#Ēna

[dzelonis]

Andris Kolbergs - Ēna

Links uz grāmatas Goodreads lapu Izdevniecība: Liesma Manas pārdomas Jau gadiem Zaiga Petrovna nav iedomājusies par savu jaunības dienu mīlestību, to personu, kuru reiz uzskatīja par īsto un vienīgo, bet ar kuru tik sāpīgi gan viņa paša, gan citu dēļ attiecības un varbūt pat vēlme veidot ģimeni nākotnē izjukusi. Bet viens negaidīts zvans no draudzens par kādreiz volejbola uzlecošās zvaigznes…

[unhonestlymirror]

Latvia 🤝 Ukraine

Heartbreaking and traumatising school program story about men fighting for their life because of the ice, after which you will never be able to perceive the world as before

[checkazi]

how am I supposed to work in these conditions

also omggg she was being so cute when I got home from the hospital she keeps headbutting me and following me around and staying in my room ueueue

[dinozaurs]

Ārā ir tik gaišs. Ir tik ellīgi gaišs. Acis nespēj pierast, meklē tumsu, meklē ēnas, kur nolikt galvu, kur mierīgāk būs.

Kokiem vēl nav nevienas lapas, kaili tie stāv aukstumā un gaida. Varbūt atnāks siltums apskaut un nelaidīs vaļā līdz nākamajam sāpīgam rudenim. Varbūt neatnāks nekad.

Kamēr laiks paiet gaidot, kad nokusīs sniegs un būs ļauts nedaudz ievilkt aukstuma aizskartu elpu, viena pavisam trausla dvēsele iet. Iet meklēt vienīgo ar ko runāt ir un nav ļauts. Vienīgo sarkano acu pāri, kas skatās tieši virsū un tajā pašā laikā tieši gar. Viena dvēsele iet jau simto taku, pagriežoties visos nepareizajos līkumos. Tikai tā var atrast to vienīgo, baiso un diženo Nāvi.

Teikt, ka viņa mani jau gaidīja ir pārspīlējums. Bet kārtis uz galda, un tas skatiens, tas ellīgais skatiens, teica ko citu. Šī nebūs saruna, šī nebūs vienkārša dvēseles atgriešana vai atdošana. Un šī noteikti nebūs gaismas meklēšana.

Nāve vienmēr tik sasodīti eleganta būtne, līdz savam mugurkaulam nekad vienkārša, vienmēr tik sarežģīta. Tā zin noslēpumus vairāk nekā patiesības, melus vairāk kā pasakas. Un viņa man redz cauri. Ar savām melnajām rokām iesniedzas man krūtīs aiz kurām pukst sirds, nožēlojams viens sitiens pēc otra, lēni un mokoši kā.. Viņa paņem savās rokās to siltumu un viņas sarkanās acis vēršas tīrā zeltā. Gribot kaut ko teikt, balss iznāk ārā kā pelni.

"Tev ir tik daudz zelta krūtīs. Tas viss mijās ar melnāko tinti. Tev ir tik daudz, ko teikt. Neslīcini savu dvēseli. Saudzē to."

Es veltīju viņai neko vairāk kā iedomīgu skatienu. Viņa katru reizi izskatās citādāk, acis ir pilnas citādākas tumsas, pūces uz pleca nomaina kraukļi un ērgļi, pie kājām guļošos melnos vilkus nomaiņn balti, sudrabaini un zeltā lieti. Bet viņas vārdi un balss paliek mūžīga un nekad nemainās. Lai arī, cik reizes ietu, lauztu savus ceļus un piedāvātu savu dvēseli, savu sirdi un visu, kas es esmu. Nāve nekad neņem sev, tikai sargā. Dod zudušu gaismu, ko vērst par īstu zeltu un saka vārdus, kuriem ticēt, kuru dēļ iztaisnot plaisas mugurkaulā.

"un neuztraucies par Pavasari, tas ir dzīvs un tas nāks, nāks tieši pie Tevis. Tu to nekad nepalaidīsi garām."

Un ar to bija pateikts viss. Jāgaida Pavasaris pie katra koka un jāmeklē spēks savā melnajā tintē, citur tā nav.

[grifrift]

VARAS KRISTĀLS

Sensenos laikos, kad vēl dzīvoja pūķi un vareno burvju cīņas nebija nekāds retums, visā Lielajā Magu augstienē valdīja viens Ķēniņš - dižais Dangāls Salbedo Pirmais. Apveltīts ar milža spēku, pūces viedumu un rūķa neatlaidību, Dangāls pamazām apvienoja zem sava ģērboņa kašķīgās, sadrumstalotās hercogistes un lika pamatus jaunai monarhu dinastijai. Gan vecais pūķis, gan runājošais strauts burvju mežā - visi ilgdzīvotāji zināja stāstīt, ka Dangāla Pirmā valdīšana bija īsts zelta laikmets. Ne pirms, ne arī pēc viņa Magu paugurainās zemes nav baudījušas tādu mieru, laimi un pārpilnību. Lopi vairojās kā truši, labība auga griezdamās. Pati daba, šķiet, izrādīja ķēniņam savu labvēlību. Viņa laikā arhīvos nebija reģistrēti ne plūdi, ne mēris, ne karš. Kaimiņzemju valdnieki, redzot Dangālijas spēku un uzplaukumu, izvēlējās tirgot mierā. Pat kareivīgās Vandālijas bruņinieki vairs neuzdrošinājās sirot auglīgajās Salbedo zemēs. Kāds pavisam sens rūķis no Ziemeļu raktuvēm, vārdā Rognfrosts Svinrocis, ja jūs viņam izmaksāsiet krūzi melnā alus, dalīsies ar jums krāšņās atmiņās par Pirmā Salbedo laiku dzīrēm. Tolaik zelts netika žēlots. Jebkurš pavalstnieks, pat visskrandainākais zirgu zellis tika cienāts ar dzirkstošo elfu vīnu un izsmalcināto Sirēnu purva dižvaržu kaviāru. Taču, kā saka viedie burvji -  nelaime nāk no tās puses, kur to vismazāk sagaida.

