#zirgi
Explore tagged Tumblr posts
Visit Tumblr Blog
Explore Tumblr blogs with no restrictions, modern design and the best experience.
Last Seen Tumblr Blogs
Fun Fact
In February 2021, Tumblr had 518.6 million blog accounts.
Text
#adult//baltic// i block back// polyglot // main interests are european history and historical music // dont reblog my drawings#zw#<- my posts#zimejumai#<-my art#zirgi#<- horses#Ī¶#<- art i think is awesome#percore#<- things i think others should associate with me#the tag system has not been used for very long as of when i edit this
16 notes
Ā·
View notes
Text
TÄta tÄtis 0024
SnaiperÅ”Äviens
TÄ mÄs esam ieguvuÅ”i transportlÄ«dzekli. Divi zirgi stÄv sapinuÅ”ies siksnÄs, ar kurÄm tie piejÅ«gti pie ratiem ar garu dÄ«steli priekÅ”Ä. Maniem vÄ«riem laikam ar zirgiem nav iepriekÅ” bijuÅ”as darÄ«Å”anas, tÄpÄc pajÅ«ga sakÄrtoÅ”anu ir jÄveic man.
SaÅemam rÄ«kojumu atkÄpties. MÅ«su rotai jÄsedz divÄ«zijas aizmugure. MÄs sÄžamies ratos un sÄkam braukt kÄ "lieli kungi", bet, redzot ievainotos un slimos, kuri arÄ« kuļas mums lÄ«dzi, pajÅ«gs jÄnodod viÅu rÄ«cÄ«bÄ. Tur es lieku sÄdinÄt tos vÄjÄkos. Ko darÄ«si? KÄda ŔķÄlÄ«te maizes arÄ« jÄdod. TÄ tie 2 mÅ«su rezerves maizes klaipi pavisam Ätri tiek sadalÄ«ti pa ŔķÄlÄ«tei vien.
Tad ir gandrÄ«z tumsa. PÄrÄjo grupu vÄ«ri mani neredzot sarunÄjas: "AuzÄns atÅÄma krieviem zirgus, AuzÄns, AuzÄnsā¦" Tas tiek ieskaitÄ«ts manu varoÅdarbu sarakstÄ. Mani Å”eit uzskata par droÅ”sirdÄ«gu karotÄju, laikam manu vienaldzÄ«bu par droÅ”sirdÄ«bu sajaucot. ArÄ« pie pajÅ«ga iegÅ«Å”anas mani nopelni bija vismazÄkie. Tas maizes rieciens un pajÅ«gs slimajiem iznÄca tikai kÄ reklÄma manai "varonÄ«bai". Ja neskaita sakaltuÅ”ajÄm asinÄ«m pilnÄs bikses nekÄ tÄda man nav - un vismazÄk ir no "varoÅa". Man ir gandrÄ«z tÄda kÄ apmierinÄtÄ«bas sajÅ«ta, ka tie pajÅ«gÄ braucÄji krieviÅi netika noÅ”auti. Manu principu "pÄc iespÄjas vairÄk latvieÅ”u ir jÄizdzÄ«vo" cenÅ”os izpildÄ«t pÄc labÄkÄs sirdsapziÅas. JÄatzÄ«stas, ka arÄ« sarkano karavÄ«ru apÅ”auÅ”anu bez vajadzÄ«bas neuzskatu par varoÅdarbu. TomÄr karÄ kÄ jau karÄā¦
NaktÄ« mÄs nonÄkam nelielÄ sÄdÅ¾Ä neliela meža malÄ, kur mÅ«su rotai jÄieÅem pozÄ«cijas. Manu grupu kÄ parasti nozÄ«mÄ izlÅ«kot priekÅ”Ä esoÅ”o apkÄrtni. AgrÄk, karoÅ”anas sÄkumÄ, jautÄja, kurÅ” vÄlas iet izlÅ«kos vai priekÅ”grupÄ. Parasti brÄ«vprÄtÄ«gos ilgi gaidÄ«ja, un, kad gaidÄ«Å”anas pauze ievilkÄs, bija jÄsaka: "nu, ja jau vajagā¦" Tagad mana grupa jau bez prasÄ«Å”anas tiek sÅ«tÄ«ta Å”Ädos uzdevumos.
PriekÅ”Ä ir aparts lauks, vismaz 0.5 km plats. Aiz lauka manÄmi krÅ«mi, laikam aizaudzis grÄvis. Apejam lauku no labÄs puses. Pretinieks nav manÄms. Lauka kreisajÄ pusÄ uz mÅ«su pozÄ«ciju pusi aizvijas neliels celiÅÅ”, kura malÄs aug reti, lieli vÄ«toli. Apejot lauku un nonÄkot pie celiÅa aiz tÄ nelielÄ uzkalnÄ redzam svaigi izraktu bedri - pozÄ«ciju. KÄ tÄ Å”eit radusies? KÄds mans vÄ«rs iekÄpj bedrÄ, pagrozÄs un izkÄpj no tÄs. Bedre nav dziļa. To var izmantot kÄ pozÄ«ciju tikai guļus. Tikko kÄ Å”is vÄ«rs ir no bedres izkÄpis ar prettanku lielgabala Å”Ävienu nelielais uzbÄrums bedrÄ«tes priekÅ”Ä tiek noslaucÄ«ts. MÄs neredzam, no kuras puses tiek Å”auts, bet pretinieks mÅ«s redz un viÅÅ” nav tÄlu. Å auts it kÄ no tÄs puses, kur mÄs tikko bijÄm. VÄlreiz jÄkonstatÄ, ka pretinieks prot maskÄties labÄk nekÄ mÄs. SlÄpjoties aiz vÄ«toliem, mÄs virzÄmies uz mÅ«su pozÄ«ciju pusi. Kad es esmu tikai kÄdus 50 m no mÅ«su pozÄ«cijÄm, dzirdu tÄdu kÄ pistoles Å”Ävienu un sajÅ«tu tÄdu kÄ bites kodienu kreisajÄ sÄnÄ. Atkal kaut kas silts tek man gar sÄniem un uzkrÄjas ap jostas vietu. Å Äds bites kodiens man jau pazÄ«stams.
