#zaļš

[abeink-latvija]

[apkaartpasaulei]

4. DIENA Pho Quoc

Vakardienas pašā vakara noslēgumā nolēmām, ka mums ir jādodās ‘snorkeling’ (peldēt ar trubiņu?) Valērijs attiecās, bet mēs nolēmām, ka jādodas. Pho Quoc ir viena no izcilākajām vietām Vjetnamā kur to darīt un būtu muļķīgi to laist garām. Diena sākās 7:30 (jums 2:30) pabrokastojām un devāmies uz ostu. Tad nu beidzot mēs redzējām Vjetnamu. Izbraucot cauri skaistajām, tukšajām mājām, pabraucot garām kolizejam un bigbenam mēs iebraucām vietējā ciemā! Un tur mēs mīļie redzējām to pašu autentiskāko Vjetnamo - ar ielas tirgiem, ar karājošiem vadiem, ar vietējiem tirgoņiem, banānu lapās tītiem labumiem, visu ikdienas trakumu... Mēs ar tik atvērtām mutēm to vērojām, ka pat neiemūžinājām, bet gan jau!

Nonācām ostā – mūsu nirēju grupa ir liela, 27 cilvēki, bet mēs esot vienīgie NEvietējie. Visa atlikusī grupa ir vjetnamieši. Sakāpām visi laivā ar aizvērtu jumtu. Nopriecājamies, ka visiem ir iedotas vestes. Cik forši, ka domā par drošību! Un tad sākās ceļš... OMG... Mārcis jau laivā palika nedaudz zaļš... Linda vienu brīdi kliedza uz Mārci, lai viņš aiztaisa vesti un sargā zobus... Man likās, ka tā laiva apgāzīsies, tas bija kaut kāds vājprāts! Visi 27 cilvēki bija panikā un 4 gidi jautri kliedza līdzi kā amerikāņu kalniņos...

Ok, nonācām pie pirmās salas – aizved mūs uz kaut kādu vietu, kur iespējams ar milzu ķiveri, nu tā kā tie senie ūdenslīdēji, pastaigāties pa ūdens apakšu. Mēs sakam, ka šis nav priekš mums un, lai laiž mūs lūkot koraļļus. Gids nepretojas – visi vjetnamieši paliek staigāt pa ūdens dzelmi, bet mēs trīs ar gidiem laižam ņurkot. Aizbraucam, iedot mums instrukcijas un nepieciešamo inventāru un lecam iekšā. Sākumā vispār nav zivis, bet tas mūs nebaida, jo esam paņēmuši līdzi maizi un sabāzuši ūdens pudelēs, lai to vieglāk izdalīt zem ūdens. Koraļļi skaisti, bet dēļ viļņiem ūdens dzidrums nav tāds kā gribētos. Vairāk priecājamies par zivīm nevis koraļļiem un pēkšņi saprotam, ka atrodamies miljons mazu medūziņu pūznī!!! Ak, cik tas bija anormāli pretīgi. Un tā ik pa laikam – cik nu ātri iespējams, notinies no glumajiem pļekučiem un pēc neilga laika atkal esi ieskauts. Mūs ar Lindu arī sadzēla mazās riebekles... bet nekas traks, uzlej svaigu ūdentiņu un viss labi. Pēcāk mums tiek iedota 30 minūšu pauze uz salas. Saprotam, ka esam nevien 3 baltie savā grupā, bet visā salā. Lai kur mēs ietu, visi skatās :D Bet tas mūs netraucē. Sēžamies laivā un dodoamies uz nākamo salu. Labi, ka vējš ir norimies un laiva brauc daudz līganāk. Pusdienās sēžam ar interesantu pāri – vjetnamiete ar amerikāni cienījāmā vecumā. Amerikānis uzreiz steidz stāstīt cik viņam kauns par savu prezidentu un cik lielā viņš ir sašutumā... ok... ēdam – atkal gardais buljons, jūras veltis, zaļumi, salāti, garneles. Linda sev paņēma arī austeri. Pirmāmkārtām tā bija gigantiska. To servēja siltu, ar ļoti gardu mērcīti un zemesriekstiem. Tā šķiet bija likta ar čaulu uz grila. Ļoti, ļoti garda!