Dangāls Salbedo bija kaislīgs mednieks. Kādu dienu, dzenoties pakaļ staltajam briedim viņš tik neveiksmīgi krita no zirga, ka lauza muguru un smagi sasirga. Ne magi, ne dziednieki, par spīti smagām pūlēm, nespēja glābt diženo valdnieku. Viņa stunda bija situsi. Guļot nāves gultā, ķēniņš pasauca pie sevis vienīgo dēlu - mantinieku. Ķēniņa sieva devās pie dieviem jau sen. Viņa nomira dzemdībās, taču paspēja pirms nāves piekodināt, lai dēlu nosauc tēva vārdā - par Dangālu. Mirstošais tēvs atklāja kroņprincim rūpīgi glabāto savas veiksmīgās valdīšanas noslēpumu. Kādreiz jaunībā Salbedo seniors esot mīlējis ložņāt pa alām Zilā magu kalna pakājē. Vienā no šādām ekspedīcijām viņš apmaldījās bezgalīgajā alu labirintā. Kad slāpju nomocīts jauneklis jau domāja, ka gals klāt, viņš uzdūrās pamestai pūķu ligzdai. Neviļus Dangāls paspēris pūķa olas čaumalu un zem tās ievēroja kaut ko tumsā spoži mirdzam.  Šis priekšmets bija kāds neparasts kristāls. Puisis uzreiz sajutis tā maģisko izcelsmi un nekļūdījās. Kristāls palīdzēja Dangālam atrast izeju virszemē. Kad Salbedo gāja pareizajā virzienā, kristāls iemirdzējās stiprāk, bet ejot uz ačgārno pusi, tas tieši otrādi aptumšojās. Izglābjoties no alām, Dangāls kristālu rūpīgi noglabājis un nevienam neteicis ne pušplēsta vārda.

Pamazām maģiskais artefakts atklāja citas, vēl brīnumainākas īpašības. Tas dāvāja savam glabātājam viedumu, varu un apkārtējo cilvēku paklausību. Tomēr bija kāds būtisks āķis. Kristālam bija nepieciešama enerģija. To spēja uzlādēt tikai īpašnieka labie darbi un ieceres. Līdz ko kristāla spēku mēģināja izmantot ļauniem, savtīgiem mērķiem - tas sāka kļūt tumšāks un pamazām apdzisa, zaudējot savu spēku. Atklājot kristāla noslēpumus, Salbedo saprata, ka ar tā palīdzību spēs paveikt varen lielas un labas lietas. Redzot visapkārt slaktiņus, laupīšanas un bezizeju, ar kvēlu sirdi un gaišu prātu apveltītais jaunietis apzinājās, ka šādā postā dzimto zemi ir noveduši aristokrātu savstarpējie kari un vendetas. Ar steigu bija nepieciešams kāds jauns, neitrāls spēks, kas centralizētu varu un izšķirtu alkatīgos, savstarpējos ķīviņos pagrimušos hercogus un baronus, katrs no kuriem jutās kā absolūtais valdnieks savā zemes pleķītī. Ar šo atziņu aizsākās Salbedo Pirmā, parasta kalēja dēla ceļš uz troni... Viņa čuksti kļuva aizvien klusāki. Saņēmis pēdējos spēkus Salbedo vecākais dēlam stingri piekodināja:

"Esi vienmēr stiprs un izmanto kristālu tikai labiem darbiem. Seko līdzi tā mirdzumam katru dienu. Ja redzēsi, ka to pārklāj ēna - zini esi kāpis uz netaisnā ceļa. Ardievu, mans dēls!"

Šie bija zelta valdnieka atvadu vārdi. Kā ļaudis mēļoja, uzzinot sēru vēsti - arī aizsaulē trūkst labu, stipru cilvēku, tamdēļ tos dievi labprāt ņem ātrāk pie sevis.

Karalis ir miris. Lai dzīvo Karalis! Dangāls II Salbedo kāpa tronī. Aprakstot viņa valdīšanas laikus vēsturnieki nežēlo spilgtus teicienus:

"Tēvi atpūšas dēlos,"

raksta viens.

"Kad vecāki strādā, bet bērni tikai bauda dzīvi, mazbērni ubagos,"

Citē austrumu gudrības otrs. Tā vai citādi, bet Salbedo Otrajam pārsteidzoši ātri izdevās visus tēva sasniegumus aizskalot pa rensteli. Izrādījās, ka kristāls nav gluži burvju nūjiņa - lai to izmantotu, arī pašam jāliek lietā spēks un drosme. Dangāls juniors, lai arī labsirdīgs cilvēks, ar šīm īpašībām nebija apveltīts. Viņa kuplais, raibais galms to ātri vien sajuta un steidzās izmantot savā labā. Svīta izlaidās, ieslīga bagātībā un izlaidībā.

