‘‘āmantā’’ti ayaṃ paṭijānanā. Kassa panāyaṃ pucchā, kassa paṭijā…

from Theravadavn's Favorite Links from Diigo https://theravada.vn/5-kathavatthumatika-2/

[frostbeees]

If you've never had the privilege of hearing puggalo sing this in your car I feel sorry for you!