Gardi paēduši dodamies tālāk uz otro ņurkošanas vietu. Mārcis ielien pirmais un absolūtā pārlaimībā kliedz – te ir tik daudz zivju!!! Es ielienu nākamā un viņas tiešām ir tik ļoti daudz... vispār nebaidās no cilvēkiem un praktiski sejā lien. Linda arī neatpaliek ar sajūsmu – tā nu mēs pirmās 15 minūtes tikai ar zivīm vien spēlējamies. Gidi arī salec ūdenī un rāda mums visādus trikus. Viens ieņurko un izvelk krabi :D

Šeit ūdens ir dzidrs un mierīgs, zivis daudzveidīgas un koraļļi ir maģiski skaisti. Viss ir tik ļoti skaisti, ka negribas līst ārā un peldam ar dibeniem gaisā kādu stundu absolūtā pārlaimībā. Mūsu ālēšanās tiek laipni pārtraukta un braucam mājās. Pa ceļam sapērkam vietējā rajoniņā augļus, kuri šeit maksā ļoooti lēti.

Ejam uz saviem numuriņiem un Linda saka: “Ilze, kā Tev ir apdeguši ikri?”

Es paskatos, tiešām:”Klau, tas laikam no peldēšanas!” Pavelku platos šortus uz augšu un Linda iekliedzas: “Ilze, Tev dibens ir galīgi nodedzis!!!”

Un es saprotu, ka mēs neiedomājāmies sasmērēt dibenus un kājas un esam pusi dienas ar dibeniem gaisā peldējušas... Lieki piebilst, ka Lindas dibens izskatās tieši tā pat.

Atlikušo vakaru saprotam, ka esam izsmelti un nekur no saviem zviļņiem prom nedosimies. Vakariņojam tur pat ar skatu uz jūru. Mārcis pa kluso ielavijās kaimiņu sētā un nospēra svaigu aloeveras kātu! Nu ko, šodienai pietiks, ejam visi smērēt savus sārtos vaigus!

!!! Saskaņā ar 2017. gada datiem, Vjetnamā dzīvoja aptuveni 94,57 miljoni iedzīvotāju, padarot to par 14. visapdzīvotāko valsti pasaulē.

[salas2025]

Taiti

joprojām 7.marts

Pieraduši pie Jaunzēlandes perfektās kārtības, Taiti kādu brīdi jūtamies kā izmesti no laivas. Nu varbūt ne tik traki, bet nedaudz apjukuši gan. Negulējuši. Te ir sutīgs, pat naktī. Jaunzēlandē no rīta, kad braucām uz Hobitonu, mums bija +5 grādi. Lidostā nakts vidū dzied sagaidīšanas komanda.

Lai saprastu, cik viss te liekas haotisks pēc Jaunzēlandes - es norezervēju viesu namu, kurš ir tepat 5 minūtes blakus, jo viņi  piedāvā ar sagaidīšanu lidostā. Saimniece (francūziete, kas te pārcēlusies pirms 10 gadiem) man jau  decembrī uzreiz apjautājās, vai es nevaru atteikt booking rezervāciju un maksāt viņai pa tiešo. Un vai es negribu no viņas īrēt auto. Mazliet bažīgi, bet neatradu iemeslu atteikt. Lidostā mūs sagaida nevis ielidošanas zonā, bet jāiziet kur drusku ārpus, saprotu, ka tur nav jāmaksā par iebraukšanu teritorijā. Drusku aizdomīgi, apkārt stāvlaukumā tādas apskretušas, vecas automašīnas. Atbrauks nevis saimniece, bet viņas vīrs. Stāvam pie kaut kāda šķūnīša un jūtamies drusku neomulīgi. Beigās jau viss labi, istaba ir tīra, jauka, vannas istaba moderna, un mēs esam tik piekusuši, ka iekrītam gultā un izslēdzamies. 