Kliedzu: "Kas Å”eit Å”audÄs ar pistoli?" Man pretÄ« izskrien otrÄs grupas komandieris LiniÅÅ”. SÄkam noskaidrot Å”ÄvÄju. Å Ävis ir kareivis Klepers. Atceros tÄdu vÄ«ru, bet man tuvÄk viÅÅ” nav pazÄ«stams. Kur viÅÅ” ir palicis? Nekur nav atrodams. PusautomÄtiskÄ Å”autene ar optisko tÄmekli ir nomesta pie priedes, bet paÅ”a Å”ÄvÄja nav. Man izÅ”auts ir cauri muskulim zem kreisÄs rokas. VÄl tikai 5 cm uz krÅ«Å”u pusi un bÅ«tu tieÅ”i sirdÄ«. Å auts ir precÄ«zi, bet man kustoties nav Ä«sti trÄpÄ«ts. Å Ädas Å”autenes ar optisko tÄmekli mums nesen izsniedza. ArÄ« manam vÄ«ram Zaļkalnam tÄda tika iedota. Ar tÄdu Å”auteni viÅÅ” Å”Äva, kad atÅÄmÄm sarkanajiem zirgus. To var uzskatÄ«t par snaiperÅ”auteni, tikai lode mazliet novirzÄ«jusies. Å oreiz sataustu divus caurumus. Atkal Dievs jeb Liktenis man ir stÄvÄjis klÄtā¦
0 notes
Photo
ŠŃŠµ Š¾Š“Š½Š° ŃŠ¾ŃŠ¾Š³ŃŠ°ŃŠøŃ ŠøŠ· Š·Š°ŠŗŃŠ¾Š¼Š¾Š² 2019 Š³Š¾Š“Š°. Š”ŠŗŃŠ»ŃŠæŃŃŃŠ° Š»Š¾ŃŠ°Š“Šø. #Š»Š¾ŃŠ°Š“Ń #ŃŠŗŃŠ»ŃŠæŃŃŃŠ°Š»Š¾ŃŠ°Š“Šø #ŠøŠ·Š“ŠµŃŠµŠ²Š° #Š“ŠµŠ²ŃŃŠŗŠ°Š½Š°Š»Š¾ŃŠ°Š“Šø #Š¾Š±Š»Š°ŠŗŠ° #Š¾Š±Š»Š°ŠŗŠ°ŠæŠ»ŃŠ²ŃŃ #ŠŠ»Š³Š°Š²Š° #Jelgava #ŃŃŠøŠ»Š¾ŃŠ°Š“Šø #Š»ŠµŃŠ¾2019 #Š³Š¾Š»ŃŠ±Š¾ŠµŠ½ŠµŠ±Š¾ #ŃŠøŠ½ŠµŠµŠ½ŠµŠ±Š¾ #ŃŠ¾Š»Š½ŠµŃŠ½ŃŠ¹Š“ŠµŠ½Ń #zirgi #sculpture #clouds #mÄkoÅi (at Jelgava) https://www.instagram.com/p/CGSOfc2nXqm/?igshid=usvt1qkc0rf7
#Š»Š¾ŃŠ°Š“Ń#ŃŠŗŃŠ»ŃŠæŃŃŃŠ°Š»Š¾ŃŠ°Š“Šø#ŠøŠ·Š“ŠµŃŠµŠ²Š°#Š“ŠµŠ²ŃŃŠŗŠ°Š½Š°Š»Š¾ŃŠ°Š“Šø#Š¾Š±Š»Š°ŠŗŠ°#Š¾Š±Š»Š°ŠŗŠ°ŠæŠ»ŃŠ²ŃŃ#ŠµŠ»Š³Š°Š²Š°#jelgava#ŃŃŠøŠ»Š¾ŃŠ°Š“Šø#Š»ŠµŃŠ¾2019#Š³Š¾Š»ŃŠ±Š¾ŠµŠ½ŠµŠ±Š¾#ŃŠøŠ½ŠµŠµŠ½ŠµŠ±Š¾#ŃŠ¾Š»Š½ŠµŃŠ½ŃŠ¹Š“ŠµŠ½Ń#zirgi#sculpture#clouds#mÄkoÅi
0 notes
Text
1. nodaļa. KÄ pasakÄ
Sen senos laikos Baltijas zemÄ dzÄ«voja laimÄ«ga latvieÅ”u tauta. To zinÄja jau Auseklis. VÄl deviÅpadsmitajÄ gadu simtenÄ«. To zinÄm arÄ« mÄs, divdesmito gadu simteni nodzÄ«vojuÅ”ie un divdesmit pirmo sagaidÄ«juÅ”ie. TaÄu ne visi, protams, par to domÄ. DÄ«vaini, kÄ viena tauta var tik ilgi izdzÄ«vot. Tas lai paliek zinÄtnieku, vÄsturnieku ziÅÄ. Man liekas, arÄ« es kÄdreiz dzÄ«voju laimÄ«gÄ zemÄ. Tas vÄl bija pagÄjuÅ”Ä gadu simteÅa pirmajÄ pusÄ, starp Pirmo un Otro pasaules karu. BrÄ«vÄ«bas cÄ«Åu dalÄ«bniekiem dalÄ«ja zemi. TÄvs to bija dabÅ«jis no Mores muižas bijuÅ”ajiem Ä«paÅ”niekiem skaistÄ vietÄ, kalnÄ, Mergupes lÄ«kumÄ. KÄdi tur auga ozoli! Veselas ozolu un liepu birzis. Kad sÄku apjaust apkÄrtÄjo pasauli, lauki jau bija iekopti, ganÄ«bÄs upes lÄ«cÄ« palikuÅ”i tikai celmi, kas pamazÄm pÄrvÄrtÄs praulos. MÄs ar brÄli, ganot govis, tos lauzÄm ÄrÄ pa gabaliem un vedÄm mÄjÄs kurinÄÅ”anai. Atceros, kÄ notika stiprÄko celmu lauÅ”ana, lai radÄ«tu jaunu tÄ«rumu. Zem celma izraka bedri. Tad bedrÄ ielika paresna bomja galu, bet otru - vÄ«ri, uzgÅ«luÅ”i bomim ar vÄderu, Ŕūpojoties spieda uz leju, kamÄr celms sÄka krakŔķÄt, lÄ«dz tika izgÄzts. ResnÄs saknes bija atcirstas, sÄ«kÄs trÅ«ka kÄ vijoles stÄ«gas. Kas par labÄ«bu auga tÄdÄ lÄ«dumÄ! Prieks neaprakstÄms.
PavasarÄ« skrÄjÄm uz upes gravu meklÄt pirmos vizbuļus zem simtgadÄ«giem kokiem. VÄlÄk tur ziedÄja viena puÄ·u jÅ«ra. ŽÄl, ka atceros tikai dažus nosaukumus, kaut ziedÄja tur simtiem dažÄdu sugu. SÄkoties siena laikam, dzÄ«vojÄm pa pļavÄm upes lÄ«Äos, vÄcÄm sienu sev un radiem. TÄvam pirmajam bija zÄles pļÄvÄjs, ko vilka zirgi. KaimiÅam bija labÄ«bas pļÄvÄjs, bet mÄtes brÄlim - kartupeļu rokamÄ maŔīna. Jaunsaimnieki nevarÄja iegÄdÄties visas maŔīnas uzreiz, tÄpÄc zemnieki palÄ«dzÄja cits citam. Mans tÄvs nopļÄva visiem sienu un ÄboliÅu, kaimiÅÅ” atbrauca nopļaut labÄ«bu, rudenÄ« mÄtes brÄlis no mÄjas uz mÄju brauca, rakdams kartupeļus, bet visu Å”o mÄju ļaudis staigÄja lÄ«dzi maŔīnai kÄ talcinieki. Viss tika Ätri un laikÄ novÄkts. Talcinieki bija vajadzÄ«gi arÄ« kulÅ”anas laikÄ, kad kuļmaŔīnas ceļoja no mÄjas uz mÄju. TÄs gan visÄ pagastÄ bija tikai trÄ«s vai Äetras. Man bija tikai kÄdi desmit divpadsmit gadi, kad gÄju kulÅ”anas talkÄ par iekÅ”Ä laidÄju. Tas bija paÅ”Ä augÅ”Ä uz platformas, kur laida maŔīnÄ labÄ«bas kūļus, ko ar trijzaru dakÅ”Äm vÄ«ri padeva no labÄ«bas panta. LabÄ«bu kÅ«la dienu un nakti, no mÄjas uz mÄju. Reiz, pÄc treÅ”Äs mÄjas, kad kulÅ”ana beidzÄs no rÄ«ta, aizmigu uz platformas, kÄjÄs stÄvot. Kad maŔīnists laida lejÄ platformas spÄrnus, uzgÄzos tam uz galvas. VÄ«rs tÄ bija pÄrbijies, ka nevarÄja parunÄt. VarÄju nosisties, bet man nekas nebija noticis. LÄ«dzÄs bija stÄvÄjis eÅÄ£elis.
