#sazine
Explore tagged Tumblr posts
Text
Çay soğumuş,
Zaman geçmiş,
Ben aynı türkü'de kalmışım.
-Sonra mı?
Neşat Ertaş vurdu sazin teline,
"Özü gülmeyenin yüzü güler mi hiç" dedi.
Haklıydı..
Ve sonra, üzdün
diyememişte
"Yazımı kışa çevirdin" demiş.
Anlamayacağını bildiği için de
"Ne söylesem boşa Leylam" demiş..
31 notes
·
View notes
Text
🇮🇷 Superbulge of Sazin Saeid Andimeshk, 2023 (credits to Alireza Dehbozorgi)
29 notes
·
View notes
Text
Bu arada yay burcuyum zehirli akrepleri iletime beklerim iyi geceler kisa bi not sazin icinde seytan yok
1 note
·
View note
Link
PRE-ORDERS ARE NOW OPEN! Thank you to everyone who stuck with us on tumblr! Make sure you follow our [TWITTER] for more updates or become a part of our [MAILING LIST]!
#sazineupdates#sazine preorders#preorders#sazine#scarlet aphrodisia zine#endhawks#endhawks zine#hawksdeavor#hawksdeavor zine
65 notes
·
View notes
Note
WIAT READ ALL ABOUT IT IS DONE IM HYPERVENTILATING OMFG GKDDKXKZ SJSJDOEQLZ UF DNSJXB SAZIN FSKSI IM CHOKING
OMG LOL i can definitely relate to this @starlightments
26 notes
·
View notes
Photo
Neuer Post auf ART@Berlin https://www.artatberlin.com/ausstellung-kyunwoo-chun-efremidis-gallery-zeitgenoessische-kunst-in-berlin-contemporary-art-ausstellungen-berlin-galerien-art-at-berlin/
Kyunwoo Chun | Seoul Sazin | + Laurie Charles im [ERP Projekt] | EFREMIDIS GALLERY | 15.11.2019-25.01.2020
bis 25.01. | #2610ARTatBerlin | EFREMIDIS GALLERY präsentiert ab 15. November 2019 die Ausstellung Seoul Sazin des Künstlers Kyonwoo Chun. Zeitgleich wird im [ERP Projekt] der Efremidis Gallery in Kooperation mit EVBG die Künstlerin Laurie Charles mit der Ausstellung Moon in Scorpio gezeigt. Efremidis Gallery freut sich, „Seoul Sazin“ zu präsentieren, eine Einzelausstellung von Kyungwoo […]
1 note
·
View note
Photo
Şu an ellerinin arasında kıpraşıp duran o mektup var ya hani
İşte onun sesi bir küçük kurşun kalemdir…
Kurşun kaleminse kısıktır sesi çoğu zaman …
Cızırtılı bir radyo gibidir. Seslerin arasından belli belirsiz bir şarkı sesi seçeriz.
Biraz dikkatle bakarsak önündeki kağıdın da şarkının sesine uyandığını görürsünüz
Gözlerini oğuşturup gülümser kalemine…
Kağıdın sesi de bir küçük şarkıdır.
Kağıtla kalemin düeti bir kısa mektuptur…
Mektubun sesi bir korodur… Koronun sesi dünyanın en güzel şarkılarından biridir…
Kuşların sesi ha var gibidir ha yok gibi…
Sesin arkasına düşersiniz, tam vardım demişken havalanıp gider
Vurulup kanı yere akan bir kuşun sesi vardır bir de ki çaresizdir…
Kanadını da alıp gitmek istiyordur belki ama yapamıyordur.
O zaman ilk önüne çıkanın gözlerine ıslak bakar küçük kuş.
Hüzünlü bir şarkı mırıldanır. O an onun sesi gözleridir…
Karanlık gecelerde gökte asılı duran o yıldızlar var ya…
Onlarda konuşurlar aslında, susar gibi konuşurlar
Bir sesleri vardır elbette yıldızların.
Hatta gündüzleyin boş zamanlarını seslerini akort etmekle geçirirler…
Çok güzeldir sesleri yıldızların… Onlarla konuşmaya doyamazsınız…
Bir bağlama yari özleyen seher yelidir
Ay ışığı yakamozlardır o bağlamanın sesi
Bir ırmak, değişik seslerle dolanır vadileri, kaybolup gitmekten, denize ulaşamamaktan ödü kopar her sesinde…
Bir makasın sesi cırt cırtlıdır.
