#janvāris

[canaanitechristian]

janvāra nakti.// A night in January

[vverner]

Šogad 1.janvāris atzīmēts Carnikavas pludmalē (te ar skatu uz Mangaļsalu/Rīgu), bet pēdējais reiss pagājušajā gadā man bija uz Sāmsalu (ar Tõll prāmi)- 2023. gads pagāja ātri ...

[oldsoulperson]

2024.gada 27.janvāris 9.40

es nezinu vai tu vispār šo kādreiz izlasīsi. varbūt pat nekad. vakar braucu un klausījos "how to save a life", jā, klausos viņu, manuprāt, katru dienu. nu, kā jau veca dvēsele. bet tā dziesma man atgādina tikai divas lietas. tevi un seriālu grey's anatomy. gan jau neticēsi, bet pa reizei aizdomājos par to, kā tev iet, kas jauns tavā dzīvē, kā pa darbu iet. es domāju, ka neiekritīšu garā monologā, jo es tāpat nezinu pēc cik gadiem šo izlasīsi. gribēju pateikt to, ka ar katru nākamo reizi, es saprotu, kāpēc dziesma "how to save life" ir bijusi tik īpaša, jo tagad tā dziesma pasaka tik daudz. jap, zaudēju labu draugu, thats it. un, ja nu tu domā vai prasi, tad man iet labi, man viss ir kārtībā, es gribu vasaru un klausos vecu mūziku. :)))

[apkaartpasaulei]

17.DIENA

LOVINA-MUNDUK-LOVINA

Pēc tam kad ieraudzījām tās miljons laivas, kuras bija sabaukušas skatīties delfīnus, nolēmām, ka tomēr viņus redzēt negribam. 🙈

Rītu sākām ar laiku snaudienu pie jūras - jūra bija pasakaini mierīga. Šeit pludmale ir klāta ar vulkāniskajām smiltīm, kas pēc sajūtām šķiet sausākas un raupjākas. Pēcāk izčekojāmies un laidām uz pilsētu. Pirmais punkts mums bija barbershops, jo Valērijs bija palicis jau galīgi pinkains. Nokļuvām visīstākajā baliešu rajonā. Matu griezums un bārdas pielīdzināšana izmaksāja 60k IDR, jeb aptuveni 3.50 EUR.

Parasti mums neizdodas ēst tādās izteikti "vietējo" vietiņās. Galvenokārt, jo nejūtamies ērti, ka tajā karstumā ēdiens visu dienu stāv jau gatavs, nevis tiek pagatavots uz pasūtījumu. Tas ir reti, bet šoreiz mums paveicās atrast izteikti "vietējo" vietiņu, kur ēdienu gatavoja uz pasūtījumu. Mēs bijām vienīgie tūristi. Respektīvi, Tev iedod ēdienkarti un lapiņu ar pildspalvu, kurā pats

ieraksti ko vēlies pasūtīt un atdod atpakaļ. Porciju cenas vidēji 10-20 k (0.60 - 0.90 EUR) par porciju. Paņēmām 3 porcijas, desertu un 2 alus un samaksājām 114k IDR (6.57 EUR). Bija ļoooooti gardi! Pēdējā laikā esmu iecienījusi Cap-cay, kas ir dzidra dārzeņu zupa vistiņu un sēnēm. Es vispār dievinu viņu zupas - man patīk, ka dārzeņi nav izvārīti līdz galam.

