#ēdiens

[uupiic]

On the off chance that a Latvian (this is gonna be fairy Riga-specific, so there is that) in this situation sees this:

Ja esi šādā situācijā, kāp pāri savam lepnumam un piezvani/aizej uz tuvāko pašvaldības kantori un lūdz, lai Tev izskaidro, kur doties pēc sociālās palīdzības.

Tādu super duper ēdiena banku un talonu kā Amerikā un citās valstīs mums, diemžēl, nav, un Eiropas pārtikas pakas arī tagad atstāja tikai tiem, kam tiešām vajag*, tā kā nāksies iztikt ar sociālo dienestu.

(IR Paēdušai Latvijai, btw, var skatīties tur, bet tie pārsvarā strādā ar daudzbērnu ģimenēm, un tikai pēc tam ar senioriem, maznodrošinātajiem utt, ja kas paliek pāri)

Šobrīd (novembrī) daudziem rīdziniekiem aktuāli: Daudzi māju un dzīvokļu izīrētāji un apsaimniekotāji, un sociālie paši to arī īpaši neafišē tik daudz, cik varbūt vajadzētu, bet

apkures sezonā rīdziniekiem ir iespējams saņemt palīdzību centrālapkures rēķinu nomaksai.

Jā, visticamāk Tev būs jāuzrāda rēķini par īri/apkuri un Tavu bankas kontu izraksti (par pēdējiem 3 mēnešiem; algas UN krājkonti, tobiš visi konti, no kuriem Tu vari jebkurā brīdī izņemt savu naudu; vai vajag darbavietas izziņu, to nezinu, manuprāt ne), bet pāris reizes pieciest ''a punch in the nuts'' ir labāk, nekā būt izdēdējušam ģindenim labi apkurinātā istabā. Pie tam, ja nemaldos, tad daudzās pašvaldībās šobrīd to jau ir iespējams nokārtot online, un nekur nav jāiet. Tā, manuprāt, ir daudz vieglāk, jo ļoti samazinās tieši psiholoģiskais faktors. Kovida laika ieguvums :D

Ir zupas virtuves, kas dala zupu visiem, kas stāv rindā. Ja tiešām tik slikti, ka nav, ko ēst, ieguglē zupas virtuves + savu pašvaldību. Visticamāk, ka tās būs baznīcas un reliģiskās draudzes. Šādai virtuvei būtu jāatrodas ārpus baznīcas vai draudzes telpām, parasti viņas izvieto pie tām ēkām (ja nemaldos, tad ir aizliegts sasaistīt šādus pakalpojumus ar reliģiskajām darbībām; dzīvē tas nozīmē, ka ēdienu nedrīkst dalīt, liekot saņēmējam klausīties sprediķi vai piedalīties reliģiskajās darbībās). "Dzīvības Ēdiens"/"Krišnas Māja" Rīgā, manuprāt, dala tikai bezpajumtniekiem un cilvēkiem, kas var pierādīt, ka ir maznodrošinātie un zem tā.

Ja mēnesī pelni zem kaut kādas noteiktās summas (to visu Tev labāk pastāstīs sociālais darbinieks, tā ka sarunā vien noteiktā datumā/laikā vizīti un aizej, parunājies), tad kādreiz bija iespēja saņemt naudu no pašvaldības, lai sasniegtu to noteikto slieksni. Nezinu, vai tas vēl šobrīd notiek. Atkal, sociālajam darbiniekam ir pienākums Tevi izvērtēt un pastāstīt, vai un galvenais kāda palīdzība Tev pienākas. Rīgā it īpaši ir pat vairākas dzīvokļu rindas: invalīdiem, denacionalizētajiem (baaaaaigi ilgi jāgaida, es gaidīju pāri desmit gadiem...), represētajiem, jaunajiem vecākiem utt. To visu var paskatīties, ja nemaldos, riga.lv.

Vismaz Rīgā sociālā palīdzība tiek piešķirta diezgan ātri. Es parasti gāju mēneša beigās, jo man vēl vajadzēja izziņu no darbavietas, un tur parasti visa tā lieta mēdza iesprūst uz kādu nedēļu *shrug*. Mēneša pirmaj�� (un laikam trešajā arī??? nezinu) nedēļā viņiem centrālajā birojā parasti speciāli savācas padome, kas iet cauri visiem pieteikumiem, kas saņemti līdz iepriekšējā mēneša beigām, un izlemj, ko darīt. Parasti, ja darbinieks sociālajā dienestā bez stresa pieņēma un neteica, ka var nebūt, tad vismaz kaut kādu palīdzību Tu droši vien saņemsi. Par to informēs caur epastu (pašu atbildi skata laikam caur latvija.lv, IDK sen nav bijusi vajadzība ar viņiem kontaktēt) un pa gliemežpastu ar ierakstītu vēstuli.

Un beigu beigās nevajag par šo kautrēties, vai justies slikti, vai vēl nezin ko. Atceries:

PAR ŠIEM PAKALPOJUMIEM TU JAU ESI SAMAKSĀJIS AR SAVIEM NODOKĻIEM. IZMANTO TO, KAS TEV IR PIEEJAMS.

(Obligātā piebilde: pārsvarā tas viss ir piesaistīts klienta ienākumiem. Ja pelni mēnesī baigi pāri tūkstotim, bet liela naudiņa aiziet hobijos, izklaidēs utt, tad sorry, bet visticamākais, ka neko nedabūsi. Labākais, ko Tev ieteiks, būs pārdomāt savus izdevumus/dzīvesvietu.)

______

*varu saprast, kāpēc, jo tās pakas tiešām grāba nejēgā visi, kas varēja, vajadzēja viņiem to vai nevajadzēja, izvilka to, kas garšoja, un pārējo izmeta.

