#Neatkarība

[jakovdushakov]

Сегодня Латвия празднует

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

labot šo sadaļu

Valoda!

День восстановления независимости Латвийской Республики!

Дорогие Братья Латыши!

С Праздником

[awesome-casuallyfamouscollector]

Lai apspriestu Baltijas enerģētiskās neatkarības veicināšanu un labo praksi liela apjoma atjaunīgās enerģijas parku būvniecībā, Latvijas pārstāvji apmeklēja Ignitis Renewables vēja parku Ķelmē,(..) Atjaunīgās enerģijas parku efektivitāte kopsolī ar tehnoloģiju attīstību pēdējās desmitgadēs ir palielinājusies vairākas reizes. Vēja parkā Ķelmē tiks izbūvētas līdz pat 44 vēja turbīnas ar kopējo uzstādīto jaudu 300 MW. Šis apjoms ir līdzvērtīgs aptuveni 8% no kopējā Lietuvas patēriņa jeb 250 000 mājsaimniecībām gadā.

Building energy independence in the Baltics: the example of Lithuania

In order to discuss the promotion of Baltic energy independence and good practice in the construction of large-scale renewable energy parks, representatives of Latvia visited the Ignitis Renewables wind farm in Ķelm, (..) The efficiency of renewable energy parks has increased several times in step with technological development in recent decades. Up to 44 wind turbines with a total installed capacity of 300 MW will be built in the wind park in Ķelme. This volume is equivalent to approximately 8% of the total consumption of Lithuania, or 250,000 households per year.

P.S.Renewable energy sources: hydro, solar and wind ensure true energy independence. Our region has enough local resources to eliminate the need to import fossil fuels from Russia, Muslim countries and the USA...Renewable energy is cheap enough to give us a competitive advantage over those using imported fossil fuels...First by creating a much better balance of trade...and leaving much more money in the local economy....

[almanach-international]

4 mai : la Lettonie fête le rétablissement de son indépendance

Ce samedi 4 mai, on célèbre le 34e anniversaire du rétablissement de l'indépendance de la république de Lettonie. Les Lettons tiennent tout particulièrement à ce que la proclamation d’indépendance prononcée par le Soviet suprême de Lettonie le 4 mai 1990 soit considéré comme une restauration. Car ils insistent sur le caractère illégal de l’occupation militaire soviétique du 17 juin 1940, suivie un mois plus tard par de fausses élections entérinant la disparition de la république de Lettonie fondée le 18 novembre 1918. L'indépendance totale ne sera, en fait, rétablie que le 21 août 1991, après la fin d’une période de transition. Mais le 4-Mai, célébré sous le nom de Jour de la Restauration de l'Indépendance (Neatkarības atjaunošanas diena), est un jour férié majeur pour les Lettons.

Les festivités de ce 34e anniversaire commencent à 10h30 par une cérémonie solennelle de dépôt de fleurs au Monument de la Liberté, à Riga . De 12h à 13h30, un défilé de fanfares scolaires dédié au Jour de l'Indépendance se déroule sur la place Brīvības . 

Puis, de 13h00 à 20h00, un rassemblement de personnes portant le costume national a lieu à Rātslaukum, dans le vieux Riga, accompagné d’un concert festif. À partir de 13h20, une procession festive suit l'itinéraire Kalķu iela - Brīvības laukums, pour, à nouveau, déposer des fleurs au Monument de la Liberté. Pour l’occasion, tout le monde est invité à porter le costume national en l'honneur de la Lettonie.  

Ce même jour se déroule la Journée des forces armées nationales (Nacionālo bruņoto spēku diena) qui cette année a lieu à Rezekne. Traditionnellement, le 4 mai, les Forces armées nationales organisent un défilé militaire dans l'un des lieux historiques de Lettonie. L'année dernière, l'événement avait eu lieu à Alūksne, en Vidzeme, mais cette année, l'honneur d'accueillir l'événement revient à Rezekne, en Latgale.

L'événement débute à 9h00 avec un service dans la cathédrale catholique romaine du Très Sacré-Cœur de Jésus, à Rezekne, suivi, à 11h. d’un défilé militaire des forces armées lettones et étrangères, des gardes-frontières de l'État, du service national d'incendie et de secours, de la police… Une cérémonie est prévue au d'État et de la Jeune Garde au Monument de la Libération de Latgale « Unis pour Lettonie ".

Comme cette année, le 4 mai tombe un samedi, lundi sera férié et chômé, ce qui offre aux Lettons un week-end de trois jours alors que le printemps pointe son nez. Ce samedi est presque estival, mais ce sera moins le cas lundi.