Savam netiklajam dzīvesveidam vajadzīgos dālderus tie sūca no paverdzinātajiem zemniekiem gluži kā vampīri asinis. Redzot, ka omulīgais Dangāls II spēj tik vien kā pakratīt ar pirkstu, paši tuvākie sāka  viņu nicināt un drīz vien nodeva, sapinoties ar vandāliešiem, kuri berzēja  plaukstas, vērojot Dangālijas lejupslīdi. Lēnā garā ar kukuļiem un dāsniem solījumiem, izmantojot Salbedo galma alkatību un baudkāri, Vandālija ieguva kontroli pār savu kaimiņvalsti bez neviena šāviena.

Pār Dangāliju nolaidās nešķīstās Vandālijas ģērboņa - maitas putna tumšā ēna. Pa visu valsti kā utis ložņāja un šiverēja spiegi. Melnie Vandālijas baroni, kā tos iesauca Dangālijā, būvēja kādreiz plaukstošajā zemē savas verdzības mašīnas - lielas, milzīgas iekārtas, kur tvaiki darbināja neskaitamas sviras un zobratus. Neviens dangālietis līdz galam nesaprata šo vara un akmens monstru nozīmi. Klīda baumas, ka visam pamatā esot tumšā maģija, kas baro Vandālijas ļauno magu varu. Viens bija skaidrs - nesamerīgo nodevu izputinātie zemnieki no bezizejas par maizes garozas tiesu bija gatavi pa 15 stundām dienā vergot, darbinot šos elles instrumentus. Ja tā tiesa, ka vandāliešu burvji stiprināja savu spēku no strādnieku ciešanām, tad jāsaka, ka viņiem bija makten liels guvums. Darbs melno baronu labā izžmiedza cilvēku sausu kā zirneklis mušu. Spēcīgs lauku puisis, gados jauns, jau pēc pieciem gadiem šādā katorgā pārvērtās par slimu, kaulainu, kašķīgu, bezzobainu veci.  

Kamēr tauta cieta badu un nabadzību, omulīgais, bet garā vājais ķēniņš dzīvoja savā sapņu burbulī. Vandāliešu aģenti rūpīgi uzpasēja, lai nekādas satraucošas ziņas par stāvokli karaļvalstī netraucētu valdnieka mieru un labsajūtu. Pavadot dienas laiskā bezrūpībā un ļaujot sev uzkundzēties, Dangāls II tomēr neatstāja novārtā mīlas lietas. Drīz vien viņš paziņoja, ka ņems par sievu Ziemeļu anklāva hercogieni Aivaresu de Visto, kam par godu tikšot rīkota balle, kādu vēl Dangālija nav pieredzējusi. Taču nabaga zemniekiem un amatniekiem tā vis nebija nekāda labā vēsts. Ziņnešiem pa pēdām, neatpaliekot ne soli, sekoja skarbie nodokļu iekasētāji. Tika izsludināta jauna īpaša papildus nodeva - iztukšotajā karaļnama kasē trūka dālderu Salbedo kāzu ballei.

Ķēniņš Dangāls II topošo kāzu drudža pārņemts, neaizdomājās par tik milzīgu izdevumu ēnas pusi. Finanšu lietas nebija viņa stiprā īpašība. Aizvien retāk viņš ieskatījās arī lādē, kur glabājās tēva dāvātais burvju kristāls. Kad beidzamo reizi laiskais ķēniņš bija tam uzmetis aci, viņu padarīja bažīgu, cik ļoti tas aptumšojies. Bažīties Dangālam II nepatika, tādēļ viņš nolēma lieku reizi nemodināt savu dziļā miegā dusošo sirdsapziņu.

Tikmēr, bada nomocīto zemnieku pacietības mērs bija pilns. Kāda ciemata vīri nolēma spert izmisīgu soli -  doties uz pili un pasūdzēties par savu nožēlojamo stāvokli karalim. Ziņa par šiem drosminiekiem aizgāja no mutes mutē. Drīz vien šim gājienam pievienojās arī citu ciematu iedzīvotāji. Šur un tur plūda nabadzīgu, noskrandušu ēnu straumītes, līdz tās savienojās milzīgā, mutuļojošā cilvēku upē. Pūlis nebija noskaņots vardarbīgi. Nevienam līdzi nebija ieroču. Tautā valdīja pārliecība, ka visam pie vainas ir ļaunie vandālieši. Ļaudis mēļoja, ka tie esot nobūruši Salbedo, kurš nemaz nezinot, kādā bēdīgā stāvoklī ir viņa pavalstnieki. Kamēr greznajā troņa zālē kāzu viesi baudīja tūkstoti gadu vecu elfu dzirkstošo un grieza dejas izsmalcinātos pūķa ādas vakartērpos, ap cietokšņa mūriem sāka drūzmēties tauta. Drīz vien arī pilī varēja dzirdēt atsevišķus saucienus, kas izspraucās caur deju mūzikas akordiem. Tad saucieni pārvērtās vienā skaļā rūkoņā, kas atgādināja milžu bišu stropu. Mūzikanti apklusa. Viesi neizpratnē vērās viens uz otru. Pirmais atjēdzās vandāliešu gvardes virsnieks. Viņš nometa zemē dārgo nāru kristāla  šampanieša glāzi un aši steidzās uz pils mūri dot pavēles saviem rīkļu rāvējiem. Dangāls pēkšņi sajutās visu pamests un vientuļš, neskatoties uz savas daiļās līgavas kompāniju. Brīdi minstinājies, viņš metās uz augstāko pils torni, no kura pavērās labākais panorāmas skats aiz lielā mūra. Palūkojies pa logu, Salbedo gandrīz saļima, viņa ceļgali trīcēja. Kājas pēkšņi kļuva ļenganas kā dižvaržu galerts. Viņš vēlējās aiziet projām vai vismaz aizvērt acis, lai neredzētu asiņaino izrādi, kas risinājās lejā, taču bija sastindzis kā sālsstabs. Pie pils sienām patiešām notika īsts neprāts. Saņēmuši gvardes virsnieka pavēli, ducis tumšo bruņinieku pilnā ekipējumā jāšus iecirtās cilvēku pūlī kā nazis putrā. Milzīgie vandāliešu zirgi ar smagiem pakaviem sabradāja ļaudis līdz nāvei. Asinis šķīda pa labi un pa kreisi. Atskanēja izmisīgi agonijas saucieni. Sākās panika. Zemnieki, cenšoties izglābties no nāvējošās kavalērijas, samīdīja viens otru. Tā bija īsta apokalipse. Ļaunāk nekā kara laukā. Saņēmis pēdējos spēkus, Dangāls cieši sakniebis lūpas apgriezās riņķī un devās lejā pa kāpnēm. Dīvainas, gandrīz sāpīgas intereses vadīts, viņš atvēra lādi ar tēva dāvāto kristālu. Tas bija sašķīdis mazās, neskaitāmās, piķa melnās lauskās.

