#skaņu mežs
Explore tagged Tumblr posts
ryosukekiyasu · 1 year ago
Text
Tumblr media
Tomorrow!
SKAŅU MEŽS presents
August 29, 2023
Ryosuke Kiyasu live in Riga, Latvia
Venue: Aleponija
https://facebook.com/events/s/rjosuke-kijasu/121083621080318/
0 notes
the-only-i-eternal-blog · 2 years ago
Video
youtube
Boredoms live at Skaņu Mežs (Riga, Latvia) 2007 [Excerpts]
0 notes
i-heart-gigs · 7 years ago
Photo
Tumblr media Tumblr media
2 notes · View notes
felinevomitus · 6 years ago
Photo
Tumblr media Tumblr media
My review of Riga’s Skaņu Mežs festival is now available to read in the Wire issue 418. Lead image of Busdriver by Artūrs Pavlovs.
0 notes
intoxicatingimmediacy · 2 years ago
Video
tumblr
taivolints | Clipping feat. RIX & TLL lifting the roof at Skaņu Mežs.
5 notes · View notes
yuko-araki · 2 years ago
Photo
Tumblr media
Thank you so much for SKAŅU MEŽS festival who gave me the opportunity to join such an amazing program - I really really enjoyed performing my music and I hugely got inspired by other performers as well, also met lovely people and it was so fun to hang out with artists and crews!!! Love and Hugs Xxx Photo by Jonathan Crabb
3 notes · View notes
deedee1923 · 2 years ago
Text
Cover for Skaņu mežs radio broadcast
Tumblr media
#bb
3 notes · View notes
flauziia · 4 years ago
Text
Es - visā savā izcilībā.
Es gribu pamosties mājā, kas smaržo pēc koka un siltuma, kamēr ārā vizuļo spēcīgs putenis, ik pa brīdim noglāstot mājas logu, raisot garenu un spalgu skaņu, kuru daudzi varētu nodēvēt par spokošanos. Lūkojoties ārpus aizsalušajam stiklam, es redzu mežu. Dziļu, skaistu, baisu, bet īsteni viedu un mīlošu mežu. Mežs ir cienīgs, uzticams. Es zinu, ka šeit esmu drošībā, kaut arī būt vienam mežā izklausās pamatīgi baisi, ņemot vērā daudzu šausmeņu saturu, kuru grand finale visi tiek brutāli nogalināti izolētā no civilizācijas meža būdi��ā. Mana vieta nav pārāk tālu no kāda mīlīga piepilsētas ciematiņa, toties ir divu stundu braucienā no lielpilsētas. 
Es gribu pamosties mierīga. Ne laimīga, jo Ziemas skaistumam piemit tumsnējība, kas iezogas dvēselē un prieka izstarojumus laiž ārā ļoti reti un mazās devās. Tā pārklāj dvēseles tīrībai putekļus, kas padara mani miegainu un trauslu. Tomēr ir kaut kas skaists šajā visā. Ziemā prieks jūtas spēcīgāk, jo tas nāk retāk. Prieku, kas jūtams ziemā, piepilda svecītes krāsas, jo gribas mīlēt, iekšēji lūdzoties pēc abpusējas saprašanas. Ir dzirdami skaļi raudieni pēc tās, kuru saņemot, visa esība iedegas maigumā un kaislē. Kanēlis, ingvers, pipari un citruss - tas viss, iekšēji un garīgi. 
Es gribu rīta pusi pavadīt ar sevi un pūkainīšiem, dzerot kafiju, visā savā nopietnībā, sievišķībā un skaistumā. Gribu sajusties svarīga, iedomājoties dažādus scenārijus par to, ka, ja mani kāds pašreiz vērotu no malas, es izskatītos eleganta, inteliģenta un mīloša. Mana aura piepildītu istabu, kurā manā scenārijā atrastos kādi cilvēki, kas man interesē un kuriem es gribu būt interesanta. Tad es saprastu, ka man paliek pretīgi no šīm domām un konstantas vēlmes pēc pieņemtības, jo es zinu, ka varu saņemt to no citiem, bet visgrūtāk man to saņemt no sevis. Kāpēc es nevaru? Besī. Visu laiku vāros kaut kādā emocionāli biezā, puņķu konsistences ķīsēlī, kas ir pretīgi brūnā krāsā, kas rodas mēģinājumā veidot kaut ko skaistu no guašām, pieliekot pārāk daudz entuziasma un pārspīlējot, pašam to negribot. Skaistā oranžā, mīlīgā dzeltenā, karstā sarkanā, dziļā lillā, viedā zaļā...varbūt kaut kādu gaiši tirkīzu piejaukt? Tā tāda jocīga, bet kāpēc nē, būšu māksliniece. Jūtu, ka nevajag, bet nu viss taču ir māksla. Pļurkt. Teicu, ka nevajag. Pretīgs, brūnas krāsas ķīsēlis, kas sastāv no manis pašas. Visas krāsas manas, bet smirdīgās ar smaržīgām un skaistās ar neglīti skaistām sajaucas vienā mudžeklī un kā episka caureja izsprāgst visā manā garīgajā izcilībā. Es. 