Un article de l'Almanach international des éditions BiblioMonde, 3 mai 2024

[bb-latvija]

Gaidot Lāčplēša dienu, pirmdien plkst.14 laukumā pie Latvijas Kara muzeja tiks iedegts Neatkarības kara piemiņas ugunskurs, kas turpinās degt līdz 11.novembrim, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa. Tāpat pirmdien no plkst.9 līdz 19 būs apskatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Izstāde būs aplūkojama arī 11.novembrī no plkst.9 līdz 22. Lāčplēša diena, 11.novembris, sāksies ar ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā plkst.9 Pēc dievkalpojuma plkst.11 aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš noliks vainagus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību. Plkst.12 pie Brīvības pieminekļa un plkst.13 pie Rīgas pils norisināsies svinīgā goda sardzes maiņa. Savukārt plkst.18 "Latvijas Televīzijā" un kanālā "TV24" tiks translēta tiešraide no Rīgas Brāļu kapiem, kur notiks svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu. Vienlaikus plkst.18 koncertzālē "Lielā ģilde" norisināsies Lāčplēša dienas koncerts "Brīvības skaņas", kur uzstāsies Zemessardzes orķestris ar diriģentu majoru Andi Kareli un solistiem. Savukārt no plkst.16 līdz 19 laukumā pie Latvijas Kara muzeja notiks jauno mūzikas grupu koncerts "Tu esi mana Latvija!". Tāpat laika posmā no 11. līdz 18.novembrim ikviens interesents ir aicināts apmeklēt Latvijas Kara muzeju, kur notiks tematiskas ekskursijas, lekcijas, dažādas nodarbības, kas saistītas ar Latvijas neatkarības vēsturi, kā arī būs iespēja izzināt savas dzimtas vēsturi. Patriotu mēnesī aizsardzības nozare aicina pie apģērba spraust sarkanbaltsarkanu lentīti. Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki. Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju". Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi. Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

[perfektsprefekts]

Mārlovs Emerss Klārks

peldēšana, sauļošanās, laivošana

zizlis: vīnkoks, 11 collas, vienradža astes astrs

kraukļanags

izskats:

Čirkainie tumšie mati ir tas, ko pamani pirmo. Pēc tam smaidu. Kā trešo? Droši vien, ka zilo krāsu. Tā dominēja apģērbā un dažādās rokassprādzēs. Zilas kedas, pogājamie krekli no džinsa materiāla, vai auduma (ar uzrotītām piedruknēm), aukstajā laikā labprāt savas ausis slēpa zem kādas cepures vai hudija. Acis - brūnas. Ik pa laikam aizdomāja kā viņš izskatītos ar zilām kontaktlēcām.

raksturs:

Mierīgs, plūstošs. Neskriet baram pa priekšu - labāk iet tam līdzās, un pats izvērtē kā lietas labāk darīt. Labprāt klausās ko citi runā, un iesaistās sarunā, kad zina, ka arī viņu uzklausīs. Jaunākā bērna sindroms (arī pēc Hārlijas piedzimšanas). Meklē pats savu kompāniju, lai nebūtu jāsacenšas par vecāku uzmanību. Rod mieru ūdenī - tur var izmest no galvas visas nervozās domas, tur var koncentrēties uz sevi. Labāko draugu kompānijā izmainās uz labo pusi: mēdz būt skaļš un ekspresīvs, bet pozitīvā nozīmē. Mājās mēdz būt skaļš, lai tiktu labāk pamanīts - tā bija, ka vienmēr dara visu pareizi un pa prātam vecākiem.

biogrāfija:

Sestdienā dzimušais Mārlovs bija radis pie ūdens. Pēc horoskopa vēzis, ūdens zīmē. Dzīvoja Goldenšīrā, kas ir pie ūdens - un tajā labprāt arī peldējās. Tiklīdz kā bija brīvais laiks tā bija atrodams vai nu Goldenšīras peldbaseinā, vai siltajā laikā - Laima līcī, peldamies Angļu kanālā - žēl tikai, ka no Goldenšīras nebija iespējams redzēt Franciju otrā pusē.

Uzaudzis Klārku ģimenē - tādā interesantā kombinācjā ar visai britiski īrisku Vilovu, kura reiz ir mācījusies Cūkkārpā (elšpūtī) un tagad vada savu šuvējas salotu; un ļoti amerikānisku tēvu Deividu, kurš mācījies Ilvermonijā (Pērkonputns) un ar vismilzīgāko prieku svin 4. jūlijā Neatkarības dienu (strādā BM arhīvā). Mārlovs, kura dzimšanas diena ir vien trīs dienas vēlāk nekad nezina ko gaidīt - vēl vienus svētkus, vai kādu klusu pasēdēšanu. Katru gadu tas ir pārsteigums.

Mārlova brāļi ir visādi - viņš ir vistuvākais Bērklijam un Tonijam (kuri abi ir jau sekojuši mammas pēdās un kļuvuši par elšpūšiem), un mazajai Hārlijai, kurai par Cūkkārpu vēl būs jāsapņo desmit garus gadus. Lielākais brālis Alfijs (kurš ir superlepns ar nonākšanu grifidorā (un kā viņam bija pačukstēts, tad raudājis, kad neviens cits brālis nebija nonācis tajā pašā tornī)) bija liels un skaļš, bet viņam bija savi draugi un nodarbes, un ar trīs gadus jaunāku brāli nesanāca tik daudz krāmēties. Varbūt Mārlovam arī nonākot Cūkkārpā tas mainīsies? Ko var zināt. (Vien to, ka Mārlovs visticamāk, ka par grifidoru nekļūs)

Ar Goldenšīras burvju sākumskolas apmeklēšanu, iesaistījās arī peldēšanas nodarbībās - kas laika gaitā arī izvēršas par piedalīšanos dažādās peldēšanas sacensībās. Lielākais mīnuss attiecībā uz mācību uzsākšanu Cūkkārpā? Ka visādas sacensības ies garām; vismaz fakts, ka Cūkkārpā esot ļoti labs peldbaseins viņu nedaudz mierināja. Atliks sacensībās piedalīties tikai vasaras laikā!