Ve bir elişi kağıdının, kesilirken kesilen bir parmağı görürse ürkektir sesi…
Ama güzel bir eve malzeme olmuşsa keyfine diyecek yoktur elişi kağıdının.
Pencerenin ardından gülümser size…
Sesi bir kahkahadır
Gökyüzünün sesi yağmurdur…
Yağmurunsa ağlak bir sesi vardır biraz. Devamlı ağlar… Bir bulutun omzuna yaslanır ve ağlar…
Bahar vakti gelen leyleklerin sesleri zenci çocukların seslerine benzer biraz.
Oralardan geldiklerinden mi bilmem…
Güzel içli bir sesi vardır leyleklerin, anlatırsanız dinlerler de, “V”den başka bir harf bilmediklerinden konuşamazlar sizinle…
Sırların konuşmamaktan sesi bile açılmamıştır.
İçtenlikle söylenmemiş bir dizenin utangaç bir sesi vardır…
Renklerin sesi Masmavidir…
Bütün renkleri içinde taşır mavi.
Bütün sesler kısılır, mavinin sesi kısılmaz. En güzel sestir…
Belki de bu yüzden gökyüzü Masmavidir…
Kardanadamın sesi toktur…
En güzel şarkılarını söyler bize.
Her kış kağıttan bir gemiyle uçarak gelir gökyüzünden…
Bir kelebeğin sesi sürekli zikzaklar çizer…
Bir uçurtmanın sesi ipidir…
Sesiyle elimizden tutarak sürekli yanına çağırır bizi…
Bir saatin hafif sallanan homurtulu bir sesi vardır…
Gece geç saatlere kadar uyumamışsanız homurdanarak uyarır sizi… “Bi susun da uyuyalım artık!”
Bir de aşkın sesi vardır…
Yalnızca konuşursanız duyarsınız aşkın sesini.
Kağıtla kaleme şarkı söyleten O’dur… Kuşlardan, Bülbül’ü seçmiştir aşk, onun sesiyle tezahür eder bu dünyada.
Karanlık gecelerde yıldızlarla en çok konuşulan konudur Aşk.
Aşk’ı yıldızların o güzel sesinden dinlemek bir başkadır.
Sazin bam teline vurduğunda ah eder
Irmaklar vadileri dolanır dolanır en sonunda bir Aşk’a dökülür.
Makasla ortak yanları çoktur Aşk’ın.
Elişinin kahkahasında da bir aşk vardır aslında…
Bazen yağmur koşaar koşar Aşk’ın omzuna yaslanır da ağlar…
Bahar vakti gelen leylekler yalnızca Aşk’la konuşabilirler.
Sırlar Aşk’a açılırlar sonunda. İçtenlikle söylenmemiş bir dize Aşksızlıktan solmuştur.
Aşk… Maviden de güzeldir, mapısmavidir…
Kardanadamın sesi gibi toktur bazen. Bazen kelebeğin sesi gibi zikzaklar çizer. Bazen de bir uçurtmanın sesi gibidir, yanına çağırır bizi…
Saatteki Aşk çok kızmıştır homurtulu sesine saatin.
Muhabbet yarım kaldı birader der gibi bakar saate…
Velhasıl,
Aşk kii… Bütün seslerdir…
137 notes
·
View notes
Text
youtube
VUR SAZIN TELİNE (Manolakis)
Evrim Atesler&Mert İsyar - Okeanos
sıla derdine düşünce anlarsın
yunanlıyla kardeş olduğunu
bir rum şarkısı duyunca gör
gurbet elde istanbul çocuğunu
....
...önce bir kahkaha çalınır kulağına
sonra rum şiveli türkçeler
o Boğaz'dan söz eder
sen rakıyı hatırlarsın
Yunanlıyla kardeş olduğunu
sıla derdine düşünce anlarsın
Bülent ECEVİT
Londra, 1947
5 notes
·
View notes
Text
ANDROMEDA
Slīpie sagurušās saules stari kutināja draisko viļņu galotnes. Kliedzošo kaiju dialogi kļuva aizvien slinkāki. Toms, labsajūtā piežmiedzis acis, baudīja pēcpusdienas tabaku un mēreno zvejas laivas šūpošanos. Vecais vīrs augstu vērtēja šos retos atpūtas brīžus pirms tīklu vilkšanas, kad varēja uz mirkli atslābt un pilnībā nodoties savām pārdomām. Gadu desmitiem nemainīgā vietā un pozā – vienā rokā turot pīpi, ar otru glaudot savu sārti rudo, sāļo bārdu, zvejnieks bija kļuvis par vietējo dabas parādību. Katrs pilsētas zēns zināja Toma Kolinsa būdu pie ostas. Neskatoties uz savu vientuļnieka dzīvesveidu, arī starp sava amata brāļiem Toms bija autoritāte.