Tad pÄr Å”o laimÄ«go zemi sÄka savilkties mÄkoÅi. Tie vilkÄs jau krietni sen, tikai mÄs to nebijÄm tÄ Ä«sti pamanÄ«juÅ”i. Kad man bija seÅ”i gadi, brÄļiem - pieci un vienpadsmit,, nomira mÅ«su mÄte, tikai trÄ«sdesmit divus gadus veca. ViÅa bija sevi sabeigusi pÄrmÄrÄ«gÄ darbÄ. Ärsti tajos laikos nebija pieraduÅ”i, ka cilvÄks, arÄ« jauns bÅ«dams, var saslimt ar vÄzi. TÄpÄc ÄrstÄja visÄdas citas slimÄ«bas, kÄdu viÅai nebija: mazasinÄ«bu, lenteni, kuÅÄ£a ÄÅ«lu, rÄva ÄrÄ zobus un ko tik visu vÄl ne, tikai Ä«sto slimÄ«bu neatrada. ViÅa nomira ar kuÅÄ£a vÄzi. ManÄ dzimÅ”anas dienÄ. Pirms JÄÅiem. Tie arÄ« bija pirmie JÄÅi, ko atceros. LÄ«gotÄju bari dziedÄdami gÄja pa lielceļu garÄm mÅ«su ceļa galam.āKÄpÄc viÅi neiegriežas mÅ«su mÄjÄs?" mÄs vaicÄjÄm tÄvam. TÄvs tÄsa sÄtai mietus un neko mums neatbildÄja.
Tad mÅ«su mÄjÄs sÄkÄs lielas nekÄrtÄ«bas un uztraukumi. BÄrniem vajadzÄja mÄti, mÄjai saimnieci. MÅ«su mÄte bija ÄrkÄrtÄ«gi strÄdÄ«ga un gaiÅ”u prÄtu. AudzÄja pavasaros lecektÄ«s stÄdus, ko pÄrdeva apkÄrtÄjiem saimniekiem. Bija liels augļu dÄrzs. IzstÄdÄs par labÄkajÄm govÄ«m dabÅ«ti diplomi. VirtuvÄ un uz kÅ«ti ievilkts Å«densvads ar koka rorÄm, kÄdas nebija nevienÄ tuvÄkajÄ mÄjÄ. Cauras ziemas lielÄkajÄ istabÄ stÄvÄja aužamÄs stelles. Bija saaustas segas, palagi, dvieļi un audekli. Starp mÄju un milzÄ«gajiem trÄ«s ozoliem iekopts neredzÄti skaists puÄ·u dÄrzs ar grantÄtiem celiÅiem, flokÅ”iem un Ä«risiem. Ap mÄju auga ceriÅi, jasmÄ«ni, Ä·irÅ”i un plÅ«mes. Zem logiem ziedÄja dzeltenÄs Ä£eorģīnes. Pie verandas ar krÄsainiem stikliem apaļas dobes ar rabarberiem. No mÄjas uz ezera pusi kÄdus simts metrus atradÄs avots, no kura pumpÄja Å«deni uz virtuvi un tÄlÄk pa Ä«paÅ”u sistÄmu uz kÅ«ti. Tam blakus bija mÄkslÄ«gs dÄ«Ä·is pÄ«lÄm un kÄrtÄ«ga pirts no baļķÄniem ar priekÅ”telpu, kurÄ atradÄs koka drÄbju pakaramie un iemÅ«rÄts liels katls Å«dens sildÄ«Å”anai, tÄlÄk bija mazgÄjamÄ telpa ar soliem un lÄvu. Å o telpu izmantoja arÄ« gaļas žÄvÄÅ”anai, kad nokÄva cÅ«kas. KlÄtÄ« vienmÄr pie griestu siijas karÄjÄs žÄvÄtas gaļas gabali. ApcirkÅos bija graudi un milti lopiem. Maisos glabÄja zirÅus, pupas un pÄrtikas miltus. Tur stÄvÄja arÄ« koka muca ar sÄlÄ«tu gaļu un vasarÄ toveris ar bÄrza sulÄm siena laikam. PretÄjÄ lielceļa pusÄ tÄ paÅ”Ä malÄ pÄris simts metrus no mÄjas bija uzcelts liels labÄ«bas Å Ä·Å«nis ar aprÄÄ·inu, lai kuļmaŔīnai Ärti piebraukt. Å Ä·Å«Åa vienÄ stÅ«rÄ« iebÅ«vÄta arÄ« rija ar Ärdiem un krÄsni labÄ«bas žÄvÄÅ”anai. VecÄmÄte rijas krÄsnÄ« rudeÅos cepa kÄļus. Dzelteni kÄ sviests, saldi un mÄ«ksti. Tie gan mums, bÄrniem, garÅ”oja!
TÄdas skaistas un bagÄtas mÄjas pievilka neprecÄtÄs pagasta zeltenes kÄ magnÄts. ArÄ« mÄju saimniekam Aleksim, kÄ viÅu sauca, nebija nekÄdas vainas. Tikai trÄ«sdesmit seÅ”i gadi, liels dziedÄtÄjs un anekdoÅ”u stÄstÄ«tÄjs. Darbs viÅam veicÄs tikai pulkÄ, tÄpÄc mÅ«su mÄjÄs vienmÄr bija talkas, izbrÅ«vÄts alus un liela jautrÄ«ba lielÄ Ä¼aužu barÄ. Kad minimÄlais sÄru laiks bija pagÄjis, sÄkÄs potenciÄlo lÄ«gavu, viÅu brÄļu un tÄvu uzbrukums. MÅ«su mÄja sÄka atgÄdinÄt iebraucamo vietu. Te maisÄ«jÄs cilvÄki, kas nebija ne radi, ne draugi, bet visiem spÄkiem gribÄja par tÄdiem izlikties. Sievietes sacentÄs savÄ starpÄ, rÄdot, cik labi prot gan govis slaukt, gan Äst gatavot. Par mums, bÄrniem, gan rÅ«pÄjÄs tikai vecÄmÄte un mÄtes mÄsas - Anna, kurai nebija bÄrnu, tikai audžumeita, un AlvÄ«ne, kurai paÅ”ai bija trÄ«s bÄrni - Ävalds, Imants un MelÄnija, un nabadzÄ«ga amatnieka zemÄ«te.TÄva mÄte arÄ« gribÄja parÄdÄ«t, ka mÅ«s, bÄrnus, ļoti mÄ«l, bet es viÅu nepÄrtraukti nokaitinÄju. Mans tÄvs bija viÅas ÄrlaulÄ«bas bÄrns, kuru viÅa nebija audzinÄjusi, bet pametusi laukos savai mÄsai, kas to izaudzinÄja kopÄ ar saviem trÄ«s dÄliem. Pati tÄva mÄte bija ļoti resna un nepatÄ«kami uzbÄzÄ«ga. ViÅa man deva apelsÄ«nu un prasÄ«ja, lai viÅu par to nobuÄoju. SkatÄ«jos uz apelsÄ«nu un resno sievieti, tad pieskrÄju viÅai klÄt, iemetu apelsÄ«nu klÄpÄ« un laidos pa durvÄ«m ÄrÄ. Vai tas ir bÄrns, tas jau ir mežonis, - tÄva mÄte sirdÄ«jÄs. ViÅa atradÄs nepÄrtrauktÄ karÄ ar manu tanti Annu, kura savos piecdesmit divos gados bija kalsna un sausa kÄ Å¾agars. ViÅas abas bija spilgtÄkie pretpoli, kÄdus vien var iedomÄties. Viena resna, baudkÄra, nevīžīga, ar raibu pagÄtni. TaÄu kaut kur pa vidu dabÅ«jusi vÄ«ru, ugunsdzÄsÄju DimantiÅu, ar kuru viÅai bija arÄ« likumÄ«gs dÄls, mana tÄva pusbrÄlis PÄteris, jÅ«rnieks, vÄlÄk tÄlbraucÄjs kapteinis, laimÄ«gi izsprucis no padomju okupÄcijas, noslÄ«ka seÅ”desmitajos gados, atstÄdams ZviedrijÄ sievu ar meitu un seÅ”us mazbÄrnus.
