#saviem

[revesdautomobiles]

[provencemichel]

***SAVIEM MAN 18.321 ET SEMI BENNE MARREL VÉRIN COMPAS FABRICATION MAISON***

[richwall101]

Chausson Saviem Auto Bus (French)

This French well designed 1962 (Saviem) Auto Bus was powered by a Fulger 6-Cylinder 150Hp Diesel Engine

[misterdust]

le bourus en balade

le bouru, c'est un camion Renault Saviem TP3 construit en 1972 par l'entreprise Renault Saviem pour l'armé française et transformé en camping car en 1992 par un illustre inconu.... bouru parce que raide à conduire ! pas de direction assisté avec des roues qui ne tournent que si le camion roule et un levier de vitesse physique à manipuler... 

 plus d'info : https://fr.wikipedia.org/wiki/SAVIEM_TP3 

 produit par DUST SA 

 caméra / montage / réalisation : Jêrome Chenot  ( l'Ours ) 

 pilote Dust

[lietuvens]

finally feel woke enough to move on with my life

[mybeautifulchristianjourney]

Sv. Matejs 7:11 Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!

If you then, being evil, know how to give good gifts to your children, how much more will your Father who is in heaven give good things to those who ask Him! — Matthew 7:11 | Latvian New Testament (LAT-NT) and New Kings James Version (NKJV) Latvian New Testament -- The electronic edition comes from Sergej A. Fedosov's Slavic Bible for Windows and The Holy Bible: New King James Version. Copyright © 1982 by Thomas Nelson, Inc. All rights reserved Cross References: Psalm 84:11; Isaiah 63:7; Matthew 7:10; Matthew 23:9; Luke 11:13; Romans 8:32; James 1:17

[cartransporterworld]

Saviem JN75, extended chassis, 3-car rigid - Southampton Docks,, late 1970s, working on the Renault import contract. Blog owner was its driver from new. Note extra fuel tank, illegal deck-extending 'kick downs' on the front deck and a very long rear overhang. Built and operated by Abbey Hill Car Transport and only one of its kind. Club of Four cab was shared with Volvo, Daf and Magirus Deutz.

[bb-latvija]

Dacia nosūtīs Jogger uz Āfriku, lai atbrīvotu vietu jauniem Duster un Bigster

Rumānijas marka, kas ir daļa no Renault grupas, attīstās un vēlas nākotnē palielināt pieprasījumu pēc saviem automobiļiem, saistībā ar kuru tai ir jārezervē papildu ražošanas jauda. Dacia pagājušo gadu pabeidza ar 6,8% pārdošanas pieaugumu (salīdzinot ar 2021.gadu) līdz 573 800 automašīnām, vispieprasītākais bija Sandero hečbeks (pārdotas 224 847 vienības), otrajā vietā bija krosovers Duster…

[francaistoutsimplement]

La Société anonyme de véhicules industriels et d'équipements mécaniques, ou SAVIEM, est un constructeur de poids lourds créé le 23 décembre 1955 par la fusion de la société Latil, des poids lourds Renault et de la Somua, sous la marque Saviem LRS (LRS pour Latil-Renault-Somua) puis Saviem.

[derniererondeavantlanuit-blog]

Un autobus Saviem S 105 M de la CGFTE (Bordeaux dans les années 70)

[bukimevieningi]

Vygantas Kelertas atskleidžia kraupią tiesą apie į Seimą besiveržiantį Žilviną Razminą ir kitus veikėjus (video)

Šį kartą Vygantas Kelertas vėl kerta “saviems”. Pasirodo, kad prie lovio besiveržiantis šiaulietis Žilvinas Razminas yra smurtautojas šeimoje. Paskambinusi Vygantui Kelertui, Razmino žmona teigė, kad Razminas yra nedirbantis tinginys ir pastoviai smurtauja prieš žmoną, kuri nuo jo jau kenčia daugelį metų. Daugeliui Razminas yra žinomas kaip kovotojas už tiesą, bet pasirodo, kad jis tėra sąjūdinis…

[oldsoulperson]

2024.gada 18.augusts plkst. 23:38

esmu beidzot mājās. savās mājās, kuras vēl top par mājām, lai es varētu pilnvērtīgi justies kā mājās. galvā palicis Tavs teiktais, par to, ka Tev bija tā sajūta, ka Tu vairs nejūties kā mājās - man bija ļoti līdzīgi. tagad cenšos uzbūvēt no jauna savas mājas, tā teikt.

