#māku

[marleyinbloom]

I participated in the My First Game Jam 2023 jam and made a game named Annomaly. It's a very short puzzle-platformer focused on time travel and the first game I have actually released publicly!

Try it out here:

[musings-of-a-kiwafruit]

Ko tōku reo, ko tōku ohooho?

Ko tōku ohooho kei korā Kei kō atu Kei korā anō E kopa ana Mai ōku māunga Māku e hapa

-----

My precious is over there, Far away, Even further, It flies past From my mountains Missing me

-----

One of my iwi is going through Tribunal hearings this week. Uncle started the first day with whakapapa, and I could only understand maybe half of what was being said because I've lost so much reo.

It hurts that something that is, that should be, mine by birthright is out of reach. Partly from my decisions, partly my parents' decisions, mostly from colonisation.

[fygmo]

Miyazaki's animated music video: On Your Mark from Kaan Kavusan on Vimeo.

Ghibli Experimental Theater On Your Mark (On Your Mark, Jiburi Jikkengekijō On Yua Māku) is an animated music video created by Studio Ghibli for the song "On Your Mark" by the Japanese rock duo Chage & Aska. The song was released in 1994 as part of the single "Heart". In 1995, Hayao Miyazaki wrote and directed the short film for the song as a side-project after having writer's block with Princess Mononoke.

(source: Wikipedia)

[crimsononiarataki-archive]

Sā, eikō aru orokamono yo.

"Bold words for someone who refuses to show their face. Just because I'm kinda dumb sometimes, doesn't make me a 'glorified fool' or an idiot."

The Oni would just shake his head before flipping the grey person off. There was no reason to expend any more energy for them. After all, he knew his friends all cared about him. This person, was clearly not one of those people.

"Kōun'na koto ni, anata no kotoba kara watashi wa okotte imasenga, watashi no mono ni māku o tsukete kudasai. Mata watashi ni kanshō suru to, mondai ga hassei shimasu."

[eternalatmn]

decembrī es apsolīju sev pārstāt just\

reizēm es māku aprakstīt šo sajūtu. reizēm es apmaldos ātrāk kā muša aizlido no negaidīta stāva tuvošanās. šobrīd es zinu vien to, ka manā asinsritē plūst asaru tērcītes un tām nav lemts izlausties. ne šonakt. tās krājas, pildās, piepildās, sapildās, aizpildās, turpinās. tās kļūst arvien nevaldāmākās tur iekšā, tomēr ārpusē perfekti noslīpētais tēls neizdveš ne skaņu. kaut kur dziļi ausī dzirdami klusi, ritmiski plunkšķi. man gribas domāt, ka tos dzirdam vien tu un es. smagi plakstiņi guļ pār blāvām acīm. reiz tik spožām kā saule, kas atspīd upes virsmā. ienirstu dziļāk, lai sajūta nekļūst vientuļa, iesākusies, bet nerealizējusies. savādi, kā var tik klusi just.

[foxyk7]

Nexy & SweetDrop are a DeathMare and DreamDeath fanchilds, also being the complete opposite of each other.

when in battle Midnight tends to summon a pair of flying dragons than can turn themselves invisible when flying in someone direction. they tend to attack their enemy soul direct (if they have one), and each one of them will always attack a different target when in battle.

it might not look like it, but Midnight was suppose to be two/to have a twin. each one with a different name and powers (than would match). both with a malicious personality.

Māku is the older sister, Kenós is the middle sister and Phanton is the younger sister.

Phanton belongs to @my-mayckenoragami​

just now i notice than i wrote Kenós wrong in the draw :v

Geam and Midnight were really close friends :)

Kueen have some really sharp teeths.

you know that necklace Brint is always using?

what would you do if i say that what is inside that glass in her necklace is a part of Blue soul? :)

Me and @my-mayckenoragami​ was talking about Acrylic meeting Misstake and going on her Au/Void, and he also talked about Acrylic leaving a copy of his papyrus on Misstake shadow. so i end up doing it :v

[marleyinbloom]

first actual meaningful post on what isn't twitter here is THE māku

[mydaisysoul]

Ja līst, vienmēr var paslēpties rotaļu laukuma namiņā. Tikai tur ir maz vietas, tāpēc jābūt draudzīgiem. Un tad, kad jau laiciņš ir pagājis, noteikti izņemiet no somas sarkano papriku un sāciet to grauzt. Bet atcerieties, ka vajag padalīties – tas ir viens no draudzīguma noteikumiem. Protams, tam ir jāizskatās dabiski, bet ne tā, lai otrs domātu, ka dari to katru dienu. Tas būtu nedaudz par dīvainu. Varbūt nākamreiz. Bet nākamā reize nepienāca. Tad nu jāiztiek ar to reizi, kas ir. Labi, būsim dīvaini.

