#pūkains

[tuvojies]

bailes no tā kas nav noticis apmulsums no sevis pašas kā kaķītim telpā kas nolaizot ķepas gatavojas pielipt sienām izpētīt tapetes plauktiņu saturu noklausīties sarunas pierast pie svešā un kad kaut kad ir laiks vērojot pakaušus un pēdas iekšējā drebelīgumā atslābināt muskuļus un krist lielajā nezināmajā kas ir tik pūkains un viscaur aprokošs kā sniega kalna bedre kurā trešdien ievēlos piecreiz pilot laimīga

[bb-latvija]

Kaķis, lai arī cik pūkains un mīlīgs nebūtu, mēdz atstāt patiešām nepatīkamu smaku pēc sevis, jo sevišķi, ja ir pienācis “kaķu laiks”, bet runcis nav kastrēts, un tas vēlas iezīmēt savu karalisko teritoriju ne tikai pie sētas koka, bet arī uz mājas durvīm, uz Tava auto un pat iekštelpās. Kā likvidēt kaķu urīna smaku? Ja kaķis piečurā paklāju vai mīksto mēbeli Ja kaķis būs pasācis iezīmēt teritoriju vai nokārtoties nevēlamā vietā, tā tas arī turpināsies. Ja pieķer kaķa nedarbus svaigus, pirmais, kas jādara - tie maksimāli ātri jāsavāc, izmantojot mitrumu uzsūcošas salvetes lupatas vai absorbējošas granulas, ko parasti ber kaķa kastītē. Granulas uzsūc mitrumu lieliski, turklāt daudzi absorbenti piemēram, silikona, arī absorbē nepatīkamo aromātu. Nākamais solis ir šo kaķa atstāto pleķi izberzt ar etiķūdeni (1:1). Kad darbiņš padarīts, uzber sodu un atstāj, līdz pilnībā viss paliek sauss. Pēc tam atlikušo sodu uzsūc ar putekļu sūcēju. Ja smaka vēl palikusi, to vietu izmazgā ar veļas ziepēm vai citu mazgājamo līdzekli, kas nesatur amonjaku. Protams, vienmēr var izmantot speciālos līdzekļus dzīvnieku urīna smakas likvidēšanai, kas iegādājami zooveikalos vai saimniecības preču veikalos. Ja kaķim paradums apčurāt durvis, sienas, cietas mēbeles Šajos gadījumos pēc virsmu nomazgāšanas ar mazgājamiem līdzekļiem, ieteicams notīrīt tās ar terpentīnu, etiķūdeni vai citrona sulu. Derot arī kanēļūdens, ūdens, kam pievienots jods – 15 pilieni uz litru ūdens vai gaiši rozā kālija permanganāta šķīdums. Ja kaķis apčurā auto Ja kaķis “apšpricējis” auto, tad izmanto tos pašus līdzekļus, ko tīrot cietas virsmas. Noteikti izmanto arī speciālos smakas neitralizēšanas līdzekļus. Vēl pēc kārtīgas auto un attiecīgo detaļu tīrīšanas, izmanto dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļus – der tas pats pieminētais citrons, terpentīns, veikalos nopērkamie līdzekļi. Ņem vērā: Kad cīnies ar kaķa atstāto smaku, šķīdumu pagatavošanai lieto aukstu ūdeni. Ja lieto mazgājamos līdzekļus, nekādā gadījumā neizmanto tos, kuriem sastāvā ir amonjaks. Ja netiec galā ar kaķa urīna smaku saviem spēkiem, pieaicini uzkopšanas servisu, kas veiksmīgi šo lietu atrisinās.

[viewsthroughmylense]

Fluff | Riga, Latvia

[chuuootokkai]

Tā izskatās miers - Rozā, Pūkains Mākonītis Virs Rīnūžu galotnēm. #Vecmīlgrāvis #Rīnūži #Rīga #Latvija #2017 #cityscape #architecture #plattenbau #602 #sky #skyporn #ig_riga #ig_latvia #piciftheday #instadaily (at Ledus Iela 4)

[dailesteatris]

Diāna Auziņa par izrādi “Lauva ziemā” (07.02.2019.)

Klasisku vērtību pilna, skaista, gudra un emocionāla izrāde!