Kad uzsākām šo ceļojumu, bijām nolēmuši ka pēdējās ceļojuma dienas pavadīsim laiski atpūšoties. Nolēmām, ka pamazām sāksim. Atradām! Tas prasīj daudz laika, bet atradām ko patiesi skaistu. Atrodas Munduk, augšā kalnā, ar pasakainu skatu, super apkalpošanu utt. Izsaucam šoferi un dodamies ceļā. Sākam braukt kalnā. Un augstāk. Un augstāk. Iebraucam mākonī, jau tik augstu. Turpinām braukt augstāk. Mazliet neomolīgi, jo braucam pa serpentīniem, esam mākonī un redzamība ir ļoti švaka. Domāju ok, drīz sāksim braukt lejā. Pa ceļam viena...otra nobeigusies mašīna. Sāk palikt stāvāks un mūsu šoferi, saka, ka pietrūkst jaudas un vajag izslēgt kondicionieri. Vēl 10 min un esam klāt. Mūsu viesnīca ir kalna galā, lielā, treknā, baltā, lietainā mākonī. Pēc īsas sarunas ar personālu uzzinam, ka laiks 90 % šeit ir šāds. Kad veicām rezervāciju, kaut kas bija nogājis greizi sistēmai, kā rezultātā rezervāciju veicām whatsapp UN CIK LABI, KA TĀ! Jo nolēmām, ka jātinās no tā mākoņa ārā un varējām to izdarīt bez sankcijām. Saucām atpakaļ savu šoferi un viņš ar lielu prieku mūs atveda atpakaļ Lovinā. Paliekam instagramīgā mājiņā Lata Lama un prātojam ko darīt tālāk, jo viss jau bija izdomāts :D

Pasūtijām sushi un desertu Grab app.

Atklāsme: Bali cilvēki nepārvietojas ikdienā pilnīgi un galīgi nekur ar kājām. Mēs šodien mērojām ceļu no centra uz viesnīcu aptuveni 40 minūtes un, kaut apkārt bija daudz cilvēku, neviens no tiem negāja nekur kājām.

!!! Visaukstākais mēnesis Bali ir janvāris - temperatūra var nokristies līdz 26'C

[i-want-to-lick-ur-toes]

nop

Pasakas

Latvijas Radio 2  un Fonda Nāc līdzās! sadarbībā tapusi jau piektā audio grāmata – CD ar 28 latviešu tautas teikām. Iepriekšējos gados ierakstītas Annas Sakses „Pasakas par ziediem”, Imanta Ziedoņa „Blēņas un pasakas”, „Latviešu tautas pasakas” un Kārļa Skalbes pasakas.

Jaunākā audiogrāmata aicina ielūkoties  mūsu tautas teiku un nostāstu pasaulē. Gan teikas, gan pasakas ierunājuši Fonda Nāc līdzās! jaunieši un bērni, kā arī Latvijas Radio darbinieki un viņu bērni. Visi ierakstītie audio diski pirmkārt ir dāvana tiem, kas paši nevar lasīt un, protams, arī visiem, kas grib ieklausīties no sirds stāstītās teikās un pasakās. Tradicionāli diskus dāvinām Latvijas neredzīgo bibliotēkām, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Bērnu klīniskās slimnīcas “Saulaino dienu stūrītis” bibliotēkai, kā arī aicinām klausīties LR2 mājas lapā un populārākajās podkāstu straumēšanas vietnēs.

Nosūtīt ziņu

Jaunākie

6. janvāris 2022, 17:24

Rumzas pilsPasakas

6. janvāris 2022, 17:22

Rēzeknes pilsPasakas

6. janvāris 2022, 17:20

Talsu pilskalnsPasakas

Raidījuma ieraksti

Rumzas pils 1

6. janvāris, 2022

Rēzeknes pils

6. janvāris, 2022

Talsu pilskalns

6. janvāris, 2022

Cēsu pils teika

6. janvāris, 2022

Par veco Dundagas pili

6. janvāris, 2022

Kā Kokneses pils celta

6. janvāris, 2022

Mežotnes pilskalns 1

6. janvāris, 2022

Ķoniņciems

6. janvāris, 2022

Kā Latgales ceļi radušies

6. janvāris, 2022

Turaidas roze

6. janvāris, 2022

Unguras baznīca

6. janvāris, 2022

Staburadze

6. janvāris, 2022

Lielauces ezera dzīvnieks

6. janvāris, 2022

Babītes ezers

6. janvāris, 2022

Lubānas ezers

6. janvāris, 2022

Alauksts, Inesis un viņu salas

6. janvāris, 2022

Kangaru kalni

6. janvāris, 2022

Kā Velns taisīja ceļu uz Sāmsalu

6. janvāris, 2022

Abava

6. janvāris, 2022

Griķupīte

6. janvāris, 2022

Lielupe

6. janvāris, 2022

Kā Venta cēlusies

6. janvāris, 2022

Kā Ogre cēlusies

6. janvāris, 2022

Gauja un Tirza

6. janvāris, 2022

Vairāk..

