#esotic beach
Explore tagged Tumblr posts
Video
tumblr
private beach,sangingka club,Tropical Resort sagingka,exotic club sagingka,esotic club sagingka,tropical club sagingka,sud asian club,carles club,iloilo club,philippines club,
#private beachsangingka clubTropical Resort sagingkaexotic club sagingkaesotic club sagingkatropical club sagingkasud asian clubcarles clubil#tropical resort#tropical bach#esotic beach#esotic#exotic beach#asian beach#asian sud beach#asia beach
0 notes
Photo
#welcome to #barcelona : Colombo indicaci tu la strada 😜😜😜 #spain #barceloneta #barça #spanish #esot #travel #travelblogger #travelphotography #traveling #lol #sea #beach #mare #me #blogger (presso Barcelona, Spain)
#traveling#blogger#welcome#barceloneta#beach#esot#mare#travelphotography#sea#barça#me#travel#travelblogger#lol#barcelona#spain#spanish
0 notes
Quote
Ko tad Tu tādās melnās drēbēs saģērbies, sēras vai? Jā, ir ir, dodos uz Tavām bērēm, ko pats ko? Nekur nebija jābūt? Sanāks viesi, gadi uzklāti, mironis blandās pa Brīvības ielu. Tu akurātāk. You have to be present! Pārpeldējis Daugavā platāko vietu 70 gadu vecumā turp un atpakaļ, kautkādi kaimiņu tefteļi nav ticējuši, ka patiešām atnācis peldēt pāri un vēl atpakaļ. Saderējuši uz vīna pudeli. Laikam cerēja, ka noslīks, ja jau derēja. Nekā, turp, atpakaļ. Vīnu! Esot bijis jāprasa kasti konjaka par tādu variantu, kur reti kurš varētu izturēt, gandrīz droši noslīktu, sarautu krampī vai ar sirdi kautkas. Peldējis būtu tāpat, vienmēr esot tāda priekšnojauta, ka var izdarīt to ko grib. Dzīvoklis pirātu midzenis. Piebāzts ar visādām mantām, daudz grāmatu, nemazgāti trauki. Uz grīdas mīksts paklājs, parketu redz tikai tur, kur jāstaigā. Kontrasts ar solīdu kungu, perfekti skuvies, sakopts, apģērbs izgludināts. Īsts runcis zābakos. Kontrasts pamatīgs. Sevišķi jau tad, kad sāk runāties. Zinātņu doktors tomēr. Salasījies. Uzkačājies, mentāli un fiziski. Pirms un pēc neatkarības pastrādājis drošības struktūrās. Nolikta pistole pa rokai. Pie ārdurvīm visādi metamie, nolikta svara bumba. Pats smejas, ka tik zemu jau sen vairs neliecas, tikai instrumenti darbnīcā palikuši. Prata sarunāties, ar daudziem sapratās, latviski, krieviski un arī šeitaniski. Zināja daudz ko stāstīt. Kā kara laikā viņu mazu bērnu izlūkos sūtījuši, tāds vis neaizdomīgākais no visiem, kā padomju laikos visi no viņa baidījās, domāja, ka kaut kāds kgb virsnieks ar volgām braukā, pēc neatkarības tas pats, baidījās, jo uzskatīja, ka kaut kāds bandīts, drošībnieks vai kas tur vēl. Īstenībā šīs pasaules cepieni nelikās vispār nopietni un jau bērnībā iemācījās vienkārši – atlaist, necepties, ierēkt, nebremzēt. Nu varbūt arī kgb un bandīts, bet nejau tas vairs ir svarīgi un kas to lai zina. Aiz tā visa bija īsti stāsti - par daudzstāvīgiem kapiņiem, par pie galvas pieliktām pistolēm, mūzikas pasūtīšanu padomju laikā restorānā un dziedāšanu “vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks, krievus no Latvijas izraidīt”. Savākts no benzīntanka ar policistu palīdzību par benzīntanka karalienes aplidošanu. Tāda biedējoša aktivitāte 75 gadu vecumā. Nekur nav arī mucis, smējies un gaidījis limuzīnu. Īsti šausmu stāsti. Bet nu tik gardi pasniegti, ar tādu glanci uzpucēti. Kaifīgi klausīties. No visiem daudzajiem ciemiņiem nevis krievi vai latvieši, bet divas čigānietes pašas piesakās sakopt dzīvokli, nomazgā traukus, iztīra