Noskatoties raidījumu “Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras” par Dailes teātra jauniestudējumu  uz Lielās zāles skatuves, sapratu, ka ļoti vēlos redzēt kārtējo bulgāru režisora Aleksandra Morfova meistardarbu. Radošās komandas savstarpējā sinerģijā paveiktais ļauj izrādi “Lauva ziemā” dēvēt par atmiņā paliekošu, psiholoģiski pamatotu, pārliecinošas aktierspēles piepildītu mākslas darbu. Bez režisora A. Morfova atzinīgus vārdus pelna arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis (scenogrāfija vērienīga – lieki netērējot laiku skatuves pārbūvei, katrai ainai nepieciešamais iekārtojums tiek zibenīgi nomainīts / aizvilkts un, lai skatītājs tajos mirkļos negarlaikotos, spēlē iesaistās pārējie galminieki), tērpu māksliniece Ilze Vītoliņa ar krāšņajiem kostīmiem un muzikālais konsultants Juris Vaivods, ar kura palīdzību izrādē skanošā mūzika vismaz mani noteikti ieveda citā pasaulē. Šoreiz patiesi iepriecināja arī izrādes programmiņa, kurā ir apkopots netverami bagātīgs vēsturiskais materiāls.

Domāju, ka tas ir režisora nopelns – izvēlēties savam iestudējumam īstos aktierus atbilstošās lomās un iedvest katram spēlētājam precīzu tēla būtību, kuru aktieris nepārprotami tieši māk nodot skatītājam. Raksturi veidoti ļoti precīzi un izrādes gaitā atveras pamazām, kārtu pa kārtai atklājot visus daudzos slāņus, kas katram iekšā. Lai arī izrādes nosaukumā minēts viens no galvenajiem varoņiem, tēlaini runājot, zvēru karalis lauva, kas šajā gadījumā ir Anglijas karalis Henrijs II (aktieris Juris Žagars), uz skatuves savos vienlīdz svarīgajos varoņos atdzīvojas vairāki aktieri. Visaizraujošāk man bija vērot karaļu pāra – Henrija II un viņa sievas Akvitānijas Eleonoras (aktrise Rēzija Kalniņa) dzirkstošo (vārda tiešā un pārnestā nozīmē!) saspēli.

/Foto: Mārtiņš Vilkārsis/

Dramaturģiskā materiāla sižets lieliski atklāj, ka šādas problēmas un attiecību samezglojumi, no kuriem spilgtāk uzliesmoja dziļa mīlestība līdzās nodevībai, naids kopsolī ar greizsirdību, nežēlīga un skarba cīņa par varu tikpat spēcīga kā alkas pēc godkāres, ir aktuāla ne tikai karaļiem, bet arī parastiem cilvēkiem un, esmu pārliecināta, ka ikviens skatītājs šo stāstu, neskatoties uz vēsturiskajām dekorācijām un tērpiem, spēja pārcelt uz mūsdienām, kā arī saskatīt kādās situācijās vai izteicienos ko pazīstamu.

Karaļpāra saskanīgā un pārdomātā iejušanās tēlos radīja pārliecību, ka viņu abu savienība ir gan neizturama, gan tajā pašā laikā – ļoti vēlama un tas veido dinamiku ikvienā viņu acu skatienā vai izteicienā, kas tiek veltīts otram. Abi harizmātiskie aktieri atklājas kā spēcīgi un ambiciozi partneri, viens otra cienīgi pretinieki, turklāt tik cilvēcīgi pazīstami un līdzpārdzīvojumu raisoši. Ar kādu sajūsmu J. Žagars gatavojās ieslodzītās sievas satikšanai pēc ilgā atšķirtības perioda – bija skaidri redzams, ka viņa sirds runā skaļāk par jebkuriem vārdiem. Apburošs pievilkšanās spēks vairāku gadu garumā! Lai gan otrs cilvēks tiek atgrūsts gan fiziski, gan pat atbildot noliedzoši uz jautājumu – Vai Tu mani kādreiz esi mīlējis?, skaidri bija jūtams – tā ir tikai maska, jo iekšā mutuļo karstas jūtas. Tās patiesi bija sajūtamas, vērojot J. Žagara un R. Kalniņas juteklisko deju. No pirmās parādīšanās uz skatuves izbaudīju R. Kalniņas iejušanos karalienes lomā – cēla, nesamierināma, spēcīgi mīloša, tomēr noliedzot sevi un savas ciešanas, kuras sagādājis vīrs. Patiesībā tēvs, izšķirot dēlus no mātes, ir padarījis viņus par tādiem, par kādiem izaug bērni, kuriem liegta mātes mīlestība, uzmanība un atzinība. Visi trīs dēli galu galā ir gatavi daudz ko upurēt, vērpt intrigas un sazvērestības viens pret otru un saviem vecākiem, lai iegūtu kāroto un izpelnītos apkārtējo mīlestību.