Vasara pirms skolas uzsākšanas noteikti tiks aizvadīta dalot laiku starp Goldenšīras baseinu, pašu līci un pludmali ar kādu labu grāmatu.

[allessandroff]

#snow #rīga #vecrīga #ziema #laima #latvia #latvija #couple #family #mīlusavuvīru #neatkarība #tuesimanssirdsnoīstazelta #happy #laimeirtānevarbūt #me #muraš #wolk #weekend #brīvība #mīlu (at Riga, Latvia)

[shadyfacewolf]

Felices 104 anios de Letonia by 1987arevalo on @DeviantArt

[garland-on-thy-brow]

30.07.2022 - 31.07.2022 - Demonstrations against russia’s torture and murder of Ukrainian PoWs

! Various countries ! There is the list of cities near the end of the post, please scroll down !

There was to be the Run For Azovstal event in Kyiv tomorrow, 30.07.2022. Now it is cancelled due to the horrible act of terrorism that russia committed in the occupied Olenivka this morning. Many of Ukrainian prisoners of war, defenders of Azovstal, who were kept there, were murdered by an explosion to cover up the atrocities that russia committed to them earlier. russia then tried to shift responsibility and blame Ukraine for this murder of Ukraine’s own heroes. But we will never forget or forgive russia for its crimes. And we will not let the world forget.

The safety of the defenders of Azovstal was guaranteed by United Nations and International Committee of the Red Cross. Yet the promises of these organizations failed to save the lives of Ukrainian PoWs.

War crimes, torture and murder of the prisoners of war that russia commits demand immediate reaction of the world. The terrorist act in Olenivka must be investigated, and the murderers and butchers - condemned and punished. russia is a terrorist state, and it must be held accountable.

Instead of a marathon in Kyiv, on 30.07.2022 and 31.07.2022 there will be demonstrations held around of the world to condemn russian cruelty, mourn for the victims, show support to Ukraine, and demand the reaction of international organizations (the UN and ICRC) who earlier guaranteed the safety of Ukrainian PoWs.

Please find your city in the list below and join the demonstrations this weekend, or share the information with those living in these cities.

🇩🇪 Berlin  30.07.22

14:30-16:30 Bundestag

🇵🇱 Krakow 30.07.22

19:30 Rynek Główny, Pomnik Adama Mickiewicza, Kraków

🇹🇷 Istanbul 30.07.22 

15:00 Odakule tram station (in front of Pera Muséum)

🇨🇦Montréal, Canada 30.07.22

14:00 Place d'Armes (in front of Basilique Notre-Dames)

🇩🇪 Frankfurt 30.07.22 

18:00 Römerberg

🇨🇭Geneva 30.07.22

10:00-12:00, place des Nations

🇪🇸 Gran Canaria 30.07.22

12:00 Las Palmas

🇵🇱 Warszawa 31.07.22 

19:00 Płac Zamkowy

🇬🇪 Batumi 31.07.22 

19:00 Europe Square, Batumi

🇬🇪 Tbilisi 31.07.22

19:00 8 Shota Rustaveli Ave, (near the Georgian Parliament)

🏴󠁧󠁢󠁷󠁬󠁳󠁿 Wales 31.07.22

 14:00 Cardiff Central Library, Cardiiff, Wales, United Kingdom

🇳🇱 Amsterdam 31.07.22

14:00-16:00, Dam Square

🇪🇸 Alicante 31.07.22

19:00 plaza Montañeta

🇱🇻Rīga 31.07.22

15:00  Ukrainas Neatkarības 2 (Russian embassy) 

🇬🇧London 30.07.22

16:00-18:00 10 Downing Street

🇬🇧London 31.07.22

15:00-17:00 10 Downing Street

Source: Azovstal Families on Facebook

[irapilskalne]

Neatkarīgi ziedi vai meldri. Skaista ir mūsu Latvija ❤ Sveiciens 4.maijā- Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā! #latvia #Latvijas #neatkarības #atjaunošanas #diena #4 #maijs #❤️ https://www.instagram.com/p/B_xffCVhvw1/?igshid=168tg6h9388ol

[anangelstoodbeside]

Priekšvārds

2006. gada 16. novembrī mana mamma Elfrīda Pujēna aizbrauca uz Lestenes brāļu kapiem. Visus pēckara gadus viņa nebija varējusi saņemties, lai to izdarītu, jo baidījās starp 17 000 kritušo latviešu karavīru vārdiem ieraudzīt pazīstamus. Protams, viņa šos vārdus ieraudzīja. Viens no tiem bija Harijs Vangravs. Toreiz tikai 20 gadus vecs. Kritis vai miris no ievainojuma 1944. gada 28. decembrī. Šā puiša vēstuli, rakstītu mammai no Kurzemes katla, viņa glabā vēl tagad. Tikai nu viņa pilnīgi droši zina, ka Harija nav ne Austrālijā, ne Kanādā vai kur citur, ka jau vairāk nekā sešdesmit gadu viņa nav nekur šajā pasaulē.