[apkaartpasaulei]

6. DIENA Cat Ba kruīzs

Pamostamies un apkārt tāds mitrums! Logi ir pilnīgi nosvīduši, grīda visur slapja. Liekās, ka visas drēbes, somas, apavi ir slapji. Drēbes, kuras vakardien izmazgājām, šķiet nav mainījušas savu konsistenci! Pēdējās dienas šajā reģionā ir traks mitrums, virs 90%. kas ir anomālija. Ārā skats ir fantastisks, bet vērojama arī migla. Neko darīt, gaisa temperatūra ir ok un mēs negaužamies. Ieturam pieticīgas brokastis un ejam ielās. Dodamies uz akmens taku. Tā kā īsti nesaprotam, vai iekļaujamies laikā, aši nostopējam vietējo, kas aizved mūs līdz takas sākumam. Uh un ah... viss tik skaisti! Lieli, skaisti, vareni akmens izaugumi iznirst no ūdens visdažādākajās formās. Cik neierasti un vareni! Liekās, ka kāds no kosmosa tos būtu nometis. Gribās fotogrāfēt visu, bet neviena fotogrāfija nenotver to skaistumu, ko mūsu acis! Izgājuši taku nolemjam doties uz viesnīcu kājām. Pa ceļam nobaudām dievīgus augļu kokteiļus, nošausmināmies par čaļiem, kuri ved lielos gāzes balonus klēpī braucot ar rolleriem un sestdienas laikam ir kāzu dienas – redzējām veselas 3 kāzas! Kāzās lielākā daļa cilvēku ģērbjas sarkanā – tā šeit ir svētku krāsa. Līgavas nolēmušas iet moderno eiropas stila taciņu uzvelkot kuplas baltas kāzu kleitas.

Viensīcas numuriņā sakārtojam mantas un dodamies uz ostu – aptuveni 10 minūšu gājienā no mums. Ostā, protams, paliels haosiņš, bet mums izdodas ātri atrast savu gidu. Ļoti jauks puisis...vīrietis?... visi šeit izskatās tik jauni... Beidzot kāds runā ļoti labā angļu valodā. Jau pēc pavisam neilga laika sakāpjam laivā un tiekam nogādāti uz savu kruīza kuģi. Kuģis ir salīdzinoši neliels, esam vien 17 ekskursijas locekļi. Tas mums izmaksā aptuveni 105 EUR no personas. Mēs arī nakšņosim uz šī kuģa. Mūsu numuriņi atrodas 1 stāvā, bet ir diez gan plaši un iekļauj dušu. Pavisam drīz arī uzsākam peldēt un tiekam aicināti uz pusdienām. Šķiet, ka viens no lielākajiem uzsvariem šajā kruīzā tiks likts tieši uz ēdienu, jo gan pusdienās, gan arī vēlāk vakariņās mums tiek nests ārkārtīgi liels kvantums ar ēdienu. Ēdiens ir ļoti gards, tas iekļauj tīģergarneles, kalmārus, austeres, liellopu, vistu, augļus un dārzeņus visdažādākajās formās. Lielāko daļu laika pavadām uz augšējās terases pūšot un elšot par apkārtējo skaistumu. Pa ceļam uz mūsu piestātni, apstājamies uz izbaucienu ar kajakiem. Jūtamies ļoti niecīgi blakus milzu klintīm. Atkal – ja to varētu iemūžināt, ja vien to varētu kaut kā nodot... Gar krasta līniju ūdens seklumā izlikti neskaitāmi daudz plastmasas grozu – uzrunājam viertējos strādniekus, kas šos grozus tīra, izrādās ķer gliemenes. Papildus savai peldošajai darbavietai vienuviet notiek austeru audzēšana. Ar kuģi pabraucam garām arī zvejniekciemam vistiešākajā nozīmē – ciemats, kurš atrodas uz ūdens, dažādiem putuplasta un plastmasas baloniem. Tajā reāli dzīvo cilvēki un viņiem pat ir mājdzīvnieki – suņi.

Āra temperatūra ir salīdzinoši zema un laiku pavadām savās siltākajās drēbēs. Pirms vakariņām visi tiekam aicināti uz augšējās terases, lai mācītos kā gatavot Vjetnamiešu pavasara rullīšus. Mīļie, negribas jau lielīties, bet mums sanāca tik labi! Apsolām visiem, mēs iemācīsim arī jums!

Un tagad, manuprāt, pati aizraujošākā daļa. Dodamies ķert kalmārus! Gids mūs sagatavo sliktākajam – kalmāri ir ļoti gudri, ir ļoti jāpaveicās, lai tos noķertu. Kalmāri tiek ķerti ar makšķeri, kurai nekas nav uzlikts uz āķa, tikai māneklītis. Kalmāri ir zinkārīgi un iet uz gaismu, tāpēc uz ūdens virsmas tiek spīdināta lampa. Lai tie būtu ieinteresēti patstāvīgi, katras 5 minūtes lampai tiek uzlikts virsū sarkanais filtrs. Makšķere, līdzīgi kā bļitkojot, ir visu laiku jākustina. Pirmais pie makšķeres ķerās Valērijs. Un te Tavu pārsteigumu un veiksmi – nepilnu 5 minūšu laikā viņš izvelk pirmo kalmāru! Gids ir absolūtā šokā! Šī aktivitāte ieņēma pavisam citādu noskaņojumu un azarts nu mums visiem ir dubultojies! Arī man izdevās noķert kalmāru un Mārcis dusmojās, ka mana sajūsma būs aizbiedējusi visus pārējos kalmārus. Sēžam, tie patiesi palikuši mazāk. Bet mēs esam pacietīgi. Pēc nu jau ilgāka laika Linda izvelk savu kalmāru - satraukums ir burtiski taustāms. Iesaistās pilnīgi visi, bet viņas kalmārs ir īpaši ņiprs, jo sāk šaudīties ar tinti un nošļaksta mūsu kalmārus. Kad Lindai sakām, ka viņai jātiek galā ar savu kalmāru un jānomaina viņiem ūdens, viņa atsakās. Sēžam vēl kādu laiku, bet kājas ir nejūtīgas un rīt agri jāceļās. Ļoti negribīgi nolemjam, ka jāiet gulēt. Nebūtu Valērijs, domāju, ka līdz rītam tur sēdētu. Kamēr makšķerējām, redzējām arī citus mošķus – dažādas zivtiņas, garneli, kaut ko kam nezinu nosaukumu.

