#zilonis

[drpcreates]

Just in the nick of time I have April's bday drawing! This was a big one since I had 8 OCs I was pulling together. With spring here, I figured doing some gardening would do well although Eban and Grace are the only ones actually gardening while the others goof off. I have updated a few of the characters designs since the last time I drew them!

[eretzyisrael]

[harvard-art-museums-photography]

Stephanie Zilonis. Annette McCollin. Ericka Ribeiro. Lisa Milligan. Tiffany Pan., Elsa Dorfman, July 17, 1998, Harvard Art Museums: Photographs

Harvard Art Museums/Fogg Museum, Gift of the artist © Elsa Dorfman Size: sheet: 90.7 x 56 cm (35 11/16 x 22 1/16 in.) Medium: 20 x 24 Polaroid Print

https://www.harvardartmuseums.org/collections/object/167280

[salixj]

Researchers at the Technion–Israel Institute of Technology and Bar-Ilan University have developed technology they hope will help inhibit the progression of Alzheimer’s disease.

The study was published recently as a cover story in the journal Small. It was led by Prof. Ester Segal and PhD student Michal Rosenberg from the Technion Faculty of Biotechnology and Food Engineering with their partners, Prof. Orit Shefi and PhD student Neta Zilony-Hanin from the Bar-Ilan University Faculty of Engineering.

Alzheimer’s, the most common form of dementia, is a neurodegenerative disease whose symptoms include memory loss, speech impairment, orientation problems, and significant impairment of motor functions.

It primarily strikes the elderly, and among those age 85 and up it reaches a prevalence of some 30%. Due to the increase in life expectancy, the overall incidence of the disease has grown and it is today referred to as the epidemic of the 21st century.

The major cause of the disease is the accumulation of a protein called amyloid beta (Aβ) in brain tissues. The protein blocks and kills nerve cells, also called neurons, in different regions of the brain. This leads, in part, to damage of the “cholinergic mechanisms,” the neurons in charge of brain function.

Research has previously shown that administering a specific protein, called “neural growth factor,” inhibits damage to the cholinergic mechanisms and slows the disease’s progression, said the Technion’s Prof. Segal in a phone interview.

“In people with neurodegenerative diseases, the expression of the neural growth factor protein is reduced,” she said.

The protein is known to have restorative qualities, but the problem is how to get it to the brain, she said.

Delivering the protein to the target area is not a simple task because the brain is shielded by the blood-brain barrier from infiltration by bacteria and harmful substances in the blood.

This protective barrier, however, also restricts the passage of drugs from the bloodstream to the brain, making it difficult for brain-curing medications to get through.

Thus, the neural growth factor proteins, if given in drug form, do not pass through the barrier, and even if they could, they would not live long enough to make the long journey to the brain, Segal said.

Some clinical trials have already started injecting these neural growth factor proteins directly into the brain via a catheter, but the procedure is complicated, invasive and very risky, Segal said.

Now, the Technion and Bar-Ilan University researchers say they have created nanoscale silicon chips that could meet this challenge.

The chips allow the insertion of the curative protein directly into the brain and its release at the targeted tissue.

These chips, developed in Segal’s lab, have a nanoscale porous structure that allows them to be loaded with large amounts of the protein. Through precise control of various features, including the dimension of the chips’ pores and the chemical properties of their surface, the researchers were able to create a silicone structure that retains the protein in its active form and then releases it gradually, over a period of about a month, to the target area in the brain. After releasing the drug, the chips safely degrade in the brain and dissolve, the Technion said in a statement.

With the use of the chips as a vehicle, the protein no longer needs to cross the blood-brain barrier, since the chip is inserted directly into the brain. This is done in one of two possible ways, explained Segal.

The first is by implanting the chip into the brain. Segal admits that this procedure is also invasive, as the skull needs to be drilled into. But, she said, it is less invasive than inserting a catheter, since the chip is not inserted into the brain itself but rather is placed on the outer layer of the brain — the dura mater, a dense connective tissue that surrounds the brain and spinal cord. The researchers aim to eventually be able to load the chip with medication that releases even more gradually, over the period of a year, to prolong the drug’s effect. Currently, in trials with mice, the chip releases the proteins over a period of a month.

The second way to get the proteins to the brain is by using a “gene gun” — a device that has been developed to inject DNA into plant cells in order to transform their genetic structure.

As part of the study, Prof. Shefi of Bar-Ilan reworked the gun, transforming it into “something like a nose spray” that injects the silicon chip with the protein particles into the brain via the nose, bypassing the blood-brain barrier.

The nose has direct pathways to the brain, explained Segal “Not for nothing drug addicts sniff cocaine via their noses,” she said.

This is the first time researchers have successfully used a gene gun to directly deliver particles into a live animal brain, she said.

In a series of experiments, the researchers showed that the two ways of delivering the platform into mice brains “led to the desired result,” said Technion doctoral student Michal Rosenberg. The technology has also been tested on a cellular model of Alzheimer’s disease, where the protein release led to the rescue of the nerve cells, she said.

The team is already conducting pre-clinical studies on animals, at Bar-Ilan , Segal explained, and hopes to expand them to clinical trials if all goes as hoped.