ir mazliet sagurums. bet es apsolīju, ka šodien centīšos pastāstīt, kā man iet un atbildēt uz Tevis uzdotajiem jautājumiem. sajutos mazliet kā rakstniece, pilnīgi paņēmu datoru, lai vieglāk! (smiekliņš)

sāksim ar seriāliem, Tu jautāji vai man tiem ir laiks. grūti teikt. ir dienas, kad man tam varētu būt laiks, bet es to laiku izmantoju citādāk. šobrīd vienīgais seriāls, ko skatos ir "The Rookie", protams, ka par darbiņu, kā gan citādi. lai gan kauns teikt, ka pēdējo reizi viņu skatījos aptuveni jūnijā. bet gribētos noskatīties visu. gribu ticēt, ka tam man tagad būs laika, jo esmu viena un varu pievērsties tagad lietām, kas man ir iztrūkušas.

kaķis, jā. Česters. viņš vēl aizvien ir mans "spalvainais dēliņš" un visu šo laiku ir dzīvojis kopā ar mani. man par viņu šobrīd sāp sirds un jūtos tā itkā būtu viņam atņēmusi paradīzi, jo esam abi atgriezušies dzīvokļa telpās, kas atrodas pilsētā, līdz ar ko Če vairs nevar doties ārā. teorētiski var, bet ap manu māju ir trīs ielas, par ko es ļoti baidos, jo nevēlos viņu zaudēt. visus šos gadus dzīvojām privātmājā, ar lielu teritoriju, kur apkārt nav neviens. Če bija savs mežs, labību lauks un viņa acīm neizmērojama paradīze, kur viņš varēja darīt visu, ko vien sirds kāro. viņš ķēra peles, cirslīšus, putnus un vienmēr atnesa mājās atrādīt man savu medījumu. tagad es viņam esmu atņēmusi šo iespēju un par to man ļoti sāp, pārdzīvoju. ticu, ka arī viņš pārdzīvo. dziļi sirdī ceru, ka tomēr viņam ir kaut kāda cilvēcīgā sapratne, kāpēc tas viss tā ir noticis un piedos man par to. šobrīd dzīvoklī viņš ir aptuveni nedēļu un aprod ar jaunajiem dzīves apstākļiem. priecājos par to, ka viņš spēlējās, guļ pie manis un vēl aizvien ir man blakus, kas dod man ticību tam, ka viņš saprot.

runājot par instrumentiem, precīzāk ģitāru. viņa krāj putekļus manā vecajā dzīves vietā. reizi pusgadā iedomājos par to, ka es viņu varētu uzdāvināt kādam bērniņam, kuram ir sapnis spēlēt ģitāru, bet nevar to atļauties. neesmu saņēmusies, jo zinu, ka tādi būs daudz un man būs jāizdara izvēle. tas būs grūti, tāpēc tas ir tikai ideju līmenī. skan briesmīgi, bet man tam vairs nebija laika, lai gan pirms kāda gada biju izvilkusi no somas, notīriju putekļus, noskaņoju stīgas un paglāstīju pēc kā atliku atpakaļ. es teiktu, ka tas bija kāds mirkļa vājums mums abiem. līdzīgi, kā Tev, arī Tu mani mudināji uz to, man likās, ka abi kopā iemācīsimies spēlēt un tā paliks par normu, ka gan es, gan Tu varēsim uzspēlēt kādā draugu kompānijā pie ugunskura. nenoliegšu, ka es vēlaizvien gribētu mācēt spēlēt ģitāru. bet, kas to lai zin, varbūt vienkārši vēl nav īstais laiks man mācēt spēlēt ģitāru.

es tik ļoti gaidīju vasaru, taču varu pateikt vienu - šī bija garlaicīgākā vasara, kāda man ir bijusi. bet pieturos pie vecmāmiņas teiktajiem vārdiem, ka viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. un jā, pirms 2 gadiem zaudēju vienu no saviem svarīgākajiem cilvēkiem pasaulē - vecmāmiņu. nebiju tam gatava, nekas neliecināja par to, ka man viņa tiks atņemta, bet par to citreiz. gribās mazliet lamāties uz sevi par to, ka neesmu šovasar neko interesantu izdarījusi. vienīgais - biju ceļojumā uz Itāliju. es dievinu Itāliju, braukšu vēl. šī bija otrā reize, kad biju tur. tur ir tik jauki cilvēki, skaistas vietas, vienkārši lieliski. neesmu bijusi ne reizi peldēties, neesmu bijusi nevienā pārgājienā, laivu braucienā, nekur. tik bēdīgi. apzinoties to, ka vasara tulīt jau beigusies. bet varbūt tā vajag. vasaras nebeidzās, viņas būs vēl un, kad būšu sakārtojusi sevi, es noteikti tās varēšu piepildīt, kā vien vēlos.