Nu, jā. Gribēju sākt rītu mierīgi, eleganti, skaisti, bet viss šajā pasaulē beidzas ar garīgi verbālu sviestu, kas liecina par to, ka ap vēlo pēcpusdienu šis sviests būs ziemiski aptumsnējis mani visu un es gaidīšu viesus. Atbrauks viesi, es ļoti priecāšos, bet tajā mirklī, kad es atvēršu durvis un sasveicināšos, sāksies manu emocionālo resursu atpakaļgaitas atskaite. Es zinu, ka man nevajag, bet es daru. Es zinu, ka man nevajag, bet es cenšos. Katrs viesu izteiktais vārds manī atskan simtsešpadsmit reizes un tad ietriecas nākamajā, es vēroju viņu sejas izteiksmes, pielāgojos tām, uzmanīgi klausoties viņu mainīgajās intonācijās, regulējot savu uzacu pozīciju, lai parādītu viņiem savu maksimālo iesaistīšanos pārdzīvojumos. Vakara čalošanas tēmas mainās veiklā tempā, katru tēmu noslēdzot ar kopistiskām emocijām, kādu sīku smieklu vai ilgāku nekā parasti izelpu. Dažas sekundes man - mūžība. Kā plate es atskaņoju katru čalošanas sīkdatni, lai izprastu tās PATIESO nodomu, katru sajūtu, kas ir zem tās un virs tās, pēc kuras es izspriežu viesa teiktā zemtekstu. Vai viņš tikko pasmējās saraustītāk nekā iepriekš? Ir klusums. Milisekundi. Jāaizpilda. Vairs nav. Fuh. Ir laikam labi. Jā, ir labi. Atslābsti. Nevaru. Mani nemīlēs. Man vajag, lai mani mīlētu. Sviests parvēršas par mērci, kas ir kā skatuve veltīta vienam aktierim. Man. Peldos mērcē, kura citiem ir kā 3 dienas uz plīts nostāvējusies. Īsumā, nevajadzīga. Tā ir tikai mana mērce, kurā izvēlos peldēties ikkatru reizi laikam cerībās, ka mani kāds izvilks. Bet tas nekad nenotiks, jo skatītāju sēdvietās sēž visas mana “es” krāsas, kas nemaz nepamana to pašu krāsu caureju, kas ir izsmērēta uz teātra sienām. Tas jau viss tā dabiski. Es. Līdz vakara beigām mēs ar viesiem iztukšosim kāda grādīga dzēriena pudeli, dziļi parunāsim, pasmiesimies par kādu kino vai tizlu un treknu zaudējumu galda spēlēs, es jutīšos laimīga, bet resursi ir tukši. Viesi dodas prom. 
Es. Dienas beigas, gulta, pūkainīši. Meža gudrība un silts aukstums. Ziemas tumsnējība un miers. Atdzisusi un neizdzerta kafija. Man pat negaršo kafija. Vienatne tagad ar vientulību. Es raudāšu, bet es negribu, lai kāds mani žēlo. Es raudāšu, jo nemāku ar sevi pati. Es. Visā savā izcilībā.
2 notes · View notes
speakingofwhatiheard · 8 years ago
Video
youtube
Ian Dominick Fernow is the man standing behind many different aliases, as said in Discogs, there are about fifteen of them. While the noise project Prurient might be the best known, from how it sounds I guess I prefer ''Window cleaning by Ian''. Fernow has released his work on labels like Hospital Productions, Modern Love, Bed of Nails and Blackest Ever Black, though between the plenteous and diverse work he has done, the most arresting one is his techno incarnation Vatican Shadow. 