The research was conducted with the support of the Russel Berrie Nanotechnology Institute at the Technion.

[salima-safarova]

[ahuns]

Kā ahūnam Minesotā gāja (3. daļa)

Klades atradu, sāksim ar dienasgrāmatu.

Ko ahūns rakstīja tajā savā dienasgrāmatā? Būtībā visu, kas bija uz mēles, izņemot rupjības, melnus jokus un tieksmes dzenāšanu. Katrs ieraksts sākās ar dienas skaitļa konstatāciju un datumu. Tad vairāk vai mazāk (citreiz knapi pusi lappuses, citreiz pat kādas piecas, ja likās, ka ir, ko teikt) bija brīvais teksts - rakstīju visu, kas ienāca prātā, vai nu tās bija kaut kādas paša izjūtas un emocijas, vai arī iepriekšējā dienā piedzīvotais, apspriestais un secinātais. Citreiz, protams, padalījos ar kādu kaut kur iepriekš dzirdētu domu, kaut vai par ziloni, ko var apēst, ja pirms tam sadala mazākās porcijās (paldies, mammu), vai arī ieteicu, kādu vēl filmu mēs varētu kopīgi noskatīties...

Mēs tur skatījāmies, lūk, šādas filmas: “Clean and Sober” (1988) “Drugstore Cowboy” (1989) “When a Man Loves a Woman” (1994) “Drunks” (1995) “28 Days” (2000) “Requiem for a Dream” (2000) “When Love Is Not Enough: The Lois Wilson Story” (2010) “Beautiful Boy” (2018)

Tematika, kā redzams, visnotaļ atbilstoša auditorijai. Nu re, un, kad savus brīvos prātojumus biju beidzis, bija laiks 10. solim jeb 10 jautājumiem, uz kuriem atbildes citreiz nāca ļoti viegli, bet citreiz - ne visai.

1. Ko es šodien esmu iemācījies? (nolaist poda vāku, neiet viens pats laukā, nedzenāt tieksmi... vai arī “..to, ka visam ir savs iemesls” un tamlīdzīgas banalitātes) 2. Ko es esmu iemācījies par sevi? (joprojām esmu agresīvs, labāk kontrolēju tieksmi, esmu gļēvs un pilns ar dusmām, man ir gari kāju pirksti...) 3. Kā es būtu varējis padarīt šo dienu pozitīvāku, konstruktīvāku, noderīgāku sev un citiem? (ieejot dušā, nekrācot, sniedzot labāku atgriezenisko saiti tam un tam, nepretojoties terapijai...) 4. Vai esmu atklājis sevī ko tādu, ar ko vajadzētu strādāt? (ar agresijas kontroli, ar pašdisciplīnu, ar...) 5. Kādas nepatīkamas jūtas manī šodien ir bijušas? Kā es ar tām tiku galā? (jāizvēlas kaut kas no skumjām, dusmām, vainas sajūtas utt. un jāpieraksta, ka 30 minūtes vingroji, lol.. nu labi, melot nevajag, tad var netikt debesīs..) 6. Kādi ir mani šodienas panākumi? (piedalījos rīta rosmē, neizlaidu vakara treniņu, prezentēju tādu un tādu darbu.. ja nekas prātīgs nav paveikts, var uzrakstīt “nesmēķēju”.. īpaši noderīgi nesmēķētājiem) 7. Ko pozitīvu esmu sevī pamanījis šodien? (manī ir vairāk uzņēmības, esmu kļuvis pozitīvāks, man nav nevienas jaunas pumpas...) 8. Kā es šodien esmu palīdzējis citiem? (sniedzu tam un tam atgriezenisko saiti, ar to un to aizgāju uz veikalu, tam un tam nopirku to un to, un turpat pie veikala pa kluso, bļe, izdzērām.. tādā garā) 9. Kā es šodien uztvēru savu slimību? (kā nāvējošu, kā neārstējamu, bet ārstējamu, kā kaut ko, ar ko būs jāsadzīvo visu savu dzīvi.. kā žņaudzējčūsku ar ložmetēju rokās, kā augoni, kā ābolu Ēdenes dārzā, kā akmeni kurpē, kā nierakmeni, kā Sīzifa akmeni... labi, ar pārlieku radošām izpausmēm te izpausties gan nevajag, lai nesanāk izklausīties pēc idiota) 10. Ar kādām sajūtām es šodien esmu strādājis? (te būtībā var nokopēt atbildi no 5. jautājuma, pohuj)

Tālāk ir 3 sasniegumi un 3 kļūdas. Te nav nemaz tik vienkārši izdomāt, jo reizēm nu nekādi nevar atrast vairāk par vienu sasniegumu vai kļūdu, bet ir vērts pacensties.

Nobeigumā ir RBP jeb Recidīva brīdinājuma pazīmes.