[animesicxsn]

like if u saved.

[capturesshow]

window: #Adivina #Brand #BurandoDeAsobu #GiocandoConIMarchi #IgayaSBrendami #играясбрендами #JouerAvecDesMarques #JugandoConLasMarcas #jugar #Kanban #看板 La #Reconoces #Marca #Marke #Oca #PlayingWithBrands #Roca #run #SieErkenen #SiRiconosce #SpielenMitMarken #YouRecognizeIt #Māku #znak #знак #Photo for #igers and #playing to #GuessTheBrand by @CapturesShow #CapturesShow

[pierrot-pagliaccio-blog]

What is Important?

Unuhia te rito o te harakeke, kei hea te kōmako e kō?

Ui mai ki ahau, ‘He aha te mea nui o te Ao?’

Māku e kī atu,

‘He tangata, he tangata, he tangata.’

If you remove the central shoot of the flaxbush, where will the bellbird find rest?

If you were to ask me, ‘What is the most important thing in the world?’

I would reply,

‘It is people, it is people, it is people.’

[bryregrad702]

Weaving test 1

I have little bit of understanding of some of the tikanga surrounding harvest harakeke and weaving from school marae visits and work training workshops

When harvesting the harakeke

Cut the outer leaves. This is about protecting the generations: the small inner leaves being the tamariki (children) leaves. Caring for the tamariki ensures the plant lasts longer, and reflects the care for generations and children in Te Ao Māori. 

A whakatauki about this:

Hutia te rito o te harakeke, Kei whea te kōmako e kō? Kī mai ki ahau;  He aha te mea nui o te Ao? Māku e kī atu, he tāngata, he tāngata, he tāngata 

If the heart of the harakeke was removed, where will the bellbird sing?  If I was asked, “What was the most important thing in the world?” I would be compelled to reply, it is people, it is people, it is people. 

When cutting the plant, cut away from the centre to protect the children plants. This lets water run down into the plant. This is something Jordan shared with me. There is a really cool link here to caring for children and protecting them, a very important theme to the strength in the actions of wāhine in domestic abuse situations, so this tikanga is important. 

Preparing the flax by softening it 

Weaving a simple kete:

Jowsey, T. (2021, June 24). How to weave a two-corner flax kete out of harakeke flax [Instructional video] . YouTube. https://www.youtube.com/watch?v=QW1T383OMOU

Kete are also depicted in Māori mythology as baskets of knowledge that Maui received for humans, so I think it is quite cool that this Kete will contain knowledge about who wāhine Māori are in truth and light. Also linking back to that work māramatanga: understanding

Final product for test 1 - a bit messy when it came to doing the lock up, but actually pretty stoked! Also this is such a chill thing to do

[anangelstoodbeside]

2. nodaļa. Karš un Kapiņtante

Restorānam alu piegādāja no Cēsu alus darītavas. Šī iemesla dēļ iestājos Cēsu Valsts ģimnāzijā, sieviešu klasē. Bija trīs novirzienu klases. 1. reālā, kur pastiprināti mācīja matemātiku, 1. humanitārā un 1. sieviešu, kur mācīja arī mājturību un kultūru, pastiprināti vācu un angļu valodu. Klases apzīmēja: l.r, l.h, l.s.