Par mums

Radio

Organizācija

Radio vadība

Stratēģija

Sabiedriskais pasūtījums

Rīcības kodekss

Latvijas Sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas

Vadlīnijas Latvijas Radio satura kļūdu labošanai

Vadlīnijas raidījumu veidošanai Latvijas Radio priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Trauksmes celšanas noteikumi

Kara un konfliktu žurnālistikas vadlīnijas

IT drošības politika Latvijas Radio

Latvijas Radio privātuma politika

Personāla atlases politika

Latvijas Radio pasaku lietotnes privātuma politika

Latvijas Radio darbinieku personas datu apstrādes politika

Interešu konflikta un korupcijas riska novēršanas politika

Lietotne

Sabiedrisko mediju ombuda atzinumi

Dalībnieku sēdes

Informācija presei

Logo

Logo izmantošanas vadlīnijas

Autortiesību atruna un Privātuma politika

Vakances

Frekvences

Kontakti

Finanses

Atalgojuma likmes

Izsoles

Noteikšanas kritēriji piemaksām, prēmijām, naudas balvām, soc.garantiju

Finanšu pārskati

Izvirzītie nefinanšu un finanšu mērķi

Finanšu risku pārvaldība

Iepirkumi

Piedāvājumi

Latvijas Radio 5 DJ skolas 2023 konkursa nolikums

Konkursa “Latvijas Radio 5 Eksperimentālais podkāsts” nolikums

Suvenīri

Bezmaksas raidlaika piešķiršanas un izmantošanas kārtība priekšvēlēšanu aģitācijai

Saeimas sēdes

Fonotēkas ieraksti

Kursi

Paziņojumu izvietošana

Pakalpojumu izcenojumi

Mūzikas ierakstu nošu īre

Latvijas Radio Vadlīnijas paziņojumu izvietošanai un sadarbībai ar partneriem

SEPLP Vadlīnijas satura un paziņojumu veidošanai un izvietošanai sabiedriskā medija programmās un pakalpojumos

Vadlīnijas sadarbībai ar neatkarīgajiem producentiem

Kritēriji satura nodošanai bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

Izcenojumi satura vienībām nodošanai citiem masu informācijas līdzekļiem

Kritēriji sadarbības partnera izvērtēšanai un atzīšanai par augsta riska partneri

Projekti

Jaunā Eiropas nākotne

[dzelonis]

Mēneša grāmata #108 - Janvāris 2024

Liz Moore – Long Bright River Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit

[eternalatmn]

visas malas šeit ir šķības\

decembrī es apsolīju sev pārstāt just. bet ko ar janvāri? trīsdesmit viena diena, kurā jāvar, bet nevaru. nesaprotu, kā būt. dažas dienas skaidri redzu ceļu un kājas nes mani pretī siltumam. dažas dienas ceļš ir pavisam sabrucis, saspridzināts tā, ka nav kurp doties. atliek gulēt uz aukstas grīdas un raudāt. līdz spilvenam netieku, jo sāpes paralizē. es vēlos atcerēties visus cilvēkus ar priecīgajām domiņām. nav jau tā, ka grūtumi jāaizmirst pavisam, tik vien kā jābeidz sev par tiem regulāri atgādināt. cenšos atcerēties visas jūsu patīkamās smaržas, smieklīgos jokus un platos smaidus. vajadzīga pierakstu kladīte labajiem mirkļiem, lai vieglāk tikt cauri “kad prāts paralizējis ķermeni” mirkļiem. ā, vispār, lai vairotu sev prieku, pasūtīju kasti ar grāmatām. pārāk ilgi jau turpinu sarakstu “kas tev noteikti jāizlasa” beidzot jāķeras klāt. iegādājos arī divas puzles, biļeti divām izrādēm, biļeti vienai filmai un divus mīļas grupas albumus. jāsāk iepriecināties!