Mūsu kuģis ir notāvojies kaut kur starp klintīm un apkārt dzirdama tikai tā motora skaņa, nekas cits. Neredzam nevienu pilsētas gaismu tikai dažus kuģus kas mums ir blakām. Ņemot vērā, ka apkārt ir klintis, ūdens ir ļoti mierīgs un vējam te nav, kur ieskrieties. Rīt mums gaidāma tik pat interesanta diena. Šodien vairāk kā citas dienas iespaidi ir ļoti nogurdinājuši un rakstot jūtu, kā plakstiņi paliek smagāki un smagāki... Arlabunakti!

!!! Kalmāram ir 3 sirdis. Divas no sirdīm atrodas kalmāra brohos, kur tiek pumpēts skābeklis.

[salas2025]

Ua Huka

15.marts

Ua Huka ir desmitā sala mūsu tūrē. Un pēdējā no Marķīza salām. 

Man ir diezgan grūti rakstīt, ne tāpēc, ka nekas nenotiek - informācijas ir daudz, man negribas izplūst gari, bet izlobīt tiešām vērtīgāko ir tik grūti.

Ua Huka ir maza sala, ļoti klinšaina. 600 iedzīvotāju, 1500 savvaļas zirgu. Kazas neviens nav skaitījis, to te ir ļoti daudz, tapēc tās regulāri ir arī pusdienu ēdienkartē (ne uz kuģa). 

Mums saka, ka 5:45, iebraucot šaurajā līcī, kuģis veiks interesantu manevru. Un man pat liekas, ka es uzliku modinātāju. Bet es pamostos, kad kuģis jau ir pietauvojies - piesiets uz abām līča pusēm pie klintīm. Nespēju beigt īgņoties uz sevi, un uz Māri, kurš mani nepamodināja. Viņš saka - es esot gulējusi kā beigta, visu nakti vienā pozā, nepakustoties, ka viņam jau vienā brīdī gribējies pārbaudīt vai elpoju. Bet pēc vakardienas pārgājiena nav brīnums. Citādi viss labi, nekas nesāp.

Šajā salā ir vairāki muzeji. Tie ir miniatūri, katram viena telpa, bet gana interesanti ieskatīties.

Tas, kas šodien ir interesantākais - mēs redzam reālo zemes krāsni "umu", tiesa, moderno, betonēto versiju. Ēdiens tajā tiek gatavots stundām ilgi, un ir riktīgs pasākums. Gaļa, dārzeņi kādreiz tika satīti banānu lapās, bet tagad modernajā versijā alumīnija follijā. Arī citās vietās ēdiens tika gatavots tāpat, bet šeit mēs redzam, ka atver krāsni, kāda tur ir temperatūra, kāda smarža. Tādi bieži vien esot pie mājām, tad paplašinātā ģimene savācas kopā un kopīgi gatavo, un gaida. Tāds socializēšanās pasākums.

Braucot no pusdienām uz piestātni, mūs izlaiž pusceļā, un pēdējos četrus kilometrus ejam ar kājām, lai labāk uztvertu apkārtni un ciemu.

Mums pretī vietējais auļo uz augumā smalka zirdziņa, seglu vietā tikai deķītis. Esmu tik pārsteigta, ka pat neattopu nobildēt, un viņš jau ir pazudis aiz līkuma.

Labāk atvadīties no Marķīza salām nav iespējams.

Bet ar kādām sajūtām atstājam Marķīza salas uzrakstīšu atsevišķi.

[soraksans]

SORAKSANS K-CLUB SPECIAL!

No 8.03. līdz 10.03 jūs varat pie mums nogaršot korejiešu 안주 (anju) - uzkodas pie dzēriena ,kuri ir populāri gan Korejā, gan ārzemēs. Šie anju ir labākās uzkodas, ko var notiesāt pirms došanās uz k-klubu ,un ideālais “hangover” ēdiens pēc 😆 Kā arī iesildies pirms došanās uz klubu ar mūsu 2024 Pūķa gada iedvesmotiem kokteiļiem!

Paspēj nogaršot un neaizmirsti par 09.03 Woman's Day Special Rīgas Ķirsis bārā(Audēju iela 8) kpop party organizēts ar K-EVENT!

Vecuma ierobežojums : 18+

Ieejas maksa: 8€

[bb-latvija]

Ja nu vienīgi ēdiens viņiem ir pielāgots. Šie dzīvnieki, būdami plēsēji, nav iemācījušies iegūt barības vielas no augu audiem. Taču, ja olbaltumvielas tiek hidrolizētas līdz aminoskābēm (tas ir, it kā jau sagremotas), tad tās labi uzsūcas zarnās. Tāpēc kaķiem un suņiem ir nepieciešama barība, kas, pirmkārt, ir bagātināta ar aminoskābēm, mikroelementiem un vitamīniem līdz “gaļas” koncentrācijai, otrkārt, kas satur šīs vielas absorbcijai piemērotā veidā. Un tomēr šāda diēta bieži noved pie traucējumiem, kas saistīti ar sēru saturošu aminoskābju, dažu mikroelementu un vitamīnu deficītu.

[jauniekartupelisi]

14. Joprojām gaitenis

Sešas ar pusi stundas slimnīcā, kuru laikā biju dabūjis vienu nedarbojošos katetru, vienu darbojošos katetru, vairāk kā stundu MRI mašīnā, nīkšanu gaiteņa krēslā un dzirdējis pārāk daudz Riharda stāstu. Kaut kādā brīdī nesa pusdienas. Spriežot pēc brokastīm, man nepienāktos arī pusdienas, jo gaitenī nīkstošos nebaro. Bet tad kāda medmāsa pienāca pie manis un teica, ka iedošot man arī tomēr paēst, lai uzgaidu. Nu, vismaz! Jo es pat biju paspējis mazliet izbadējies. Ā, starp citu, tās ripas, kuras es jau nedēļu riju 12 gab. dienā…Yeah, viņām viens no blakusefektiem ir tas, ka ir pastiprināta apetīte. Un es varu apstiprināt, ka man tas blakusefekts ir. Man negribās ēst vispār. Bet tad, lokot iekšā brokastis, jo ripas jāšauj ēdienreizes laikā, es iepļauju 12 ripas, paiet kāda stunda vai pusotra un tad sākas. Man visu laiku gribās kaut ko uzkost. Mājās ēdu daudz rudzu kraukšķus un riekstus, bet gadījās uzrauties arī kādai šokolādes tāfelītei vai biezpiena sieriņam. Un man visu nedēļu ABNORMĀLI gribējās frī kartupeļus. Nu, tā, ka visu laiku varētu tos vien locīt iekšā. Sviests!