Klasē bija tikai meitenes, tāpēc nekādas mīlas dēkas te nerisinājās. Tas bija 1943/44. mācību gads. Pilsēta pilna ar vācu zaldātiem un latviešu leģionāriem. Mežos krievu un arī Viļa Samsona partizāni. Pret partizāniem cīnījās šucmaņi. Kādu dienu nevarējām sagaidīt stundā matemātikas skolotāju Vēberi. Uz stundas beigām viņa ienāca klasē un, asaras valdīdama, pateica: "Šodien stundas nebūs, jo manu brāli nogalināja krievu bandīti Viņa bija arī mūsu klases audzinātāja. Pēc nedēļas viņa jau ienāca klasē un dzelžainā balsī teica šādus vārdus: "Man ir uzdots noskaidrot, vai klasē no jums kāds ir žīds vai pusžīds." Klasē iestājās baigs klusums. Skolēnu acīs bija neizpratne. Skolotāja salti turpināja: "Pusžīds ir tāds, kam viens no vecākiem ir žīds."

Mums klasē visi bija latvieši. Viena meitene gan bija melniem matiem, brūnām acīm un lielāku degunu kā pārējiem. Visa klase ar šausmām skatījās uz šo meiteni. Ja nu vienīgi viņa! Meitene klusēja tāpat kā visi pārējie. "Nav!" skolotāja noskaldīja. "Tad sākam stundu!" Atceros, ka pēc kara, kad aizbraucu uz Cēsīm izņemt no skolas dokumentus, skolas direktors teica šaubīgi: "Nezinu, vai jums derēs, jo jūsu audzinātāja bija fašiste." Teicu, ka skolu turpināšu Rīgā, Natālijas Draudziņas vidusskolā.

"Varbūt, ka tur tā ziņa nebūs aizgājusi," direktors rezignēti noteica. Steidzos ātrāk prom ar saviem dokumentiem, ka vēl nepārdomā. Nekad arī neuzzināju, ko šī skolotāja bija tādu pastrādājusi. Tas paliek fiksēts čekas dokumentos.

Četrdesmit pirmā gada vasarā, krievu karaspēkam atkāpjoties, kāda zaldātu grupa Zaubē bija iegriezusies mežziņa Hekeļa mājās. Viņam bija skaistākā meita pagastā. Visi pagasta puiši bija kā bez prāta. Arī tie, kam mājās sievas. Starp viņiem bija arī vēlākais kara noziedznieks Viktors Voldemārs Arājs. Kad mežziņa sievu un meitu otrā rītā pēc krievu zaldātu uzdzīves atrada mežā izmocītas, nošautas un apgānītas, Arājs kļuva par zvēru, slepkavu. Vīna rūpnieks Gustavs Tobiss, kuram četrdesmit pirmajā gadā mājās neesot, aizveda sievu un divus dēlus uz Sibīriju, arī gāja atriebt savējos.

Bet kāpēc viņi savas dusmas vērsa pret vietējiem žīdiem? Zaubē bija tikai divas žīdu ģimenes. Kurpnieks ar sievu un diviem bērniem un zobārsts ar sievu, klavieru skolotāju. Kurpnieka meita mācījās manā klasē. Mēs ģērbtuvē apbrīnojām viņas melnos, spīdīgos, sīki sprogainos matus. Skolas apkopēja teica, ka tie irīpatnēji skaisti un vienmēr viņu paglaudīja. Meitene tādās reizēs izskatījās nelaimīga, viņa tika izdalīta no pārējiem bērniem, nepiederēja pie tiem. Pie zobārsta mēs gājām labot zobus, bet viņa sieva man vienu gadu mācīja klavierspēli. Bijām jau tik tālu, ka vieglākus gabalus spēlējām četrrocīgi, demonstrējot manu māku paziņām, kas viņus apciemoja.

Tad nāca Arāja laiks, un viņus abus nošāva. Tā es arī vairs ar klavierēm draugos netiku. Kurpnieka ģimeni izdzina no mājām un aizveda, varbūt uz Rīgas geto. Redzēju, kā viņi visi četri gāja pa Zaubes galveno ielu. Kaut kādas mantas saliktas rokas ratiņos. Sievai karstajā saulē mugurā ziemas mētelis. Bērni raudāja. Mores pagastā gan atceros tikai vienu vecu žīdiņu ar garu baltu bārdu. Viņam pagasta centrā, Akenstakā, bija dažādu preču veikals. Manas mātes vecākā māsa jeb, kā mēs viņu saucām, Kapiņtante nesa uz viņa veikalu pārdot olas, varbūt vēl kaut ko. Pirka siļķes.