Pagāja divi gadi, kurus cerību zaudējusī Dangālijas tauta pavadīja sirdi plosošā trūkuma apātijā. Ķēniņš Dangāls ar sievu tika iesprostots mājas arestā. Tas bija sods par viņa vārgo, tomēr cieņas vērto mēģinājumu konfrontēt vandāliešu gvardes šefu par viņa nežēlīgo noziegumu. Vienīgais notikums, kas izkrāsoja Salbedo pelēcīgo dzīvi bija dēla nākšana pasaulē.

Rūpes par mazo mantinieku palīdzēja kaut uz īsiem brīžiem aizmirst par savu un savas zemes nožēlojamo likteni. Diemžēl, līdztekus priekam, pieauga arī Salbedo bažas par dēla drošību. Ķēniņu satrauca, vai tik asiņainie vandālieši nesaskatīs draudus savai varai jaunā prinča izskatā.

Izrādījās, ka Dangāla bažas nebija nepamatotas. Kādu dienu ķēniņu pārsteidza vecā kalpone, kas palīdzēja viņa ģimenei mājas darbos un bērna auklēšanā. Tā bija sieviete stipri gados, kuras dzeltenīgo, pergamentam līdzīgo sejas ādu klāja dziļas rūpju vagas. Viņa savulaik kalpoja arī Salbedo Pirmajam. Amrita - tāds bija viņas vārds, cieši satvēra karali aiz elkoņa, viņas zaļās acis auksti mirdzēja. Tās bija spilgtas gluži kā kaķim tumsā.

"Dīvaini, nekad nebūtu domājis, ka šai vecajai kalponei tik spēcīgs tvēriens,"

izbrīnīts nodomāja Salbedo.

"Klausies mani un nerunā!"

Viņa mazliet šņācot nočukstēja.

"Tavai ģimenei draud nāves briesmas. Vandālieši nevēlas riskēt, atstājot Dangālijas troņmantnieku starp dzīvajiem. Arī tevi un tavu sievu gaida nāve. Vandālija ir sajutusi savu spēku šajā zemē. Viņiem vairs nevajag viltus izkārtni tavā veidolā, lai valdītu šeit."

"Ak, svētie pūķa mēsli, bet kā..."

"Es teicu ciet klusu! Ja rīkosimies ātri, es varēšu izglābt tavu dēlu. Jums ar kundzi, diemžēl būs jāpaliek un jāsagaida savas dzīves gals. Manu spēju nepietiks, lai atbrīvotu visus."

"Bet kā tu spēsi tikt garām sardzei? Un kā tu zini, kas mūs sagaida?"

Dangālam beidzot radās iespēja pārspļaut pāri lūpai tirdošos jautājumus.

"Ak, Dangāl, Dangāl. Vai tiešām tu domā, ka tavs tēvs mani pietuvināja sev tik tuvu, pateicoties manai spējai mainīt bērnu autiņus?

Es neesmu tik prasta, kā tev izskatās. Neviens nav tik prasts. Ja tu būtu vairāk ieklausījies un interesējies par cilvēkiem sev apkārt, tu nebūtu nonācis tik neapskaužamā stāvoklī. Tavs egoisms tev darīs galu. Taču mums nav laika diskutēt, tāpēc runāšu īsi. Esmu pa pusei burve. Manai mātei bija īstas magu spējas, taču arī man ir tikusi kripatiņa viņas prasmju. Es ik pa laikam spēju ieskatīties nākotnē. Es zinu, ka mūsu sargs pēc stundas iemigs. Viņš nakti pavadīja kāršu spēlēs. Ar to pietiks, lai es varētu izšmaukt ar mazu grozu. Neviens nepievērsīs uzmanību kalponei, kas kaut ko nes. Tas taču ir mūsu darbs, vai ne?"

Salbedo nezināja, ko atbildēt. Viņa galva sprāga vai pušu. Prātā šaudījās neskaitāmas domas. Tās sadūrās viena ar otru un visas palika pusvārdā:

"Es vairs neredzēšu savu dēlu! Mēs un mana mīļā Aivaresa.. Varbūt šī sieviete ir jukusi?!"

