elywaaa

[elywaaa]

Lietaina pirmdiena. Es sev un ar sevi. Ralaxing music fonā ar skaistiem dabas skatiem, lavandas, miers. Šodien domājamā diena. Kaut ko padaru, apsēžos dīvānā ar krūzi tējas un domāju, paraudu, ļauju sev just un izjust. Visi esam cilvēki un arī pieaugušie raud, vai- vismaz vajadzētu. Pirms gada, kad sēdēju krēslā pretim psihologam, es nemācēju īsti izteikt savas domas. Bet kāpēc tu atnāci? Kas noticis? Minstināšanās. Kamols kaklā. Gan jau būs labi. Un tā pāris reizes un es raudāju, nerunāju viņai neko, bet raudāju. Tās asaras tiešām bira kā pupas un atmiņas, notikumi šaudījās galvā kā kādā sprādzienā. Bet man pietika paraudāt. Jo nu.. kurš gan raud tā vienkārši, kad skumji? Nu beidz! Pieaugušie taču neraud. Manī bija tik daudz baiļu, kompleksu, ka grūti bija pat salikt visu pa plauktiņiem, kas nu kad sācies, atsācies un kāpēc sācies. Bērnība, pamatskolas laiki, vidusskola. Tik daudz kam iets cauri, bet uzmanība nav pievērsta tā īsti nekam, ne iekšējam stāvoklim, ne vēlmēm. Šobrīd atskatos un samīļoju sevi katrā no šiem posmiem, kad nebiju sev līdzās. Reāli nebiju. Izvairījos no sevis. Tad, kad izraudāju visu tur, tajā krēslā, kaut kādu daļu es atlaidu, kādu vēl laižu prom palēnām, kā nu dzīve iegrozās. Daudz bija jāraud par posmu pēc dzemdībām. Depresija, trauksme, panikas lēkmes, zems pašvērtējums, 0 vēlmes ko dzīvē vispār pasākt. Protams, laime, ka mazs bērns, vesels un tā. Bet iekšēji es biju tukša un nekādīgi nevarēju sevi dabūt atpakaļ sevī. Likās, ka ķermenis man ir, bet dvēsele kaut kur citur. Zvans ārstam, zāles, čik un gatavs. Pusgads paiet nemanot, izmaiņu nav, bet sliktāk arī nav. Ļoti labi. Ja jau nav zāļu, tad jau var vīniņu vakaros ieraut. Viena glāzīte nekad nekaitē. Ar vēl kādu Salt dūmiņu tā, lai visi neironi norimst. Paiet pusgads. Nekas nav mainījies. Tikai pašvērtējums krities, sliktie ieradumi un svars kāpušies. Bet vismaz nav panikas lēkmju, visu kontrolēju! Jo kā zināms alkohols savu reizi jau palīdz un arī nikotīns, un arī gardi paēst. Psihologa krēslā, viņai man neko nesakot, es sapratu to, ko man vajadzēja iespējams saprast jau sen, kad mocījos ar trauksmi, sirdsklauvēm, reiboņiem, paniku, elpas trūkumu, un vēl visādiem simptomiem, ka neviens mani nenāks un neizglābs! Neviens ārsts, neviena maģiskā tabletīte vai vīna glāze, vai mīļotā padoms. Neviens! Man ir jāatbild par savu dzīvi un beidzot jāsaprot, kas tur iekšā ir. Bet vieglāk tiešām ir ieslēgt TV, ēst vakaros, dzert, pīpēt, gulēt, nekā parunāt ar sevi un sajust sevi. Dziedināt sevi. Es piecēlos un aizgāju ar smaidu. Un tajā pašā nedēļā pieteicos autoskolai. Jā, bija bail. Jā, iepriekš pie stūres no panikas lēkmes gandrīz nomiru gan es, gan mans vīrs, jo panikas lēkmju laikā es sastingstu un nevaru paelpot. Un tā. Man bija panika un trauksme no tik daudz kā, ka es sapratu arī to, ka viegli nebūs sevi likt tagad kopā. Pats pirmais bija sākt mīlēt sevi. Pats, pats, pats galvenais. Bez mīlestības pret sevi mēs tā nodarām sev pāri. Arī citiem, jo nemīlam sevi un izturamies tāpēc slikti pret citiem, lai augtu pašvērtējums. Vai sajustos labāk, nezinu. Ar mīlestību pret sevi sāku sliktos ieradumus aizstāt ar labajiem. Atmetu jebkāda veida alkoholiskos dzērienus, nikotīnu, sāku pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Daudz dabassss, meditācijas, afirmācijas, labs miegs, rakstīšana, grāmatas, mūzika, tas viss dziedē. Pat, ja man sākumā likās, ka viss būs kaķim zem astes, ilgtermiņa labie ieradumi lika par sevi manīt. Un trauksme atkāpās. Kad tā nāca, es vairs nebēgu, bet jautāju sev-kas noticis?Ko man darīt citādāk? Ar mīlestību pret sevi sākas viss. Tad vairs nav vietas graujošām lietām, ko sev nodari. Vienmēr prioritāte būsi pats. Vienmēr atradīsi laiku sev, veselīgai maltītei, saposties, atpūsties, pateikt nē, atteikties no kaut kā, pateikt citiem visu labu uz visiem laikiem. Vienmēr. Un tagad joprojām sēžu, paliek jau tumšs. Un atkal domāju. Cik mums visiem laika atlicis. Un mēs skrienam, lai paspētu un paspējam, jo skrienam. Bet kur paliekam mēs paši? Mūsu dvēsele? Vēlmes? Emocijas? Mīliet sevi! Un nedariet sev pāri!