MÄtes vecÄko mÄsu Annu saucÄm par KapiÅtanti, pÄc uzvÄrda, vai par Purkalntanti, pÄc mÄjas vÄrda. BÄrnu viÅai nebija, jo vÄ«rs esot jaunÄ«bÄ pÄrrÄvies smagÄ darbÄ. ViÅa bija ÄrkÄrtÄ«gi strÄdÄ«ga, gaisu prÄtu un ļoti augstiem morÄles kritÄrijiem - gatavais morÄles kodeksa iemiesojums.
Tad nu vajadzÄja redzÄt, kas par vÄrdu kaujÄm izcÄlÄs, kad vienÄ mÄjÄ bija kÄdu laiku jÄuzturas KapiÅtantei ar JÅ«les tanti, kÄ sauca tÄva mÄti. Tad bija jÄdzird tÄdi vÄrdi, kÄdus pat vÄ«ri skaidrÄ prÄtÄ nelietoja. āTu, resnÄ draÅÄ·a muca," sauca KapiÅtante, āsavu bÄrnu pa Å”eÅÄ·iem sameklÄjusi, pametusi, nu nÄc te pieÄsties un miruÅ”Äs vedeklas mantu izoÅ”ÅÄt."-āAk, tu vecÄ, sakaltusÄ« žagata, savus bÄrnus tu esi nozÄļojusi, tÄpÄc tev viÅu nav, tu s... Äupa! Kaut tev mÄle mutÄ sakalstu no tik briesmÄ«giem meliem. Tu, apd... s... Äupa!"TÄ bija cÄ«Åa par mums, bÄrniem. JÅ«les tantei sÄka aptrÅ«kt lÄ«dzekļu dzÄ«voÅ”anai. VÄ«rs nomira agri, viens dÄls tÄlu pasaules jÅ«rÄs, bet otram dÄlam, ko viÅa nebija audzinÄjusi, nebija viÅa arÄ« jÄapgÄdÄ. Ja nu viÅai ļautu rÅ«pÄties par mazbÄrniem...
KapiÅtante mÄ«lÄja savu miruÅ”o divdesmit gadus jaunÄko mÄsu. NeprÄtÄ«gi viÅa mÄ«lÄja bÄrnus, kas nu palikuÅ”i bÄrenÄ«Å”i. Kad salÄ«gojÄs pÄc manis un mazÄ brÄļa (lielais bija vajadzÄ«gs vasarÄ kÄ ganiÅÅ”, bet ziemÄ gÄja skolÄ), viÅa jÅ«dza zirgu un brauca mums pakaļ, lai dažas dienas pie viÅas paciemotos. Tad veda atkal atpakaļ, jo mums ar brÄli lielÄkais prieks bija vizinÄties ar raito Ä·Ävi Guntu seÅ”us kilometrus garo ceļu. VasarÄ augstos federratos, ziemÄ kamanÄs.
Visai precinieku jezgai punktu pielika tieÅ”i KapiÅtante. ViÅas PirmÄ pasaules karÄ krituÅ”Ä brÄļa Reinholda RubeÅa meita Lidija, ko bezbÄrnu KapiÅu pÄris bija izaudzinÄjis, teju, teju bÅ«s pilngadÄ«ga, lai varÄtu precÄties. Lai manta nenonÄktu sveÅ”Äs rokÄs, kÄ teica tante, Lidiju apprecinÄja ar manu tÄvu. AstoÅpadsmit gadus tikko sasnieguÅ”u jaunu meiteni un trÄ«sdesmit seÅ”us gadus vecu atraitni ar trim bÄrniem un samÄrÄ lielu saimniecÄ«bu. MÄs dabÅ«jÄm pamÄti, kas bija arÄ« mÅ«su mÄsÄ«ca, mÄtes brÄļa meita. ViÅas Ä«stÄ mÄte Matilde Rubene savÄ ziÅÄ bija lÄ«dzÄ«ga mÅ«su vecaimÄtei, tÄva mÄtei JÅ«les tantei. Kad vÄ«rs krita karÄ, viÅa turpinÄja savu atraitnes dzÄ«vi, neko sev neaizliedzot, laiku pa laikam nomainÄ«dama civilvÄ«rus. Savu bÄrnu, lai bÅ«tu pilnÄ«gi brÄ«va, atdeva audzinÄt karÄ krituÅ”Ä vÄ«ra mÄsai Annai uz laukiem, bet pati palika RÄ«ga. ArÄ« viÅa drÄ«z vien parÄdÄ«jÄs pie apvÄrÅ”Åa, kad meita kļuva saimniece turÄ«gÄs mÄjÄs. KÄ mÄ«loÅ”a mÄte, lai palÄ«dzÄtu meitai jaunajÄ, grÅ«tajÄ dzÄ«vÄ. Bija jau arÄ« pÄdÄjais laiks meitu izprecinÄt, jo viÅa pamazÄm sÄka virzÄ«ties pa mÄtes ceļu. GÄja uz ballÄm, audžu vecÄkiem atļæ½ļæ½auju neprasot. Bija pat kÄds skandÄls ā it kÄ par izvaroÅ”anu, bet meitene tiesÄ to noliegusi. Puisis gan viÅu neapprecÄja, bet notiesÄts, kÄ gribÄja audžuvecÄki, arÄ« netika.
TÄvs jauno sieviÅu ÄrkÄrtÄ«gi lutinÄja. No rÄ«ta cÄlÄs pats govis slaukt, lai viÅa paguļas. Saimniece no viÅas bija gaužÄm vÄja, taÄu ar laiku pamazÄm ielauzÄ«jÄs. MÄs, trÄ«s bÄrni, bijÄm pamesti savÄ vaļÄ. TÄvs iztapa jaunajai sievai, pirka viÅai kleitas un dÄvanas. Par mums aizmirsa. PamÄtei pret mums nebija nekÄdu jÅ«tu. Ne labu, ne ļaunu. Cik atceros, mÄs viÅu visu bÄrnÄ«bas un skolas laiku uzrunÄjÄm ar JÅ«s". TÄ nu paÅ”i mÄÄ£inÄjÄm ar sevi tikt galÄ. Visu, ko vajadzÄja, prasÄ«jÄm tÄvam. TÄvs nopirka Äbeces, lielais brÄlis mums kļuva tÄds kÄ audzinÄtÄjs, kÄ aizbildnis. Pati iemÄcÄ«jos lasÄ«t, pat neatceros kÄ. Vienu dienu saku mazajam brÄlim - es protu lasÄ«t. Izlasu vÄrdus, kas zem bildÄm. āTu jau skaties to bildi un domÄ, ka mÄki lasÄ«t," brÄlis neticÄja. - āNu aizklÄj tÄs bildes," es teicu. BrÄlis Ŕķīra Äbeces lapas, cÄ«tÄ«gi ar plaukstÄm apklÄja visas bildes, bet es lasÄ«ju uzrakstus zem tÄm bez aizÄ·erÅ”anÄs. Bija vien jÄtie, ka protu lasÄ«t. Tas savukÄrt iedvesmoja brÄli neatpalikt no meitenes.