Rubbish of the Floodwaters is a 3 track EP, the first one, from the works of Vatican Shadow, to come out on Ostgut Ton imprint (surprisingly for me, though Ostgut manages his bookings, on the label he has released only a lonely remix made in 2013 of Function's Psychic Warfare). Everything you need to know about the release can be found here. 
The 12-inch is being released on the 12th of May, and significantly for Ostgut Ton there (as always) is a perfectly fit cover, this time done by Christian Vagt. And while speaking on the visual identity of the project, I find it just a little funny that for the PR campaign of this release Sven Marquardt photographs Vatican Shadow for... Italian Vogue.
As someone states under the Resident Advisor's announcement of the release: ''Dom did good''. He did good... though with a hint of ordinary. In the track Rubbish of the Floodwaters the ambient touch combined with the raw rhythms results into well-balanced, slightly meditative dance music. And while it serves well for the taste of Ostgut Ton, it lacks a sense of rapture and distinction. 
It was his last album Media in Service of Terror, which had the perfect ratio of experimental and ravishing though unassuming and humble resulting into an extremely compelling release hard to forget both for unceremonious listeners and techno-purist clubbers.
That particular LP has been a memorable one for me not only because I had the chance to host his live show for Skaņu mežs 2016 , but also 'cause the 7th track of the album named ''More of the same (Tunisia)'' was the first ever song I recognised (I'm still working on my techno-perfect-pitch) while losing myself at Berghain, played by Phase Fatale while celebrating 12 years of the temple's existence on December 10th 2016. 
Good to know: Vatican Shadow is booked for Under festival taking place in Riga, the legendary rave location - VEF kultūras pils; hear Dominick playing on Saturday 27th of May at 4 am, stage: Under Pressure. 
Returning to his live performance, it's a ''must see'' from me. His dynamic while being on the stage is sharp and edgy, it's tense and intimidating. At times the techno becomes a background clatter to leave the observer confused by his abrupt moves and seeming anger which gets even more amusing when put in context with some of his works titles i.e. Pakistani Military Academy, Mural of Saddam, Washington Buries Al Qaeda Leader at Sea, Kneel Before Religious Icons - to name a few, and those are only the titles of albums. 
Anyway, if you don't believe me, check him playing at Varvara festival and we'll probably meet on the dancefloor on 27th if you will. 
E.
0 notes
partymedia · 8 years ago
Text
Jelena Glazova - Hell Remixed By Virgil by LiminalNoise
Available for pre-order: https://liminalnoisetapes.bandcamp.com/album/ln013-jelena-glazova-marta-smilga Rīga based artist and poet Jelena Glazova has been producing music since 2010 and regularly performing live since 2012, playing many different festivals including Sound around Kaliningrad, Noise and Fury, Poetronica (Russia), Vilnius Noise Week (Lithuania), Skaņu Mežs (Latvia), Art's Birthday (Sweden) and Vienna Art Week (Austria), and resided as a guest composer at EMS Stockholm and WORM Rotterdam. www.facebook.com/JelenaGlazovaArtist/ www.jelena-glazova.com
1 note · View note
sa-wat-dii · 8 years ago
Link
1 note · View note
dianalelis · 7 years ago
Photo
Tumblr media Tumblr media Tumblr media Tumblr media
VISUALS / SKAŅU MEŽS
© photos by Elīna Semane
0 notes
dweetdesign · 6 years ago
Photo
Tumblr media
Flyer for Skaņu Mežs 2018. Skaņu Mežs is one of the founding members and coordinators of the music platform shape which is considered the most extensive event for avant-garde and adventurous music in the Baltic States. The festival include a program of rhythmic music featuring Regis, pioneer of the so-called Birmingham sound and a master of dark techno, and RP Boo, pioneer of the footwork sub-genre dance music, which is closely related to ghetto house.⠀ •••⠀ #dweetdesign #dweet #design #creative #studio #flyer #skanu #mezs #event #show #music #graphic #europe #pro #professional #mind #inside #quality #world #wide #best #price #order #phososhop #illustrator #abode #skills #indesign #real #deal https://www.instagram.com/p/BoclsABHuVT/?utm_source=ig_tumblr_share&igshid=1f16jgf6k3n3w
0 notes
i-heart-gigs · 7 years ago
Photo
Tumblr media Tumblr media Tumblr media
0 notes
Photo
Tumblr media
No light, no light in your bright blue eyes.. ♪ (at Skaņu Mežs)
0 notes
intoxicatingimmediacy · 2 years ago
Video
instagram
morkans | Festivāls Skaņu mežs' 2022 @clppng
3 notes · View notes