No rīta pa miegam dzirdu, ka kaut kur traki dzied gaiļi (ja viens, tad nu dikti enerģisks). Uzvelku spilvenu uz galvas un mēģinu vēl pagulēt. It kā vienkārši dziedāt būtu par maz, viņš atnāk un iekliedzas tieši zem mūsu loga, un dara to tik skaļi, ka es pusmiegā sāku smieties. Tiko aust gaisma un mēs gājām gulēt trijos naktī.

Mājas saimniece ir ļoti sirsnīga, un izpalīdzīga, un apgādā mūs ar visādu info, kur braukt, kur paēst, un kur peldēties. Viņas nomas auto ir miniatūrs KIA, bet tīri ok, ja salīdzina ar citiem braucamajiem uz ceļa. Redzam visādus, Māris izsaka pieņēmumu, ka te nav tehniskās apskates, kā citādāk būtu izskaidrojams, ka pārvietojas auto bez lukturiem, numuriem, vai ar tik izrūsējušiem sliekšņiem, ka tūlīt pārlūzīs pušu.

Pa ceļam redzam reālo Taiti. Loti, ļoti zaļš. Viss tā relaksēti. Cilvēki dzīvo vienkārši, lielākā daļa māju mūsu izpratnē būtu "tiny house" (mini mājiņas), pie tam ne tās smukākās. Pie mājām diezgan liels bardaks. Skaists ceļš gar pludmali, bet ūdens malās sabērtas būvgružu kaudzes. Mango koki visur, kā pie mums ābeles. Kokospalmu plantācijas.

Mēs apbraucam apkārt visai salai, izpeldamies, jo ūdens ir tik silts kā piens. Īsas lietus gāzes mijas ar sauli, temperatūra ap 30-32 grādiem, kad uzlīst kļūst mazliet vēsāks, tad 25 grādi, bet tik un tā sutīgs.

Rīt jau 7:00 dodamies ceļā uz ostu, kuģis gaida.

7.marts bija ļoti gara diena.

[princetongiirl818]

Grāmata "Skaistās"

Kas? Grāmata "Skaistās"

Kad? 02/11/2024

Autors: Inga Gaile

Žanrs: Romāns

Par grāmatu: Ingas Gailes romāna “Skaistās” darbība risinās no 1941. līdz 2006. gadam. Tas ir otrais rakstnieces romāns. Trijās daļās sadalīto romāna tekstu veido epizodes, kuras stāsta koncentrācijas nometnes politieslodzītā, nometnes ārsts, SS uzraudze, bijusī izsūtītā, sieviete "bērna prātā" un daudzi citi tēli, kas neatbilda konkrētā laika ideāla standartam.

Anotācija: Pirmais Ingas Gailes romāns “Stikli” (2016) iznāca apgāda “Dienas Grāmata” vēsturisko romānu sērijā “Mēs. Latvija. XX gadsimts”. Jaunāko darbu “Skaistās” var uztvert arī kā savdabīgu “Stiklu” turpinājumu, jo tajā darbojas visas pirmā romāna galvenās personas.

“Mēģināju uzrakstīt romānu par cilvēkiem, kuri spēja saglabāt cilvēcību situācijās un apstākļos, kad tai nebija vietas. To darot, mani vadīja cerība, ka turpmāk mēs varētu vienkārši dzīvot.” Inga Gaile

Mīļākie citāti:

"Es stāvu un gaidu. Man ir auksti. Man ir zaļa berete, tumšāk zaļš mētelis. Es gribu būt skaista."

"Ko viņa lūdz? Un tas piepildās. Kas ir tas, ko viņa lūdz? Tas piepildās pilnībā. Kas? Cilvēks lūdz, lai Dievs viņu dara skaistu, jo tad viņš iemīlētu viņu."