Bet atgriežoties pie pusdienām slimnīcā. Man pateica, ka iedošot man paēst gaitenī. Ahh, labais! Es, nīkstot gaitenī, biju jau internetā paspējis atrast, ka šodien pusdienās būs skābeņu zupa (bez gaļas), griķi ar balto mērci (bez gaļas), liellopa bifšteks, kuru jau laikus sapratu, ka novākšu malā, biešu salāti un maizes šķēle + ogu dzēriens. Es pat, nenoliegšu, ka biju iepriecināts pat pusdienu opciju. Medmāsa atnāk un noliek man priekšā paplāti, es to atveru un…

Dārzeņu zupa ar gaļu iekšā, griķi pārlieti ar aknu mērci, vārītas bietes, maizes šķēle un ogu dzēriens. Uzrunāju māsu sakot, ka nav tas, ko cerēju ieraudzīt pusdienās, jo neēdu gaļu. Uz ko māsa atbildēja: “Man bez gaļas nekā nav!” un aizgāja prom. Nu, respektīvi…

Noēdu to pusotru ēdamkaroti griķu, kuri bija izsprukuši no aknu mērces, izšāvu ogu dzērienu un nolocīju bietes ar maizi. Jāpiebilst, ka vārītas bietes man dikti negaršo. Es varu ēst biešu zupu, auksto zupu, vinegretu, siļķi kažokā, bet no parastām vārītām bietēm man metās biš šķērmi. Bet te īsti nebija variantu. Nolocīju bietes ar maizi, kuņģis nebija baigi sajūsmā, bet noturēju bietes sevī. Te nu bija mani prieki par pusdienām. Par cik man līdzi paņemti bija tikai kaut kādi snacki, nevis ēdiens-ēdiens, pēc tam, kad sapratu, ka bietes tomēr neevakuēsies no mana organisma, noēdu vienu augļu batoniņu un turpināju savu eksistenci gaitenī.

Rihards skaļi runāja pa telefonu ar savu darbavietu, stāstot, ka esot slimnīcā, kā tas kungs lēmis. Nevarēju nedomāt par to, cik viņš darbā ir neaizstājams pret to, cik viņš tur varētu cilvēkiem krist nervā. Var jau būt, ka viņa darbs ir tā kunga izkārtots tā, ka tur visi ir viņa veida cilvēki. Es tiešām ceru, ka tā, jo pretējā gadījumā, man žēl iedomāties, kā visi tur darbavietā skumst pēc viņa…

Redzu pa gaiteni nākam savu dakteri. Viņa atnāk pie manis, skatās uz mani un klusē. Kādas desmit sekundes paiet un tad viņa man jautā: “Tev ir kāds, kurš var atbraukt pakaļ?” Tā laikam ir otrā labākā lieta, ko viņa man varēja tobrīd pateikt (pirmā būtu, ka esmu brīvs no visa, kas mani beidz nost, rekur maģiskā pēdējā ripa un nākamnedēļ varu piedalīties maratona skrējienā līdz Everesta virsotnei). Es aši atbildēju, ka man ir kas atbrauc pakaļ. Viņa atvainojās, ka tā ir sanācis, ka gultas esot pilnas un te tagad nesaprotot, kad es vispār tikšu pie vietas, tāpēc, ja gribu, varu doties mājās un braukt atkal rīt. Aši uzrakstīju Rodēnam, kurš jau kādu brīdi man bija draudējis, ka viņi ar Lauru piebraukšot mani apraudzīt. Pateicu, ka mani laiž ārā, var pie manis nebraukt. Rodēns teica, ka tad varot mani aizvest uz mājām. Metu jušanos neērti pie malas un piekritu, jo pēc sešām ar pusi stundām nīkšanas, es vienkārši gribēju tikt prom. Sagaidīju Rodēnu un Lauru, kuri mani aizveda līdz mājām. Priecīgs par to, ka esmu izsprucis no viena vakara/nakts/rīta blakus Rihardam, es mājās uzēdu, paskatījos seriālu un aizmigu.

[raksturaksti]

KŪCIŅU CEPŠANA, BANKETI UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI RĪGĀ UN LATVIJĀ

Vai varat iedomāties skaistāku smaržu par tikko ceptu smalkmaizīšu aromātu gaisā? Bulciņas, kūciņas, kūkas, tortes un dažādi citi saldi gardumi allaž ir bijuši klientu pieprasīti jebkurā diennakts laikā. Ne viena vien konditoreja Rīgā piedāvā ne tikai smalkmaizītes, bulciņas un daudzus citus kārumus, bet arī ēdienu piegādi un banketa galdu klāšanu gan uz vietas, gan izbraukumos. Ja vēlaties zināt, kur pasūtīt kliņģeri, tad atbilde tālu nebūs jāmeklē.

 Cenas ir dažādas, atkarīgas, protams, no pasūtījuma veida, taču vidēji kūkas cena ir 15 eiro kilogramā.

KĀDU KŪKU PASŪTĪT?