[streampourvous]

Janvaris (2022)

Regarder Janvaris 2022 Film complet en streaming français VF et gratuit – Janvāris (2022) le film en entier Le parcours de jeunes de dix-huit ans qui sont entraînés dans les événements politiques de janvier 1991 à Riga, Lettonie.   Read the full article

[ilserre]

Tēta tētis 0018

"Es karā(i) aiziedams…" Ir tāda dziesma…

1944. gada 28. janvāris ir sestdiena. Mans tēvs ir uzbrūvējis lauku alu, tas parasti viņam izdodas diezgan labs. Ir uzaicināti kaimiņi un arī apkārtnes jaunieši un jaunietes. Tā laikam pieņemts no seniem laikiem, pavadot zēnus armijā. Šoreiz ir droši zināms, ka ne tikai armijā, bet faktiski karā. Par muzikantu ir uzaicināts kaimiņš Jānis Lietaunieks. Parasti pie mums viņu sauca par Cisenieku Jāni, jo viņš dzīvoja Cisenieku mājās, kurās bija pieņemts kā audžu dēls. Viņš spēlēja ermoņikas, lai gan viņa repertuārs bija tikai kādi 2-3 gabali (tajā bija kāzu valsis un kādas divas "polkas"). Mans tēvs varēja diezgan profesionāli uz ermoņikām nospēlēt vairākus seno laiku gabalus, tā par abiem kopā sanāca diezgan plašs deju mūzikas repertuārs. Tēvs spēlēja seno laiku dejas - "Amūras valsi", valsi "Na sopkakh Manchzhurii" (На сопках Маньчжурии) un vēl šo to. Tādas dejas laikam dejoja Krievijā cara laikos. Jaunieši dejo. Ir pilna Auzānu mājas lielā istaba. Man tiek dāvātas šādas it kā karavīram noderīgas lietas - cimdi, šalles, kabatas lukturītis u.c.

1944. gada 1. februārī ap plkst. 3 no rīta pie durvīm pieklauvē. Tēvs jau ir piecēlies un pošas barot lopus un gatavot ragavas, jo agri mani jāved uz Līvānu staciju, lai jau pusdienlaikā es varētu būt Rīgā, kā to norāda, pēc policijas izsaukuma, pagasta pārvaldē parakstītais rīkojums. Pie mums ir atnācis kaimiņš Jānis Sproģis. Viņam varētu būt kādi 60-65 gadi. Liekas, ka viņš bija dienējis cara armijā un karojis ar japāņiem 1905. gadā Mančūrijā, tāpēc par kara laikiem šo to zina. Liels ir mans izbrīns par viņa teikto: "Ja tu, puisīt, gribi palikt dzīvs, tad nekad nešauj tieši cilvēkam. Tad tu paliksi dzīvs, tā tas ir!" Es saku: "Kur tad lai es šauju?" Viņš: "A, šauj kur gribi, kaut vai gaisā."

Tas izklausās tik jocīgi, bet viņš ir mērojis naktī vairāk nekā kilometru, lai, mani pavadot, to pateiktu! Viņa ieteikums man daudzreiz nāca prātā kā kara laikā, tā arī vēlāk. Tikai vēlāk dzīvē, visu to pārdomājot, nācu pie secinājuma, ka viņa ieteikums laikam bija ļoti pareizs.

Tajā rītā mana māte ir sacepusi raušus, t.i., taukos ceptus plācenīšus. Tie ir ļoti barojoši. 1. februāra rītā vēl ar tumsu sēžos ragavās. Pagalmā ir salasījušies visi mājinieki, kaimiņš Sproģis un krievu gūsteknis Koļa.