"Pārticība. Kafija, kūkas, tīras ielas. Gandrīz vairs nekas neliecina par karu. Bet kāpēc mana sirds joprojām ir kā spainis, līdz malām pieliets ar asinīm? Un tās nav manējās."

"Sieviete ir skaista, ja pati tam tic."

"Es ieraudzīju, ka Dievs ir. Bet ka viņš neko nevar man palīdzēt. Nevar mums palīdzēt. Viņš var vēl mazāk nekā es, domā Violetā. Nabaga, nabaga Dievs. Nabaga, nabaga Dievs."

Vērtējums: Lai gan man ļoti patika šī grāmata, tā notiekti nav priekš visiem. Tā ir ļoti "smaga" un brīžiem mulsinoša, jo autore izmanto ļoti saržģītu teksta formu, lai labāk izpaustu naratora domas, jūtas. pārdzīvojumus un emocijas. Varoņu iekšējais monologs ir saraustīts, brīžiem mulsinošs un neizprotams, taču tas ļauj lasītājam labāk iepazīt tēlus, to stāstus. Man tas ļoti patīk, jo, manuprāt, iedod grāmatai "ķirsīti", taču noteikti daudziem nepatiks. Šis romāns ir ļoti pārdomāts, viss - sākot ar vēsturiskajiem faktiem un beidzot ar saraustīto teksta formu, lai labāk reprezentētu cilvēka domāšanas procesu, - viss ir pārdomāts tā, lai lasītājs iejustos tēlos un justu līdzi viņu pārdzīvojumiem. Esmu lasījusi arī citus Gailes darbus un, kaut gan jāsaka, ka šis nav mans mīļākais (pirmais romāns "Stikli" man labāk patika), tas vienalga ir ekscepcionāls. Ja ir interese par feminismu, literatūru vai vēsturi, tad iesaku izlasīt šo grāmatu, jo tā ir emociju raisoša un tiešām liek pārdomāt visu, ko iepriekš ir licies, ka zināji.

[eternalatmn]

es zinu, ka tu mani meklē tāpat, kā es tevi\

es redzu jūru un vieglus vilnīšus. es redzu pļavas ziedus. redzu kā vējā plīvo kleita. matos iepīta pīpene. divi zelta riņķīši spīd spožā saulē. tu pieskaries manai rokai, es uzlieku savējo tev uz kakla. nožēloju visus gadus, kas izniekoti pelēkajā vidusceļā, kamēr manas mājas vienmēr bijušas melna zvaigžņota debess. tu iesit stabiņu dziļāk zemē, es uzrakstu kā tagad sauks mūsu mājās. pirkstu gali nosmērēti ar tapešu līmi. deniņos sūnu zaļš krāsas traips. šonakt mēs tiekamies pie liepziedu tējas krūzes. tu neesi mana dzīves jēga, bet tu esi daļiņa manis. jēga ir visam apakšā. tā ir notīrītā sniegā, lai ir taciņa, pa kuru iet. svaigā gultas veļā. tā ir mūsu bērnos. jēga ir meitas sapītajās bizēs. jēga ir dēla sakārtotajā rakstāmgaldā, kurš patiesībā ir tik pat nekārtīgs kā tavējais. jēga ir netīrās pēdās, siltā vasaras dienā skrienot basām kājām. tā ir visam, kam to piešķiram. es atstāju tev vēstuli, tur ielejā. es zinu, ka kādu dienu tu mani atradīsi.

[madebymargita]

Lose yourself in nature 💚 . . #trail #nature #walk #kelburn #scotland #green #anatomical #creepy #face #doll #dollface #zaļš #sculpt #accessories #fashion #style #realistic #ooak #etsy #jewellery #necklace #pendant #fimo #polymerclay #largs #woods #forrest #mežs #summer #travel (at Kelburn Country Centre) https://www.instagram.com/p/Bz-kk4MF75o/?igshid=1j181q7convy6

[rithelp]