Problēmas ar galda klāšanu un neizlēmība par to, ko piedāvāt viesiem gaidāmajos svētkos, ne vienai saimniecei mēdz sagādāt galvassāpes. Torte, kūka, kliņģeris - šie ir vakariņu centrālie notikumi, taču, lai pārsteigtu viesus ar īstu gardumu, nav nepieciešams stundām stāvēt pie plīts, jo ērti pieejami kūku pasūtīšanas pakalpojumi(ielūkojies vairāk te - sāļie kliņģeri). Piedāvājumā ir jebkāda veida torte, tarte, tortīte, kūka - sākot ar bērnības klasiku lauku torti, līdz mūsdienu klasiskajai samtainajai Ņujorkas siera kūkai. Pasūtījums jāveic laicīgi, vismaz pāris dienas iepriekš. Ja nepieciešama kūka ar bērna mīļāko multfilmu varoni vai kādu citu aktuālu tēlu, vārdu figūriņām vai ko citu, tad šāda pasūtījuma veikšana nesagādās nekādas problēmas. Ja nepieciešama torte iespaidīgākiem pasākumiem, tad iespējams pasūtīt meistardarbu, kas tiek izkārtots līdz pat sešiem kūku statīva stāviem.

20 GADU PIEREDZE BANKETU RĪKOŠANĀ

Galda klāšanas pakalpojums banketiem, kāzām un lielākiem saviesīgiem pasākumiem ir aktuāls vienmēr. Neviena, pat čaklākā saimniece lielos svētkos labprāt atpūtīsies, nevis klās galdu, piemēram, 50 cilvēkiem. Galda klāšanas pakalpojums šādā reizē būs piemērotākais no visiem. Banketa galdu klāšanas pakalpojums pieejams līdz pat 500 cilvēkiem. Šādu apjomu ir ļāvusi sasniegt teju 20 gadu ilgā pieredze šajā sfērā. Ja nepieciešams apkalpot izbraukuma banketus, tad tiek nodrošināts viss nepieciešamais - ne tikai ēdiens un uzkodas, bet arī trauki un galda piederumi. Galda klāšana iespējama dažāda veida pasākumiem, formālākiem un brīvākā gaisotnē, taču, jāņem vērā, ka nepieciešams pieteikt pakalpojuma nepieciešamību vismaz 10 dienas iepriekš, lai būtu iespēja sagatavoties un sagādāt gardus pārsteigumus. Galda klāšanas cenas atkarīgas no viesu skaita, vietas un dažādiem citiem faktoriem.

[lasitprieks]

KŪCIŅU CEPŠANA, BANKETI UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI RĪGĀ UN LATVIJĀ

Vai varat iedomāties skaistāku smaržu par tikko ceptu smalkmaizīšu aromātu gaisā? Bulciņas, kūciņas, kūkas, tortes un dažādi citi saldi gardumi allaž ir bijuši klientu pieprasīti jebkurā diennakts laikā. Ne viena vien konditoreja Rīgā piedāvā ne tikai smalkmaizītes, bulciņas un daudzus citus kārumus, bet arī ēdienu piegādi un banketa galdu klāšanu gan uz vietas, gan izbraukumos. 

Ja vēlaties zināt, kur pasūtīt kliņģeri, tad atbilde tālu nebūs jāmeklē. Cenas ir dažādas, atkarīgas, protams, no pasūtījuma veida, taču vidēji kūkas cena ir 15 eiro kilogramā.

KĀDU KŪKU PASŪTĪT?

Problēmas ar galda klāšanu un neizlēmība par to, ko piedāvāt viesiem gaidāmajos svētkos, ne vienai saimniecei mēdz sagādāt galvassāpes. Torte, kūka, kliņģeris - šie ir vakariņu centrālie notikumi, taču, lai pārsteigtu viesus ar īstu gardumu, nav nepieciešams stundām stāvēt pie plīts, jo ērti pieejami kūku pasūtīšanas pakalpojumi. Piedāvājumā ir jebkāda veida torte, tarte, tortīte, kūka - sākot ar bērnības klasiku lauku torti, līdz mūsdienu klasiskajai samtainajai Ņujorkas siera kūkai(vairāk skatīt te - http://www.francumaize.lv/produkcija/). Pasūtījums jāveic laicīgi, vismaz pāris dienas iepriekš. Ja nepieciešama kūka ar bērna mīļāko multfilmu varoni vai kādu citu aktuālu tēlu, vārdu figūriņām vai ko citu, tad šāda pasūtījuma veikšana nesagādās nekādas problēmas. Ja nepieciešama torte iespaidīgākiem pasākumiem, tad iespējams pasūtīt meistardarbu, kas tiek izkārtots līdz pat sešiem kūku statīva stāviem.

20 GADU PIEREDZE BANKETU RĪKOŠANĀ

Galda klāšanas pakalpojums banketiem, kāzām un lielākiem saviesīgiem pasākumiem ir aktuāls vienmēr. Neviena, pat čaklākā saimniece lielos svētkos labprāt atpūtīsies, nevis klās galdu, piemēram, 50 cilvēkiem. Galda klāšanas pakalpojums šādā reizē būs piemērotākais no visiem. Banketa galdu klāšanas pakalpojums pieejams līdz pat 500 cilvēkiem. Šādu apjomu ir ļāvusi sasniegt teju 20 gadu ilgā pieredze šajā sfērā. Ja nepieciešams apkalpot izbraukuma banketus, tad tiek nodrošināts viss nepieciešamais - ne tikai ēdiens un uzkodas, bet arī trauki un galda piederumi. Galda klāšana iespējama dažāda veida pasākumiem, formālākiem un brīvākā gaisotnē, taču, jāņem vērā, ka nepieciešams pieteikt pakalpojuma nepieciešamību vismaz 10 dienas iepriekš, lai būtu iespēja sagatavoties un sagādāt gardus pārsteigumus. Galda klāšanas cenas atkarīgas no viesu skaita, vietas un dažādiem citiem faktoriem.

[miivija]

KŪCIŅU CEPŠANA, BANKETI UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI RĪGĀ UN LATVIJĀ

Vai varat iedomāties skaistāku smaržu par tikko ceptu smalkmaizīšu aromātu gaisā? Bulciņas, kūciņas, kūkas, tortes un dažādi citi saldi gardumi allaž ir bijuši klientu pieprasīti jebkurā diennakts laikā. Ne viena vien konditoreja Rīgā piedāvā ne tikai smalkmaizītes, bulciņas un daudzus citus kārumus, bet arī ēdienu piegādi un banketa galdu klāšanu gan uz vietas, gan izbraukumos.