Taču pavaicāja viņš pavisam ko citu:

"Tu teici, ka spēj ielūkoties nākotnē.. Vai tu zini, kas būs tālāk? Lūdzu, dod man kādu cerību, ka viss šis vājprāts kādreiz beigsies. Ka mans dēls izaugs laimīgākā zemē."

"Vispār, es esmu ļoti uzmanīga ar savām nākotnes prognozēm, jo izpaužot tās, var mainīt arī pašus nākotnes notikumus. Taču būšu žēlsirdīga, zinot tavu stāvokli. Nākotne ir kā miglā tīta bilde, kas atrodas nemitīgā kustībā. Detaļas tajā pazūd. Es varu būt droša tikai par lietām, ko redzu skaidri. Es zinu, ka vandāliešu virskundzība drīz beigsies. Viņi valda iznīcinot un šī iznīcība aprīs viņus pašus. Tauta sacelsies un gāzīs nīsto varu. Tavs dēls spēlēs lielu lomu šajā cīņā. Viņš būs spēcīgs līderis, kas parādīs pareizo virzienu atbrīvošanas kustībai. Taču par karali viņš nekļūs. Apsveicu, tu paliksi uz visiem laikiem vēsturē, kā pēdējais Dangālijas monarhs."

"Ko? Es sapratu, ka manu zemi gaida labi laiki.."

"Jā, tā būs. Dangāliju gaida jauns zelta laikmets, taču tā vairs nebūs karaļvalsts. Šeit, Magu augstienē, dzims pirmā Dangālijas republika."

"Un kristāls? Tas sašķīda pēc tās asisnspirts manās kāzās.."

"Hahahahaa!"

"Vecā, par ko tu smej?"

"Par tavu naivumu, mans draugs, par tavu naivumu. Tu tā arī neizmantoji nevienu no daudzām dzīves iespējām, lai pieaugtu. Tavs tēvs bija varen liels fantazētājs, tu taču to zini. Šis kristāls bija tikai viena no viņa iedomām. Toreiz viņam palaimējās izglābties no alām un viņš radīja šo stāstu. Es, kā magu pēctece, droši varu teikt, ka tur nav ne kripatiņas maģijas. Tā bija tikai skaista mantiņa. Tici man, varu un cilvēku cieņu var iegūt tikai ar smagu darbu un patiesām rūpēm par par apkārtējiem."

A.

[andrejsartclub]

2024.11.09. Ēnas pieskāriens A touch of shadow acrylic/canvas, 70x90 cm

[eternalatmn]

pa ilgiem laikiem atkal sajūta, ka esmu iemīlējusies. iemīlējusies no jauna tevī. lai cik daudz starp mums ir neskaidrību, netaisnību un plaisu, šodienā es sēžu tavā kodolā un jūtu. tu esi mana, tik pat ļoti, cik esmu tava. tev ir diezgan vienalga par mani. mana mīļākā un sirdij tuvākā mīlestība. tveicē vienmēr atrodas, kāds ēnas pleķis. tukšā gleznā, mazs otas triepiens. tavas skaņas mani biedē un silda. asfalts lēni kūst. kādu brīdi vēroju tavus iemītniekus un drusku neķītrs kļūst prāts. man garšo viss, ko šeit atrodu. man patīk redzētais. spīdoši uzraksti, kuros vienmēr kāds burts izdedzis. ej, kur gribi un vienmēr rodas patvērums. laiski sēžu uz soliņa, veldzējoties ar machas dzērienu. tik liriska, tik nostaļģiska, tik trausla ir šī sajūta. es mīlu tevi viscaur un apkārt. iekšā un ārā. mans ķermenis pieder mežam, mans gars tavām augstceltnēm, mazajiem tiltiņiem, bruģim, nopļautam mauriņam parkā. ak, ja nezinātu, kur šo sajūtu likt, sasprāgtu mirdzošos putekļos.

k. rīgai

[lukturi]

-Apnika jau?

-Jā. Pirms sešiem gadiem.

īsts…

Protams, ka mana atbilde (kā vienmēr) bija 3 nelielas pasmiešanās. Droši vien tas tāds pārvarēšanas mehānisms, kas pārtapis par ieradumu.

Pat, ja tas bija tik tāds joks (jo man šķiet, ka baristas ir vieni no labākajiem “ašo joku” meistariem), tur tomēr bija jābūt kādai kripatiņai patiesības. Un tagad, pētot ēnas mēnessgaismā (un nē, šis nav nekāds līdzeklis, lai daiļotu rakstu), diezgan nežēlīgi šķiet tā hihināšana. Čalim ciešanu cikls, nevar tikt ārā, jo ir galvenais, un kā tad pametīs tik normālu vietu?

Bet jebkurā gadījumā, priecīgu starptautisko kafijas dienu!

[zdorow]

 Galvenie iemesli .