Skatījos, kā žīdiņš svēra siļķes. Kapiņonkulis, ko viss pagasts sauca par advokātu viņa lielo runas spēju dēļ, mums stāstīja, ka žīdi un čigāni esot parazītu tautas. Viņi taču ne sēj, ne pļauj, bet dzīvo labāk par mums. Viņi vienmēr cenšas apkrāpt citus cilvēkus. Čigāni zog jērus, bet nekad to nedara tuvākā apkārtnē. Ja pārdod zirgu, kas klibo ar vienu kāju, arī otrā iedzen naglu, lai zirgs "ietu kā ar zeķēm". Žīdi ir vēl gudrāki, viņi neapkrāps cilvēkus, kas viņiem strādā. Viņi krāpj valsti. Es nu skatījos, kā žīdiņš svērs zivis. Kad likās, ka svars jau gandrīz ir, viņš vēl uzmeta uz svariem treknu siļķi tā, ka svari ar sparu nolaidās uz preces pusi. Skatījās jau arī tante. Man viņš laipni pasniedza konfekti. Nu, kā tad tur īsti bija, kurš kuru apšmauca?

Vēlākos gados, kad strādāju par tehnologu galvanizācijā, atbildēju par tehnoloģiskā procesa ievērošanu un brāķa novēršanu. Cehā strādāja Zāmuelsons, nu jau nevis žīds, bet ebrejs. Viņš veikli man skaidroja, kāpēc radies brāķis, kas tur par lietu, ka plāns vajadzīgs, bet vannas vēl aukstas, taču tūlīt viss būs kārtībā. Likās, viss, ko viņš stāsta, tīrā loģika. Kad iznācu no ražotnes un sāku domāt, atjēdzos - atkal viņš mani apšmauca! Vienkārši aizmigloja acis. Citureiz būšu uzmanīgāka!

Bet nākošajā reizē atkārtojās tas pats. Tā mēs čukstējāmies, līdz viņš ar visu ģimeni aizbrauca uz Izraēlu. Nu, vajadzēja taču viņam sapelnīt naudu ceļam - loģiski.

No čigāniem es baidījos. Vasarās viņi dzīvoja teltīs mežu pļaviņās. Kad gājām ar brāli cauri mežam pie Kapiņtantes kādā sūtītā vajadzībā, no krūmiem izlīda kādi trīs čigānbērni un sāka mūs apstrādāt. Ar runāšanu, protams. Lai tiktu no viņiem vaļā, teicām, ka mums nav nekā, ko dot, ejam pie tantes. Gan jau viņa mums kaut ko iedos. Tad, atpakaļ nākot, viņus arī pacienāsim. Labi, mēs jūs gaidīsim. Atpakaļ, protams, gājām pa citu ceļu, ar līkumu apkārt mežam. Visu ceļu baidījāmies, ka tik viņi mūs nesatiek. Vēlāk čigāni bija teikuši manam tēvam: jums ir ļoti gudri bērni, tādus neesam sastapuši. Jūs esat bagāts, un tā joprojām — kamēr nebija kaut ko izmangojuši par tādu slavēšanu.

Kara laikā ar "šeptēm", kā toreiz sauca tirgošanos, gāja arvien grūtāk. Tēvam Zaubē pirmās šķiras restorāns pārvērtās par vienkāršu ēdnīcu. Lai to varētu uzturēt, tēva jaunsaimniecību Mores pagastā sākām apsaimniekot paši. Mēs trīs, tēva mirušās sievas bērni, jau bijām pietiekoši lieli, lai varētu strādāt vajadzīgos lauku darbus.

Mātes māsa Kapiņtante ar vīru arī pārnāca dzīvot uz mūsu Ozolkalniem. Viņu māju sauca Purkalni, jo tā atradās purva malā Mālpils - Nītaures lielceļa tuvumā. Zeme bija neauglīga un pelēka kā pelni. Abi Kapiņi piepelnījās, turot vistas, lasot ogas un sēnes, ko pārdeva centra veikalam. Rudeņos viņu lauku grāvmalas bija kā nobērtas brūklenēm, purvā auga dzērvenes, lācenes. Mežā mellenes, zilenes, zemenes un visdažādākās sēnes. Tās sālīja mazās koka muciņās. Mellenes savārīja bez cukura, salēja pudelēs un ieraka smiltīs lauka pagrabiņā.