Pienāca laiks tīklu vilkšanai. Toms zināja, ka loms būs pieticīgs, Mūža ilgā pieredze viņam ļāva nolasīt un interpretēt pat vissīkākos klimata untumus. Taču tas viņu nekad neatturēja doties jūrā. Zvejniecība nebija Toma profesija. Tā bija viņa filosofija. Negribīgi iztukšojot pīpi pret laivas bortu, Toms ķērās pie darba. Viņa darbības nebija ātras, bet ļoti precīzas. Nevienas liekas kustības.
Krāmējot laivā plāno guvumu, Kolinsa skatiens apžilba. K��ds spīdīgs priekšmets peldēja metrus desmit no borta un meta spožus saules zaķus. Piebraucot tuvāk, Toms veikli izmakšķerēja caurspīdīgu stikla pudeli. Tās iekšpusē bija salocīts, daļēji samircis rūtaina papīra gabals. Skrūvējot vaļā pudeli, Toma sirds sāka pukstēt mazliet straujāk. Šī bija viņa pirmā atrastā vēstule pudelē.
Diemžēl, traukā bija ticis neliels daudzums sāļā ūdens. Tas jūras pasta zīmītei nodarīja neatgriezeniskus bojājumus, pārvēršot daļu teksta izplūdušos tintes plankumos. Atsevišķi fragmenti gan bija salasāmi:
“Mīļā M***(pleķis), Andromeda grimst! Plosās nežēlīga v***. ***icamāk, mums vairs nebūs lemts satikties. Paliec sv*** ***
Mūžīgi ta** Džons *** Atradējam lūgums nodot šo *** *** Sandjego.
1971. gada ***”
Vairākas reizes pārlasot sīkā, steidzīgā rokrakstā uzšņāptus vārdus, Toms neizpratnē sarauca pieri. Vēstījuma saturs, protams, satraucošs. Taču tas nebija galvenais. Skaidrs, ka viņš nebija pirmais šāda sūtījuma atradējs. Lielākā mīkla slēpās gadskaitlī... Ņemot vērā, ka bija 1965. gada 15. jūnijs.
Atpakaļceļā, klepojoša laivas motora skaņu pavadījumā, Toms, veselā saprāta argumentu vadīts, pārliecināja sevi, ka šis ir kādā resgaļa palaidnīgs joks. Pagāja vairākas dienas, taču zīmītes saturs nekādi nepameta Kolinsa rosīgo prātu. Viņš pat neraksturīgi sev bija palaidis garām lielisku, zvejai piemērotu dienu. Galu galā, atzīstot, ka loģiskie aspekti īsti nedarbojas, Toms nolēma doties uz vietējo pabu un pie kādas alus krūzes aprunāties ar saviem retajiem pudeles brāļiem. Kā jau bija gaidāms, abi čomi vien pasmējās un izmantoja šo iespēju pavilkt veco draugu uz zoba. Redzot, ka Toms kļūst pagalam īgns, viņi tomēr apžēlojās.
“Zini, vecais, ja tuvākajos gados tiktu izgudrota laika mašīna, mums jau te būtu pilns ar tūristiem no nākotnes, kuri noceltu visu loteriju un sporta likmju laimestus,” sacīja resnais Bobs.
“Es, noteikti nelaistu tādu iespēju garām. Tā tik būtu zaļa dzīve! Nopirktu sev jahtu un dotos ceļojumā apkārt pasaulei,” sapņaini piebalsoja Frenks.
“Jā, bet ko jūs man iesakāt darīt - izmest šo papīru miskastē? Ja nu tomēr kādā mistiskā veidā, caur Bermudu trīsstūri vai k�� citādi šī pudele ir atpeldējusi no nākotnes? Tādā gadījumā manās rokās ir iespēja novērst kuģa bojāeju!”