VecÄkais brÄlis Arnolds mums stÄstÄ«ja par skolu, ka tur gan mÄcot Å”o un to, bet, ja mÄs dzÄ«vÄ zinÄÅ”ot tikai to, ko skolÄ mÄca, tad bÅ«Å”ot galÄ«gie muļķi. Vajag daudz lasÄ«t. Un sportot, lai neizaug vÄrgi un tizli. Vakaros, kad govis bija sadzÄ«tas kÅ«tÄ«, viÅÅ” mums organizÄja treniÅus. Lika skriet no labÄ«bas ŔķūÅa lielceļa malÄ lÄ«dz pirtij mÄjas otrÄ pusÄ tik ilgi, lÄ«dz vairÄk nevarÄjÄm. SkrÄjÄm un skrÄjÄm kÄ sunÄ«Å”i, bet viÅÅ” tikai komandÄja.
KarstajÄs dienÄs, kad lielie gulÄja dienvidu, un arÄ« vakaros stundÄm dzÄ«vojÄm pa ezeru. Neatceros, kad iemÄcÄ«jos peldÄt, liekas, es to mÄcÄju visu mūžu. Es esot bijusi traka uz Å«deÅiem. Man arÄ« nekad nav bijis bail no Å«dens. PeldÄt man bija tas pats, kas staigÄt. Man nebija Ätruma, bet es stundÄm varÄju lÄni peldÄt, gulÄt Å«denÄ« uz muguras un sildÄ«ties saulÄ.
BÄrnÄ«bÄ vÄlÄ rudenÄ« es esot izgÄjusi pagalmÄ, izlauzusi ledu katlÄ ar lietus Å«deni, sÄdÄjusi tur un saukusi: āPluncÄ«, pluncÄ«!" Tas varÄja bÅ«t kÄdu divu gadu vecumÄ.
ZiemÄ vizinÄjÄmies ar ragaviÅÄm, cÄlÄm no sniega cietokÅ”Åus un karojÄm ar sniega bumbÄm. Ja no rÄ«ta bija uzsnidzis tÄ«rs, balts sniegs, skrÄjÄm ar basÄm kÄjÄm, cik Ätri var, jo likÄs, ka kÄjas deg.
SÄku iet skolÄ. Tur vajadzÄja arÄ« gulÄt visu nedÄļu, jo skola bija tÄlu, kÄdus seÅ”us septiÅus kilometrus. SkolÄ atklÄjÄs, ka es ļoti labi protu lasÄ«t. Pat ar izteiksmi, brÄ«nÄ«jÄs skolotÄji, un ielika mani ÄbeÄnieku otrajÄ grupÄ. Bet nu izrÄdÄ«jÄs, ka es nemaz neprotu rakstÄ«t. Mana roka bija tik neveikla, ka ar mokÄm ne tajÄ lÄ«nijÄ, bet kaut kur pa gaisiem uzkricelÄju: 10. septembris.TÄ arÄ« mans rokraksts uz visu mūžu palika no garastÄvokļa atkarÄ«gs. Man nebija kļūdu, bet labu atzÄ«mi nevarÄja ielikt neglÄ«tÄ rokraksta dÄļ. SkolÄ man bija vÄl viena nelaime. Mani neieredzÄja viena neprecÄta skolotÄja, vecmeita. VeitmaÅa jaunkundze. TÄ bija jÄsauc neprecÄtÄs skolotÄjas, vienalga, cik vecas viÅas bija. VeitmaÅa jaunkundze bija ap gadiem piecdesmit. ViÅa bija paresna, izplÅ«dusi, iesirmiem matiem. DusmÄs viÅai raustÄ«jÄs seja. ViÅa mani pazemoja un spÄ«dzinÄja, kÄ vien varÄdama. Kad gÄju pie tÄfeles, viÅa man uzsauca: āVai tu esi kliba?" Bet man spieda kurpes, kas bija kļuvuÅ”as par mazÄm.
SkolÄ iestudÄja ludziÅu, kur es biju bÄrns, kam jÄpieglaužas mÄtei, bet es to nepratu. Man nebija mÄtes, kas bÅ«tu to iemÄcÄ«jusi. ViÅa bija mirusi, kad man bija seÅ”i gadi, bet skolotÄja ÅirgÄjÄs tÄlÄk:āNu ja. ViÅa jau nemaz neprot, nezina, kÄ jÄizturas pret mÄti. Nu ja. ViÅai jau mÄtes nemaz nav." Direktora Blomkalna kundze izbijusies klausÄ«jÄs, bet nedrÄ«kstÄja vecÄkajai skolotÄjai neko iebilst. SÄku raudÄt, asaras gÄzÄs kÄ Å«dens Mores dzirnavÄs, kad attaisÄ«ja slūžas.
Blomkalna kundzei es patiku, un viÅa pat gribÄja mani adoptÄt. ViÅa bija matemÄtikas skolotÄja, ļoti inteliÄ£enta un gaidÄ«ja otro bÄrnu. ViÅai vajadzÄja aukli. ArÄ« mana pamÄte gaidÄ«ja savu pirmo bÄrnu. ArÄ« viÅai bÅ«s vajadzÄ«gs, kas pieskata bÄrnu. TÄ es paliku pie tÄva un brÄļiem.
To desmit gadu laikÄ, ko tÄvs lÄ«dz traÄ£iskajai bojÄejai 1944. gadÄ nodzÄ«voja ar pamÄti, viÅiem piedzima divas meitas un dÄls.TÄ kÄ pamÄte jau mums bija radiniece no mÄtes puses, Å”ie bÄrni mums bija tuvÄki nekÄ tikai pusmÄsas un pusbrÄlis. Mazie man lipa klÄt kÄ dadži, un mÄs augÄm kÄ Ä«sti brÄļi un mÄsas, tÄdi esam vÄl Å”odien, kaut arÄ« izklÄ«duÅ”i pa pasauli.
MÅ«su lauku saimniecÄ«bÄ sÄkÄs pÄrmaiÅas. Laikam gÄja uz slikto pusi. TÄvam bija, kÄ tagad teiktu, biznesmeÅa talants. ViÅÅ” pÄrdeva pÄdÄjo meža stÅ«ri, izÅ«trupÄja lopus un lauksaimniecÄ«bas inventÄru, mÄju izrentÄja un noslÄdza lÄ«gumu ar Zaubes pagasta valdi par restorÄna nomu Zaubes centrÄ. 1938. gadÄ visa Ä£imene pÄrcÄlÄs uz turieni. TÄlÄk mÄcÄ«jÄmies Zaubes pamatskolÄ.
ZaubÄ mums bija Ä«sts lauku krogs. Virs durvÄ«m liela skÄrda izkÄrtne:āl Ŕķiras restorÄns. A. Kalnciems". Bija kalpone, bija bufetniece, bija oficiante. OtrajÄ stÄvÄ bija tÅ«ristu viesnÄ«cas istabas. Tur vairÄk gan dzÄ«voja tÄdi pastÄvÄ«gi Ä«rnieki: kooperatÄ«va vadÄ«tÄjs, Å”oferis RimÅ”a un RÄ«gas-Zaubes autobusa lÄ«nijas Å”oferis un kasieris. CilvÄki nÄca un gÄja. Krogs vienmÄr bija pilns.Tur dzÄra, Äda, kÄvÄs, slÄdza lÄ«gumus, kÄrtoja visÄdas darÄ«Å”anas. Bija pastÄvÄ«gi apmeklÄtÄji, kas sÄdÄja regulÄri pie galdiÅa, dzÄra un dziedÄja vienu un to paÅ”u dziesmu: āAk, teci jel, saulÄ«t, uz dzimteni steidz..."