Kas tas par zvēru? Zaļais pūķis, haha. Nu labi. RBP ir garš jo garš saraksts ar visādām pazīmēm, piemēram, man ir depresija, es esmu dusmīgs, es atraidu palīdzību utt. Tad ir kaut kas jāizvēlas no visas šīs listes un jāpieraksta, ar kādām fiziskām (uzsvars uz fiziskām) aktivitātēm šī pazīme tika likvidēta. Pavingrot čista iesaku, savādāk, visu laiku domājot par to, kur iebuhāt, iebahāt vai iebihāt (zinu, ka tāda vārda nav, bet nu labi), var ņemt un saiet sviestā, iziet pa durvīm un doties uz tuvāko veikalu.. Minesotas gadījumā - uzreiz pāri ielai.

Nākamreiz pastāstīšu par uzdevumu kladi un to, ko man tur nācās rakstīt.

[levs-r]

Tāda sajūta, ka kāds gatavo sazvērestību

No mušas taisot ziloni. Kopīgu prieku pārvēršot atriebībā. Savas negācijas un viedokli par sprādzienu, kas iznīcina. Cieņu uz necieņu. Toleranci uz neieredzēšanu. Palīdzību uz apsūdzību. Nevēlēšanos domāt sakrājot par argumentu. No izaugsmes uz patērētāju un baudītāju ar lozungiem. No atbalsa uz asu balsi. Vai tiešām cilvēkiem labāk patīk totalitārisms un autoritārisms, kad valda vara un stingra hierarhija, nekā vienlīdzība un humānisms?!... Kāpēc citur redzētais un savā laikā pieredzētais modelis pēkšņi nestrādā? Kas ir tie neformālie līderi, kas uzkurina naidu un atriebību? Kāpēc cilvēki nevēlas domāt līdzi un būt tolerantiem, cilvēcīgiem? Kāpēc viņi savā ideoloģijā meklē kādu, kuru sodīt, izvirzot savas tiesības un saredzot tikai negatīvo? Kāpēc vairums pozitīvā un vērtīgā cilvēki neierauga un neatceras un nepateicas? Kāpēc viņiem labais pēkšņi šķiet sliktais? Kas viņus programmē un kas aiz tā stāv?... Kāpēc man tagad ir pārdzīvojums un stress dēļ tā, ka jūtu pēkšņo negatīvismu? Kāpēc visu laiku man meloja? Kāpēc cilvēki nav spējīgi just? Kāpēc cilvēki izvēlas tos, kas soda un no tiem baidās? Jutos slikti. Bet vēl jālasa un jāraksta maģistra darbs. Un nevienu tas neinteresē, kā es jūtos. Un neinteresēs. Jo cilvēki kļūst arvien sausāki un cietsirdīgāki ar dažiem izņēmumiem...

22.04.2019

[elywaaa]