Тот редкий момент, когда на этом участке все только зеленое. * #Саласпилс #Salaspils #Silava #перекресток #всезеленое #осень #зарево #облака #подорогедомой #буйствозелени #круговоедвижение #любимыйгород #вечерело #mākoņi #zaļš #clouds #even (at Silava - Salaspils) https://www.instagram.com/p/CE91PQUn0Vj/?igshid=1o1a9nmm0a7is

[eglaja]

💚 #billionshadesofgreen #wwf #pasaulesdabasfonds #thisislatvia #latvijasdabasskati #latvijasainavas #skaistadaba #sūnas #zaļš #zaļgans https://www.instagram.com/p/B_WhnlBp5uKyH5hYvm_E9lDKCoWWRb4EbQyVtk0/?igshid=dwhbacllhktb

[viewsthroughmylense]

Leafs from last year | Riga, Latvia

[imnothereduh]

Oranžs (Orange)

Sarkans (Red)

Zilais (Blue)

Zaļš (Green)

Dzeltens (Yellow)

Violets (Purple)

Oranžais Karalis (King Orange)

Ievēlēts (The Chosen One)

Tumšais Kungs (The Dark Lord)

Upuris (Victim)

Regulārs Zilais (Regular Blue)

Orhidēja (Orchid)

Zelts (Gold)

AvA/M cast's names on Latvian.

Original Idea @tulipsempai

[algirdaskazlauskas-blog]

Be filtro/nofilter. #forest #woods #trees #miškas #medžiai #medziai #giria #bosque #arboles #árboles #bosco #alberi #foresta #floresta #puszcza #drzew #taiga #forêt #foret #spruce #green #verde #žalia #zielony #vert #mežs #arvores #zaļš #Lithuania #Lietuva

[elzaray]

Leģendāra 5 ⭐ viesnīcas pieredze

Pavisam nesen izpalīdzēju atrast kādu dvēseli, kura vēlētos spontāni aizbraukt uz leģendāro piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalā, lai atpūstos, paplunčātos un pabaudītu šiku. Pēc 14 neveiksmīgiem zvaniem un sms mans draugu, kolēģu un paziņu loks bija izsmelts, kam, manuprāt, tas varēja būt aktuāli. Fakts, ka prasīju 3 h pirms check-in laika, protams, nelīdzēja, rezultātā apņēmos doties vien pati. Pieaugušā vecumā doties uz viesnīcu izklaidei un atpūtai, turklāt vēl piecu zvaigžņu (šiks un lukss) priekš manis bija kas jauns - es neesmu ceļojusi, neesmu nedēļas nogalēs izbraukusi palikt citās pilsētās un vispār tāds zaļš gurķis bez izdzīvošanas prasmēm šajos jautājumos, turklāt darba komandējumi neskaitās, kurp lielāko dienas daļu pavadi konferenču zālē un strādā.

Sakrāmējusi koferīti, lai tukšākas rokas, brangi devos uz autiņu un mēroju ceļu cauri Rīgai. Sapratu, ka neesmu pārbaudījusi vai par stāvvietu pie Baltic Beach Hotel nav jāmaksā, bet šķistu jocīgi, ja par numuriņu samaksā 150eur par nakti, un tev vēl nebūtu, kur parkot auto. Pie iebraukšanas barjeras nāk onka prasīt vai paliec pa nakti, savukārt aiz onkas liela plāksne ar info par stāvvietas izmaksām. Ja paliec, tad nav jāmaksā - parkings ir pašā teritorijas kreisākajā malā, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ!

Viesnīca no ārpuses ļoti atgādina padomju laiku estētiku, man gadiem nav bijusi ticamība, ka šī tiešām ir piecu zvaigžņu iestāde, taču teritorijas iekšpuse izskatās krietni labāk. Un, atceroties skatus, uzrodas tāda 90.gadu Amerikāņu sitcom seriāla intro sajūta. Uz check-in laiku piedāvā prosecco, skan dzīvā mūzika un notiek rosība. Ziemassvētkiem viesnīca ir gatava, viss izrotāts, svinīgs un noskaņas skalā atbilst "Viens pats mājās Ņujorkā" vibrācijām.