Vecākais dēls Ričards (aktieris Lauris Dzelzītis) – nepiekāpīgs, jo dziļi ievainots, vēss, atturīgs, ironisks un par savu taisnību pastāvošs varonis. Vidējais dēls Džefrijs (aktieris Artūrs Skrastiņš) pozicionē sevi kā visvairāk par savu labumu domājošs, izdevīgāko taktiku meklējošs stratēģis un salts aprēķinātājs. Visamizantākais tēls tīri izskata ziņā izdevies jaunākajam dēlam Džonam (aktieris Toms Treinis) – no vienas puses bērnišķīgi naivs un neveikls, tomēr ne tik balts, ne pūkains, drīzāk spurains un pārpildīts ar savas nepilnvērtības apziņu, kas brīžiem liek viņam kļūt pagalam nejaukam.

Mana iemīļotākā jaunās paaudzes aktrise Anete Krasovska Elisas lomā apliecināja sevi kā ļoti jūtīgu, maigu un mīlošu sievieti, kas apstākļu sakritības dēļ pret savu gribu nokļuvusi tur, kur citi viņu nolikuši. Tomēr tas nepadarīja viņu par klusu cietēju, jo Elisa cīnījās un tas raisīja cieņu pret šo varoni.

Sakāpināta spriedze izrādē radās mirklī, kad māte uz vīna pagrabu atnesa dēliem Francijas karaļa Filipa (aktieris Dainis Grūbe) uzdāvinātos nažus. Ar aizturētu elpu un nenovērsusi skatienu sekoju uz skatuves notiekošajam, lai sagaidītu izrādes beigas. Tieši tādas beigas, kuras ir pelnījis ikviens domājošs šīs nenoliedzami vērtīgās un labās izrādes skatītājs.

[nukamon]

Pēckāzas

20. septembris (2015.g.) - 31.janvāris (2016.g.)

Tā bija dziesma, pie kuras mēs ar Elizabeti kopā pirmo reizi dejojām kā precēts pāris. Šī dziesma vēl ilgi sēdēja galvā. Un bija patīkami.

Mums ir kaķis! Balts, pūkains un dažbrīd mīļš! Nosaucām par Minko. Šo vārdu pirmo reizi uzzināju, kad iepazinos ar bulgāru Minko. Tobrīd pasmējāmies, ka izklausās līdzīgi kā ‘minka’. Pēc kāda laika Elizabete ieminējās, ka mēs savu kaķi tā varētu nosaukt. Tā nu tad, kad mums bija savs kaķēns, to nosaucām par Minko.

Kāds bija izdomājis, ka viņam ļoti vajag mana riteņa gaismiņas. Tā vietā, lai vienkārši noņemtu nost vai noskrūvētu attiecīgajā daļā, tās tika norautas. Es ļoti apjuku. Tās maksā aptuveni 3€ komplektā. Kāpēc?! Kāds labums tās spert?

Decembrī par vienu Mendziņu palika mazāk...

Janvārī uzzinājām par vienu jaunu Mendziņu!

[mindfulmeuniverse]

Pēdējās dienās trenēju savu vērīgumu, lai saskatītu skaistumu arī sīkumos, pētot pasteļkrāsas debesis, apsarmojušos kokus, izbaudot slīdēšanu uz ledus, sārtos, maigos vaigus pēc aukstuma, tīkamo lavandas aromu un sveces iedegšanas tīksmi. Paralēli apgūstu distancēšanos no negatīvā un spēju paskatīties uz situāciju no malas. Tā nemanāmi manā dienasgrāmatā ienāca krāsas...

Jā, es jūtu liegu iedvesmu un cenšos to realizēt, ieguldīt darbībās, nevis slinki izbaudīt kā košleni, kas pēc laika pazaudēs savu garšu. 

Es tai pat laikā apzinos, ka gara stāvoklim ir mainīga daba. Es sevi negremdēju ilūzijās, ka viss vienmēr būs pūkains.

[sarunavienatne]

Ko tad jūs tā neatdodaties?

Upe skrej, straume skrej, ko tad jūs tā turaties pretī straumei, ieķērušies akmenī?

Zirgs skrien, grib just abas pavadas, abas tavas rokas. Ko tad tu tā - ar vienu roku turi cepuri? Vai tev savu matu žēl? Vai tev bail no vēja ausīs?