Ik reizi, kad man uznāk skumjas par notiekošo man apkārt, es ienāku savā blogā, apskatu savas pirms 2-7 gadu ievietotās bildes un saprotu, ka esmu uz pareizā ceļa joprojām, jo vienmēr cenšos atrast pozitīvo, skaisto ikdienā un arī lielās lietās. Mans redzējums uz lietām nav mainījies, prioritātes nav mainījušās. varbūt tikai es pati. Cenšos skaisti iesākt rītu, lai gan ar divgadnieku, kas skrien kā zilonis un uztaisa rīta drāmas, tas dažreiz nav iespējams bez acs raustīšanās vai pie sevis lamāšanos. But I got it. Uz darbu eju ar smaidu, cenšos no katra dienas notikuma smelties vai nu ko pozitīvu vai gluži pretēji-mācību, ja nav sanācis kā plānots. Mani izbrīna, ka lielākajai daļai tā nav. Man ir tik grūti pieņemt, ka citi visā visu saskata sliktu. Kāpēc? Kāpēc vaimanāt un gaudot par to, ka ir slikti, bet necelties augšā un nedarīt, lai būtu labi? Nekad nesapratīšu, kā var diendienā pukstēt par valdību, ekonomiku, politiku, vadību un citiem cilvēkiem, bet neredzēt skaisto apkārt? Ir grūti. Visiem ir grūti laiki. Un labi laiki. Ņem no tā mācību vai tieši novērtē to, ka ir bijis labi un apņemies, ka nākamreiz labajos brīžos spiegsi no laimes! Reāli neviens nav vainīgs pie tava sliktā garastāvokļa, neviens! Jo neviens to nevar ietekmēt, ja tu to neļausi. Ne jau pirmdiena ir vainīga, ne jau Kariņš ir vainīgs, ne jau pārdevēja vai kaimiņiene ir vainīga pie tā, ka tev nav labi. Bet tikai tu. Jāpārstāj citus vainot, vainot apstākļus un gadalaikus, vīriešus un sievietes par to, ka nav labi. Un šajos grūtajos laikos, kad apkārt ir karš un covid, un vēl visādas lietas, būt vienam pret otru iecietīgākiem. Kāpēc otram ieriebt? Kāpēc skaust? Jūs pat nevarat iedomāties, kāda atgriezeniskā saite ir, kad esi pozitīvs un to centies nodot citiem-ar komplimentiem, vārdiem paldies un lūdzu, smaidu, iedrošinājumu, jebko! Vakarā sajutīsi kā pozitīva enerģija ieplūst tevī. Nesāpēs galva, miegs kvalitatīvāks, enerģijas vairāk un motivācijas vairāk. Reāli laimīgi un apmierināti cilvēki nedara otram pāri! Viņi centīsies padarīt arī citus smaidīgus un laimīgus. Viņiem nav laika citiem vēlēt sliktu, domāt sliktu vai skaust. Viņiem sava dzīve ir pārpilna ar pozitīvām domām, idejām, mērķiem. Sākt var ar kaut mazām pārmaiņām kā no rīta izlemt, ka šodiena būs savādāka. Jā, es arī ar to sāku. Sāku ar rīta afirmāciju, ka šodiena būs mana diena. Un tā katru rītu. Es ceļos, daru lietas, kas mani iedvesmo, domāju labas domas, ideāli, ja vari pavadīt kaut 5 minūtes ar sevi, savām domām no rīta. Atrast skaisto rīta cēlienos. Kafija, bulciņa vai sātīgas brokastis, ko var gatavot kopā ar savu mīļoto vai bērniem. Staipīšanās kā kaķim, skaļa mūzika ar skaļu dziedāšanu līdzi. Sevis sakopšana. Kāda procedūra, duša vai rīvēšanās ar dvieli, kas atmodina. Kādam čaklītim rīta skriešana vai vingrošana, joga. Darīt lietas, kas tevi dara laimīgu. Ja ir jāiet uz darbu, iet ar paceltu galvu un domāt, ko es jaunu iegūšu šodien. Pozitīvus klientus, smaidus, jaukas sarunas ar kolēģiem vai vienkārši gribi nopelnīt naudiņu, lai nopirktu kaut ko skaistu vai sakrātu savam sapnim! Ja ir kaut kas, kas nepatīk-ir jāķeras pie kāda plāna un jāiet uz priekšu. Soli pa solītim. Bet tiešām var neticamas pārmaiņas iegūt tikai ar pozitīvismu un ikdienas skaisto redzēšanu. Visa dzīve mainās. Man tiešām skumji noskatīties uz šīm dusmu un rūgtuma pilnajām sejām. Tās izskatās daudz vecākas. Cik neglīti izskatās cilvēki, kas rupji izturas pret viesmīļiem vai pārdevējiem, vienalga, cik skaists būtu ārēji. Kā atplaukst cilvēks, kurš novēl tev labu dienu, cik laimīgs tas izskatās. Nesamāksloti. Tas, ka tev mugurā Hilfiger, bet sirdī ir naids, tevi nepadara par bagātu un skaistu. Ieliec savā somiņā smaidu un kabatā labus vārdus, ejot uz darbu vai jebkur. Pamēģini neteikt neko sliktu vienu dienu. Pēc tam 3. Tas ir tas pats, kas sākt veselīgu uzturu. Tu esi tas, ko tu ēd, domā un runā. Remember that. I'm off. Sūtu tiešām atskārsmes visiem man apkārt. Gribu redzēt priecīgas sejas un skaistas balsis! 🌸

[saturnaezeri]

Biju vecvecāku dārzā, lasīju gurķus grozā siltumnīcā. Dodoties laukā no siltumnīcas, nokaltušajos avenājos pamanīju divus milzīgus meža kuiļus, tie bija ļoti, ļoti lieli, bet bailīgi un satrūkās, mani ieraugot. Es sastingu un nezināju, ko tagad iesākt, bet tad uzradās zilonis - meža kuiļu aizsargs un milzu ātrumā skrēja man virsū. Man nekad mūžā līdz šim nebija skējis virsū zilonis un tas bija baisi - bēgu ar grozu rokā, gurķiem birstot laukā pa zemi. Bēgu uz vecvecāku māju, bet viņi - laikam jau zinot par ziloni, bija no visām pusēm nobarikādējuši savu namu ar dēļu krāvumiem, tā nu es tajos spraucos un līdu, cik nu varēju, gāžot dēļus un rāpjoties tajos, lai tiktu prom no ziloņa.

Pēc kāda laika atkal attapos ar grozu rokā plēves būdā. Devos laukā, man acīmredzot viss iepriekš notikušais jau bija piemirsies, jo iznākot atkal pamanīju abus meža kuiļus un sastingu...līdz..ATKAL izmetās laukā zilonis un es bēgu, sirdij rāpjoties augšup pa elpvadu.

Atkal attapos ārpusē pie siltumnīcas - šoreiz ne pie ieejas, bet sānā, tā, ka bija pārskatāms lauks. Kā hologramma no debesīm nonira lecienā milzīgas žirafes kājas, kuru atveids mazliet raustījās. Nāca atziņa, ka pasaule ir saplīsusi, ir noticis gļuks sistēmā, kura dēļ tagad te uzrodas šie Āfrikas dzīvnieki. Nākamajā hologrammā parādījās stāvs ar sirmiem matiem - kāds cilvēks skrējienā ar zemes pleķi rokā, viņš teica, ka dzēš ugunskrēkus tur tālumā pie žirafēm, bet tai pat laikā arī redz mūs un pamāja ar roku sveicienu.