Harijs ir viens no tiem, kurus tieši vai netieši savā atmiņu grāmatā mamma pieminējusi. Grāmatu viņa rakstījusi saviem bērniem, mazbērniem un nu jau arī mazmazbērniem. Lai par nesenās vēstures notikumiem viņi uzzinātu nevis no svešu ļaužu rakstītam gramatam, bet no tuva cilvēka, kurš pats šo vēsturi izdzīvojis.

Doma par to, ka atmiņu stāstījumu varētu izdot grāmatā, bija arī mammai, citādi viņa nebūtu aizsūtījusi manuskriptu uz kādu izdevniecību, kur to gandrīz nozaudēja. Pēc tam mamma vienkārši deva lasīt manuskriptu no rokas rokā, un izrādījās, ka cilvēkus tas interesē. “Kad būs turpinājums?” - ne reizi vien mammai jautāja viņas stāsta lasītāji. Arī rakstnieks Olafs Gūtmanis uzteica mammas sacerējumu. Un atradās cilvēki, kuri izlēma, ka grāmatai ir jābūt.

Šis atmiņu stāsts apraujas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū, kad mamma iepazinās un apprecējās ar manu tēvu - Edgaru Pujēnu. Turpinājumā būtu jāraksta gan par Pujēnu dzīvi Aizputē, kur piedzimu es un abas manas jaunākās māsas - Aija un Vēsma -, gan par pārcelšanos uz Liepāju, kur piedzima mūsu brālis Ainis. Būtu jāraksta par to, kā mūsu dzīvē ienāca Liepājas teātris, kur strādāja mans tēvs, par to, kā mamma vienlaikus strādāja gan metālizstrādājumu rūpnīcā “Liepāja”, gan vēl vismaz pāris vietās, lai uzturētu ģimeni.

Arī savas atmiņu grāmatas otrajā daļā mamma varētu turpināt aprakstīt gan padomju sistēmas nejēdzības un stulbumu, gan noziegumus. Iespējams, viņa uzrakstītu arī par to, kā iepazinās ar cilvēktiesību aizstāvju grupas “Helslnki '86″ dibinātāju Linardu Grantiņu, un kā, nevienam nezinot, laikā, kad Grantiņš jau bija apcietināts, izveda no PSRS uz Kanādu mikrofilmu ar “Helsinku '86″ Memorandu un citiem dokumentiem. Linards Grantiņš apstiprināja, ka mana mamma ir bijusi vienīgā, kas no aptuveni desmit cilvēkiem, kurus viņš lūdzis mikrofilmu aizgādāt uz ārzemēm, to patiešām izdarīja.

Kad 2006. gadā Liepājas muzeja filiālē daži bijušie helsinkieši satikās, viens no Grantiņa toreizējiem darbabiedriem pienāca pie manas mammas, lai paspiestu viņai roku - par drosmi. Vīrietis atzinās, ka toreiz, kad Grantiņu apcietināja, savu mikrofilmas kopiju iemetis tualetes podā. Savulaik mamma par šo varoņdarbu tika ierakstīta Liepājas Goda grāmatā. Politiski represēto klubs un arī Linards Grantiņš, uzskatot, ka Elfrīda Pujēna ir pelnījusi arī valstisku atzinību, izvirzīja viņu apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ordeņu dalītāji domāja citādi.*

Esmu pārliecināta, ka mammai tas nerūp. Viņai galvenais ir zināt, ka ar visiem četriem bērniem, desmit mazbērniem un mazmazdēlu** viss ir kārtībā.

Sarmīte Pujēna, 2007. gada 30. janvārī

* Triju Zvaigžņu ordeņa dalītāji tā domā vēl joprojām, toties 2021. gadā kā Nacionālās pretošanās kustības dalībniecei Elfrīdai Pujēnai par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā piešķirts III pakāpes Viestura ordenis. Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ordeņa devīze ir Confortamini et pugnate (Esiet stipri un cīnieties). Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

** 2023. gads – 14 mazbērni un astoņi mazmazbērni.

[krisjanisliepins]

Latvijas neatkarības 80.gadadiena

Latvijas neatkarības 80.gadadienai veltīta pastmarka, izdota 1998. gadā 100’000 eksemplāru tirāžā. Mākslinieks G.Smelters. Pilna informācija: https://pasts.lv/lv/filatelijas_katalogs/563 Divas pastmarkas neatdalītas un ar zīmogu.

[dzelonis]

Marie Arana - Bolivar: American Liberator

Marie Arana – Bolivar: American Liberator

Links uz grāmatas Goodreads lapu Manas pārdomas Bolivar: American Liberator ir Simona Bolivara biogrāfija caur viņa aizsākto Spāņu Dienvidamerikas koloniju atbrīvošanos un neatkarības iegūšanu. Grāmatu klausījos tās audioversijā, kuru iegādājos jau pirms laba laika kāda no Audible saita akcijām un jāsaka, ka citādi diezvai būtu kas cits pamudinājis kaut kad (šogad) to noklausīties. Simona…

[bb-latvija]