kas ar mani noticis pēdējos gadus? es dzīvoju laimīga cilvēka dzīvi. man bija gandrīz viss, ko es vēlējos. sirds darbs, mīloši vecāki, uzticīgs vīrietis blakus, superīgi draugi, māja, dārzs, pagalms, tā kā man patīk un vēlos. esmu cilvēks, kas nespēj dzīvot viens. es pārkāpu pāri sev un dzīvoju attāluma attiecībās. es neticēju sev, ka esmu uz ko tādu spējīga, jo tas nav manā dabā. taču tas notika, es apradu ar situāciju, sāku saprast lietas citādāk, mācījos dzīvot citādāk. tā arī dzīvoju līdz vienam brīdim. pienāca laiks, kad vēlējos ģimeni, mieru, klusumu un pilnīga normāla cilvēka dzīvi. kādam vienmēr vajadzēja būt sociālam, būt kompānijās un paspēt izskriet uz visām pusēm, kamēr es vienmēr gaidīju mājās, lai būtu kopā. centos, runāju, sapratu, ka es nevaru neko vairs izmainīt, esmu izdaŗijusi maksimumu. ar katru nākamo dienu, pēdējā gada laikā tikai apstiprinājās, ka es nemaz tā pa īstam vairs neesmu laimīga, ka es nedzīvoju tā, kā es gribu nodzīvot savu dzīvi un veicu lielu, smagu, nervu stindzinošu soli - iet savu ceļu. īsāk sakot, negribeju tērēt savu laiku tā, kā to negribu tērēt. par to vairāk varētu pastāstīt dzīvē. bet tagad.. tagad es mācos dzīvot no jauna, mācos dzīvot viena. cenšos sakārtot sevi un ceru, ka spēšu dzīvot tā, kā vēlējos, tikai no jauna un tiešām tā, kā es gribu. jo mēs taču dzīvojam tikai vienreiz, pareizi?

katru reizi sev uzdodu jautājumu, kāpēc? kāpēc es nevaru dzīvot tā, kā es vēlos, par ko man šis viss ir. kāpēc? viens sūda jautājums uz kura nekad nav atbildes. man neder - katram savs laiks utt. man tik ļoti gribās mierīgu dzīvi, ģimeni un saticību. es nezinu, cik ilgi es pratīšu dzīvot šādi, būs grūti un smagi, bet es centīšos. negribu ticēt tam, ka esmu tik slikta, lai nepiedzīvotu tādu dzīvi, ko vēlos. man sen jau vairs neinteresē "tusiņi", publiskas vietas, daudz cilvēku. es esmu tāda miera mika palikusi, gribētu savu lauku fazendu, kurā kaut būtu viena govs, trusīšu būrīši ap šķūņa sienu, stiklota siltumnīca ar tomātiem un čillī pipariem, hortenzijas krūms, kuram grūti apbraukt un nopļaut zāli (haha), apžogota teritorija, kuru ieskauj tūjas - kurā skraida mani bērni ar plikām kājām un netīrām mutēm līdz norietēs saule, kuru varēšu vērot kopā ar viņiem.

ai, es jau aizrāvos! šim vakaram pietiks, citādi nevarēšu aizmigt.

paldies par tavu žurnāla papildinājumu!

p.s kurā pusē tu sēdi un vēro sauli?

[provencemichel]

***SAVIEM MAN.26.321 6X4 CAMION REMORQUE GRUE TRANSFO MAISON ***

[richwall101]

A Saviem "Paris Vision" tourist Bus from the 1960's (This image taken 1979)

[dinozaurs]

Atzīšanās. Es varu iet pie Taviem ziediem, kā pie vissvētākā, kas uz šīs zemes ir. Izsūdzēt nožēlas, ka tā tinte manās vēnās nederīga skrien. Dzenās uz priekšu un burbuļo, un dīc un sāp. Deg. Bet manām rokām nav, kur to likt. Tā smeldz, katru rītu, bet es nelieku to viņas vietā, tā maģija vairs nav īsta. Man likās, ka pasaule vairs nav īsta. Katra maiguma sekunde pazūd, kad tikko atnākusi pie manis. Pavasaris būs jau aizmirsis manu vārdu..