grīdas tā, ka parketu var redzēt visur, ne tikai, kur jāstaigā, drēbes izmazgājušas, ēst uztaisījušas. Čigānietes iekurinājušas kamīnu ar gleznām, papīra vietā 10-20-50 latu banknotes, degšķidruma vietā uzlej vecu konjaku. Ir ko pabrīnīties. Tās saka – ko lūri, mums makos, skaties ugunī nevis uz malku, kamēr deg, Tu vari redzēt un pasildīties. Mēs aiziesim un Tev tur nebūs ne nauda, ne gleznas, ne konjaka. Izbaudi mūsu kompāniju. Atnāk arī kautkādi tādi, kas nemāk pa īstam runāt. Kā ver vaļā muti, tā dabū ar kāju pa žokli tā, ka žoklis norauts. Atnāk tur vēl pa kādam, visi sēž pie galdiem, viens asiņains guļ. Prasa – kas tad to izrubījis? Neviens neko, šitas šits pats ubitijs atnāca. Garajās nenogurdināmajās pastaigās, kas īstenībā bija nenogurdināmas sarunas, likās ka nekad nebeigsies, ievilkāmies naktī gandrīz vienmēr līdzi kāds konjaciņš. Cik tālu vēl ir, nav vēl galā? Kad iesim caur kapiem, tad būsim jau Tuvu. Tā patika cilvēki, ka vienu vakaru paņēmis līdzi suni un aizgājis pievilkt skrūves vietējām dzelzsceļa sliedēm, lai mazāk krata pasažierus. Darbs ievilcies naktī, kravas vilciens apstājies, mašīnists izkāpis, palīdzējis pabeigt darbu, izsaucis taksi, lai aizved uz Spa Hotel Beach Club atpūsties veco labdari. Reizēm gribas uzzvanīt, kaut ko parunāties. Vairs nav tas gariņš, kas senāk. Apnikās cilvēki un pasaules ceļi. Tie stāsti ir interesanti un skaisti, bet paši notikumi jau nē. Suņi un kaķi sāka patikt vairāk par cilvēkiem. Jādzird viens un tas pats. Ko zvanies ko, katru reizi Tev atkal un atkal jāsaka viens un tas pats, klausies, es esmu sen jau nomiris
0 notes
Text
10.diena - 16.11.2016
Līdz ar šo dienu mani stāsti paliek arvien īsāki, jo piedzīvojumi paliek vienmuļāki, bet ne mazāk sirdi sildoši...
Šis rīts bija kā no kūrorta dienasgrāmatas ik rīta apraksta - labi izgulējusies, rītu sākusi ar mūzikas klausīšanos, piecēlos ap kādiem 10iem...
Pievienojos pārējiem pie brokastu galda un nobaudīju vietējo kafiju, kas īsti tomēr nav pieskaitāma pie kafijas, drīzāk atšķaidīta kafijas dzēriena, un omleti ar tik garšīgajiem baltmaizes grauzdiņiem, lūkojos viegli saredzamajā okeānā un priecājos par siltumu un sauli. Pēc neilga laika ar meitenēm devāmies uz pludmali. Šoreiz autobusa vadītājam drosmes bija vairāk nekā paprāvam kara pulkam, jo tas nesās kā traks un vienubrīd mēģināja iebaidīt priekšā “lēni” braucošo tuk-tuku un vieglo mašīnu. Pludmalē visur ir sauļošanās krēsli, kas atšķirībā no Latvijas, ir brīvi pieejami visiem. Ieņēmām katra savu krēslu un skatījāmies, kā citi mūsējie mācās sērfot. Arī es uzkāpu uz dēļa un ar Rūtas palīdzību tiku gana dziļi, lai rāptos virsū un slīdētu pa vilni. Šeit man lieliski noderēja SUP iegūtās iemaņas un pat veicās tīri labi. Tomēr pēc kādas stundas es jau jutos gana nogurusi, jo vairs nespēju tikt cauri viļņiem, kā arī rokas sāka sāpēt. Kas interesanti, sērfojot lielu atdevi prasa tieši rokas - jāairējas un lecot jāatbalstās uz rokām, lai arī no malas šķiet, ka viss spēks ir tieši kājām. Mazliet pastaigājos pa pludmali un nopētīju, kādas grandiozas viesnīcas tur saceltas un tiek būvētas. Šajā brīdi gan sapriecājos, ka mums nav tāda, bet gan mīļš hostelis vietējās noskaņās. Atnākot atpakaļ, bija sācies pamatīgs paisums, kas mēģināja ieskalot arī pie krēsliem esošās mantas. Papildus sākās lietus un visi samukām zem nojumes. Tas turpinājās krietnu brīdi, bet tā kā jau tāpat