Skola ir ne tikai mācību stundas, jaunas iepazīšanās un uzdevumi, bet arī pirmie soļi ceļā uz patstāvīgu dzīvi. Dažiem vecākiem brīdis, kad bērns paliek viens mājās, ir piespiedu nepieciešamība, citiem tas ir vienkārši svarīgs posms. Jebkurā gadījumā šim brīdim ir jāsagatavojas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kā to izdarīt, paskaidroja izglītības platformas Uchi.ru kursa “Mans ķermenis” metodiķe Jekaterina Egorova. 1. Sāciet ar neatkarību Bērna neatkarība ir tieši atkarīga no viņa vecākiem. Tie var dot maksimālu rīcības brīvību jau no mazotnes: ēdiena izvēlē, aktivitātēs, dienas grafika sastādīšanā, stundu gatavošanā. Vai, gluži pretēji, viņi var būt pārāk aizsargājoši sava nemiera dēļ. Piemēram, neļaujiet septiņus gadus vecam bērnam pagatavot sev sviestmaizi, jo nazis ir bīstams un bērns var sagriezties. Bažas par bērnu drošību ir saprotamas un saprotamas. Taču svarīgi bērnam atrast robežu starp savu trauksmi un brīvību – saprast, kur viņš var izpausties bez nepatīkamām sekām. Kā atrast šo malu? Pievērsiet uzmanību bērna vēlmēm un centieniem kaut ko darīt pašam. Šādi impulsi parādās pat mazākajos: ēst ar karoti, dabūt rotaļlietu no plaukta, vilkt zeķes, izvēlēties elastīgo saiti vai galvas saiti. Vecākiem, kas ir liecinieki šādiem impulsiem, jāuzdod sev jautājums: vai darbība, ko bērns vēlas veikt, apdraud viņa dzīvību vai veselību? Ja nē, vienkārši piekrītiet, vadiet un novērojiet. Tas darbojas ar jebkura vecuma bērniem: jo vecāks bērns, jo plašāka ir “patstāvīgas darbības” vide ap viņu. Paplašinot šo lauku, ir svarīgi pievērst uzmanību arī dabiskām sekām. Jā, jūs varat piespiest bērnu katru reizi vienlaikus pildīt mājasdarbus – jūs saprotat, ka, ja bērns vēlu vakarā apsēžas pie matemātikas, viņam vai nu nebūs laika pildīt mājasdarbus, vai arī viņš pietiekami neizgulēsies. Bet, ja ik pa laikam kontrolēsiet laiku, kas nepieciešams uzdevumu izpildei, bērns pats to nemācēs darīt. Vispirms paskaidrojiet, vēlāk deleģējiet. Ļaujiet bērnam atlikt mājas darbus un saskarties ar dabiskajām sekām. Nākotnē tas viņam palīdzēs iemācīties patstāvīgi izveidot sev piemērotu grafiku. Svarīgi ir arī paust ticību bērna spēkiem un spējām. Nepietiek vienkārši pateikt: "Mēģiniet uzcept olu." Dariet to tā, lai bērns saprastu, ka vecāki uzskata, ka viņš ir gatavs un var tikt galā. Un pat ja viņam neizdodas, jums nevajadzētu izrādīt bērnā vilšanos vai nekavējoties pārņemt uzdevumu savās rokās. Palīdziet un dariet to kopā, lai pieredze, neatkarīgi no iznākuma, joprojām tiktu uztverta kā pozitīva. Ar pareizu vecāku pieeju skolēns līdz noteiktam vecumam (katram tas ir savādāk) iemācīsies plānot, kritiski izvērtēt situāciju un patstāvīgi reaģēt uz neparedzētiem notikumiem. Šajā brīdī bērns ir gatavs atstāt mājās vienu. Taču atzīmēsim svarīgu piezīmi: neiesakām atstāt bērnu vienu, ja viņš vēl nav sasniedzis astoņu gadu vecumu. Turklāt bērnam, kas jaunāks par 15 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst uzticēt atbildību par jaunākiem bērniem. 2. Runājiet par drošību Pirmkārt, ir svarīgi pārliecināties, vai bērns pats vēlas un ir gatavs palikt mājās viens. Ja viņš baidās, lūdz neiet prom, apmaldās neparedzētās situācijās - neriskējiet, palūdziet otram vecākam, vecmāmiņai vai auklei palikt kopā ar bērnu. Galvenais, lai skolēns justos pēc iespējas ērtāk. Kad esat pārliecināts, ka jūsu bērns ir gatavs palikt mājās patstāvīgi, sāciet runāt par drošību. Šeit ir noteikumi, kas jums jāapspriež: Neatveriet nevienam durvis, ja mājās nav pieaugušo. Ne vecmāmiņa-kaimiņiene (ja iepriekš nevienojies, ka viņa ienāks un nebrīdināja bērnu par to), ne policija, ne elektriķi. Vai domofons vai durvis zvana? Tu