Pirmais iemesls, kas ir visizplatītākais, ir pārmērīgs darbs, pastāvīgs miega trūkums. Ja cilvēks nedod atpūtu iedzītajam ķermenim, nepietiekami guļ, tad zilumi zem acīm nav tas lielākais traucēklis. Tās var attiecināt uz pirmajām bīstama pārslodzes pazīmēm. Turklāt jauniešiem ir mazāka iespēja izpaust šādu simptomu, lai gan bezmiega naktis ir studentu prerogatīva. Otrs iemesls ir pastāvīgs vai īslaicīgs vitamīnu trūkums. Un jūs nevarat cerēt, ka viss, ko ēdat (augļi un citi pārtikas produkti, kas satur vitamīnus), tiek uzņemti organismā pietiekamā apjomā. Ja ir problēmas ar sārņu zarnu darbu, tad lielākā daļa "lietderības" netiek absorbēta, un labākajā gadījumā tiek izvadīta no organisma. Trešais iemesls, kāpēc zem acīm parādās zilumi, ir hroniska slimība. Nieru vai sirds slimība ir tas, par ko vispirms padomās jebkurš ārsts, ja vērsīsies pie viņa ar šādu problēmu. Gadās, ka nieres periodiski "lec", attiecīgi tiek traucēta ūdens bilance. Šajā gadījumā zilumi zem acīm ir simptoms, kas norāda uz hronisku slimību. Ir grūti uzskaitīt visus iespējamos šādus traucējumus. Dažas slimības nav tiešs šī simptoma cēlonis. Tie var dot šādu efektu netieši. Citi iemesli Papildus šiem iemesliem problēma var būt arī izmaiņas organismā, kas iespējamas pēc četrdesmit gadiem. Āda šajās vietās ir plāna un ar vecumu kļūst vēl plānāka. Tāpēc, ja jaunībā acis spīdēja, āda spīdēja no veselības, tad noteiktā dzīves posmā jāsaprot, ka dabas resursi izsīkst. Pret savu ķermeni jāizturas ar rūpību, mīlestību, proporcionāli nodzīvotajiem gadiem. Dažiem cilvēkiem, kuri sevi pārāk mīl, patīk gulēt uz dīvāna, sēdēt pie datora monitora, brīnīties, kāpēc zem acīm ir zilumi. Kāpēc zemā mobilitāte noved pie šādu “pēdu” veidošanās. To var pievienot neapmierinošajam skābekļa daudzumam, kas nonāk organismā. Stress, kas notiek gandrīz katra cilvēka dzīvē, kalpo kā vēl viens problēmas katalizators. Vēl viens iemesls ir iedzimtība. Cilvēks jau piedzima ar plānu ādu zem acīm, caur kuru ir redzami kapilāri un asinsvadi. Šeit ir grūti kaut ko ieteikt, ja vien šo funkciju nepastiprina visi citi jau uzskaitītie faktori. Tumši loki zem acīm, kā likums, ir bezmiega vai sliktas kvalitātes miega un līdz ar to arī ķermeņa noguruma rezultāts. Zilumi var būt arī ādas novecošanās procesa sekas, kas noved pie tā, ka āda zem acīm kļūst plānāka, saistībā ar to kļūst redzamākas visas vēnas un asinsvadi, kas ir atbildīgi par ēnu krāsu. Patoloģisks ēnas zem apakšējiem plakstiņiem var rasties smēķēšanas, stresa, saules iedarbības, alkohola, kofeīna un noteiktu medikamentu (piemēram, kontracepcijas tablešu) dēļ. Gadās, ka tumšie loki zem acīm ir ģenētiski noteikti. Tumši loki zem acīm var arī liecināt par alerģisku reakciju, piemēram, pret kosmētikas sastāvdaļām, dzīvnieku blaugznām vai putekļiem. Tumši loki zem acīm - kādas slimības var būt Zilumi zem acīm var būt slimības simptoms, īpaši, ja tumšā ādas krāsa zem acīm saglabājas ilgstoši vai pastiprinās, un to pavada arī citas slimības, piemēram, galvassāpes vai pollakiūrija. Foto avots: fishyfish_arcade / CC BY-NC-SA Pārbaudiet, kādas slimības norāda uz tumšiem lokiem zem acīm. 