[andrejsartclub]

2018.05.18. Zilonis savannā uz kalnu fona The elephant in the Savannas on a mountain background acrylic/canvas 50x40 cm https://www.facebook.com/andrey.bovtovich

sold

[israelnow]

Bio-medical engineers at two renowned universities in Israel have developed a technology that when delivered in the brain, helps curtail the progression of Alzheimer’s disease.

It is in the form of nano-scale silicon chips, containing the Alzheimer’s-busting protein “neural growth factor” or nerve growth factor (NGF), which combats neurodegenerative diseases such as the Alzheimer’s disease.

Alzheimer’s is the most common form of dementia characterized by memory loss, speech impairment, orientation problems and impairment of motor functions usually affecting the elderly aged 65 and up. It is considered today as the epidemic of the century with a prevalence recorded at 50-million worldwide and 10-million new cases yearly, according to the World Health Organization.

The nano silicon chip technology was developed by Prof. Ester Segal and PhD student Michal Rosenberg from the Technion Faculty of Biotechnology and Food Engineering with their partners, Prof. Orit Shefi and PhD student Neta Zilony-Hanin from the Bar-Ilan University Faculty of Engineering.

In a published scientific study, the researchers created the chips that meet the challenge of delivering NGF protein directly in the brain and releases cure straight to brain tissues damaged by amyloid beta, a protein that causes Alzheimer’s disease.

According to Prof. Segal, past research have proven of NGF’s restorative qualities but the problem was on the process of delivering the protein to the brain as drug medication can be shielded by natural blood-brain barriers while injection through the skull via catheter is a “complicated and very risky” procedure.

Segal’s team created a nano-scale silicone structure loaded with large amounts of NGF that can retain in its active form and release gradually to the target area in the brain over a period of one month. After releasing the drug, the chips safely degrade in the brain and dissolve.

With the use of the chips as a vehicle, the protein no longer needs to cross the blood-brain barrier, since the chip is inserted directly into the brain.

This can be done through a less invasive process of drilling the skull and placing the silicone chips on the outer layer of the brain — the dura mater, a dense connective tissue that surrounds the brain and spinal cord.

Another process, currently under clinical trial, Segal said is inserting NGF using a “gene gun,” which Prof. Shefi of Bar-Ilan University transformed into a nose spray-type.

This process tested successfully among mice, where protein particles are injected into the brain via the nose, bypassing the blood-brain barrier.

Segal said further studies are being conducted for the nano silicone chips with support at the Russel Berrie Nanotechnology Institute in Technion

[drpcreates]

Since today is National Sibling Day, I figured I'd highlight my OCs and their siblings. I almost did a drawing of my brothers and I but I thought about it too late so hopefully next year! For now my lovely OCs. A ton of my other OCs do have siblings but I’ve neither named nor designed them so I’m only highlighting the siblings already established.

For those who keep up with my art, Zeke and Kimmie may be a surprise but they are step siblings.

[agneseupp]

Emocijas nomierinās un atnāk risinājumi. 

Pietrūkst ‘grēksūdzes’ ziņu dreudzenēm.

Māksiniesickā skatiena uz dzīvi. 

Redzēt Dieva pieliktos pirkstiņus. 

Kā pietrūkst redzēt pirkstu nospiedumus.

Tos Dieviņa nospiedumus.

Viņi ir. Es ta;cu zinu, gribu atkal rezēt.

Gribu atkal sajust savu dzīves otu. 

Kā gribu sajust savu spēju zīmēt pasaku.

radīt pasaku uz īdzenas vietas.

No mušas skaistu pasaku ziloni uzburt.

Un izbaudīt stāstīt. Atcerēties kā ietērpt dzīvi rožu lapiņās,

Viss iz brīnums. 

Nekas nav pašsaprotams, viss ir brīnums un svētība.

Burvīna, skaistums, pasaka un svētki.

Baudīt, degt un redzēt skaisto!!!

[porturun]

Tikai 26 stundas vēlāk, kā paredzēts...

Ceļš pretī saulei izrādās gana bīstams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, visi šoferi pēdējo reizi kārtīgi gulējuši pirms 33 stundām. Otrkārt, Mitsu zilonis izrādās visnotaļ jauns un Artūrs viņam atrod slēdzīti, kas nofiksē ātrumu, tā ka pat pedāļi nav jāspaida. Rezultātā sanāk trīs stundas vālēt pa štrāsi un tik nedaudz pagrozīt stūri, lai izņemtu lēzenus līkumus.

Aptuveni pusceļā apžēlojos par Artūru un piesakos pastūrēt, lai gan pašai acis līp ciet. Lielceļa malā ielaižu asinīs nedaudz kafijas, izmetu pāris lokus pa stāvlaukumu un stūrēju virsū uz lielā ceļa (neapstājoties pie nepamanāmas STOP zīmes). Pie mašīnas braucot pa tādu lidlauku diezgan ātri pierodu, bet miegs jau ir pavisam cita lieta. Burtiski jūtu, ka plakstiņi līp kopā ikreiz, kad samirkšķinu. Kad apnīk cīnīties ar smagajiem plakstiņiem, vairākas reizes ātri un spēcīgi samirkšķinu līdz Rihards sāk uztraukties, vai ar mani viss kārtībā.