[elywaaa]

Ik reizi, kad man uznāk skumjas par notiekošo man apkārt, es ienāku savā blogā, apskatu savas pirms 2-7 gadu ievietotās bildes un saprotu, ka esmu uz pareizā ceļa joprojām, jo vienmēr cenšos atrast pozitīvo, skaisto ikdienā un arī lielās lietās. Mans redzējums uz lietām nav mainījies, prioritātes nav mainījušās. varbūt tikai es pati. Cenšos skaisti iesākt rītu, lai gan ar divgadnieku, kas skrien kā zilonis un uztaisa rīta drāmas, tas dažreiz nav iespējams bez acs raustīšanās vai pie sevis lamāšanos. But I got it. Uz darbu eju ar smaidu, cenšos no katra dienas notikuma smelties vai nu ko pozitīvu vai gluži pretēji-mācību, ja nav sanācis kā plānots. Mani izbrīna, ka lielākajai daļai tā nav. Man ir tik grūti pieņemt, ka citi visā visu saskata sliktu. Kāpēc? Kāpēc vaimanāt un gaudot par to, ka ir slikti, bet necelties augšā un nedarīt, lai būtu labi? Nekad nesapratīšu, kā var diendienā pukstēt par valdību, ekonomiku, politiku, vadību un citiem cilvēkiem, bet neredzēt skaisto apkārt? Ir grūti. Visiem ir grūti laiki. Un labi laiki. Ņem no tā mācību vai tieši novērtē to, ka ir bijis labi un apņemies, ka nākamreiz labajos brīžos spiegsi no laimes! Reāli neviens nav vainīgs pie tava sliktā garastāvokļa, neviens! Jo neviens to nevar ietekmēt, ja tu to neļausi. Ne jau pirmdiena ir vainīga, ne jau Kariņš ir vainīgs, ne jau pārdevēja vai kaimiņiene ir vainīga pie tā, ka tev nav labi. Bet tikai tu. Jāpārstāj citus vainot, vainot apstākļus un gadalaikus, vīriešus un sievietes par to, ka nav labi. Un šajos grūtajos laikos, kad apkārt ir karš un covid, un vēl visādas lietas, būt vienam pret otru iecietīgākiem. Kāpēc otram ieriebt? Kāpēc skaust? Jūs pat nevarat iedomāties, kāda atgriezeniskā saite ir, kad esi pozitīvs un to centies nodot citiem-ar komplimentiem, vārdiem paldies un lūdzu, smaidu, iedrošinājumu, jebko! Vakarā sajutīsi kā pozitīva enerģija ieplūst tevī. Nesāpēs galva, miegs kvalitatīvāks, enerģijas vairāk un motivācijas vairāk. Reāli laimīgi un apmierināti cilvēki nedara otram pāri! Viņi centīsies padarīt arī citus smaidīgus un laimīgus. Viņiem nav laika citiem vēlēt sliktu, domāt sliktu vai skaust. Viņiem sava dzīve ir pārpilna ar pozitīvām domām, idejām, mērķiem. Sākt