piezvani saviem vecākiem. Neejiet tuvu logiem un neizejiet uz balkona. Bet labāk ir uzstādīt bloķētājus uz logiem: jā, tie ir nepieciešami ne tikai maziem bērniem, arī skolēni var interesēties par lidojošu helikopteru vai putnu un skatīties pa plaši atvērtu logu. Kopā ar bērnu uzziniet numuru 112 un paskaidrojiet, ka, ja viņš sajūt deguma smaku, redz no griestiem tek dūmus vai ūdeni, viņam vispirms jāskrien ārā, ja izeja ir brīva, un tad jāzvana glābējiem un jāziņo par problēmu. Paskaidrojiet un ik pa laikam atkārtojiet, kā to izdarīt pareizi: noteikti iepazīstieties ar sevi, norādiet adresi, ziņojiet par problēmu. Bērnam jāprot lietot elektroierīces. Runājiet par pamatnoteikumiem - neaizmirstiet izslēgt elektrisko plīti vai nelikt mikroviļņu krāsnī foliju, bet arī par mazāk acīmredzamiem: piemēram, ka vannā nedrīkst ņemt līdzi sīkrīkus, it īpaši. tie, kas tiek uzlādēti no elektrotīkla. Diemžēl daudzi nelaimes gadījumi ir saistīti ar pusaudžu vēlmi sēdēt pie telefona, ejot vannā. Māciet bērnam atvērt un aizvērt durvis. Nekādā gadījumā neaizslēdziet savu bērnu ārā: tas nav droši! Ugunsgrēka vai citu bīstamu situāciju gadījumā viņš nevarēs pamest dzīvokli. 3. Izmēģiniet to Nevajag uzreiz atstāt bērnu vienu uz vairākām stundām. Sāciet ar burtiski dažām minūtēm – piemēram, varat iziet ārā, lai izmestu atkritumus vai aizskriet uz veikalu un lūgt skolēnam gaidīt jūs mājās burtiski 10-15 minūtes. Svarīgi: bērnam ir jāzina laiks, lai saprastu, kad jūs atgriezīsities. Pēc vairākiem izmēģinājuma mēģinājumiem novērtējiet savu un bērna stāvokli. Cik satraukts tu biji? Vai bērns no kaut kā baidījās? Mēģiniet kopīgi pārrunāt visas iespējamās bailes, kas saistītas ar vientulību dzīvoklī. Izspēlējiet situācijas, kurām bērnam jābūt gatavam. Ja bērnam ir bail un visu laiku, ko viņš ir mājās viens, viņš sēž uz gultas un baidās kustēties, tad vēl nav pienācis laiks. Bērna novietošana pie ekrāna uz vairākām stundām arī nav laba ideja. Jā, varbūtība, ka skolēns izdarīs ko nepareizi, ir mazāka, taču, ja bērns nevar nodrošināt savu brīvo laiku vai atpūsties no telefona, jo, piemēram, viņam ir bail, tad viņš vēl nav gatavs palikt mājās. . Labāk ir izdomāt, ko bērnam darīt, kamēr esat kopā darbā vai veikalā. Pērciet vairākas krāsojamās grāmatas, izvēlieties interesantas grāmatas, piedāvājiet kaut ko uzbūvēt ar celtniecības komplektu. Atgādiniet viņiem veikt mājasdarbus vai sagatavoties ārpusskolas aktivitātēm. 4. Sazinieties Kad esat pārliecināts, ka bērns mierīgi paliek mājās viens un zina visus drošības noteikumus, palieliniet intervālu: vispirms stundu, pēc tam divas vai vairāk. Vissvarīgākais noteikums gan jums, gan studentam ir sazināties un atbildēt uz zvaniem neatkarīgi no tā, kas notiek: jūs esat sanāksmē, esat ārā ar kolēģiem pusdienot vai vienkārši esat ļoti aizņemts. Vispirms vajadzētu zvanīt no bērna, kurš ir mājās viens. Šis noteikums darbojas arī pretējā virzienā: ja jūsu bērns tērzē pa telefonu ar draugiem vai skatās savu iecienītāko seriālu, palūdziet viņam uz pāris minūtēm apstāties, lai paziņotu, ka ar viņu viss ir kārtībā. Bērna atstāšana mājās vienam var būt īsts izaicinājums daudziem vecākiem. Sākumā bailes no šī soļa var šķist ļoti spēcīgas. Tomēr laika gaitā un ar zināmu sagatavošanos bailes pāriet, un jūs sākat justies ērtāk, sniedzot bērnam neatkarību un uzticēšanos. Šī pieredze var būt arī mācība jums kā vecākam: jūs iemācāties uzticēties un atšķirties. Tāpēc, lai gan sākotnēji bērna atstāšana mājās var būt biedējoša, atcerieties, ka laika gaitā jūs iegūsit pieredzi un uzticību, un bailes pazudīs. Un jūs varēsiet lepoties ar savu bērnu un viņa spēju būt neatkarīgam un pašpaļāvīgam. Avots: "Krīts"