Lai lieki nenervozētu pārējos, atbildu, ka viss skaisti, un ar platām acīm dodos uz priekšu.

Ceļš ļoti baudāms, vijas cauri laukiem un pakalniem. Reizēm ainas kā no National Geographic numuriem, kuros attainoti Āfrikas klajumi. Pat vientuļie koki ar horizontālajām lapotnēm, kas tik izteikti iet kopā ar visām Āfrikas vīzijām, ik palaikam parādās pie apvāršņa. Apsveram pat domu nobildēties kāda lauka vidū pie šāda koka un visiem teikt, ka bijām aizlaiduši nedaudz tālāk kā plānots.

Ap astoņiem Rihards mūs ir aiznavigējis līdz galamērķim Armacao de Pera. Nobāzējam savu begemotu pretī mazai baznīciņai, brokastīm iegādājamies visādas garšīgas lietas un stiepjam visas savas pekeles uz astotā stāva dzīvokli, kuru saimnieks mums laipni izrāda (lai gan liek 10 minūtes gaidīt, jo aizmirst dzīvokļa atslēgas mājās).

Ir brīži, kad var saprast, cik maz vajag laimei. Ieiet dušā pēc pusotras dienas gara ceļa ar trīs pārlidojumiem, pārbraucienu autobusā nakts vidū un stūrēšanu pusaizmigušā stāvoklī ir viens no tiem.

Saprast, ka dzīvoklī ir arī veļasmašīna, ir nedaudz mazāks, bet arī gandrīz tādam mirklim pielīdzināms. Citādi sāktos diskusijas, vai mugurā esošās drēbes labāk vienkārši nesadedzināt.

Vakars beidzas ar vakariņām vietējā kafejnīcā, kur sākumā visi skatās uz mums, kā uz marsiešiem. Tad tiek pieaicināta viesmīle Viktorija, kas, šķiet, vienīgā zina angļu valodu. Viņa ir tik laipna un atraktīva, ka arī nākamajā vakarā dosimies uz to pašu vietu.

Kad caurums vēderā aiztaisīts, aizčāpojam līdz Atlantijas okeānam. Tumsā no promenādes var redzēt krastu, kas izraibināts ar daudz dažāda spilgtuma gaismiņām. Pa kreisi krasta līkums slēpj lielo kūrortpilsētu Albufeiru, pa labi mazākas gaismiņas iezīmē, kur Armacao de Pera pieplok pie ūdens klajuma. Okeāns ir tikai sadzirdams. Nevar iztikt bez iebrišanas ūdenī un kādu mirkli baudam mazos, bet ņipros vilnīšus.

Un tad visbeidzot ar vienas nakts izlaišanu var iekrist mīkstā gultā ar labi padarīta darba apziņu – esam aizcīnījušies līdz pašiem Portugāles dienvidiem!

[viacultura]

Septmebrī 16. reizi Liepājā notiks ērģeļmūzikas festivāls

Šogad jau sešpadsmito reizi notiks Liepājas Ērģeļmūzikas festivāls. No 14. līdz 30. septembrim klausītāji tiks gaidīti koncertos gan Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, kas lepojas ar pasaulē unikālām ērģelēm, kurās ir vairāk kā 7000 stabuļu, gan Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē, gan Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā. Koncertu biļetes jau šobrīd iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetā.

Festivāla atklāšanas koncerts “Jubilate Deo” notiks, 14. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Šajā koncertprogrammā apvienojušies Latvijas un Igaunijas mūziķi, lai kopīgiem spēkiem šajā trauksmainajā laikā klausītājiem ļautu rast mieru mūzikā un kaut uz mirkli apstāties un ieklausīties skaistumā. V.A. Mocarta, J.S. Baha un F. G. Hendeļa skaņdarbus, arī S. Franka aizkustinošo Panis Angelicus  atskaņos dzirkstošais un skanīgais Marlēnas Keines soprāns un viesis no Igaunijas - kontrtenors Ka Bo Čans, muzicējot kopā ar vienu no izcilākajām latviešu flautistēm - Ditu Krenbergu un virtuozo ērģelnieci Lieni Andretu Kalnciemu.

Tālāk sekos koncerts „Mūzika stīgām un stabulēm” Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē 17. septembrī plkst. 17.00. Čells sava samtainā tembra dēļ tiek dēvēts par mūzikas instrumentu karali un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra paspārnē jau septiņus gadus pastāv čellu grupas ansamblis ar nosaukumu "Čellu DREAM TEAM". Jaunajā koncertprogrammā ansamblis sadarbojas ar Lielās mūzikas balvas laureāti, ērģelnieci Kristīni Adamaiti. Programmas ietvaru veido garīgā mūzika - J.S.Baha Fantāzija ērģelēm solo un R. Dubras “Lux confessionis”, bet koncerta centrālie skaņdarbi ir apjomīgais M. Zariņa Koncerts ērģelēm un čellistu ansamblim, kā arī publikas iemīļotā argentīniešu komponista A.Pjacollas cikls "Gadalaiki Buenosairesā". Koncertā iekļauts arī jaundarbs - zviedru flautista, komponista un džeza pianista Hokana Sundina kompozīcija.