Govis un aitas arī ganīja valsts mežā, iepriekš par nelielu samaksu izņemot zīmi - atļauju. Tā nu abi Kapiņi reizē ganīja govis, lasīja ogas un sēnes. Kad tās beidzās, ganos ņēma līdzi adīkli vai šuvekli. Kapiņtante bija tipiska, ārkārtīgi strādīga latviešu sieviete, kas audzināja arī mūs, trīs savas mirušās māsas bērnus. Viņai bija nepārspējams pedagoga talants. Cauru dienu dīdīja mūs gan darbā, gan visādās dzīves gudrībās. Mācīja pieklājību un kultūru, ētiku un estētiku. Tikai toreiz jau tādus gudrus vārdus nelietoja. Bija darba tikums, jaunavu tikums un sievu tikums. Vislielākais negods bija zagt un melot. Sievietei jābūt čaklai, tīrai, tikumiskai, viņa nepārtraukti mani mācīja. Citādi tu nedabūsi labu vīru. Man nevajag nekādu vīru! — es protestēju, kad viņa mani galīgi nomocīja ar savām pamācībām.

Vīriešu sugai gan nebija tik stingri noteikumi, jo,,vīrietis sievu dabūs vienmēr, tante atgādināja. Kapiņonkulis laikam tam bija spilgts piemērs. Viņam vairāk veicās ar runāšanu nekā ar strādāšanu. Viņš bija arī periodisks alkoholiķis. Visās viesībās kļuva par apsmiekla objektu.

Reiz, nokāvis bullēnu, veda gaļu uz Siguldu pārdot. Par ietirgoto naudu apsolīja mūsu mazajam brālim Jurim nopirkt velosipēdu. Viņš visu vasaru bija cītīgi ganījis lopus. Onkulis mājās pārbrauca pēc kādām trīs dienām. Bez naudas un bez velosipēda. Nabaga puika izskrēja no mājas un paslēpās dārzā, lai izraudātos bez lieciniekiem.Tante, skaļi vaimanādama sauca viņu: "Jurīt, nāc mājās! Rudenī pārdosim ābolīšus, es tev nopirkšu riteni!"

Tādi notikumi atkārtojās regulāri. Bet tante atkal un atkal uzticēja vīram līdzīgus darījumus. Kad sarīkoja skandālu, vīrs katrreiz paķēra striķi un skrēja uz mežu kārties. Nabaga tante skrēja viņam pakaļ glābt. Esot jau bijis striķis zarā, cilpa ap kaklu, pats uz ceļiem, acis pārgrieztas. "Es vēl paguvu laikā to striķi no zara noraut," tante stāstīja. Pēc tam vecais ilgi gulēja zemē un spļaudījās. Tas atkārtojās regulāri, un, jo vēlāk tante pieskrēja, jo ilgāk viņš spļaudījās.

Kārtējās viesībās, kad Kapiņonkulis atkal bija dūšā, vīri uzdziedāja: "Saimnieks bulli pārdevis, visu naudu nodzēris..." Un vecais raudāja krokodila asaras, cik viņam grūta dzīve. Kad nebija dzēris, bija lāga cilvēks. Mums, bērniem, vienmēr stāstīja savus piedzīvojumus no krievu — japāņu kara, kurā viņš piedalījies. Bija iemācījies dažus teicienus ķīniešu valodā. Mēs klausījāmies atplestām mutēm. Tās bija sava veida ģeogrāfijas stundas. Jau tad mēs uzzinājām: "Jo tālāk uz austrumiem, jo drūmāk."

Kapiņonkulis bija arī kokamatnieks. Viņam mājās, blakus kūtij, bija sava darbnīca ar skrūvbeņķi un visādiem darba rīkiem. Vecākajam brālim Arnoldam viņš mācīja grāmatas iesiet. Bija speciāla lokveida slita, uz kuras ar zirga palīdzību grieza jumta skaidas. Viņš prata arī zirglietas taisīt, sivēnus rūnīt, grāvjus rakt un zemi kopt. Likās, nav darba, ko viņš neprastu.