var ar kaut mazām pārmaiņām kā no rīta izlemt, ka šodiena būs savādāka. Jā, es arī ar to sāku. Sāku ar rīta afirmāciju, ka šodiena būs mana diena. Un tā katru rītu. Es ceļos, daru lietas, kas mani iedvesmo, domāju labas domas, ideāli, ja vari pavadīt kaut 5 minūtes ar sevi, savām domām no rīta. Atrast skaisto rīta cēlienos. Kafija, bulciņa vai sātīgas brokastis, ko var gatavot kopā ar savu mīļoto vai bērniem. Staipīšanās kā kaķim, skaļa mūzika ar skaļu dziedāšanu līdzi. Sevis sakopšana. Kāda procedūra, duša vai rīvēšanās ar dvieli, kas atmodina. Kādam čaklītim rīta skriešana vai vingrošana, joga. Darīt lietas, kas tevi dara laimīgu. Ja ir jāiet uz darbu, iet ar paceltu galvu un domāt, ko es jaunu iegūšu šodien. Pozitīvus klientus, smaidus, jaukas sarunas ar kolēģiem vai vienkārši gribi nopelnīt naudiņu, lai nopirktu kaut ko skaistu vai sakrātu savam sapnim! Ja ir kaut kas, kas nepatīk-ir jāķeras pie kāda plāna un jāiet uz priekšu. Soli pa solītim. Bet tiešām var neticamas pārmaiņas iegūt tikai ar pozitīvismu un ikdienas skaisto redzēšanu. Visa dzīve mainās. Man tiešām skumji noskatīties uz šīm dusmu un rūgtuma pilnajām sejām. Tās izskatās daudz vecākas. Cik neglīti izskatās cilvēki, kas rupji izturas pret viesmīļiem vai pārdevējiem, vienalga, cik skaists būtu ārēji. Kā atplaukst cilvēks, kurš novēl tev labu dienu, cik laimīgs tas izskatās. Nesamāksloti. Tas, ka tev mugurā Hilfiger, bet sirdī ir naids, tevi nepadara par bagātu un skaistu. Ieliec savā somiņā smaidu un kabatā labus vārdus, ejot uz darbu vai jebkur. Pamēģini neteikt neko sliktu vienu dienu. Pēc tam 3. Tas ir tas pats, kas sākt veselīgu uzturu. Tu esi tas, ko tu ēd, domā un runā. Remember that. I'm off. Sūtu tiešām atskārsmes visiem man apkārt. Gribu redzēt priecīgas sejas un skaistas balsis! 🌸

[elywaaa]

[elywaaa]

domsli22

[elywaaa]

[elywaaa]

[elywaaa]

[elywaaa]

[elywaaa]

Wisteria (by Annie Spratt)

[elywaaa]

b.niee

[elywaaa]

Goals for 2020: more sunsets like these in my life

[elywaaa]

沈黙 by Kensuke Sato

[elywaaa]

by Catarina Farrell

[elywaaa]

Arch of the Rising Sun

(by Stefan Klauke)

[elywaaa]

[elywaaa]

dining in paris is so beautiful

[elywaaa]

♡ follow @devin.nyc on instagram ♡