 Ja vēlaties zināt, kur pasūtīt kliņģeri, tad atbilde tālu nebūs jāmeklē. Cenas ir dažādas, atkarīgas, protams, no pasūtījuma veida, taču vidēji kūkas cena ir 15 eiro kilogramā. Iespējams uzzināt vairāk informācijas, zemāk rakstā!

KĀDU KŪKU PASŪTĪT?

Problēmas ar galda klāšanu un neizlēmība par to, ko piedāvāt viesiem gaidāmajos svētkos, ne vienai saimniecei mēdz sagādāt galvassāpes. Torte, kūka, kliņģeris - šie ir vakariņu centrālie notikumi, taču, lai pārsteigtu viesus ar īstu gardumu, nav nepieciešams stundām stāvēt pie plīts, jo ērti pieejami kūku pasūtīšanas pakalpojumi. Piedāvājumā ir jebkāda veida torte, tarte, tortīte, kūka - sākot ar bērnības klasiku lauku torti, līdz mūsdienu klasiskajai samtainajai Ņujorkas siera kūkai. Pasūtījums jāveic laicīgi, vismaz pāris dienas iepriekš. Ja nepieciešama kūka ar bērna mīļāko multfilmu varoni vai kādu citu aktuālu tēlu, vārdu figūriņām vai ko citu, tad šāda pasūtījuma veikšana nesagādās nekādas problēmas. Ja nepieciešama torte iespaidīgākiem pasākumiem, tad iespējams pasūtīt meistardarbu, kas tiek izkārtots līdz pat sešiem kūku statīva stāviem.

20 GADU PIEREDZE BANKETU RĪKOŠANĀ

Galda klāšanas pakalpojums banketiem, kāzām un lielākiem saviesīgiem pasākumiem ir aktuāls vienmēr. Neviena, pat čaklākā saimniece lielos svētkos labprāt atpūtīsies, nevis klās galdu, piemēram, 50 cilvēkiem. Galda klāšanas pakalpojums šādā reizē būs piemērotākais no visiem. Banketa galdu klāšanas pakalpojums pieejams līdz pat 500 cilvēkiem. Šādu apjomu ir ļāvusi sasniegt teju 20 gadu ilgā pieredze šajā sfērā. Ja nepieciešams apkalpot izbraukuma banketus, tad tiek nodrošināts viss nepieciešamais - ne tikai ēdiens un uzkodas, bet arī trauki un galda piederumi. Galda klāšana iespējama dažāda veida pasākumiem, formālākiem un brīvākā gaisotnē, taču, jāņem vērā, ka nepieciešams pieteikt pakalpojuma nepieciešamību vismaz 10 dienas iepriekš, lai būtu iespēja sagatavoties un sagādāt gardus pārsteigumus. Galda klāšanas cenas atkarīgas no viesu skaita, vietas un dažādiem citiem faktoriem.

[yushox]

I'mma just add Latvian into the mix :D (I'll try to also translate literally if possible xD)

Chayanne - Čajans / best LV translation: "Tējkanna"

Tallulah - Talūla / best LV translation: "Grebta" or "Izgrebta"

Ramón - Ramons

Dapper - Dapers / "Žirgtais" or "Smukulis"

Leo/Leonarda - (the same), "Leons" is grammatically a male name.

Richarlyson/Richas - Ričarlisons/Ričars

Pomme - Poma / "Ābolīte" or "Ābele" or "Ābola"

Empanada - Empanāda / "Pankūka" or "Panija"

Sunnysideup/Sunny - Saule/Saulīte/Saulainā / "Vēršace" (vēršacs literally translates to bullseye, but in reality that's just how Sunnysideup eggs would be called in latvian)

Pepito - Pepīto / apparently this also translates to "Džiminījs"

Chunsik - Čunsiks (im unsure how to translate this to Latvian as it translates to "spring food"/"pavasara ēdiens" for me)

Trump/Trumpet - Tramps/Trompete

Tilín - Tilins / "Šķinde" or "Svilpe" or "Svilpis" (Šķinde sounds evil to me bc "inde" means poison. Svilpis is just plain hilarious bc the last three letters sound exactly like what y'all think it sounds like, definitely a name worthy for bigQ's egg)

Juanaflipa - Džoanaflipa

Bobby - Bobijs

Hope - Cerība (I can't turn this one into a nicely sounding latvian form so I had to simply translate)

In honor of QSMP Language Day, this is a list of how would you spell each Egg’s name in russian (at least how I would do it):

Chayanne – Чаян

Tallulah – Таллула

Ramon – Рамон

Dapper – Даппер

Leo – Лио

Richarlyson, Richas – Ричарлисон, Ричас

Pomme – Пом

Empanada – Эмпанада

SunnySideUp, Sunny – СанниСайдАп, Санни

Pepito – Пепито

Chunsik – Чуншик

Trump, Trumpet – Трамп, Трампет

Tilin – Тилин

Juanaflippa – Хуанафлиппа

Bobby – Бобби

Hope – Хоуп (fun fact: we actually also use russian word for hope as a name – Надежда/Nadezhda)

Несколько рандомных скриншотов для счастья :D

[gatissluka]

The rules are clear: stay at home, stay apart, but stay in touch. 💻📱

[salas2025]

Nuku Hiva

11.marts, piektā sala mūsu tūrē

Pēc pusotras dienas un divu nakšu kuģošanas beidzot piestājam krastā. Kad es domāju par mūsu ceļojumu, šo daļu ar šūpošanos kaut kā neiztēlojos. Nokāpjot krastā joprojām gribas turpināt šūpoties ceļgalos. Citādi jau laiks paskrēja ļoti ātri, jo visu dienu ir lekcijas, tā vien paspēj starp brokastīm, pusdienām un vakariņām visu kas ieplānots.