Kā tad tā niedre nenolūst?

Kā tad koki nenolūst?

Kā tad bērni krīt no gultas, nenositas?

Atdodies diendusai, tā ar mušas dziesmu nāk, rūtī dzied, zālē dzied, liepa vienā medū dūc. Paklāj segu rūtaino, atgulies, atdodies!

Atdod dievs mieru man, dienas dusas mieru dod! Saules mieru, medus mieru savāktā rāmītī.

Atdod dievs...Atdot - diez vai varēs dievs atdot. Pats dodies atdodies, pats pretī neturies!

Atdodies vakaram, tas kā melna dziesma nāk. Logā gaisma iedegsies kā pūkains jāņtārpiņš. Zeme dus, meži guļ - vai tev atkal miegs nenāk?

Tu vēl neguli?

Nu tad ej bezmiegā! Esi pūce pusnaktī! Pele skrien, ezis murkšķ, bērnu sapņi mellenēs - visu pūces acis redz. Atdodies bezmiegam!

Atdodies, zemes bērns, saulītei, mēnesim, cielavai baltgalvei, zalktim vara vainadziņu.

Vējam dod vēja tiesu, rasai savas siltas pēdas, ūdenim skrējējam, ļauj tecēt spilvenā

Paļāvīgi akmens aug, paļāvīgi ūdens tek. Es uz tevi paļaujos. Tu man teici jau?

Ko tad jūs tā nepaļaujaties?

Ko tad jūs, uzvilkuši buras, turaties enkuros? Gribat, lai buras saplēš?

Ko tad jūs uzputoti nenākat pāri malām?

Ko jūs, bultu uzvilkuši, mokat to un vaļā nelaižat?

Atdodies, Jāni, Ilzītei!

Paļaujies, Ilzīt, Jānim!

[bb-latvija]

Kāpēc suņi pirms gulēšanas staigā pa apli?

Suņi ir ļoti nemierīgi dzīvnieki. Viņi vienmēr lec no savām vietām, ja dzird, ka kāds ir atnācis, ir gatavi pirmie “sakārtot” iepirkumu maisiņu un vienmēr traucēt. Un pat tad, kad suns nolēma apgulties, viņš joprojām pāris reizes apgriežas sev apkārt. Kāpēc viņš to dara? Reizēm šķiet, ka šis pūkains kauslis nekad neiedzīvosies! Nu, cik ilgi var klīst pa apli ?! Šī ziņkārīgā suņu uzvedība viņiem…

[lindagoesmushrooming]

[lindagoesmushrooming]

Could you, maybe, if its not hard, put the names of mushroom in latvian whenever you tag the post with #latvia? like, not wven in main post, maybe even in tags? Id really love to know all these shrooms how theyre said in your language, i find it really beautiful! If not, thats okay, you dont have to, but thank you, from my whole heart, if youd do that x)

I COULD tag with Latvian names but I don't like to clog the tags (I think, I already use too many tags). Most of the times, I tag mushrooms with their Latin names, so it's actually easy to google them all and find their names in Latvian.

However, I'll share a few names of species and subspecies:

Boletes - bekas

(Boletus edulis - egļu baravika;  Leccinum aurantiacum - parastā apšubeka;  Suillus granulatus - graudainā sviestbeka) 

Chanterelles - gailenes

Russula - bērzlapes

Agaricus - atmatenes

(for example,  Agaricus bitorquis - pilsētas atmatene)

Lactarius - pienaines

(Lactarius deliciosus - priežu rudmiese;  Lactarius torminosus - parastais vilnītis;  Lactarius necator - cūcene)

Clitocybe - pienaines

Amanita - mušmires and makstsēnes

(Amanita muscaria - sarkanā mušmire;  Amanita phalloides - zaļā mušmire)

Coprinus and Coprinopsis - Tintenes

Hypholoma - sērsēnes

Tricholoma - pūkaines

Mycena - sēntiņas

Polypores - piepes

(Trametes - tauriņpiepes, e.g.,  Trametes versicolor - raibā tauriņpiepe;

Phellinus - cietpiepes, e.g.,  Phellinus pini - priežu cietpiepe;

Fomitopsis pinicola - parastā apmalpiepe;

Ganoderma applanatum - parastā plakanpiepe)

I hope this helps.: )

Btw, all of my photos are taken in Latvia. I just don't always tag it with #latvia. 🇱🇻