Dažreiz pie alus pudelÄm drÅ«mi sÄdÄja skolas direktors KonstantÄ«ns Vieglais. ViÅÅ” jau bija gandrÄ«z alkoholiÄ·is. RunÄja, ka viÅam esot arÄ« krÄ«tamÄ kaite. Tad tÄvs mÅ«s nobrÄ«dinÄja, lai nerÄdÄmies kroga zÄlÄ, jo skolotÄjam bÅ«s neÄrti redzÄt te savus skolÄnus.
Man krogus atmosfÄra un troksnis bija pretÄ«gi. VasarÄ vairs nebija jÄgana govis un jÄdara lauku darbi. IedraudzÄjos ar miesta Ärstes meitÄm Rutu un SkaidrÄ«ti. Cauras dienas klÄ«dÄm pa Zaubes parku, gÄjÄm uz mežu zemenÄs, peldÄjÄm viietÄjÄ ezerÄ, sauļojÄmies un apspriedÄm visdažÄdÄkos tematus. RunÄjÄm arÄ« par zÄniem, kurÅ” kurai patÄ«k. Te nu es sargÄjos izteikt savas domas, jo negribÄju sanÄ«sties ar draudzenÄm. Nelaime tÄ, ka mums visÄm trim vienmÄr patika viens un tas pats zÄns, bet, kÄ likums, visiem zÄniem es patiku labÄk par abÄm mÄsÄm.TÄ kÄ man bija divi brÄļi, man sarunÄs ar zÄniem neradÄs nekÄdi kompleksi. ZÄni labprÄt ar mani parunÄja, pat iemÄ«lÄjÄs. Es neÄ·iÄ·inÄju un neÅirgÄjos par viÅiem. MÄsas tÄ neprata izturÄties, viÅÄm nebija brÄļu. VienÄ«gais vÄ«rietis Ä£imenÄ bija tÄvs, provizors Balodis, pavecs un gandrÄ«z pilnÄ«gi kurls. Ja pie durvÄ«m zvanÄ«ja, viÅÅ” nedzirdÄja, bet, kÄ pats teica, ja stipri klauvÄja, tad dzirdÄja. TaÄu vÄrdus viÅÅ” sarunu biedram lasÄ«ja no lÅ«pÄm ar acÄ«m un klauvÄjienus, domÄju, uztvÄra no vibrÄcijas.
Å ajÄ Ä£imenÄ vÄl bija tÄva mÄte, mÄtes mÄte un kalpone. TÄ meiteÅu aktÄ«vÄ dzÄ«ve notika tikai starp sievietÄm. Man ā gluži otrÄdi. MÄjÄ vienmÄr bija daudz vÄ«rieÅ”u, arÄ« brÄlÄnu man bija vairÄk nekÄ mÄsÄ«cu.
Parasti gan es patiku tiem zÄniem, kuri man nepavisam nelikÄs ievÄrÄ«bas cienÄ«gi. PÄdÄjÄ pamatskolas klasÄ mums visÄm trim bija iepaticies viens zÄns. Mana brÄļa draugs, garÄkais skolÄ, gaiÅ”matis ar zilÄm acÄ«m. Man vienmÄr patikuÅ”i tikai gaiÅ”mataini un zilacaini, gudri un drosmÄ«gi. ViÅu sauca JÄnis MiÄ·elsons, viÅÅ” vÄl tagad dzÄ«vojot KanÄdÄ un divas reizes bijis ZaubÄ.TajÄ laikÄ viÅÅ”, braucot ar divriteni pÄri ezeram, bija ielÅ«zis ledÅ«. Puikas bija no krasta redzÄjuÅ”i, kÄ viÅÅ” tur pÄries, lÄ«dz saviem spÄkiem ticis laukÄ. Divriteni izvilka vÄlÄk ar pieauguÅ”o palÄ«dzÄ«bu. ViÅÅ” bija kļuvis varonis. Mazie puikas bariem pulcÄjÄs viÅam apkÄrt un klausÄ«jÄs varoÅstÄstu, kÄ viÅÅ” pats sevi izglÄbis. Tagad arÄ« man likÄs, ka esmu viÅÄ pamatÄ«gi ieÄ·Ärusies, un ar brÄļa palÄ«dzÄ«bu liku saprast, ka viÅÅ” man patÄ«k, nu ļoti.
Tad nu notika kas negaidÄ«ts. ViÅÅ” man uzrakstÄ«ja pirmo mÄ«lestÄ«bas vÄstuli. Vairs neatceros visu saturu, bet viÅÅ” bija mani uzaicinÄjis uz satikÅ”anos, atzinies mÄ«lestÄ«bÄ un vÄl tÄdÄ garÄ.Tas bija tik negaidÄ«ti, ka es galÄ«gi zaudÄju galvu. VienkÄrÅ”i nezinÄju, kas man tagad bÅ«tu jÄdara, kÄ jÄizturas.
Lieta izbeidzÄs pavisam prozaiski. VÄstuli manÄ somÄ bija atradusi audžumÄte, izlasÄ«jusi un parÄdÄ«jusi tÄvam. Tas nu tÄ uztraucÄs, ka bez Å”aubÄ«Å”anÄs vÄstuli atdeva skolas direktoram. To uzzinÄja visa klase, laikam draudzenes bija izpļÄpÄjuÅ”Äs. Direktors izsauca uz kabinetu vispirms JÄni, tad mani. JautÄjumi bija manam prÄtam diezgan nesaprotami. Vai tu biji ar viÅu uz tikÅ”anos? NÄ, nebiju! Vai viÅÅ” tevi vÄl ir aicinÄjis satikties kaut kur? NÄ, nav! Ko viÅÅ” tev teica vÄl? ViÅÅ” neko neteica, tikai uzrakstÄ«ja vÄstuli. Nu, tad labi, tikai neej ar viÅu uzlikÅ”anos, citÄdi bÅ«s slikti. Es neieÅ”u, viÅÅ” jau nemaz neteica, uz kurieni jÄiet. SkolotÄjs aizgriezÄs. ViÅÅ” vairs nespÄja sarunu turpinÄt. Ar žestu parÄdÄ«jis, lai es eju laukÄ, viÅÅ” abas rokas aizlika priekÅ”Ä mutei. Ar to arÄ« viss beidzÄs. Nezinu, kÄ JÄnim.
3 notes
Ā·
View notes
Photo
2021.01.14. JÅ«ras Zirgi Sea Horses acrylic/canvas, 50x100 cm
2 notes
Ā·
View notes
Text
085819661960 | Ā Jasa service brankas besi profesional dan Pindahan lemari besi di Pekalongan
Brankas adalah sebuah benda yang dirancang agar sulit untuk dirusak, dibongkar dan dihancurkan. Sebuah brankas besi yang di desain anti congkel dan anti dobrak. Jika menggunakan Tukang service brankas dengan pengalaman lebih dari 20 tahun servicebrankasonline.com 085-819-661-960 atau klik disini.