Taču mēle bija viņa ienaidnieks. Viņš aprunāja visus radus un kaimiņus. Iedomātas lietas stāstīja kā notikušas. Vienmēr notika izskaidrošanās ar apvainotajiem. Viņš stāstīja arī diezgan neķītras anekdotes par zināmiem un izdomātiem cilvēkiem. Tad nu tante sāka rāties: "Vai tādas lietas ir jāklausās bērniem? Vai jāstrādā nemaz vairs nav?" Un viņa dusmīgi sāka uzskaitīt nepadarītos darbus.

Brīžiem likās, ka Kapiņonkuli aiz mēles raustītu pats nelabais. Nelaimēs viņš apvainoja Dievu, viņa dēlu nosaukdams par cirkus mākslinieku, ko Dievs sūtījis muļķot cilvēkus. Parasti pēc tam notika kāda nelaime: apgāzās siena vezums, rati ieslīdēja gravā, un zirgs nespēja tos izvilkt, vai gadījās kas cits. Tad viņš parasti novaimanājās: Es jau domāju, ka Dievs to tā neatstās. Viņš manu gānīšanos ir dzirdējis. Otrais bauslis man bija jāzina!"

Toties trešo bausli Kapiņonkulis ievēroja visstingrāk.Tev būs svēto dienu svētīt! Svētdienā viņu ar koku nevarēja dabūt pie kāda darba. Septīto bausli viņš neuzskatīja

par tik svarīgu, jo reiz bija kaimiņam nozadzis vistu. Viņa rudzos barojusies. Grēks būtu kaimiņu nesodīt. "Dievs soda grēciniekus," tante rājās, "galīgi dulns vecais palicis, grib Dieva vietā stāties." Šoreiz Dieva sods atnāca pēc gada.

Pie viņiem kā īrniece dzīvoja pusakla vecenīte Ieviņa. Pa pagalmu staigājušas vistas. Vecenīte teikusi, re, kā mazie jēriņi priecīgi lēkā. Šoreiz abi vecie Kapiņi smējušies, sacīdami: "Tu nu esi galīgi akla, ja vistas par jēriņiem turi." Vecenīte apvainojusies un noteikusi: "Gan Dievs jūs sodīs!" Un, ko domā, nākošā vakarā piedzima aitām jēri, un visi akli, Kapiņtante mums stāstīja. Tā, lūk! Dievs nav mazais bērns, viņa noteica.

Karš jau gāja uz beigām. Fronte nāca arvien tuvāk. Tēvs vēl tirgoja alu Zaubē, mēs, bērni, un abi vecie Kapiņi saimniekojām Morē, apkopdami abas saimniecības. "Ozolkalnos" turējām lopus un audzējām maizi sev, bet "Purkalnu" liesajā zemītē sējām griķus. Tie tur auga labāk kā labība. Ar griķiem vācu laikā varēja nomaksāt valsts nodevu par abām mājām.Tie bija dārgāki par maizes labību.

Vācu armijas daļas, kas visu laiku virzījās austrumu virzienā, nu jau plūda uz rietumiem. Pirmās nāca soda rotas, kas sastāvēja galvenokārt no neveiksmīgiem dezertieriem vai citādiem disciplīnas grāvējiem. Viņi sāka zāģēt Margupes austrumu krasta simtgadīgos kokus, tā izveidojot tanku aizsprostus. Skaistais upes krasts pārvērtās drausmīgā postažā. Rietumu krastā, kur atradās mūsu mājas un arī ganības un lauki, raka līkloču tranšejas, vilka dzeloņstiepļu aizžogojumus, pagalmā raka un būvēja bunkurus. Tas nozīmēja, ka cauri mūsu mājām ies frontes līnija. Tai tuvojoties, jau nekas cits neatlika, kā kravāt mantas, jūgt zirgus un pabēgt malā, kā domāja mazie zemnieki, kas neapzinājās ko sliktu darījuši. Neviens jau arī negribēja ticēt, ka krievi te paliks uz ilgiem gadiem. Lielais brālis Arnolds jau bija leģionā, izkarojies Volhovas purvos, no kurienes bijām saņēmuši dažas vēstules. Viņš leģionā nokļuva izvēles ceļā - bija iesaucamos gados, un vācu iesaukšanas komisija ļāva izvēlēties. Braukt uz Vāciju darba dienestā vai stāties leģionā. Es jau neiešu vāciešiem sūdus tīrīt, brālis bija teicis, tad jau stāšos leģionā. Citas izvēles nebija. Iespējams, bija vēl trešā. Tā, ko izvēlējās Arāja vīri. Bendes ir katrai tautai. Bet tāpēc jau nav jāvaino visa tauta. Par brāli vairs nebija nekādu ziņu. Viņš dienēja 15. divīzijā, un tikai pēc kara uzzinājām, ka tā bija nosūtīta uz Vāciju un kritusi sabiedroto gūstā. Viņš palika dzīvs un laimīgi nokļuva brīvajā pasaulē.