Zemnieku saimniecības no gūstekņu nometnes Līvānos varēja dabūt strādniekus - gūstekņus, kuri bija kļuvuši darbam galīgi nederīgi. Viņu mans tēvs atveda 1943. gada pavasarī, faktiski, staigāt nespējīgu. Viņam varēja būt varbūt kādi 40-45 gadi. Viņš pa šo laiku pie mums bija krietni uzbarojies, pilnīgi mūsmājās iedzīvojies un bija kā pašu ģimenes cilvēks. Mēs kopā strādājām, mēs kopā ēdām.

Pašreiz arī viņš stāv pavadītāju pulciņā un raud. Viņš zina, kurp man jābrauc, viņš zina karu un pēckaru, viņam tas ir gūsta laiks, kuru jau pats ir izbaudījis pa pilnam…

Kara laika Rīga izskatās tāda panīkusi, noplukusi. Ar 1944. gada 2. februāri tieku ieskaitīts Latviešu Leģionā. Duntes ielas vecajās armijas kazarmās mums izsniedz vācu armijas formas tērpus bez uzšuvēm. Mums tikšot izsniegtas Latviešu leģiona formas zīmotnes.

Mēs dažas dienas nīkstam Duntes ielas vecajās kazarmās, un tad ar vilcienu iebraucam Jelgavā. Tur tiekam izvietoti laikam Gintarmuižā. Tās atkal ir vecās Latvijas laika armijas kazarmas, tikai neticu, ka Latvijas laikā šeit stāvēja divstāvu koka lāvas gulēšanai, kurām visas šķirbas blakšu pilnas. Šeit tiek izsniegtas solītās zīmotnes, kuras mums pavēlēts uzšūt un, varu redzēt, dažiem ļoti patīk. Uz apkaklīšu un arī cepures uzšuvēm ir nāves galva un SS (77) zīmes. Uz rokas ar Latvijas karoga krāsām vairodziņš apm. 5x5 cm lielumā, vienīgi ar kuru Leģionārs atšķiras no vāciešu karavīru formas. Tas nāves galvas attēls man patīkams neliekas, kaut kas iekšēji pieņemt to pretojas, bet es šajā barā esmu ticis, un neviens manas domas nav prasījis un, cik liekas, arī neprasīs…

Tēta tētis 0019

Vācija, dresūra

1943. gada septembra sākumā no kūdras purva esam atlaisti mājās, lai gatavotos braukšanai uz valsts darba dienestu Vācijā.

20. septembra dienā jauki un silti spīd saulīte un pa rugājiem lēna vēja vēsma dzenā balti vizošus zirnekļu tīklus - tādi bieži rudeņos redzami Latvijas laukos -, un kāds lauku puika soļo uz Līvānu staciju, lai dotos plašajā pasaulē tāpat kā Sprīdītis "laimi meklēt".

Uz staciju ejot, ar pamatotām bažām vēroju tik pazīstamos dzimtās puses skatus. Kad atkal tos redzēšu?

Pēc sapulcēšanās Rīgā mūs sasēdina kravas vagonos, un dažu dienu laikā esam nonākuši Meklenburgas novadā darba dienesta barakās. Tad sākas neiedomājama dresūra. Ārā tikai skriešus. Telpās ārkārtēja tīrības ievešana un pārbaudes, daudzkārtēji pārģērbšanās treniņi, kuri jāveic dažās sekundēs pēc hronometra. Ir daudzas tīrības pārbaudes, ierindas mācības ar lāpstu kā šauteni "plecā likt!" un "pie kājas ņemt!". Pārskrējieni vairāku km garumā ar gāzmasku un bez tās.

Tad pēc mēneša sākas darbs lidlaukā dažas stundas dienā, kurš pēc dresūras ir kā atpūta. Mēs esam tā ietrenējušies, ka noskriet 5 km ir pavisam viegli. Viss šeit notiekošais izskatās pēc kārtīgas karavīra pirmssagatavošanas.