 http://v42.algonika.com/

Zilumu cēloņi zem acīm Pirmkārt, apsveriet "nekaitīgos" zilumu un maisiņu cēloņus zem acīm, kuru novēršana neradīs īpašas grūtības un to var veikt neatkarīgi. Tātad, tie var būt šādi faktori: Stress, emocionāla pārslodze – var izraisīt neveiksmi toksīnu izvadīšanā no organisma, kā rezultātā tiek traucēta arī asinsrites sistēmas darbība. Miega trūkums - ilgstošas ​​normālas miega un atpūtas traucējumu rezultātā āda kļūst bālāka, un tāpēc izteiktāki kļūst asinsvadi zem acīm, kur āda ir plānāka. nepieciešami normālai kapilāru darbībai. Smēķēšana - izraisa vazokonstrikciju, kas pasliktina ādas bagātināšanu ar skābekli, kā rezultātā parādās tās zilgana nokrāsa. Viens no biežākajiem pastāvīgo zilumu veidošanās cēloņiem zem acīm ir sejas strukturālās iezīmes, kas tiek pārnestas ģenētiski. Proti, tas ir saistīts ar pārāk plānu apakšējo plakstiņu ādu un ciešu kapilāru un asinsvadu eju, kas ir caurspīdīgi un rada zilu zem acīm. Smagu zilumu cēloņi zem acīm Izteikti, pārāk pamanāmi zilumi zem acīm, kas nav saistīti ar iepriekš minētajiem faktoriem, var liecināt par dažādām slimībām, tostarp diezgan nopietnām: Kā atbrīvoties no tumšajiem lokiem zem acīm? Lai pārliecinātos, ka ādas tumšums zem acīm neliecina par nopietnām patoloģijām un noskaidrotu to parādīšanās cēloni, jāapmeklē ārsts un jāveic ķermeņa diagnostika. Tikai pēc tam speciālists var noteikt atbilstošu ārstēšanu, kas novērš šī trūkuma galveno cēloni. Ja problēma nav saistīta ar patoloģijām, to parasti var atrisināt ar pienācīgas atpūtas un kosmētisko procedūru palīdzību, arī mājas. Daudzi no mums zina tādu parādību kā zilumi zem acīm. Pēc viņu parādīšanās saprotam, ka kaut kas nogāja greizi, ka kaut kur nesekojām līdzi sava ķermeņa stāvoklim. Mēs cenšamies noskaidrot, kāpēc tā notika, un tad panikā vēlamies no tā tikt vaļā visos iespējamos veidos. Dažreiz mēs nonākam pie panākumiem, bet gadās arī, ka cēlonis nebija pareizi noteikts. Šādos gadījumos mēs vienkārši zaudējām dārgo laiku un laikus nepievērsām uzmanību, iespējams, nopietnai slimībai. Lai tas nenotiktu, izlasiet mūsu rakstu un būsiet gatavs uz visu. Kāpēc zem acīm parādās zilumi: 10 galvenie iemesli Šai parādībai ir daudz skaidrojumu, galvenais to laikus pamanīt un ar efektīvām metodēm novērst. Apskatīsim iespējas: ģenētika, piemēram, āda ap acīm ir pārāk plāna un caur to ir redzami daži kapilāri; biežs pārmērīgs darbs un miega trūkums, emocionāls stress; slikti ieradumi; C vitamīna trūkums organismā; ilga laika pavadīšana pie datora; alerģiska ķermeņa reakcija; ar vecumu saistītas izmaiņas; nepietiekams uzturs; iekšējo orgānu slimības, anēmija; saindēšanās un dehidratācija. Veselīga seja: mēs novēršam cēloņus, nevis sekas Atkarībā no paša iemesla ir jāievēro šādi ieteikumi: nelietojiet pašārstēšanos, noteikti sazinieties ar speciālistu, lai diagnosticētu slimību. Varbūt tas nav tikai nogurums, bet jūs tērējat laiku, lai maskētu slimību; labi izgulies, centies laicīgi iet gulēt un nelieto miegazāles, jo tās var sabojāt tavu bioloģisko modinātāju; noņemt stresu no savas dzīves; sastādiet sev ēdienkarti un labu ēdienkarti; atmetiet savus sliktos ieradumus, tas palīdzēs ādai kļūt veselīgākai, un jūs vairs nejautāsiet sev, kāpēc zem acīm parādījās zilumi, jo, piemēram, smēķēšana izraisa vazokonstrikciju un vienkārši neļauj ādai elpot; ja jums ir alerģija pret noteiktu pārtiku, vienkārši izņemiet to no iepirkumu saraksta; beidz sālīt visu; pārbaudiet savas kosmētikas kvalitāti. Ja tas ir slikti, mainiet to savā labā. Izmantojiet korektoru, lai pārklātu tumšos plankumus. Bet, ja tā ir nopietna slimība, kosmētika nepalīdzēs. Ja paši nevarējāt precīzi noteikt zilumu cēloni, iesakām nekavējoties vērsties pie ārsta, jo pašapstrāde var jums tikai kaitēt. Atbrīvojieties no pastāvīgiem sasitumiem pats Šo jautājumu droši vien ir uzdevuši daudzi, īpaši pirms kāda svarīga notikuma vai datuma. Ir veids, kā atbrīvoties vai noslēpt šos trūkumus, tavs uzdevums ir izvēlēties sev piemērotāko. Izmantojiet masku receptes, kuras varat pagatavot pats mājās, vai pārbaudiet citas ārstēšanas metodes. 1. metode. Ja no rīta pastāvīgi redzat tumšumu, tie ir jānoslauka ar ledu. Tas palīdzēs uzlabot asinsriti, tāpat kā uzklātā vate, kas samērcēta vēsā ūdenī. Var piestiprināt lietotu tējas maisiņu - efekts būs tāds pats; 2. metode. Paņemiet kabatlakatiņu vai dvieli, ieberiet tajā dažus neapstrādātus kartupeļus. Uzklājiet šo kompresi problemātiskajās zonās apmēram ceturtdaļu stundas; 3. metode. Paņemiet nedaudz vates un iemērciet to ar melno tēju, kas iepriekš pagatavota puspilnā krūzē. Uz dažām minūtēm uzklājiet plakstiņiem vati. Pēc tam uzklājiet zemākas temperatūras kompresi un smērējiet apļus ar krēmu; 4. metode. Vāra nedaudz žāvētas salvijas 100 g ūdens. Vienu daļu atdzesē un otru silda. Pēc tam pārmaiņus piestipriniet vati problēmzonām - vai nu ar aukstu novārījumu, vai ar siltu. Pēc tam atdzīviniet ādu ar krēmu; 5. metode. Uzklājiet vienu kartupeļu gabalu uz katra plakstiņa apmēram divdesmit minūtes. Pēc tam vienkārši nomazgājiet ar ūdeni istabas temperatūrā; 6. metode. Sarīvē neapstrādātu kartupeli un vienmērīgā proporcijā pievieno miltus. Pēc tam pievienojiet nedaudz piena. Uzklājiet sagatavoto līdzekli problēmzonām apmēram ceturtdaļu stundas; 7. metode. Zem acīm var uzklāt parasto mājas biezpienu. Jums tas jātur apmēram ceturtdaļu stundas. Pēc tam iemērciet vati melnajā tējā, kas jau ir atdzisusi, un noslaukiet vietas, kur bija biezpiens. Pēc šādas procedūras zilumi pazudīs ļoti ātri; 8. metode. Ja jums pastāvīgi ir zilumi zem acīm, tad jūs varat atrisināt šo problēmu ar riekstu palīdzību. No dažiem mizotu valriekstu gabaliņiem pagatavo miltus, pievieno divas ēdamkarotes sviesta un dažus pilienus citrona sulas. Šo masku vajadzētu uzklāt divdesmit minūtes, pēc tam nomazgāt ar vēsu ūdeni; 9. metode. Ar gurķu palīdzību var atbrīvoties arī no zilumiem. Lai to izdarītu, tie ir jāsadrupina. Nelielam rīvētu dārzeņu daudzumam jāpievieno nedaudz sasmalcinātu pētersīļu un pustējkarotes skābā krējuma. Šo masku vajadzētu smērēt zem acīm un pēc divdesmit minūtēm nomazgāt; 10. metode. Pagatavo rudzupuķu un rozmarīna novārījumu proporcijā divi pret vienu. Ļaujiet tai nostāvēties apmēram divdesmit minūtes. Pēc tam novārījumā samērcēto vati uz dažām minūtēm uzklāj uz neizskatīgajiem lokiem. Pēc tam jums vienkārši jānomazgā.