Kādu brīdi visi sēdējā klusumā un kūpināja pīpes, mēģinot atminēties kādreiz redzētās fantastikas filmas par ceļojumiem laikā. Pauzi pārtrauca Bobs:
“Es joprojām uzskatu, ka tās ir muļķības, kāda skolnieka jociņš. Tomēr viena doma man ienāca prātā, lai tu varētu nomierināt savu sirdsapziņu. Proti, “Andromeda” noteikti nav bieži sastopams kuģa vārds. Tu varētu painteresēties kuģniecības reģistros, vai ir zināms kāds nopietns peldlīdzeklis ar šādu nosaukumu.”
“Un ja nu es tādu atrodu, ko tālāk?”
Bobs iedzēra malku alus un ievilka pamatīgu dūmu, krājot laiku atbildei:
“Nesteigsimies notikumiem pa priekšu – tev laika ir vairāk kā pieci gadi. Tad jau redzēs. Tikai nekādā gadījumā nestāsti neko avīžniekiem, tie maitasputni tevi noknābās un padarīs par apsmieklu.”
Nākamajā rītā Toms piecēlās vēl agrāk kā ierasts. Gaidāmā izmeklēšana kuģu reģistros un arhīvos viņam deva azarta un enerģījas lādiņu. Zvejnieka rutīnas iemidzinātais radošais prāts bija pamodies. Steigā izdzēris ugunīgu tasi melnas kā Ēģiptes nakts kafijas, Toms jauneklīgā gaitā izskrēja ārā no mājas. Pusi dienas ilgā detektīvdarba rezultāti bija sekojoši: iegūta informācija par 3 kuģiem vārdā “Andromeda”. Pirmais bija 408 tonnu burukuģis ar diviem klājiem, būvēts Sunderlandē, Anglijā 1819. gadā. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tas palīdzēja kolonizēt Austrāliju - pārvadāja notiesātos no Anglijas uz Sidneju, veicot vairākus šādus reisus.
Otrs bija kādreizējais “USS Wesson” – lielgabalu klases eskorts-iznīcinātājs, kas Otrā Pasaules kara laikā tika uzbūvēts ASV. Tas godīgi dienēja Klusajā okeānā, apsargājot karavānas pret zemūdens un gaisa uzbrukumiem. Ņēmis dalību Filipīnu kaujas operācijās un atbalstījis iebrukumu Ivo Džimā. Flotes veterāns kara beigās veiksmīgi atgriezās mājās apbalvots ar septiņām kaujas zvaigznēm. Diemžēl, miera laikā šādu kuģu liktenis bija skarbs. 1951. gadā to pārcēla uz Itāliju jau kā “Andromedu”, izsvītroja no Jūras spēku reģistra un nodeva metāllūžņos.
Beidzamais jūras transports, par kuru izdevās kaut ko uzrakt, bija itāļu torpēdu kuteris. Būvēts 20.gs trīsdemitajos. Sākoties karam, “Andromeda” tika mobilizēta cīņā pret sabiedrotajiem. Arī tās mūžs bija pagalam īss. Jau 1941. to nogremdēja britu bumbvedēji.
Toms, mazliet sapīcis sēdēja uz palodzes un kūpināja pīpi. Viņa izmeklēšana nedeva pavedienus – visas vēsturei zināmās “Andromedas” jau kādu laiku atpakaļ bija devušās kuģu Valhallā. Taču dzīvespriecīgais večuks nemācēja ilgi erroties.
“Negatīvs rezultāts arī ir rezultāts,”
viņš nodomāja un stingri izlēma izmest visu šo lietu no galvas. Bija laiks atgriezties pie ierastā miera un zvejas. Rītdien solījās būt perfekti laikapstākļi.
Gāja gadi. Sandjego osta un piekraste attīstījās. Progress sita augstu vilni. Vienīgi Tomu laika ritējums šķietami neskāra. Daži sirmi bārdas mati un pāris jauni ielāpi novalkātā Hemingveja stila džemperī – viss pārējais bija pa vecam. Toms savā retajā brīvdienā laiski sēdēja uz lieveņa un šķirstīja “Oceanside Journal” iknedēļas izdevumu. Kādā lappusē viņa sirds salecās, rokas drudžaini iekrampējās nodrukātajās lappusēs. Slejas virsraksts bija sekojošs: “Sandjego ostā piestās lepnā “Andromeda””.
Toms rušinājās pagrabā, cenšoties atrast sen aizmirsto vēstuli pudelē. Viņa prātā atkal un atkal atkārtojās tikko izlasītā raksta frāzes. Tās vēstīja, ka nupat uzbūvētais kruīzu kuģis “Andromeda” dodas savā testa braucienā gar Kalifornijas krastiem. Izmēģinājuma brauciens notiks gandrīz bez pasažieriem – tikai “Morgana” kuģu būves kompānijas vadība (pašu Džošua Morganu ieskaitot) un preses pārstāvji.