Neskatoties uz to, kas sekos tālāk manā rakstā, apkalpojošais personāls ir lielisks - šajā aspektā aizbraucu prom, jūtoties aptekalēta un kā "klientam vienmēr ir taisnība". Sagaida ciemiņus labi, neskatoties uz lielo apmeklētāju skaitu viss notiek raiti un aši! Un es trāpīju nedēļas nogalē, kurā teju visi numuriņi bija aizņemti. Un vēl karaokes vakarā!

Samaksāju par rezervāciju, papildus 50eur depozītu mini bāram, pakalpojumiem un procedūrām, un mani pavadīja līdz numuriņam.

Mans standarta numuriņš atradās pirmajā stāvā, kura gaiteņos izvietotas vairākas "smēķēt aizliegts" zīmes, taču būtu ļoti jocīgi, ja gaitenī, kur atrodas mana istabiņa, viss neostu pēc cigaretēm, visspēcīgāk no blakus esošās istabiņas.

Gribējās pašai būt šikai un izkrāmēt koferīti, salikt vakara drēbes, lai ērtāk. Konstatēju, ka aizmirsu paņemt čībiņas, kaut kā tizli visu laiku tupēt ziemas zābakos, nu labi, ir kā ir.

Mana pēdēja viesnīcas pieredze Latvijā bija 2019.(?) gadā Siguldas krutajā SPA, no kura devos prom ar 38.5 temperatūru un iestaigātu kārtīgu angīnu, bet spilgti atceros kā pēc darba stundām gulēju gultā un skatījos TV ar latviešu kanāliem. Kādēļ šo pieminu - kad koferis bija tukšs, iekritu gultā (un atskārtu, ka matrači ir super cieti) un ierubīju teļļuku (kuru pati viesnīcas mājaslapa apraksta kā flat-screen TV pie izklaides opcijām, bet pie sienas vien pasens LG monitor-veida TV), kurā ir 9 bezmaksas kanāli. No tiem 3 multeņu kanāli, 1 korejas, 1 ķīnas un 4 arābu. Futbols vai kāds latviešu kanāls 150eur samaksā neiekļaujas.

Okej, nav pasaules gals, man tomēr ir gan dators, gan planšete, gan nintendo līdzi, elektrības rozetes katrā pusē gultai - būs labi, nevar jau arī gribēt braukt uz viesnīcu lūrēt TV latviešu valodā.

Ja ārpuse viesnīcai atgādina postpadomju estētiku, tad klasiskā numuriņa pieredze atsit atmiņas par imantas daudzdzīvokļu ēkas draudzīgumu - kaimiņš blakus istabā ļoti dusmīgi kādam piedraudēja ar izrēķināšanos par nesamaksātiem parādiem, izskaistinot savu runu ar teju visu lamuvārdu ābeci, ko visi mēs esam dzirdējuši. Pēc pāris minūtēm sametās šķērmi, jo šķita baigi skumīgi par vienu nakti samaksāt daļu no imantas dzīvokļa mēneša īres cenas, devos atpakaļ pie reģistrācijas noskaidrot savas iespējas pāriet uz citu istabiņu smakas un trokšņa dēļ.

Manas opcijas bija tādas pašas klases numuriņš pagrabstāvā (plašāks, tumšāks, stāvu zemāk), "ģimenes numuriņš" citā korpusā un augstākas klases numuriņš, uz kuru beigās neaizgāju. Piemaksāju 25eur un pārvācos uz korpusu, kur stāvā ir 3 istabiņas. Par piemaksu dabūju čībiņas, halātu, balkonu, wc atsevišķi no dušas/vannas telpas un mīkstāku matraci, lielāku gultu. "Ja vēlaties klusāku, mierīgāku pieredzi, tad šī būs labāka opcija" - nevaru no galvas izmest šo komentāru, kas pastiprina manu teoriju, ka tava pieredze kļūst leģendāra tikai tad, ja paliec krutākajā istabiņā. Vairs no kofera neko ārā neņēmu.