Vienīgā, kas skaita manas elpas līdzi savām ir Nāve. Un es nezinu, cik ilgi viņa mani cels un vajās. Bet viņa ir uzticīga katru reizi, un nepadodās uz manām vārgajām nopūtām. Kā slima un burvīga spēle. Atgādinot, kas manās krūtīs pukst un kas dzīvo aiz manām ribām, kas tur ieslodzīts. Cik spēka vajag tai vienai sirdij, lai dzītu uz priekšu asinis un dzīvību, un svēto tinti. Viņa ar pusmilimetra precizitāti saliek manu mugurkaulu no jauna. Ieliek manās krūtīs balta vilka elpu. Un dod sapņus, par kādiem citiem aizmigt liegts. Rīti ir mans kronis un scepteris, mana karaļvalsts. Kamēr citi guļ maigos miegos, es gaiteņos runāju ar spokiem, mans vilks dzen viņu pēdas un gaudo viņu senaizmirstus vārdus. Rīti būs tik agri, Sapnis būs nolicis savu sardzi ar saviem kraukļiem, sargāt to mazo, trauslo miegu. Kad Rīts nāks, un sāksies manas medības. Tās vienmēr ir kaut kas vairāk kā uz dzīvību un nāvi. Tie būs gaiteņu spoki, tās būs tintē šķīstītas dvēseles.

[suicideblues]

Ieraksts žurnālā #12

2024. gada 17. augusts. Ik pa laikam atgriežos pie saviem vecajiem ieradumiem un darbojos vēl vecajā sfērā. Šodien bija viena no tām dienām. Jāsāk jau ar to, ka satiksmes uzraudzība man ir kļuvis kā hobijs. Vairs nav man 100% interese tajā jomā, jo ir citi pienākumi, bet, ja ir piedāvājums - es to izmantoju. Kad saņēmu ziņu no 27767559, domāju, ka kolēģe smejoties prasa par rezultātu, bet attapos, ka ir nesaglabāts numurs. Ilgi nebija jādomā, jo atcerējos, ka "my wonderwall" tel.nr. beidzās ar ....559. Negribu reklamēt cita cilvēka nelaimi, ka darbs saistās ar auto vadīšanu un viņam būs jāmeklē cita veida peļņa, bet pats vainīgs.

Runājot par mūziku. Jā, arī creed es reizēm klausos youtube. Tāds vecā laika roks ar dziļu tekstu. Man arī bija paredzēts bryan adams apmeklējums. Viņu es klausos jau kādu labu laiku - Run to You, Heaven, All For love. Ik pa laikam paklausos šos vecos gabalus. No radio klausos SWH ROCK, tur skan gan šie, gan jauniem. Ir gan Linkin park, gan U2, ga n jaunie latviešu roka hiti un klasiskie no 80`s.

Uz koncertu neaizbraucu, jo, ja Tu paskatīsies pēc hronoloģijas, tad biju izvācies un biļetes bija jāpārdod. Gribēju jau aizbraukt, bet man nebija arī ar ko braukt. Man jau patīk šie vecie. Cik dzirdēju no cilvēkiem, kuri bija, teica, ka koncerts super un džeks esot bliezis 2h bez pārtraukuma un viss esot bijis ļoti forši. Bet nu nekas, būs vēl citi koncerti, kuru es gribēšu apmeklēt. Maz ticams, bet gribētu apmeklēt U2 koncertu. Domāju, ka Latvijā viņi nebūs, bet kas to lai zin. Arī The killers. Kad gāju skolā, patika The killers un viņi arī tad bija Latvijā, bet nu nebiju vēl nekāds koncertu apmeklētājs. No jaunajiem rokeriem neviens tā neaizrauj kā skolas laikā aizrāva šīs mūzikas ikonas. Es vispār tagad esmu iesācis uzlikt kādu pilnā koncerta ierakstu un tad kaut ko daru mājā, vai vienkārši lasu ziņas un man fonā ar koncerts. WOW tā sajūta, kad skatītāji aplaudē un dzied līdz - Amazing!!! Pilnīgi pašam gribas dziedāt līdz un ir tāds enerģijas pieplūdums.