Tā ir aizgājuši trīs mēneši. Ziemassvētkos mums tiek uzklāts svētku galds, katram kādi 100 grami vīna, ir vāciešu organizēta mūzika un kāda glīta vāciete kaut ko dzied. Tas laikam sanāk atvadu vakars, jo dzirdam, ka darba dienests beidzas jau tagad un gada vietā esam bijuši te tikai trīs mēnešus. 1944. gada janvāra sākumā esmu atpakaļ mājās, lai gatavotos iesaukšanai leģionā, jo tur mani jau sagaida policijas parakstīta pavēle par iesaukšanu leģionā...

1944. gada 2. februārī es esmu Jelgavā, Latviešu leģionā. Daudzi leģionāri jau no 1943. gada marta karo Krievijā, daudzi esot jau krituši, mēs esam tikai papildinājums. Mums no sākuma Jelgavā, pēc tam Bauskā sākas karavīru apmācības. Jāpriecājas, ka esam šeit nevis Volhovas purvos. Jau maija sākumā mācības tiek uzskatītas par pabeigtām. Tad ir jāgatavojas braukšanai uz fronti. Tātad nekādas nopietnās mācības nesanāca. Pāris reizes ar šauteni izšaut vīri dabūja. Tas gandrīz bija viss, ja neskaita dažus pārgājienus un nelielas ierindas mācības.

Es nonākt frontē nemaz nevēlos. Kā sarkanie, tā vācieši nav izpelnījušies manas simpātijas. Es par neatkarīgu Latviju karot varētu, bet tādas perspektīvas pagaidām nav samanāmas. Zinu, ka vāciešiem frontē nav nekas spīdošs. Vai patiešām man būs jādodas uz fronti? Man tomēr paspīd neliels gaismas stariņš - vidusskolu beigušos un darba dienestā izdienējušos sūta uz apakšvirsnieku kursiem. Tā nu Vācijā Pomerānijas apgabalā kādā karaskolā Lauenburgas pilsētā mūs mēģina iztaisīt par apakšvirsniekiem, tas ir, kaprāļiem.

Vāciešu dresūra šeit ir pamatīga, bet ne tik traka kā darba dienestā. Šeit daudz ko māca, kas karavīram tiešām kārtīgai karošanai varētu būt noderīgs. lepazīstina ar dažādiem ieročiem, māca par uzbrukumu un aizsardzību, kartēm, maskēšanos utt.

Tiekam mācīti mazliet vairāk nekā mēnesi. Jūlija vidū mūs atkal sasēdina kravas vagonos. Vai tiešām uz fronti? Man jāatzīstas, ka no tās man ir bail. No vagona vēroju virzienu - tas iet uz dienvidiem. Paldies Dievam, tātad vēl nebraucam uz fronti! Pa atvērtām vagonu durvīm vēroju Vācijas ainavas. Viss būvēts kārtīgi. Elektrības stabi, dzelzceļa gulšņi un tilti - viss būvēts no dzelzs. Ceļi ir taisni un asfaltēti. Ir redzamas daudzas rūpnīcas vai darbnīcas. Viss ir pamatīgi celts un sakopts. Man tajā brīdī rodas jautājums - vai tāda rūpnieciska valsts var karu zaudēt? Pēc visa spriežot, tomēr laikam tā būs!

Tā esam braukuši kādu nedēļu, pēdējās dienas ziemeļu virzienā. Kādu rītu pie atvērtām vagona durvīm pienāk sievas un piedāvā dažādus piena izstrādājumus - putukrējuma tortes, dažādas kūkas utt. Mēs esam ļoti pārsteigti. Visu to var iegādāties par nedaudz cigarešu. Tā kā Vācijā ar uzturu ir slikti, tur absolūti viss ir uz kartiņām, kuras mums nedod, tad šāda produktu pārpilnība mūsos rada izbrīnu.