[isspskola]

Līga Kalniņa

Karaliskā Londona. Privāta autovadītāja amats.

Dzīve norisinās Apvienotajā Karalistē, Londonā. 2021. gads, rudens, pandēmijas laiks. “ Transports ir mana kaislība. Stihija. Brīvība. Neatkarība, kas izraisa atkarību no ātruma. Relaksācija. Vai tā ir visiem, kam ir auto? Nezinu, bet domāju, ka nav. Es varu ierasties, kur vien vēlos un kad vien vēlos. Braucot ir nemitīga kustība. Es esmu kustība. Neciešu ofisus. Pilsētā, īpaši Londonā, tas nav ātrākais pārvietošanās veids un ir ļoti dārgs prieks. Šim amatam ir stingri noteikumi licences iegūšanai un augstas izmaksas. Pateicoties pandēmijai šis pakalpojums ir pieprasītāks kā jebkad agrāk. Sapņi? Jā, ir arī tādi protams. Ātrums. Jā, ātrums aizrauj. Rallijs. Noteikti rallijs. Pie citiem izvēles apstākļiem - rallijs.”

Londona, Apvienotā Karaliste. Novembris,2021.

[allessandroff]

#labrīt #доброеутро #milda #rīga #lv #city #vecrīga #family #couple #laima #мальчишки #парнишки #latvia #latvija #boys #guys #laimēnevarbūsnebūt #жизнь #wolk #tuesimanssirdsnoīstazelta #mīlu #weekend #mīlusavuvīru #brīvība #neatkarība #relax #ziema #december #decembris #нашдекабрь #нашазима #семья (at MILDA)

[emediarsu]

“Reprise”

 Joahims Trīrs jau ar savu pirmo pilnmetrāžas debijas filmu Reprise piesaka sarežģito filmas tematiku, kas ir raksturīgi arī pārējos viņa darbos. Lai arī filma iekļaujas jauniešu filmu žanrā, tomēr gan tās poētiskā filmas valoda, gan naratīva veidošanas paņēmieni, ļoti atgādina franču jauno vilni, kura spēcīgo ietekmi savos darbos arī pats režisors nenoraida. Marius Lingars (Marius Lyngar) savā agrāko Trīra analīze norāda uz tiešu “Reprise” un franču jaunā viļņa režisora Fransuā Trifo filmas “Jules et Jim” (1962) filmu līdzību divdesmitgadnieku reprezentācijā. Šie divdesmietgadnieki ir inteliģenti, gandrīz vai kultūras apsēsti, viņi – jaunie rakstnieki – Ēriks un Filips, ir tie kas piedzīvo draudzību un tās sarežģijumus, ko rada viena drauga mentālā slimība.

Filmas ievadā skatītājs tiek iepazīstināts ar tās galvenajiem varoņiem – diviem labākajiem draugiem – Ēriku, ko spēlē Espens Klomans Hoiners (Espen Klouman Høiner) un Filips, kuru attēlo Anders Danielsens Li (Anders Danielsen Lie). Viņi ir jaunie rakstnieki, kuri Norvēģijas neatkarības dienā, stāvot pie pastkastes, ir gatavi nosūtīt savus pirmos manusskriptus, tādējādi sāko savas rakstnieku karjeras. Nākamā brīdī jau ekrāna balss stāsta par jauno rakstnieku provizatorisko manuskriptu likteni, ko pavada melnbalti, situāciju pavadošie kadri.

Pēc šāda iestarpinājuma mēs atkal nokļūstam šķietami realitātē, kas jau ir sešus mēnešus vēlāk, kad Filipam vienīgajam ir izdevies izdot savu grāmatu. Tomēr tas un iemīlēšanās Kari, Filipam ir sagādājis psiholoģisko sabrukumu un viņš ir pabījis psihiatriskajā slimnīcā, kur pēc iznākšanas no tās viņš tiek savu draugu aprūpēts. Iznākšana no psihiatriskās slimnīcas ir mainījušas arī Filipa jūtas pret Kari, kuras viņš cenšas atjaunot dodoties uz Parīzi un vēlreiz izdzīvojot kādu no viņu iepriekšējiem ceļojumiem.

Arī Ēriks cīnās ar savām dzīves problēmām nesktoties uz to, ka viņam beidzot ir izdevies izdot savu grāmatu “Prosopopeia”, kuras saturs tā arī paliek par noslēpumu. Viņš ir attiecībās ar Lillianu, kuru viņš beidzot novērtē, kad jau no viņas ir izšķīries.

Parīze nav izārstējusi Filipa mentālās problēmas, kas ietekmē abu draugu savstarpējās attiecības, jo Ērika kritikas rezultātā abi draugi pamatīgi sastrīdas. Attiecības saasina arī atzinība, ko Ēriks saņem no abu draugu kopīgā elka – rakstnieka Stena Egila Dāla. Tas kalpo arī par pamudinājumu, lai Ēriks atstātu visu ko pazinis Oslo un dotos uz Parīzi, lai turpinātu savu radošo karjeru. Tas viņam izdodas un Oslo pamešana vainagojās ar vairāku grāmatu izdošanu.

Notiek kārtējais lēciens laikā un pēc gada galvenie varoņi atkal satiekas draugu kāzās, kur izskatās, ka abi ir savas dzīves nokārtojuši, jo Ēriks ir veiksmīgs rakstnieks, bet Filips ir šķietami laimīgās attiecībās ar Kari. Kāzas beidzas un draugi ar atkal katrs pats savā dzīvē, kur Ēriks ir atpakaļ lidmašīnā ceļā uz Parīzi, izskatīdamies noraizējies un nepārliecināts par savu nākoni, bet Filips sēžot sēdēdams ar Kari sāk laika atsakiti, kas beidzas ar tekstu “Beigas”.