Nuku Hiva ir lielākā no visām salām, ļoti zaļa. Šī ir pirmā no Marķīza salu arhipelāga ko apmeklējam. Gaiss ir ārprātīgi sutīgs, jau no rīta temperatūra virs 30 grādiem un tik nenormāli mitrs, ka sviedri straumēm tek pat pa potītēm. 

Salā ir ap 3000 iedzīvotāju, izkaisīti pa visiem 300 kvadrātkilometriem. Vairāki ciemati, galvenajā centrs ir dažas mājas, banka, pasts, veikals, gan jau kaut kur mērija un skola, ja nezini, ka tas ir centrs, izskriesi cauri nepamanījis. 

Mums šodien paredzēts kuģa organizēts brauciens pa visu salu. Tas Aranui ir unikāli - daudz lekciju par vēsturi, kultūru, ekskursijas visās vietās, kur piestājam.

Mūsu gids Franks ir vācietis, kas apprecējis polinēzieti no šīs salas. Dzīvo Taiti jau 20 gadus, pavada Aranui tūristus visu brauciena laiku. Viņa zināšanas ir neizmērojamas, vēsture, veselības aprūpe, pensiju sistēma, izglītība - jautā ko gribi, viņš zinās atbildi. Diena ir pārpildīta ar informāciju par šo reģionu. 

Par laimi, visi pasažieri ir sadalīti trīs grupās, pamatojoties uz komunikācijas valodu. Vācu valodā runājošā grupa (ko mēs izvēlamies) ir patīkami neliela, ap 25 cilvēki, visus sadala uz septiņiem džipiem, angļu arī tāpat. Bet nu francūži te ir daudz, kaut kur ap 130, un viņiem daudz auto un tāds drusku bardaks. Par laimi mēs braucam dažādos virzienos, arī pusdienas, kas paredzētas uz salas, būs atsevišķi. Tā arī visu dienu viņus nesatiekam.

Pusdienas mums ir pirmā reālā saskare ar polinēziešu ēdienu, uz kuģa virtuve ir laba, taču izteikti franciska. Salāti - jēla zivs ar laimu un kokospienu ar svaigiem gurķiem, tomātiem un burkāniem, ir pirmais polinēziešu ēdiens ko pamēģinājām. Izklausās dīvaini, bet garšo tiešām labi. Dārzeņi - cepts taro, saldais kartupelis (bet ne tāds oranžs kā pie mums), maizes koka auglis, cepti īpašas šķirnes banāni. Kazas gaļa ar kokospienu. Zemes krāsnī cepts sivēns. Par zemes krāsni vēl uzrakstīšu.

Apskatei skaistas ainavas, ik pa brīdim uzlīst lietus, bet tūlīt arī pāriet. Arheoloģisko izrakumu vieta. Ceļa malās ganās zirgi, kazas, kaut kur redzēju rukšus. Apkārt skraida vistas. Nav tā, ka pavisam savvaļas, bet neviens viņas neierobežo. Īsti savvaļas dzīvnieku te neesot, tikai putni.

Pēc apjomīgās ekskursijas un pusdienām, mums ir laiks ciematā, domāju, pasēdēsim kur, iedzersim alu, taču neatrodu nevienu kafejnīcu. Varbūt, ka tie daži košie krēsli pie vienas mājas arī bija kas līdzīgs, bet nu nekādu uzrakstu neredzēju.

Pret tūristiem vietējie ir laipni, taču daudz nepievērš uzmanību, tikai garāmejot pasmaida un pasveicina. Paklīstam, nopērkam alu vietējā veikalā un dodamies atpakaļ uz kuģi.

[bb-latvija]

Ceturtdien ugunsgrēkā Daugavpilī gājis bojā cilvēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). VUGD saņēma izsaukumu Daugavpilī, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju, piecstāvu dzīvojamā mājā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties tika konstatēts, ka dzīvoklī deg sadzīves mantas. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks. Ceturtdien glābēji steidzās arī uz Ķegumu, kur piecstāvu dzīvojamā mājā bija dzirdams dūmu detektora brīdinošais signāls, bet dzīvokļa durvis neviens neatvēra. Ugunsdzēsēji iekļuva otrā stāva dzīvoklī un konstatēja, ka tajā ir dedzis bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens un ir izveidojies spēcīgs sadūmojums. Dzīvoklī uz grīdas atradās cilvēks, kurš tika nodots mediķiem. Ceturtdienas vakarā tika saņemts izsaukums arī uz Salas ielu Ogrē, kur Daugavas upē no dambja bija ieslīdējis cilvēks un saviem spēkiem nespēja tikt atpakaļ. Ugunsdzēsēji cilvēkam palīdzēja nokļūt atpakaļ uz dambja. Aizvadītajā diennaktī, VUGD saņēma 28 izsaukumus - sešus uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet astoņi izsaukumi bija maldinājumi.

[jauniekartupelisi]

11. Atā...pagaidām

Piektdienas rītā jutos diezgan labi. Atkal uzkodu rudzu kraukšķus, savācos, sapakoju pekelītes un devos uz slimnīcu. Biju palātā pirms deviņiem, iekārtojos gultā un pieklājīgi gaidīju. Ap pusdesmitiem atnāca atkal jauna medmāsa un pateica, ka sistēma būs pēc brokastīm. Es palūdzu, lai, ja iespējams, liek jau tagad. Ātrāk sāksim, ātrāk beigsim. Nostrādāja. Pēc piecām minūtēm jau atkal vēroju kā manī pil maģiskais šķidrums. Pat Voloģa piecēlās sēdus un vēroja manu IV dripu pilam. Brokastīs tiku pie auzu putras, kuras pēc konsistences pat vairāk atgādināja putru, nevis šļuru, tējas un divām maizes šķēlēm, sviesta un siera klucīša. Biju tik priecīgs, ka man beidzot ir ēdiens ar pieņemamu konsistenci. Vai nu biju priecīgs, ka šī ir pēdējā slimnīcas diena, vai nu joprojām biju tramīgs par iepriekšējās dienas šaizi un negribēju nevienam kāpt uz varžacīm…vai arī pirmās dienas medmāsai bija taisnība un es sāku pierast pie tā ēdiena, bet šoreiz es noēdu visu. Pat to putru.