Ā Brankas memang dirancang untuk tahan terhadap api dan pembongkaran paksa, akan tetapi jika brankas besi tidak pernah digunakan pasti ada kerusakan pada bagian tertentu, berikut ialah contoh dari masalah pada brankas besi yang tidak pernah dibuka:Ā
. Kunci lemari besi patah didalam.Ā
. Tidak ada anak kunci lemari besi menimbulkan duplikat.Ā
. Tidak dapat memutar paswoord kombinasi brankasĀ
. Anak kunci brankas lemari besi.Ā
. Tidak ingat paswoord kombinasi lemari brankas.Ā
Kode kombinasi brankas besi lost atau tidak dapat berhenti.Ā
Pintu brankas lemari besi berat saat dibuka.Ā
Nomor kombinasi brankas besi berat ketika diputar. Masalah diatas hanya terjadi pada brankas yang mempunyai usia lebih dari 10 tahun sehingga bisa dipastikan brankas lemari besi baru tidak akan mengalami masalah seperti diatas kecuali human eror seperti :
+ lupa anak kunciĀ
+ lupa paswoord kombinasiĀ
+ Kunci hilang Ā Ā
Jika mempunyai Tukang service brankas lemari besi dengan pengalaman lebih dari 20 tahun servicebrankasonline.com 0858+1966+1960 atau klik disini.Ā
Banyak sekali merk brankas yang terdapat di Indonesia. Tentunya sebagai jasa service lemari besi yang berpengalaman mempunyai solusi untuk setiap kasus pada lemari besi dan sudah berpengalaman menangani hampir semua merk brankas. Berikut ialah beberapa contoh dari merk lemari besi yang sudah pernah kami tangani:Ā
= GuardianĀ
= HoneywellĀ
= NasionalĀ
= PriorityĀ
= ChubbsafesĀ
= zirgi, elektronik, digital dan lain - lainĀ
Jika membutuhkan Tukang service brankas dengan pengalaman lebih dari 20 tahun servicebrankasonline.com 0858+1966+1960 atau klik disini. Ā Ā
Jangan menggunakan tukang service buka menyebabkan brankas besi yang belum berpengalaman dikarenakan akan merusak brankas lemari besi anda dan brankas kesayangan anda tidak akan dapat dipakai kembali. Dan mereka pasti akan mencoba menebak nebak untuk bagaimana cara membukanya, mulai dari bagaimana cara mengebor lemari besi anda, menghancurkan lemari brankas atau lebih prahnya lagi mereka akan menghancurkan pintu lemari brankas anda.
Ā Yang akibatnya lemari brankas anda akan rusak total dan tidak akan dapat dipakai kembali setelah dibongkar. Jika membutuhkan Tukang service brankas besi dengan pengalaman lebih dari dua puluh tahun servicebrankasonline.com 0858+1966+1960 atau klik disini.Ā
Jasa Servis Brankas ONLINE Hubungi Sekarang Melalui WA 085819661960
dengan format
MB(SPASI)NAMA(SPASI)KOTA
1 note
Ā·
View note
Note
Z!!
Zeig DichĀ by Rammstein Zombie DanceĀ byĀ Grave Digger ZirgiĀ by Žalvarinis ZalozhnyĀ by Arkona ZarozhdenieĀ by Arkona
This was hard, lol. Thanks!
1 note
Ā·
View note
Note
I think youre great and awesome. Creative and kind and adorable. Passionate and funny and talented. Im love you bro šŗāšŗ
jsksksjsksjsjsjsk bro
nÄ tu, mans zirgi-Äbolu draugs! šš»
3 notes
Ā·
View notes
Photo
JÄnis JaunsudrabiÅÅ”Ā (1877-1962)
Zirgi // Horses (1910)
#jÄnis jaunsudrabiÅÅ”#latvian art#art#latvian artist#animal painting#20th century#oil on canvas#janis jaunsudrabins#1900 to 1918
18 notes
Ā·
View notes
Photo
Zirgi š„°š„°š¤āļøš“š #nature #naturephotography #siguldaaizraujā¤ļø (at Turaida, Latvia) https://www.instagram.com/p/ClRBbZ9IL7D/?igshid=NGJjMDIxMWI=
0 notes
Text
13 minūtes
SaucÄs 13 minÅ«tes
PalikuÅ”as 13 minÅ«tes lÄ«dz pasaules galam un man apkÄrt atrodas dzÄ«vnieki, cilvÄki
DzÄ«vnieki; stirnas, zirgi, govis, vÄrnas, es vairs neatceros, kas vÄl
Pirms tÄm 13 minÅ«tÄm, es meklÄju ceļu, pareizÄk sakot, man bija jÄizvÄlas pareizo ceļu
Uz SpÄniju, iedomÄjies? Es pirmo reizi sapÅoju par SpÄniju.
Es zinu, kÄpÄc
Bet nezinu vai manos sapÅos ir kÄda semantiskÄ nozÄ«me
JebkurÄ gadÄ«jumÄ mans nÄkamais sapnis bija par tÄm 13 minÅ«tÄm,
KÄrtÄjo reizi es sapÅoju, ka esmu omes mÄjÄ
TÄ laikam ir mana droÅ”Ä vide, es bieži redzu savas omes mÄju
Å oreiz mÄs ar krustmÄti un brÄlÄnu izgÄjÄm ÄrÄ, mÄs vÄlÄjÄmies sagaidÄ«t pasaules galu laukÄ
Es apgÅ«los, skatÄ«jos uz debesÄ«m un klausÄ«jos tajÄ haosÄ, kas man apkÄrt notiek un kÄ cilvÄki paniko
Es arÄ« panikoju, es biju bÄdÄ«ga
Es teicu:
" Ja tikai vien es varÄtu izdzÄ«vot savu dzÄ«vi vÄlreiz, ja man bÅ«tu tÄda iespÄja, es darÄ«tu visu savÄdÄk. Es pÄrÄk bieži biju bÄdÄ«ga, dzÄ«ve ir daudz skaistÄka par maniem melniem sapÅiem. Kaut vÄlreiz varÄtu piedzÄ«vot visu."
Es bÄdÄjos, es raudÄju, es teicu savai krustmÄtei, ka cerams mÄs tiksimies nÄkamajÄ dzÄ«vÄ vÄlreiz. Es labprÄt gribÄtu redzÄt savu brÄlÄnu pieauguÅ”u.
KamÄr visi stresoja, mÄs vienkÄrÅ”i pieÅÄmÄm Å”o realitÄti un cerÄjÄm, ka tiksimies nÄkamajÄ dzÄ«vÄ.
13 minūtes.
PagÄjuÅ”as.
Es gaidu, bet ceru, ka nenotiks pasaules gals
IedomÄjies, saule sÄka spÄ«dÄt
Visi priecÄjÄs
Es tajÄ skaitÄ, man tas likÄs nereÄli
Es sapratu, ka man iedeva vÄl vienu iespÄju.
Vienīgi...
Es tikko atcerÄjos mÅ«su pÄdÄjo sarunu ar krustmÄti, es viÅai prasu:
"VarbÅ«t patiesÄ«bÄ mÄs nomirÄm un mÄs to nejutÄm? VarbÅ«t mÅ«su dvÄseles Å”eit patiesÄ«bÄ tikai atrodas?"
ViÅa paskatÄ«jÄs un teica, ka varbÅ«t.
Atkal sÄkÄs lietus, saule pazuda.
Es pamodos
Bet tÄpat sapratu, ka man ir dota vÄl viena iespÄja.