Plunčāties es negāju. Varbūt tieši baseina un saunas piedāvājums ir tas, kas liek citiem fanot par Baltic Beach Hotel. To gan es neuzzināšu. Vakarpusē jau saspraudu savas ierīces lādēties un gatavojos laiskoties. Kamēr fonā gāja futbols, bija iespēja papētīt upgreida situāciju.

Es nepriecājos par saplēstajiem aizkariem, teorētiski pēc latviskās dzīvesziņas man vajadzētu būt apmierinātai, ka ir balkons.

Fakts, ka karsts ūdens tek pēc vidēji 10min tā tecināšanas, vienai vannai der, bet ātrai dušai salsti nost, ir sagremojams. Uzmet aci vannas istabas lampām, dušas klausulei, sienas apmetumam.. Man ir ačgārna izpratne, ko nozīmē piecu zvaigžņu viesnīca. Attēlā: lampas putekļi, kuri tur, šķiet, nostāvējuši vismaz nedēļu. Ventilācijas lūka pusrokas stiepienā telpas griestos bija vēl putekļaināka.

Rāpojošie zirnekļi, bizbizmārītes no gultas aizmugures nav vēl tik traki - teju katrā dzīvoklī un mājvietā tie kukainīši vienmēr uzrodas, viss čotka. Bet putekļu apjoms zem naktsgaldiņiem un uz līstēm gan nepriecēja. Interesanti vai viesnīca apkopj paklājus, kas ir istabiņās.

Vēl jāņem vērā, ka istabiņas durvis varēja aizvērt tikai ar cirtienu, savādāk tās naizveras, taču lifta durvis aizveras tikai pēc vidēji ceturtās reizes pēc iekāpšanas no pirmā stāva (bija super neērti, kad apkalpojošais personāls piedāvāja parādīt istabiņu un izmantot liftu. Džeks reāli apmulsa, kad durvis aizvērās tika piektajā mēģinājuma reizē). Info liftā, starp citu, pieejams tikai divās valodās - latviešu un krievu, turklāt zem latviešu valodas ir rus dubultā: LV apraksts ar RUS aprakstu un vēl atsevišķi RUS apraksts.

Man paveicās ar savu kompanjonu šajā pieredzē, mēs visu vakaru pavadījām gardi smejoties par skaņas caurlaidību, visiem kasjakiem, TV kanālu piedāvājumu un ļoti novērtējot esošās dzīvesvietas mieru un klusumu.

Spilveni bija kā mākoņi, ja manī būtu kriminālists iekšā, vienu būtu paslēpusi savā koferī. Halātu arī gribējās paņemt kā suvenīru pēc visa redzētā, šķita tikai atbilstoši par 175eur samaksu un karstā ūdens problēmām uz to momentu.

Kopumā visu nakti tur paliku tikai, lai sagaidītu brokastis. Aizmigu ap pusnakti, kad augšējie kaimiņi devās pie miera un būkšķi griestos norima. No rīta domāju, ka modinu apakšējos, cik ļoti čīkstēja grīda pāris vietās.

Taču brokastis! Brokastis bija lieliskas, tās ierindoju turpat pie apkalpošanas kvalitātes. Iespēja ēst pirmajā un otrajā stāvā, savu pusotru stundu pavadīju otrajā, ar skatu uz jūras krastu. Pie ieejas uzreiz tevi aizved pie galdiņa, neatlaidīgi piedāvā prosecco brokastīs, kafiju.. Ja es nebūtu šoferis, stabili būtu visu dienu žvingulī. Kafiju tev pienes, visu ātri savāc, kamēr ej pēc otrā brokastu šķīvja, galdiņš jau tīrs. Auglīši, mafini, donuti, bulciņas, auzu pārslas, Valmieras piena, Rasēna produkcija, sieru dažādība, desas, omlete, pankūciņas, mērcītes, kafiju var arī līdzi paņemt, ļoti labi bija. Vai 175eur vērtas? Nē. Bet šeit gan bija tas šiks.