Apgriežot pagrabu kājām gaisā, norūpējies vīrs pēdīgi atrada meklēto – apputējusī pudele bija paslēpusies caurā gumijas zābakā.
Dūmakainā rīta stundā Toms nemierā soļoja pa Sandjego ostu turp un atpakaļ. Viņa figūra bija kā impresionisma stilā radīta mirāža - tīta tabakas dūmu mākonī tā saplūda ar apkārtni kā miglas dzemdēts rēgs. Osta pamazām modās. Kaiju kliedzieniem piebiedrojās bērnu smiekli un rupjā jūrnieku valoda. Nesot pār plecu savas “musketes” - fotoaparātu statīvus, lepni maršēja divi reportieri. Toms nebija vienīgais, kurš atnāca sagaidīt “Andromedu”. Gaisā virmoja zivju un pārsteigumu smarža.
Kad “Andromeda” pietauvojās, to ar ovācijām sagaidīja pamatīgs pūlis. Jāsaka, pelnīti. Žilbinoši balta tā neatgādināja Perseja izglābto etiopiešu princesi, drīzāk varēja atrast līdzību ar spožo Andromedas zvaigznāju. Divi oranži tvaika dzinēju skursteņi rotāja klājiem bagāto 26’000 tonnu luksusa klases kuģi, kas bija gatavs uzņemt 712 turīgus pasažierus. Kad jezga bija pierimusi un osta atgriezās savā ierastajā dienas ritmā, Tomam izdevās noķert aiz elkoņa sirmo “Andromedas” kapteini un gandrīz vai ar varu aizvest viņu uz tasi kafijas. Solīdais sirmais kungs tumši zilā, zelta diegiem rotātā uniformā vietējā dzertuvē izskatījās kā svešķermenis. Tomam gan diezgan ātri izdevās atrast ar Gregu kopīgu valodu. Abus vienoja jūra.
Kapteinis Gregs uzmanīgi noklausījās stāstu par vēstuli no nākotnes. Grumbās sarauktā piere liecināja par viņa satraukumu. Kā jau lielākā daļa jūrnieku, viņš bija visnotaļ māņticīgs un nevarēja ignorēt tik nelabvēlīgu sakritību. Sarunas beigās Kapteinis apsolīja Tomam vienoties par kopīgu tikšanos ar “Andromedas” īpašnieku Džošua Morganu.
Morgans bija tipisks jaunās pasaules miljonārs. Biznesa haizivs. Pasauli viņš skatīja vienīgi caur dolāra zīmju prizmu. Kūpinot Kubas cigāru, viņš atgāzies krēslā augstprātīgi vēroja viesus savā plašajā kajītē. Telpā atradās vēl Toms ar Gregu kā arī Morgana padomnieks-asistents Sems.
“Ja jūs domājat, ka ar šādām tenkām izdosies mani nobiedēt, jūs smagi kļūdaties. Atzīstaties, kuri no maniem konkurentiem jums maksā par šo teātri?”
noklausījies Toma un Grega sakāmo, Morgans eksplodēja.Toms atzina savu sakāvi un grasījās jau doties projām. Viņš pēkšņi sajutās ļoti muļķīgi, kavējot bagāta un cienījama cilvēka laiku ar vecu sievu cienīgiem māņiem.
“Khm..,”
negaidīti atskanēja Morgana asistenta krekšķis. Pievērsis apkārtējo uzmanību viņš turpināja:
“Tas viss, protams, ir muļķības, tomēr man ienāca prātā kāda doma, kas nošaus
divus zaķus. Pirmkārt, mēs iegūsim papildus peļņu. Otrkārt, nomierināsim šos kungus… Velns viņu sazin, šajā pasaulē notiek visādas lietas.”
Džošua, izdzirdot atslēgas vārdu “peļņa” manāmi saausījās, viņa acis iemirdzējās.
“Ko tu gaidi? Klāj vaļā!”
“Redziet, ser, Jūs pats bieži vien uzsverat, ka mūsdienās ļoti liela nozīme ir reklāmai. Nav noslēpums, ka tajā tiek ieguldīts ne mazums līdzekļu. Lielākoties tie bez šaubām atmaksājas. Tomēr man padomā ir vēl izdevīgāka shēma. Mēs varam panākt, ka vietējie laikraksti uzrakstīs pār mūsu kuģi un kompāniju vēl vismaz vienu rakstu un tas mums neko nemaksās.”