Mēs dzīvojām Kartužu mežos, bunkuros. Bija jau vēls rudens, kad kļuva skaidrs – no krieviem vairs neizbēgt. Mores kaujas, kā vēsta pēc trešās Amodas uzceltais, spridzinātais un Daugavas Vanagu Toronto nodaļas atkal atjaunotais piemiņas akmens, notika no 25. līdz 29. septembrim 1944. gadā. Latviešu leģiona karavīriem tajā ierakstīts veltījums: "Latvija, Tu zeme svētā, Tevi sargāt mūsu gods."

[marleyinbloom]

finished my first week of college, had to get a tablet for one of my classes

learned drawing on it is really fun actually

i am very tired

i also used this drawing as an introductory post on bluesky!

you can find me there at

[khoahoctiengnhat]

A còng trong tiếng Nhật là gì?

Học tiếng Nhật đã lâu, đã bao giờ bạn thắc mắc không biết A còng tiếng Nhật đọc là gì chưa?

@ trong tiếng Nhật được đọc là “atto māku” và được viết theo katakana là  アットマーク.

Nguồn bài viết: https://khoahoctiengnhat.net/a-cong-trong-tieng-nhat-doc-la-gi/

[pm5-archive]

Not to be problematic but

(Mellow,Mellow×6)

(…Hontowa Meromero)

SHŌUINDOU utsutta kyou no FASSHON

yuruku shita NEKUTAI wa 'itsumo aitai MĀKU'

It's My Tie (Oh,Yeah)　Itsumo Aitai (Oh,Yeah)

kikazattenai to honne BAREchau

(Tekitou ni mieru?) shingai sa　Lady (Take It Easy na no ni ne) O,Oh…

amaetagari o shiteki shinai de

kakusenai aite da to　I Don't Know ga dekinai

chikadzuku soburi no shinjitsu　DOKIDOKI o kakusu tame nante

(1,2,3) yukkuri (4,5,6) jikan o (7,8,9) kasaneta koto de

HĀTO o hadaka ni sareta (You Win) tsumi na Lady

Love Me,Give Me Lady　KISU o shite

kokoro o abaita batsu da yo

Love Me,Give Me Lady　uwamedzukaide

amaete ii kai?

Mellow×2 Chu

(Mellow×2 Chu) nugasanai de

(Mellow×2 Chu) kore ijou miserarenai

(Aishiteru nara) kono mama KIMI o (I See You eien ni)

donna ni otona o enjite mo　hajimete no keiken wa furueru nante ne

bukiyou mo zenbu o yurusu　KIMI ni wa ORE o subete AGERU

(1,2,3) demo ne (4,5,6) saigo wa (7,8,9) ORE ni makasete

semerareta sono bai de kaesu (I Win) me o tsumutte…

Hold Me,Hit Me Lady　koi janaku

HONTO no ai no rakuen e

Hold Me,Hit Me Lady　KIMI to nara

TOROkeru yume o

Mellow×2 Chu

Mellow Chu Chu (Mellow Chu Chu)

Mellow Chu Chu (Mellow Chu Chu)

Mellow Chu Chu (Mellow Chu Chu)

Mellow Chu Chu (Mellow Chu Chu)

Love Me,Give Me Lady　KISU o shite

kokoro o abaita batsu da yo

Love Me,Give Me Lady　uwamedzukaide

amaete ii kai?

Mellow×2 Chu

(Mellow×2 Chu) RASUTO ikkai

(Mellow×2 Chu) yokubari de GOMEN ne　Chu

(Mellow,Mellow×6)

(…Hontowa Meromero)