Filmas stilistikā ir izteiktas franču jaunā viļņa iezīmes. Filmas attīstība nav lineāra, tā lēkā laikā te atklājot kādu pagātnes notikumu, te jau paredzot nākotni. Trīrs izmanto arī mūsdienām netipiskus tehniskos paņēmienus, kas pamatā atsaucās uz 60to gadu franču filmu veidošanas stilu. Jau filmas sākumā, kad tie parādīta galveno varoņu provizoriskā nākotne, tā tiek attēlota ar ekrāna balsi, kuru pavada melnbaltu attēlu montāža, kas ir filmēti no rokas kameras, radot triceklīgu un nestabilu attēlu. Arī pārējos jeb aktuālo notikumu kadros tiek izmantota rokas kamera un dabiskais apgaismojums, ka ļoti atgādina 60to gadu jauno franču režioru mazbudžeta filmas.

Galvenā jaunā franču viļņa filma ar kuru Reprise tiek salīdzināta ir Fransuā Trifo “Jules et Jim” (1962). Amerikāņu filmu kritiķis Roberts Eberts (Robert Ebert) savā “Reprise” recenzijā šo filmu raksturo kā “ideālu mediju tādiem tēliem, kādi ir attēloti “Reprise”, bet jums ir jābūt redzējušiem “Jules et Jim”, lai saprastu kāpēc”. (2008) Filmu galvenā līdzība balstās jau to sižetos, par diviem draugiem rakstniekiem un vienu sievieti. Atšķirība ir tikai abu stāstu attīstībā, kur “Jules et Jim” galvenais notikumu virzītājs ir mīlas trijstūris, kurā visi trīs varoņu ir iesaistīti, bet “Reprise” balstās uz abu draugu neatkarīgu dzīves attīstību un līdzejošajiem kopīgajiem notikumiem un konfliktiem. Tomēr galvenās paralēles abās filmās ir tieši tehniskājā izpildījumā. Arī montāžas paņēmieni ar lēkšanu laikā un  ātro kadru maiņu jeb “jump-cut” tiek izmantoti gan abās šajās filmās, gan veido atsauci uz vismaz vēlvienu franču jaunā viļņa filmu pārstāvi Žanu Liku Godāru un tādām viņa filmām kā piemēram “À bout de souffle” (1960) un “Perrot le Fou” (1965). Kā viens no “Reprise” filmas montāžas sekvences piemēriem ir teju 7 minūtes garā aina, kurā Ēriks dodas izšķirties ar Lillianu. Aina sākas ar Ērika sarunu ar Filipu, kurā tas izstāsta viņam par savu nodomu šķirties no Lilliana, bet jau nākamajā kadrā mēs redzam Ēriku esot ceļā uz draudzenes dzīvokli, līdz atkal nomainās nākamais kadrs un nu jau mēs esam kādā draugu sanākšanā, kur abu draugu kopīgais draugs Lars kritizē attiecības kā tādas. Kārējā montāža un Ēriks ir Lillianas dzīvoklī, kur cenšas paspēt apdomāt savu lēmumu, bet stāstījums mūs jau ir atgriezis agrā Ērika bērnībā, kur māte viņu iztaujā par datorā atrasto pornogrāfiju. Nākamais “jump-cuts” ir mūs atgriezis atpakaļ pie pāra, kurš teju jau ir uz šķiršanās robežas, līdz atkal esam kādās bērnības atmiņās, kur Ēriks ir nokļuvis nepatikšanās nosaucot savu draugu par homoseksuālu. Visbeidzot mēs esam atpakaļ pie Ērika un Lillianas un Ēriks izvēlas tomēr nešķirties.

Vēlviens elements, ko Trīrs izmanto teju visas filmas laikā un, kas atkal dod iespēju šo filmu salīdzinat ar Trifo 1962. gada darbu, ir ekrāna balss, kas tiek izmantots kā viens no stāstniecības elementiem. Balss “Reprise” mums pastāsta par dažādiem galveno tēlu dzīves notikumiem, kas paša filmā vai nu netiek parādīti vai tiek ilustrēti ar pilnīgi atšķirīga vizuālajā tehnikā no pašas filmas, piemēram, izmantojot stopkadrus vai fotogrāfijas.

Šajā filmā nevar nepieminēt arī vietas izvēli. Lai gan darbība pamatā norisinās Norvēģijas galvaspilsēta Oslo, tomēr liela nozīme šajā filma ir tieši arī Parīzei, pilsētai, kur ir bijusi nozīmīga vieta tāda filmas stila attīstībā, kura iespaidots režisors veido šo konkrēto filmu. Parīze ir arī nozīmīga vieta abu filmas galveno varoņu personīgajās dzīvēs. Vienam, Filipam, tās ir atmiņas, kurās viņs atgriežas, atcerēdamies par labajiem laikiem pirms mentāla sabrukuma, otram, Ērikam, tā ir jaunu iespēju un panākumu vieta, kur tas ir spējis attīstīt savu profesionālo karjeru.

Raksturīgākās Trīra stila iezīmes šajā filmā bija vietas izmantošana kā stāstijuma elements, ekrāna balss izmantošana un nelineārā naratīva un montāžas veidošana. Režisors arī aizsāk savu filmu nemainīgo tematiku, kurā galvenie varoņi, būdami iekšēji traumēti, savu dzīvi drīzāk atmiņās, nekā cenšoties mainīt savu realitāti un situācijas, kurās tie ir nokļuvuši.