“Man patīk tavs domu gājiens, droši turpini.”
“Viss kas mums jāizdara, ir jānomaina “Andromedas” nosaukums. Esmu pārliecināts, ka žurnālisti kāri tvers šo kumosu. Mūsu mierīgajā dzīvē viņiem katru dienu ir izaicinājums atrast kādu mazu sensāciju. Nevar taču visu laiku rakstīt tikai par ļaunajiem komunistiem. Piemēram, ko jūs teiktu par jauno kuģa vārdu “Victory”? Ļaudīm patīk uzvaras.”
“Pagaidiet. tad sanāk, ka nākotnes zīmīte nevarēs nākt no “Victory”, jo tajā skaidri rakstīts “Andromeda grimst!”
Toms aizrautīgi iesaucās. Sems smaidīdams pamāja ar galvu. Tikmēr Džošua klusēja un turpināja zelēt cigaru. Viņa pokera sejā nevarēja nolasīt pilnīgi neko. Neskaitāmu darījuma pārrunu trenēts ieradums. Visbeidzot viņš noklepojās, nodzēsa izsmēķi melnā marmora pelnu traukā un teica savu spriedumu:
“Man nepatīk iet lētu šantāžistu pavadā, bet šoreiz mēs pagriezām situāciju sev par labu. Ne velti es tev, Sem, labi maksāju. Jāatzīst, ka es pats neesmu sajūsmā par nosaukumu. Turklāt, ja mēs vēl nopelnam... Aiziet, darām to. Par “Victory”!”
Miljonārs bilda tostu un vienā malkā izdzēra atlikušo viskiju glāzē. Vienīgais neapmierinātais vīrs kajītē bija nu jau “Victory” kapteinis Gregs. Džošua to ievēroja un sāka pratināt:
“Ei, vecais vilk, kas tev atkal aiz ādas? Es taču piekāpos tavām māņticībām.”
“Ser, mainīt kuģa vārdu ir slikta zīmē.”
sapīkušais kapteinis nomurmināja.
“Nu man vienreiz pietiek, tu esi kapteinis vai tirgus vecene? Ja nevēlies pie manis strādāt, vari tūlīt pat doties projām. Atradīšu citus gribētājus, kas nebaidās no savas ēnas.”
Morgans lika noprast, ka audience ir beigusies. Pieklusuši visi piecēlās un sāka virzīties uz izeju.
“Vienu mirklīti!”
Morgans valdonīgi apturēja Tomu un Gregu. Viņi sastinga, kā sālsstabi.
“Ja kaut mazākās baumas par šo sasodīto skribelējumu no pudeles nonāks presē, es jūs izvazāšu pa tiesām par neslavas celšanu un kaitējumu manam biznesam. Jūsu mazbērni vēl paliks man parādā. Klusēšana ir daļa no mūsu darījuma. Iegaumējiet to labi!”
Pagāja daži mēneši. “Victory” devās savā pirmajā pilnvērtīgajā Klusā okeāna kruīzā. Kādu nakti Toms Kolins pamodās un sēdus piecēlās gultā. Pulkstenis rādīja divi. Milzīgas lietus lāses skaļi sitās pret logu. Nežēlīgi gaudoja vējš. Ārā plosījās vētra. Toms jau gribēja likties uz sāniem, kad viena ķecerīga doma cauršāva viņa saprātu kā strāvas trieciens. Pat nepapūloties apaut čības, viņš piecēlās un devās uz pagrabu. Strāva bija pazudusi. Apdedzinātiem pirkstu galiem turot sērkociņu, viņš, laikam, jau tūkstošo reizi pārlasīja nodzeltējušo zīmīti no pudeles.
“Mīļā M***, Andromeda grimst! Plosās nežēlīga v***. ***icamāk, mums vairs nebūs lemts satikties. Paliec sv*** *** Mūžīgi ta** Džons *** Atradējam lūgums nodot šo *** *** Sandjego. 1971. gada ***”
Pārlasot to vēl 1001. reizi, viņš beidzot atviegloti nopūtās. Viss kā iepriekš. Vārds “Andromeda” trauslajās papīra rūtiņās mistiskās laika anomālijas ietekmē nebija pārtapis par “Victory”. Toms pagraba tumsā atviegloti pasmējās par savām bailēm, tad likās atpakaļ gultā un iegrima caurā, murgainā miegā.