Izrādās, mēs esam iebraukuši Dānijā un tiekam nozīmēti Baltijas jūras krasta apsardzē, vienlaicīgi turpinot karavīru apmācības. Kā vienas, tā otras nodarbības "kaulus nelauž". Es tieku nozīmēts par grupas komandieri, jo mazliet "dulburēju" vāciski.

Gandrīz visiem puišiem sākumā no pārēšanās rodas caureja, bet kaut kādas tabletes pāris dienās palīdz no tās izārstēties. Mums visiem izsniedz smēķus, bet dāņiem tos veikalos pavisam nedaudz dodot uz kartiņām. Es esmu nesmēķētājs, tāpēc par saņemtajiem smēķiem varu iemainīt tik daudz produktu, ka tos nevaru apēst. Dānijā gaļa un sviests ir uz kartiņām, bet to izstrādājumus, kūpinājumus, tortes um citas lietas pārdod tāpat par kronām, kuras mums nedaudz izmaksā. Tās ir tādas ripiņas ar caurumiņiem vidū. Tomēr visu vislabāk var dabūt par smēķiem.

Dāņi pret vāciešiem izturas noraidoši. Veikalos, runājot vāciski, neko nopirkt nevar, bet, runājot latviski (vairāk gan rādot ar pirkstiem), var nopirkt bez kartiņām daudz ko, saņemot preci kopā ar pārdevējas smaidu. To mēs ātri iemācāmies izmantot.

Liekas, esam Leiputrijā, kur plūst piena upes putukrējuma krastos. Jau agri rītā mūsu pagalmā iebrauc pajūgs ar piena cisternu. Piena litru var dabūt par cigareti vai par sīknaudu. Ceram, kaut tas turpinātos visu kara laiku!

[bb-latvija]

Spirta ražošana janvārī Latvijā pieaugusi par 31,9%

Latvijā saražotā spirta apmērs janvārī palielinājies par 31,9% salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Kopumā spirts janvārī Latvijā saražots 0,367 miljonu litru absolūtā alkohola apjomā, kas ir par 88 900 litru mazāk nekā 2022.gada janvārī. Tostarp saražotā etilspirta apjoms janvārī bija 0,367 miljoni litru absolūtā…

[princetongiirl818]

Filma "Janvāris"

Kas? Filma "Janvāris"

Kad? 23/01/2023

Kur? Forum Cinemas

Filmas Žanrs: Drāma/Kostīmdrāma

Par filmu: Režisors Viesturs Kairišs veidoja spēlfilmu “Janvāris”, par laiku, kas smaržoja pēc dūmiem un brīvības. 30 gadus sena vēsture par Latviju uz barikādēm, ko ar sirds trīsām atceras katrs, kam bija lemts to piedzīvot. To, ar ko tas tiešām beigsies, nevarēja paredzēt, varēja tikai cerēt. 

Sižets: 1991.gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana Padomju armijā, veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90.gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli.

Aktierspēle: Liela problēma Latvijas kino industrijā ir teatrālisms. Lielākā daļa no atpazīstamajiem latviešu aktieriem ir teātra aktieri, kuri, tēlojot filmās, nevar noslēpt ierasto teatrālo tēlošanu. Jāatdzīst, ka nedaudz no tā manīju arī šajā filmā, bet vismaz par galveno lomu atveidotājiem to noteikti nevar teikt. Aktieri bija emociju pilni, dabiski un atbilstoši tēliem.

Filmas gaita: Dažos brīžos filma šķita nedaudz izstiepta, bet kopumā sūdzēties nevaru.

Vizuālie materiāli: Šajā filmā vislielāko uzslavu pelnījuši operatori, montētāji un kostīmu mākslinieki. Visas šīs lietas tiešām deva to 90to sajūtu, ko biju gaidījusi no filmas.