Piektdien, 22. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē notiks koncerts ”Sarunas ar dzimteni”. Koncerta nosaukums izsaka paša programmas būtību. Šeit apvienojušies mūziķi, kas dzīvo dažādās pasaules malās. Vēlreiz Kristīne Adamaite pie ērģelēm, soprāns Ieva Parša, latviešu čellists ko Kanādas Juris Ķeniņš un saksofonists Artis Sīmanis par programmas “mugurkaulu” izvēlējušies Parīzes konservatoriju absolvējušā un lielāko daļu sava mūža Kanādā pavadījušā komponista Tālivalža Ķeniņa trio “Adagio un fūga”, kā arī viņa dziesmu “Tālā dārza putns”. Vēl ārpus Latvijas rakstošos komponistus pārstāvēs Lolita Ritmane no ASV ar jaundarbu, rakstītu tieši šim projektam. Latviju programmā pārstāvēs Rihards Dubra ar skaņdarbu, kurā izmantoti Broņislavas Mārtuževas dzejas fragmenti (pirmatskaņojums). Kā atcere komponistam Pēterim Plakidim izskanēs viņa dziesma “Sarkanā svece”. Programmā iekļauta arī šā gada jubilāra Ērika Ešenvalda skaņdarbs saksofonam un ērģelēm Adoremus in Aeternum kā arī Alfrēda Kalniņa, Aldoņa Kalniņā un Jāņa Ivanova mūzika.

Sestdien, 23. septembrī plkst. 13.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē fetivāls gaida mazos klausītājus ar ģimenēm koncertā “Kā Lauvēns pasaules lielākās ērģeles gāja meklēt!” Tas būs muzikāls stāsts mazajiem klausītājiem par to kā Liepājas ģerboņa lauva gāja meklēt pasaules lielākās ērģeles. Lauvēns atcerēsies un pastāstīs stāstus, ka ērģeles ir instruments, ko spēlē gan ar rokām ,gan ar kājām un ka tajā ir daudz stabuļu! Meklējot vislielākās ērģeles lauvēns satiks vistu, dzeguzi, gulbi, ziloni, kalnu karali, dosies uz Angliju, Itāliju, un atgriezīsies Liepājā. Skan K. Sen-Sansa, J.S. Baha, Ž. F. Ramo, E Grīga, D. Šostakoviča, V.A. Mocarta u.c. skaņdarbus atskaņos ērģelniece Larisa Carjkova kopā ar vijolnieku Juriju Savkinu, savukārt lauvas lomā iejutīsies Ceļojošā leļļu teātra “Maska” aktieris Pētris Trups. Uz šo koncertu par ieejas biļeti kalpos arī paša radīts zīmējums, dzejolis, stāsts, skaņdarbs vai pasaka par mūzikas tēmu.

Festivāls turpināsies ar koncertu “Satikšanās” 28. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Tajā ar Liepāju un tās slaveno vēsturisko instrumentu satiksies divas izcilas Lietuviešu mūziķes, kas ieguvušas gan visaugstākos savas valsts apbalvojumus mūzikā, kā arī starptautisku atzinību - ērģelniece Renata Marcinkute Lezjē un soprāns Asta Krikšķjunaite. Lezjē koncertē gan kā soliste, gan dažādos kamer sastāvos, gan kopā ar simfoniskajiem un kamerorķestriem. Viņa regulāri tiek aicināta uzstāties ērģeļfestivālos visā pasaulē, ir pazīstama kā daudzu starptautiksu ērģelnieku konkursu žūrijas locekle. 2015. gadā mūziķe ieguva Lietuvas prezidentes D. Grībauskaites balvu par ieguldījumu Lietuvas kultūrā. Savukārt Astas Krikšķjunaites repertuārā ir vairāk nekā 80 operu lomu un vairāk kā 300 kamerdarbi. Viņas skatuves partneru vidū ir  J. Menuhins, M.Rostropovičs, P. Megi, A. Mustonens, K. Pendereckis, J. Domarks, S.Sondeckis, M. Pitrens u.c. Soliste ir izlaidusi vairākus audio un video ierakstus, tajā skaitā BBC (Lielbritānija). Duetā abas mūziķes atskaņos J.S. Baha, K.M. Čurļoņa, B. Dvarjona, V.A. Mocarta, R. Dubras un G. Forē skaņdarbus.

29. septembrī plkst. 18:00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē viesosies ērģelniece Ilona Birģele kopā ar elektriskās ģitāras spēles meistaru Armandu Alksni, lai komponista Uģia Prauliņa 60 -tjā jubilejas gadā atskaņotu viņa koncertu ērģelēm un elektriskajai ģitārai “Dialogi”. Armands Alksnis daudziem pazīstams kā kādreizējais slavenās grupas “CREDO” ģitārists, kurš joprojām ierindojas starp Latvijas labākajiem sava amata brāļiem. Līdzās ģitāras spēlei, Alsknis ir arī dziesmu un instrumentālo skaņdarbu autors, ko varēs dzirdēt arī koncertā Liepājā. Ilona Birģele regulāri muzicē Rīgas Domā un visā Latvijā, atskaņojot solo programmas. Sadarbojas ar koriem un ievērojamiem solistiem Latvijā un ārpus tās. I.Birģele vada vairākus nozīmīgus projektus, kuru mērķis – popularizēt un attīstīt ērģeļmākslas kultūru Latvijā.