Kamēr brokastoju, palātā ienāca mana daktere. Es tā demonstratīvi notēloju, ka slēpjos no viņas acu skatiena un pajautāju, vai sītīs uzreiz, vai varu vismaz vēl brokastis paēst? “Nu, paēd, paēd,” viņa noteica. Izrunājām notikušo, viņa pastāstīja, cik ļoti bija manī vīlusies par to, ka viņa bija tik pretīmnākoša, bet es tā uzmetu un neierados. Es atkal vairākkārt atvainojos, viņa noteica kaut ko, ka neesot droša, ka tā medmāsa, kura man teica, lai braucu vakarā, vispār saprotot, ko viņai jautāju utt. Beigu beigās, man tapa piedots. Daktere teica, ka sagatavošot manus izrakstīšanas papīrus, izrakstīšot receptes ripām, kuras man būšot jādzer un tad jau es varēšot doties prom. Māsiņa, kura tajā brīdī šeptējās turpat netālu, padzirdēja, ka es došoties prom, pārpasīja ārstei, vai pareizi dzirdējusi un ārste apstiprināja. Es palūdzu, lai, kad ņems ārā katetru, to vietu nosedz ar kādu extra pārsēju, jo man būs jādodas uz kāzām un jāvelk balts krekls. Pēkšņs sarkans pleķis uz baltā krekla, nav baigi forši. Māsiņa šķita aizvainota, ka es viņai vispār atļaujos kaut ko prasīt. Atšķirībā no iepriekšējās dienas medbrāļa, kad man ņēma ārā otro katetru, es jutu kā tā truba/adata iznāk no manas vēnas. Medmāsa salika plāksterus un uzlika tīkliņu, pateica, ka varu doties un aizsteidzās prom. Bet man vēl bija jāsagaida manu ārsti ar visiem papīriem. Ir pagājusi vairāk kā nedēļa, kopš man izņēma to katetru, bet man tai vietā joprojām ir diezgan iespaidīgs zilums/asins izplūdums. Lieki piebilst, ka tur, kur medbrālis ņēma ārā pirmo katetru, ir neliels punktiņš, kurš liecina, ka kaut kas tur ir bijis, un viss.

Pagāja kādas divas/divas ar pusi stundas. Palātā bija pilns ar fizioterapeitiem, kuri mēģināja izkustināt manus palātasbiedrus. Pavērās palātas durvis un mana daktera palūdza, lai iznāku ārā. Izkārpījos no gultas, uzvilku čībiņas un izlavierēju starp dakteriem un palātasbiedriem. Gaitenī daktere mani gaidīja ar papīru kaudzīti rokā un teica, ka baigi negribot atkal tur pakoties ar cimdiem un maskām, lai tikai ieietu iedot man papīrus. Viņa pastāstīja, ka arī pēc asinsanalīzēm un papildus MRI skanēšanām, neviens īsti neesot drošs par to, kas man ir kaiš. Jautāju, kā ar pirmās neiroloģes aizdomām par MS? Viņa atbildēja, ka MS…visticamāk (visticamāk), ka neesot. Bet, šajā brīdī, MS, iespējams, pat nebūtu tas sliktākais iznākums. Viņiem esot daži varianti, kas man varētu būt kaiš. Daži no tiem esot visai apārstējami, bet daži esot…Nu..ne pārāk iepriecinoši. Man bija bail tobrīd jautāt, ko ārstam nozīmē “ne pārāk iepriecinoši”? Vai tas nozīmē kaut kādas komplikācijas man uz visu atlikušo laiku? Vai tas nozīmē, ka man būs vairāk kopīga ar maniem mīļākajiem dārzeņiem? Vai tas nozīmē, ka es nedavilkšu līdz jaunajiem kartupelīšiem? To mēs tā arī neizrunājām. Bet man tobrīd laikam arī nebija baigi iekšās noskaidrot atbildi uz šo. Starp visiem dokumentiem, bija arī viens, kurā atrodami mani piekļuves dati, lai es varot redzēt savu stāvokli un diagnozi, bet ārste uzreiz pateica, ka tur nekā neesot, kamēr viņiem nav skaidrības, kas īsti mani beidz nost. Teica, ka piecu dienu IV dripu kurss ir beidzies, tagad nedēļas nogalē es varot atpūsties un no pirmdienas man jādzer divu veidu zāles. Vienas man jādzer 12 tabletes dienā, otra pa vienai tabletei divreiz dienā, pa lielam, lai tās 12 tabletes mani nenobeigtu. Teica, lai izvairos no rūgstošiem un burbuļojošiem alkoholiskajiem dzērieniem un, lai 01.08. deviņos no rīta esmu atpakal atkal gulties slimnīcā uz X laiku, kur tad mani atkal skanēs MRI, ņems asinis utt., skatīsies, vai IV dripi un ripas ir nākušas par labu, vai…ja nē, tad raksies tālāk un, cik sapratu, ņems kaut kādus smadzeņu audu paraugus…Vai man vienīgajam tas izklausās pēc adatu duršanas smadzenēs? Es tiešām ceru, ka tie IV dripi un ripas bus nākuši par labu…

[my-keto-diary-lv]

Nākamais keto top produkts - zivis. Jāsaka, ka pati mājās principā negatavoju, izņemot zibju zupu, tāpēc labprāt izvēlos zivi kādā ēstuvē. . . . . . . . . . . #zivis #zivjuēdieni #ketodiēta #ketogēnādiēta #ketolatvija #ketoliepāja #ketotauta #uzturs #ketouzturs #veselīgsuzturs #veseligsuzturs #veselīgsdzīvesveids #veseligsdzivesveids #maltīte #ēdiens #iloveketo (at Liepaja) https://www.instagram.com/p/CDjKNI6jtY4/?igshid=cg5abgunlvfx

[viewsthroughmylense]

Party desk | Riga, Latvia