Es nezinu cik bieži un ko Tu par mani domā un ko Tu vispār domā par citiem, bet kad apskatījos, ka esi apmeklējusi šo vietni un izlasīji manus ierakstus, biju priecīgs, jo mans mērķis arī bija, lai Tu kaut kad šo visu izlasītu. Nezinu vai par ātru, bet nav svarīgi. Izlasīju un sapratu, ka esi saņēmusi ,iespējams, sitienu no dzīves. Ik pa laikam jau paokšķerēju par Tevi, bet neko vairāk par Tavu darba vietu nezinu. Redzēju, ka, iespējams, ir māja. Ir draugs/biedrs un 2016 gada golfs, bet nekas vairāk, jo nezinu par Tavu situāciju un man nav tiesību... ai es negribu šo stāstīt, bet Es par Tevi domāju noteikti biežāk nekā Tu par mani. Ilgi centos atgūt tumbrl kontu, jo biju aizmirsis gan lietotāju, gan paroli, gan epastu uz kuru man bija uzlikts šis konts, bet pēc gada ilgas sarakstes ar support centru, šo es atguvu. Nav vairs pirmais profils, bet nu vismaz ir šis.

Mana terapija ir šī vieta, nevaru salūzt. Varbūt esmu jau salūzis, bet nevaru apstāties, jo kā gan es varu neredzēt kā bandīts sastrādās visādas blēņas. Esmu domājis, kā ir audzināt bērnu dzīvojot atsevišķi. Tas arī nebūtu nekas traģisks, bet man nav vieta, kur ar viņu pavadīt laiku. Es sapņoju laimēt miljonu, bet neko nedaru, lai būtu vismaz vienu soli tam tuvāk - nopirkt biļeti, bet domāju, ka visi par to sapņo, jo tad es varētu nopirkt māju un mazais bandīts mani varētu aplaupīt gadu garumā. Zinu, ka darbu nepamestu, bet man būtu miljons - iespēja nodrošināt viņu ar visu ko viņš grib un ar to, ko es gribu dot viņam. Kad viņš piedzima, es domāju, ka man dzīve ir sakārtota - ģimene, darbs, suns, kaķis, auto, bet kad kāds zobrats no šī visa mehānisma, ko mēs saucam par LAIMI vairs nedarbojas - dvēsele, sirds un prāts vairs nav vesels. Man liekas, ka man ir kāds velniņš, kurš man reizēm stāsta daudz sliktas lietas, ko es varētu sadarīt, kad esmu viens. Arī šobrīd es mājās esmu viens, bet rakstot šo es nejūtos viens. Zinu, ka kāds šo kaut kad izlasīs un varbūt pat sarakstīs grāmatu un tad jau izveidos filmu, bet primāri domāju par Tevi un rakstu Tev. Es vispār biju iedomājis savādāk, kad ar mani kaut kas notiks un fiziski vairs nebūšu, ka Tu to padzirdētu un varbūt atcerētos, ka 2024. gada 27 janvārī piesekoji šim profilam un tad izlasītu visu, kas man bija sakrājies un ko esmu piedzīvojis.

Par to, ka Tu man "salauzi" sirdi - šis ir ieraksts citai reizei. Nav man salauzta sirds, vienkārši sapratu, ka daru Tev pāri un vajadzēja piepildīt to, ko Tu teici, lai Tev būtu vieglāk. Kā un kāpēc? Kā jau 2 rindiņas augstāk ir uzrakstīts - ieraksts citai reizei.

Gribu Tev sniegt arī sajūtu, ja nu Tu esi tik saviļņota no koncerta un dodoties mājās gribi kavēt laiku un ar cerību apmeklēt un ieraudzīt manu nākamo ierakstu, tad lūdzu, šeit arī viņš ir. Kad izlasīju Tavu janvāra 9:40, es dienā katru stundu vēru vaļā un skatījos, ja nu ir, ja nu parādās kaut kas jauns.

Kopš es esmu redzēji kā karājās man tuvs Cilvēks, man domāšana ir apgriezusies 720 grādos. Atzīšu, ka es neesmu laimīgs, bet es to neizrādu. Varbūt tā ir depresija, jo mans tētis arī neizrādīja, ka ir nelaimīgs, tieši otrādi - man likās, ka viņš ir tiešām laimīgs. Man ar viņu bija plāni. Žēl, ka atslēgas vārds ir BIJA. Tagad viņš noteikti zem zemes ir sapuvis. Ceru, ka dvēsele ir atradusi mieru.

Rekur arī ir mans kārtējais dienasgrāmatas ieraksts. Noteikti rīt tiks ievietots #13 ieraksts.

Zinu, ka tagad kaut kur Daugavas stadionā ir ļoti īpaša meitene, kura noteikti smaida un priecājas par dzīvi dotajā brīdi, jo domas ir tikai vienīgi par labi pavadītu laiku un atpūtu. Noteikti nedaudz nogurusi, bet to nejūt.

Ar šo arī es atslēdzos plkst. 21:03