0 notes
Text
Latvian Vocabulary: Bizdings
Being stalked online. Bizdings is not a plural word. In Latvian plural suffix are often the letter āi.ā Zirgs, is a horse. Zirgi are two or more horses. But some plural words do end with an ās.ā MÄja is the word for house. Two houses are mÄjas. āLetās go home is, āiesim mÄjÄs.ā A diacritical mark is necessary on each letter āAā to indicate āto home.ā Bizdings galvÄ Galva is the Latvian wordā¦
View On WordPress
0 notes
Video
instagram
ŠŠµŠ¾ŠæŃŠ°Š²Š“Š°Š½Š½ŃŠµ Š½Š°Š“ŠµŠ¶Š“Ń Š»Š¾ŃŠ°Š“Šø. #Š»Š¾ŃŠ°Š“Ń #Š²ŃŃŃŠµŃŠ° #ŠŗŠ¾Š½Šø #ŠæŠ°ŃŃŠ±ŠøŃŠµ #ŠøŠ“ŠµŃŠŗŠ½Š°Š¼ #horse #zirgi #salaspilsbotÄniskaisdÄrzs #Salaspils #Š”Š°Š»Š°ŃŠæŠøŠ»Ń (at NacionÄlais BotÄniskais dÄrzs) https://www.instagram.com/p/B-rqp1qn9b3/?igshid=7x176ymu09ku
#Š»Š¾ŃŠ°Š“Ń#Š²ŃŃŃŠµŃŠ°#ŠŗŠ¾Š½Šø#ŠæŠ°ŃŃŠ±ŠøŃŠµ#ŠøŠ“ŠµŃŠŗŠ½Š°Š¼#horse#zirgi#salaspilsbotÄniskaisdÄrzs#salaspils#ŃŠ°Š»Š°ŃŠæŠøŠ»Ń
0 notes
Photo
2019.11.9. JÅ«ras zirgi Sea Horses acrylic/canvas, 50x100 cm
11 notes
Ā·
View notes
Photo
Vieta, kurai daudzas reizes garÄm braukts. Pat nenojautu cik tur (š) skaisti. Savvaļas zirgi un govis - tik draudzÄ«gas. Ir tur arÄ« buļļi, tÄdÄļ iesaku nevilkt neko sarkanu vai oranžu, vai vismaz necensties pÄrlieku draudzÄties š¤ ManuprÄt, vieta ir skaista jebkurÄ gadalaikÄ. TÄpat skaisti arÄ« Engures pludmalÄ un pie ostas āµ šENGURES EZERA DABAS PARKS šš #iepazÄ«stilatviju #ieskatieslatvija #thisislatvia #apceļolatviju #traveler #instatravel #instago #wanderlust #trip #holiday #latvijasdabasskati #latvijasainavas #skaistadaba #svaigsgaiss #pastaiga #engure (at Engure, Latvia) https://www.instagram.com/p/CUE_Q93sAAl5pARDcVkvZ22jz9-V316UWDRp-Y0/?utm_medium=tumblr
#iepazīstilatviju#ieskatieslatvija#thisislatvia#apceļolatviju#traveler#instatravel#instago#wanderlust#trip#holiday#latvijasdabasskati#latvijasainavas#skaistadaba#svaigsgaiss#pastaiga#engure
0 notes
Text
Lilja Bensone
Äbele, 11 collas, zirgÄrgļa nags
zirgÄrgļi un motocikli
piedzīvojumi un draugi
raksturs: RunÄtÄ«ga - reizÄm viÅu pat nevar apklusinÄt; it Ä«paÅ”i ja runa ir par zirgÄrļiem, tÄta motociklu vai pagalma futbolu. Viegli koncentrÄties uz grÄmatÄm un mÄcÄ«bÄm, pÄrsteidzoÅ”Ä kÄrtÄ labÄk padodas visÄdi teorÄtiskie uzdevumi nekÄ praktiskie.
Pa gabalu liekas - puika ar garÄkiem matiem. TuvumÄ iespaids daudz nemainÄs. Ja kÄds pavaicÄ kaut mazÄko jautÄjumu par Liljas hobijiem, dabÅ«s dzirdÄt par to cik lieliski ir zirgÄrgļi un motocikli un ka Lilja sapÅo par abiem, turklÄt to otro viÅa pilnÄ«gi noteikti, kad bÅ«s paaugusies, piesavinÄsies to tÄva. AnanÄss uz picas = vienmÄr jÄ. Par to arÄ« cÄ«nÄ«sies.
izskats: Mantojusi Ä£imenes gaiÅ”os matus - vairÄk rudus un brÅ«nganus nekÄ mammas pavisam blondos. LabprÄt tos apgrieztu vÄl Ä«sÄkus nekÄ jau ir, lai viÅai bÅ«tu tÄda pati frizÅ«ra kÄ brÄlim Zakarijam, taÄu mamma ar viÅu stingri vienojÄs, ka to varÄs darÄ«t tikai pÄc ÄetrpadsmitÄs dzimÅ”anas dienas. Ne ÄtrÄk. PatÄ«k drÄbes ar daudz kabatÄm - visÄdi Å”orti un pusbikses un hudiji. SvÄrkus neatzÄ«st par apÄ£Ärba gabalu un jau ir ļoti neapmierinÄta, ka tie ir daļa no CÅ«kkÄrpas uniformas.
biogrÄfija: (Divi tÅ«kstoÅ”i) vienpadsmitÄ gada vienpadsmitÄ mÄneÅ”a vienpadsmitÄ diena, vienpadsmit no rÄ«ta ir pats veiksmÄ«gÄkais no pasaules momentiem. Un tieÅ”i tajÄ pasaulÄ nÄk mazÄ Lilja Bensone, piektÄ no Bensonu Ä£imenes bÄrniem - mazais un lolotais bÄrnelis. MÄ«lestÄ«bas apkÄrt netrÅ«kst, un Lilja ir absolÅ«ti priecÄ«ga par savu Ä£imeni. VecÄki, Annika (Vesena) un Maikls Bensons abi nÄkuÅ”i no SkandinÄvijas valstÄ«m, NorvÄÄ£ijas un Somijas attiecÄ«gi, iepazinuÅ”ies LielbritÄnijÄ kÄ mÄcekļi pie katlu Meistara. PÄc MeistarÄ«bas sasniegÅ”anas nolÄma palikt valstÄ« un nokÄrtoja pilsonÄ«bu; drÄ«z vien uzsÄka katlu tirdzniecÄ«bas biznesu netÄlu no Diagonalejas, piegÄdÄjot preci caur PÅ«Äu pastu. Lizbete (dz. 1998), Sorens (dz. 2001), Zakarijs (dz. 2004), Robs (dz. 2007) un Lilja. No pieciem Bensonu bÄrniem maÄ£ijas spÄjas piemÄ«t katram otrajam - Lizbetei, Zakarijam un Liljai. Lizbete absolvÄja CÅ«kkÄrpu 2016. gadÄ un Å”obrÄ«d studÄ BMU maÄ£istra studijÄs. Sorens pÄc vidusskolas pabeigÅ”anas pievÄrsÄs metÄla dizainam; papildus rotaslietÄm veido arÄ« rotÄjumus katliem, gan vecÄku ražojumiem, gan citiem ražotÄjiem. Robs paralÄli vientieÅ”u skolai spÄlÄ tenisu un sapÅo par spÄlÄÅ”anu VimbldonÄ. Lilja sapÅo par CÅ«kkÄrpas vÄstuli un zirgÄrgļiem. Lilju ir grÅ«ti nosaukt par meitenÄ«gu - viÅai pie sirds iet dauzÄ«Å”anÄs ar kaimiÅu puikÄm pagalmÄ, mÄ«lestÄ«ba pret tÄta motociklu, vispÄrÄja iekulÅ”anÄs nepatikÅ”anÄs un vairÄk par visu viÅa gribÄtu bÅ«t zirgÄrgļu Ä«paÅ”niece. Jo tie taÄu bija daudz stilÄ«gÄki nekÄ vientieÅ”u zirgi un poniji. ArÄ« maÄ£ijas pirmÄs izpausmes bija saistÄ«tas tieÅ”i ar to - jÄÅ”anas žurnÄls, kas atradÄs uz viesistabas galda vienÄ brÄ«dÄ« bija pilns ar jÄtniecÄm zirgÄrgļu mugurÄ; jo tÄ taÄu bija daudz jautrÄk. Pie guļamistabas sienas ir brÄļa Sorena darinÄts zirgÄrglis no ļoti plÄnÄm stieplÄ«tÄm - kad saule to apspÄ«d Lilja zvÄr, ka reizÄm tas pat uz sienas kustas! UzsÄk mÄcÄ«bas CÅ«kkÄrpÄ 2022. gada rudenÄ«.
0 notes