[bb-latvija]

Ne tikai mēness fotoattēls: Samsung flagmaņi kāda iemesla dēļ zīmē papildu zobus bērnu fotogrāfijās

Samsung nesen izraisīja lietotāju sašutumu par mākslīgo kameras inteliģenci, kas “manipulēja” ar tā top flagmaņu uzņemtajām Mēness fotogrāfijām. Izrādās, Samsung ne tikai “uzlabo” Mēness fotogrāfijas. Ko tas nozīmēTātad viens Samsung Galaxy S23 Ultra īpašnieks nolēma izmēģināt funkciju Remaster, kas saskaņā ar oficiālajā vietnē sniegto informāciju automātiski noņem ēnas un atspīdumus. Lietotājs…

[dungeonofthedragon]

Kia ora e hoa! He mīharo kēmu ēna, some amazing games here.

Whakaaturia mai aū kēmu whakatau, tāngata whenua! Please show me your ttrpgs, Māori creators! Whether that's a new system or a supplement for an existing one.

Whether in a comment or reblog it does not matter- I just want to promote more games coming out of Aotearoa. Arohanui!

[domajot-nakti]

hand

[dinozaurs]

Lūdzu apsoli man, lūdzu, ka Miers nāks. Varbūt reizē ar sniegu. Varbūt pēc simts gadiem. Bet lūdzu, apsoli man dziļi no savām vēnām, zvēri pie savas elpas, zvēri pie manas, ka Miers nāks. Ka šajās degošajās plaušās, kas nevienu elpu netur pareizi, šajās trīcošajās rokās nolaidīsies Miers. Un nebūs tik skumji, nebūs tik sasodīti, sasodīti skumji.

Apsoli, uzraksti man, ka pasargāsi un neviena ēna nezinās manu vārdu. Tikai Tumsa būs mīksta un dziļa, un apsegs manus kaulus. Apsoli aizvest mājās manu sirdi, pa gabaliņiem, apsoli, ka atcerēsies paņemt katru mazāko lausku. Visu, kas salūzis. Saki, ka atradīsi sauli un lūgsi tai mani sadziedēt.

Un kad Nakts nolaidīsies zemu, zemu, stāsti, kā tā dos visiem ziediem padzerties un ņems manus sapņus pie sevis. Dāvās man tikai klausāko miegu. Man būs ļauts tur būt, mani tur gaidīs. Kāds uzsegs man savu mantiju uz trauslās muguras un novēlēs arlabunakti. Noglaudīs galvu, iekļaus sev tuvu, tuvu klāt. Un es zināšu, aizverot acis, elpojot dziļi un lēni, es zināšu savos kaulos, ka tas ir Miers. Viņš aizmiegot redzēs manus sapņus, apvīsies maigi ap manu sirdi un paliks tur. Kā māju sajūta, kā dziļš skaists klusums, kā stiprākās bruņas ap manu sirdi. Cieši klāt.

Lūdzu apsoli. Lūdzu aizved mani tur.

[grifrift]

***

Daudz zina mūsu ēnas Triumfiem un kritieniem Tās liecinieces mēmas Kad bezmērķīgi klīstam Un gremdējamies bēdās Kad mīlējam un saplūstam Ar kādu vienā.. Ēnā

A.

[viewsthroughmylense]

Good morning, plant | Riga, Latvia

[eternalatmn]

pieturies tuvāk, es zinu, kāds ir plāns\

matu galos ieķērušies vēl pēdējie skumju pilieni. jāgriež nost! vēlos būt māja. ienāc iekšā, te ir siltāk. tev ir visas pareizās atslēdziņas. vēlos būt zeme. iestādi manī sēkliņas, lai siltajos mēnešos ir ko likt uz mēles. vēlos būt ezera pamats. ienirsti droši, te ir kur atsperties. vēlos būt grāmata. brīžiem klusa, brīžiem skaļāka, ar mazajiem un lielajiem burtiem. tuva un tāla, smieklu un nopietnības pilna. lasi mani lēnām un sadzirdi, kā pretī lasu es. vēlos būt silta sega. ļauj man tevi maigi skaut, kamēr laidies siltā miegā. ļaujies vēsajām rokām. ar darbiem tās paliek siltākas.