Savas neizdarības dēļ nepamanīju, ka pieejama sporta zāle, par to sev žēl, ka neapmeklēju, bet pārējas procedūras arī neizmantoju. Teritorijā pieejamā salona informācija gan nekur viesnīcas mājaslapā nebija minēta, un, domāju, tas tādēļ, ka salona atsauksmes katastrofālas, bildes šausminošas. Taču SPA un salons - divas dažādas iestādes.

Rezumējot, biju priecīga, ka atgriežos mājās, nevis skumja, ka jādodas prom. Tas man pateica visu, kas nepieciešams par šo pieredzi. Interjers diezgan novecojis, sienas aplupušas, tapes ieplēstas, cenas, manuprāt, neadekvātas.

Par līdzīgu samaksu draugi iesaka alternatīvi doties uz Jūrmala SPA vai Lielupe SPA, kur esot krietni labāk. Man, iespējams, ir dzimis jauns hobijs - 2023.g plānoju doties apceļot viesnīcu piedāvājumu, šis ir mans sākuma punkts un latiņas uzstādītājs, būšu revizors lol.

✌️

[gintaozolina]

Puravs -  zaļš, veselīgs, interesants, bet tomēr nelāgi ož.

Skolas tirdziņa produkta iepakojuma dizaina variants.

[krisjanisliepins]

Milda ar tumši zaļu fonu

Milda ar tumši zaļu fonu

Otrā pastmarka Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem veltītajā pastmarku sērijā. Pastmarkai tumši zaļš fons, tā attēlo Brīvības pieminekļa augšgala figūru: Māti Latviju ar izstieptās rokās paceltām trīs zvaigznēm. Ja vēlies šo pastmarku iemainīt pret citu, lūdzu, raksti komentārā.

[lukturi]

Vissirsnīgākie sveicieni Tavā dienā! Lai Tavas ambīcijas kļūst par sasniegumiem, lai Tavs tuvāko cilvēku loks - mūžam tuvs, lai Tev iestājas LAIME! (Sent from my iPhone - 30.01.2022. plkst. 20:25)

reiz dzīvoja zaļš vērsis.

viņam ļoooooti garšoja konfektes no zelta,

bet tās varēja dabūt tikai nesasniedzama torņa galā (tā bija padzirdējis).

lai vai kā, vērsis nodomāja doties tām pakaļ, jo - ko tad citu darīt?

viņš kāpa pa trepēm, stundu, divas, trīs,

pa spraugām skats stiepās bezgalīgs,,

nonākdams augšā, viņš atrada tikai konfekšu papīrīšus un rubīna putekļus.

nejaušs vēja svilpiens noskanēja kā zvani, un putekļi vienā mirkļi savienojās kristālā.

caur to skatoties, varēja redzēt gariņu, kurš, vēlēdams spēlēties, stumdīja mākoņus turpu šurpu,,

vērsis gulēja uz torņa gala malas un meta tam virsū zvaigznes, kuras gars iekarināja debesīs.

pēc ilgas smiešanās un rotaļāšanās no rubīna sāka spīdēt gaisma, kas vaicāja: 

“vai tu mani vēl apciemosi, teiksim, 30. janvārī, pēc 5 gadiem?”

protams, ka vērsis nevarēja atteikt, jo nu viņa ragi bija pārvērtušies smaragdā.

taču vienu gan viņš nespēja saprast..

kādēļ 30. janvārī?

[madebymargita]

Getting lost in nature 💚 . . #trail #nature #walk #kelburn #scotland #green #anatomical #creepy #face #doll #dollface #zaļš #sculpt #accessories #fashion #style #realistic #ooak #etsy #shinny #jewellery #necklace #pendant #unique #fimo #polymerclay #largs #woods #forrest #mežs #summer #travel (at Kelburn Country Centre) https://www.instagram.com/p/Bz-kcEkFA-_/?igshid=1iz837ee2a5f