Pirms dažām nedēļām uz “Victory” klāja
“Sveiks, Džon, vecais draugs! Tu kā vienmēr kavē. Gandrīz sagaidīji pēdējo tauri. Laikam atkal biji pielipis pie sava teleskopa. Tici man, uz mūsu grēcīgās zemes arī ir pietiekami daudz ko redzēt. Šajā kruīzā es tev to pierādīšu. Lai tava Mērija saka ko grib, bet vienreiz dzīvē džentlmeņi ir pelnījuši kārtīgi atpūsties. Starp citu, kā tev patīk šis ASV kuģubūves brīnumbērns? Kaut kur dzirdēju, ka sākotnēji to nosauca par “Andromedu”. Jocīgs vārds. “Victory” man patīk labāk.”
“Sveiks! Atzīšos, ka man ir mazliet bail. Uz zemes es jūtos drošāk. Nesaprotu, kā tev izdevās mani pierunāt uz šo avantūru. Bet, ja mēs runājam par zvaigznēm un teleskopiem, tad es tev oponēšu. Man kā astronomam daudz labāk patīk “Andromeda”. Tā ir ļoti interesanta zvaigžņu kopa. Tur it vēl tik daudz ko pētīt. Esmu pārliecināts, ka mani lielākie atklājumi vēl ir priekšā. Man vienalga, kas rakstīts uz borta. Es šo kuģi dēvēšu tikai par “Andromedu””.
A.
0 notes
Photo
137) Yashkun to dardyckie plemię w Gilgit-Baltistan w Pakistanie. Plemię jest rozsiane po całym dystrykcie Kohistan w Khyber-Pakhtunkhwa, rozciągającym się aż do Ladakh i Drass. Yashkuns stanowią większość populacji w Gor, Chilas, Tangir, dolinie Darel, dolinie Indusu poniżej Sazin, górnej części doliny Gilgit, Gupis, Pingal Yasin (Qurqulti), Punial, Astore Valley, Chitral. Mniejszość w Nagar i Hunza. Według źródeł historycznych, dawno temu Yashkuns wyemigrowali z regionu Azji Środkowej w pobliżu Xinjiangu do dzisiejszego regionu Gilgit-Baltistan w Pakistanie. Przeważają w Giglit, Punial, Yasin, Ishkoman i Chitral. W Kohistan, Chhilas, Hodur, khinar, Astor, Gurez, Dras, Gultari, Talil i Soro, Yashkunowie stanowią większość.
0 notes
Photo
Is it already time for another contributor spotlight?! Today we're welcoming fellfromtheskys !!
28 notes
·
View notes
Photo
Neuer Post auf ART@Berlin https://www.artatberlin.com/ausstellung-kyunwoo-chun-efremidis-gallery-zeitgenoessische-kunst-in-berlin-contemporary-art-ausstellungen-berlin-galerien-art-at-berlin/
Kyunwoo Chun | Seoul Sazin | EFREMIDIS GALLERY | 15.11.2019-25.01.2020
bis 25.01. | #2610ARTatBerlin | EFREMIDIS GALLERY präsentiert ab 15. November 2019 die Ausstellung Seoul Sazin des Künstlers Kyonwoo Chun. Zeitgleich wird im [ERP Projekt] der Efremidis Gallery in Kooperation mit EVBG die Künstlerin Laurie Charles mit der Ausstellung Moon in Scorpio gezeigt. Efremidis Gallery freut sich, „Seoul Sazin“ zu präsentieren, eine Einzelausstellung von Kyungwoo […]
0 notes
Photo
Vecais labais Žigis. Ukrainā vēl ļoti daudz žigulīši, bet katru reizi kādu ieraugot nu jau jāsāk atcerēties, kurš bija 11.,13.,3.,1., 2...... un tad sāk jau strīdēties kādas ir atšķirības 3.no 6., un 5. no 7. ... eksporta modeļi un vēl sazin kādas gudrības, kas ceļoja kā mīti par to kā radās un kam speciāli ražots..... Un atceros, ka mans vecaistāvs bija izstāvējis rindu uz 8. žigulīti, bet vīri no autobāzes atrunāja, jo tam ir priekšējie riteņi velkošie un tas ir baigi traki un bīstami (jo neviens padomijā nezināja, ka jau desmitiem gadu ražo mašīnas ar priekšējiem velkošajiem). Tad viņš nopirka mazlietotu 2105., kuram motorā bija plaisa. Diezgan stulbs laiks, ja sāk atcerēties visus tos atgadījumus. Bet tagad par to var iesmiet. (at Lviv, Ukraine) https://www.instagram.com/p/B0bosQqphDc/?igshid=1c25j005rwl7o
0 notes
Text
The great Himalayas
The Great chain of mountains are settled to the north of the Lower Himalayan mountain range. These mountains are bordered by the indus river to the west and north. Subsequently, the river takes a southerly bend at Sazin.