bijām slapji, tad bija diezgan vienalga. Ar Santu un Rūtu devāmies uz netālu esošo kafejnīcu baudīt kārtējo augļu kokteili un paēst. Pēcāk iepirkām augļus un alkoholu un devāmies mājās. Augļu veikalā pamanīju karambolu - augli zvaigznes formā. Kad jautāju vietējam pārdevējam, aptuveni 17 gadus vecam jaunietim, vai tas ir salds, man to iedeva pagaršot. Tas ir interesanti, ka pārdevējam kabatā ir nazis un vienmēr var palūgt gabaliņu nogaršot. Pēcāk nopirku tik mīļos banānus un iegriezto augli man ielika dāvanā :) Atnākot mājās mums visām bija mega liels pārsteigums, ka neskatoties uz to, ka saules aizsargkrēmi tika ziesti ik pa minūtēm 20, visas bijām sarkanas. Palīgā nāca Santas Dzintara SOS, ko lietoja visa grupa. Vistrakāk bija Ļudai, kura bija absolūti sarkana. Pēc laika pievienojās pārējā grupa un tajā vakarā visi sēdējām uz terases un malkojām ko nu kurais. Līdz ar vakaru, grupa devās uz kādu vietējo beach party. Ņemot vēra, kādi ballētāji visi bija, es un Rūta izlēmām nebraukt, jo līdz rītam galīgi nebija spēka. Jāsaka šo gan nožēloju, jo lielākā daļa bija ap 3iem mājās un esot labi izdejojušies. Mēs ar Rūtu aizgājām līdz pludmalei, kur novērojām kā paisuma laikā caurspīdīgie krabīši ielien zem smiltīm savās alās un līdz ko vilnis prom, izlec ārā, lai skrietu uz nākamo alu. Tikpat mierīgi kā dienu iesākusi, devos pie miera, lai rītdien dotos tālākajā piedzīvojumā, kas izvērtās ne tik labs kā gaidīts, bet par to nākamajā ierakstā. Un beach life ir ļoti laba lieta!
0 notes
Video
tumblr
sangingka club beach,music,food bio,fruit bio,beach sea visayan,sea visayan,relax,tropical sea,esotic beach,carles ,iloilo,Philippines
#sangingka club beachmusicfood biofruit biobeach sea visayansea visayanrelaxtropical seaesotic beachcarles iloiloPhilippines#foodbio#food bio#bio#bio 100%#tropical beach#tropical Philippines#esotic beach#sea visayan#beach visaya#exotic beach
0 notes
Video
youtube
Family farmTedeschi ,famiglia Tedeschi fattoria,Familia Tedeschi Carles, Sangingka beach club, punta carles, iloilo Philippines,Sangingka tedeschi,sangingka las gigantes,sangingka iloilo,sangingka visayas,sangingka island Panay,
#Family farmTedeschi famiglia Tedeschi fattoriaFamilia Tedeschi Carles Sangingka beach club punta carles iloilo PhilippinesSangingka tedeschi#farm tedeschi#factory tedeschi#farmers tedeschi#tedeschi sangingka#sangingka farm#sangingka beach#kaiser friul beach#friul kaiser beach#kaiser beach#kaiser club#club kaiser carles#kaiser carles#kaiser exotic#kaiser esotic beach#kaiser sea club
0 notes
Photo
(sangingka beach club ,the island farm exotic,esotic,tropical),punta bulocawe,Carles ilo ilo Philippines,
#the island a-farm#a-farm island#island farm#isla farm#isla a-farm#the island#the isla#the ils#the island bio#the island organic#the 100% islad bio#the 100% organic island#the 100%bio isla#the 100% island bio#the 100£ % natural island#the 100% natural isla#isola 100% naturale#isola100% bio#isola 100%organica#100% esotic#100% exotic#100% tropical#100% tropicale#100% saia#100% asia#100% sud asia#a-farm TedeschiBIOOrganic100% farm100% tedeschi100% carles100% iloilo100% philippines100% punta bulocawe100% punta carles#100% asian#100% naturel asia#100% BIO asia
0 notes
Video
tumblr
sangingka club beach,music,food bio,fruit bio,beach sea visayan,sea visayan,relax,tropical sea,esotic beach,carles ,iloilo,Philippines
0 notes