Festivāls noslēgsies 30. septembrī plkst. 18:00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar koncertu “Ziemeļu ceļojums” ko piedāvā ērģelnieks no ASV Džeimss D.Hiks. Šo koncertu 28. septmebra vakarā plkst. 18.00 varēs klausīties arī Kuldīgas Sv Katrīnas baznīcā. Džeims D. Hiks vairāku gadu garumā pastiprināti pētījis un interesējies par Ziemeļvalstu ērģeļmūziku. Rezultātā ierakstīti seši mūzikas diski dažādās Zviedrijas un Somijas baznīcās, veidojot ierakstu albumu un koncertu sēriju „Ziemeļu ceļojums”. Tajā ērģelnieks ieskaņojis gan jaundarbus, ko pasūtījis vadošajiem Ziemeļeiropas komponistiem, gan līdz šim nezināmas, neatklātas  iepriekšējo gadsimtu kompozīcijas, kas nekad līdz šim mūzikas ierakstos nav fiksētas.

Liepājas ērģeļmūzikas festivālu iedibināja 2002. gadā Liepājas pašvaldība sadarbībā ar pilsētas ērģelnieku Lotaru Džeriņu ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam – Sv. Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm, kurām ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.

Biļetes uz festivāla koncertiem jau šobrīd iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un invalīdiem ir atlaides.

XVI Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls tiek rīkots sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti, festivālu finansiāli atbalsta Valsts Kulūrkapitāla fonds, Liepājas Kultūras pārvalde un Kuldīgas novada dome. Plašāka informācija par festivālu pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos portālos twitter.com/ViaCulturaLv, draugiem.lv/viacultura/ un facebook.com.

[smukisvetki-blog]

Ievads

/foto Daiga Ellaby/

Vienmēr saki “Jā” svētku svinēšanai! Sāc darīt un Tev svētki būs. Ja uztraucies par iztrūkstošo svētku sajūtu, tad pēc pieredzes - visbiežāk tā rodas tieši radīšanas procesā.

Svētku svinēšanai nav jābūt dārgai (ja ir, tad vērsies pie pasākuma aģentūras pēc profesionāla menedžmenta), tai nav jābūt sarežģītai, nav obligāti viss jāizdara pašam. Svarīgākais ir saprast, kādus svētkus Tu sev vēlies radīt, ko vari izdarīt pats, ko vieglāk nopirkt. Un rūpīgi izplānot darbus. Tad nervi paliks neskarti (nu labi, nedaudz pakutināti), pirkstus ar superlīmi salīmēsi tikai dažreiz, pats būsi lepns un viesi priecīgi. Lieliskas atmiņas garantētas!

Man ļoti patīk svinēt. Vēlos, lai viesiem interesanti, lai pati svētku dienu varu izbaudīt nevis skraidīt šurpu-turpu. Tādēļ, plānojot svētkus, esmu izmeklējusies internetā un dažādās grāmatās krustu šķērsu – kādas var būt dekorācijas, kādas dāvanas, kā klāt galdu, kā viesus izklaidēt. Daudz esmu aizguvusi, pielāgojusi, izmantojusi, arī vīlusies, bet nekad neesmu nožēlojusi ieguldīto laiku un pūles. Nu labi, pasaule nav TIK skaista. Reiz pasākums izgāzās, jo atnāca viens cilvēks ap 15-mit vietā. Katram bija savs iemesls. Un katram likās, ka viņš vienīgais, kurš nav ieradies. Toreiz nosolījos nekad nesvinēt, bet tagad svinu vēl jaudīgāk, bet paturu prātā, ka pankūkas varbūt nāksies apēst divatā.

Pirmais ieteikums, jeb treniņš, ko iesaku veikt katra svētku pasākuma plānošanas sākumā - velti visu sev nepieciešamo laiku, lai izsapņotu savu svētku skaistāko versiju. Sapņo, cik jaudas un iztēlojies visu. Piefiksē ilūziju uz papīra (vai Pinterest dēlī). Kad sapņainā ideja gatava, tad kādas nogurdinošas darba dienas noslēgumā brutāli dzēs to, kas prasīs no Tevis par daudz laika, par daudz naudas, par daudz spēka, vai, ja zilonis ir par lielu Tavai viesistabai. Pāri paliks realitāte, kuru tad arī ņem realizēt. Bet atceries, ja kaut kas no svītrotā šķiet nav pa spēkam, bet tomēr ļoti gribas, tad saņemies un pacenties to iekļaut. Būsi pārspējis pats sevi un būs SMUKI SVĒTKI!

Ilze Mezīte    /foto Mikus Mezītis/