About the Great Himalayas
The Great chain of mountains are a fine looking mountain range within the himalayas. The mean altitude of the great himalayas mountain range is just about 6,000 meters. Some of the tallest summits within the world square measure settled during this vary, for instance, Nanga Parbat (8126 meters). The Nanga Parbat is that the ninth tallest peak within the world and also the second tallest peak in Islamic Republic of Pakistan. As the mountains square measure forever coated with snow, there are a number of glaciers in the region. The most intensive ice mass is that the Rupal ice mass and also the length of the ice mass is seventeen.6 km. The glacial activities square measure accountable for forming variety of picturesque lakes like the Saiful Muluk Lake. This lake is settled within the higher Kaghan Basin. One more necessary earth science characteristic of this region is that the deep canyons fashioned by the Indus during this space. The deepest ravine is settled at Dasu-Patan space in Kohistan district. The depth of the canyon is 6,500 meters. Actually, this is often the deepest ravine within the world. The depth is thus profound, that notwithstanding that the tallest peak of Europe, Antarctic continent or North America were to be place at its deepest tip, the mountain would still not jut out further than the pinnacle.
The larger chain of mountains square measure home to a number of the tallest peaks within the world. To the north of the major middle thrust, the tallest mountain ranges ascend suddenly to the extent of 4,000 meters or 13,000 feet into the territory of everlasting frost and snow. Since the Himalayan geological formation gets broader from east to west, the count of comparable tall mountain ranges goes up. For instance, the Kanjiroba and Kagmara ranges both attain elevations of more than 6,000 meters (20,000 feet), situated to the north of the Dhaulagiri Himalaya in the middle of Nepal.
Montane shrublands and grasslands develop over timberline. You will see the northwestern Himalayan Alpine shrub and meadows within the higher heights of Jammu and Jammu and Kashmir , North Islamic Republic of Pakistan, and Himachal Pradesh . Towards the east, the Western Himalayan alpine ligneous plant and meadows embrace long areas beside the boundary of Asian nation with west Asian country and Uttaranchal . The jap Himalayan Alpine Shrubs and meadows develop over the eastern and northeastern subalpine evergreen jungles conterminous the boundary of Asian nation with geographic region, eastern Asian country, Arunachal Pradesh and Asian nation. The bushlands contains junipers and a comprehensive vary of rhododendrons. The forests are home to an exquisite array of untamed flowers. The natural depression of Flowers parkland within the western Himalayan alpine ligneous plant and meadows homes many classes. The higher fringe of the lowlands grows from the west to east, ascending from three,500 meters (11,500 feet) to 5,500 meters (18,000 feet). The lowlands are the time of year home place of the imperiled snow leopard.
0 notes
Photo
https://www.youtube.com/watch?v=OwdCEjzdAeM&t=58s
0 notes
Text
Cik tad Tevis ir, man reiz jautāja.
Tā nU tagad sēžam mēs visas pie viena galda.
Viena es, kas harmonijā un mierā meditē,
Otrā, kas drosmīga, baiļu tai nav,
Trešā es, kas jau 15 shēmas izdomājusi,
ceturtā palaidne, kas blēņoties grib,
Piektā es, kurai tik fantazēt un sapņot par dzīvi,
Sestā, kura ugunīs lēc un un piedzīvojumus meklē.
Vēl septītā es ir, kura mīlestību nest un gaismu rādīt.
Astotā es, kas visu pasauli ratā var sūtīt, un zobus atņirgt kā kuce pirms saķeršanās.
Devītā es, kas māksliniece, kas radīt un vadīt un savīt tiecas,
Desmitā es, kas melns maiss, tik neparedzama, ei tu sazin, kas iekšā.
Viss es esmu, gan sākums, gan beigas.
Daudzi manis ir, miljoniem manis.
Manis daudzi ir, tik atmodinī to, kurā Tev saskaņa rodas.
0 notes