Vērtējums:  Viestura Kairiša jaunā spēlfilma ir tik personiska un daudzslāņaina. Daudzslāņainie kadri deva noslēpumainības un apjukuma garšu. Filma neļauj skatītājam ieslīgt emocionālā "parastu vēsturisku filmu" izraisītā atmiņu transā, bet gan turpina likt domāt par notiekošo - kas tad īsti notiek? Uz ko tieši šobrīd skatos?Domāju, ka spēlfilma "Janvāris" ir viena no labākajām latviešu vēsturiskajām filmām, ko esmu līdz šim redzējusi. Sirdij tuva lieta filmās - kad centrā ir jauns cilvēks, kurš, kā jau tam pieaugšanas stāstā jānotiek, kādas pieredzes ceļā pāriet citā vecuma posmā. Šajā filmā - perfekti parādīts!

[vverner]

1.janvāris Pāvilostā/Āķagalā

#tradīcija

[dinozaurs]

Ārā ir ļoti auksts.

Vējš griež un griež kā asākas nazis.

Vai parunāsi ar mani?

Vai parunāsi ar mani par pavasari?

Ne par ziediem un zilām debesīm. Bet par sajūtu. Par to sajūtu, ko raksta mazās, plānās grāmatās. Par dažiem vārdiem mīlestības un ļoti daudz vārdiem par sajūtu. Vai zini to pavasaru pēcpusdienu smaržu, kad viss ir tikai silts, saule var būt un var nebūt. Var pat līt. Un mūsu muļķīgās sirdis būs siltas, siltas. Vai to vienu marta pēcpusdienu, kad zini, ka saule nespīdēs, zāle ir vairāk pelēka nekā zaļa, bet kaut kas liek sirdij pukstēt divas reizes ātrāk. Varbūt vaigu skar vēl nejustais siltums un Tu nosarksti. Vai, pagaidi, parunāsim par to pavasara daļu, kad ir tik silts, un liekas, ka varētu izkust, gribas lādēt vasaru, bet tad par lauku atnāk pavasara saulrietu vēsums un Tu jūties samīļots un apsegts.

Lūdzu, parunāsim, jo vēl ir galīgi auksts. Nav pat janvāris. Bet varbūt Tev jau liekas, ka vietas, kur noklusa sniegs, redzēji pavasara pēdas.

[miivija]

KUR MEKLĒT JAUNGADA DZEJOĻUS?

Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai. Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmajās to darītu Ziemassvētkos - ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopā būšanu. Jaunā gada pantiņi un dažādi apsveikumi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem. 

Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu(ieskaties vairāk te - anekdotes par ziemassvētkiem ). Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.

GADA MAĢISKĀKĀ NAKTS VISĀ PASAULĒ - JAUNAIS GADS!

Jauno gadu jāsagaida tā, kā vēlas to pavadīt visas nākošās 365 dienas. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums. Runā, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas visā pasaulē ir dažādas, turklāt, Jaunais gads netiek sagaidīts tikai ar laika nobīdi laika zonu dēļ, bet gan ar vairāku mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Tas tiek svinēts mēness kalendāra pirmajā dienā. Antīkajā pasaulē tas, galvenokārt, tika svinēts 1.martā.

LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ

Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās ir maģiskais mirklis, kad uz brīdi šķiet, ka ir apstājies laiks - tiek pasniegtas dāvaniņas, izteikti novēlējumi, dziedātas dziesmas un cilvēki ir laimīgi. "Laimīgu Jauno gadu!" ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Vēl pie mums ļoti populāra ir laimīšu liešanas tradīcija un nākotnes zīlēšana. Šāda veida tradīcija aizsākās Senajā Grieķijā, un, pie mums noturējusi savu popularitāti arī pēc Padomju režīma beigām, kad tā bija viena no TOP izklaidēm vecā gada vakarā.

[zinulapa]

KUR MEKLĒT JAUNGADA DZEJOĻUS?

Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai. Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmajās to darītu Ziemassvētkos - ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopā būšanu. Jaunā gada pantiņi un dažādi apsveikumi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem.

Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu. Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.

GADA MAĢISKĀKĀ NAKTS VISĀ PASAULĒ - JAUNAIS GADS!

Jauno gadu jāsagaida tā, kā vēlas to pavadīt visas nākošās 365 dienas(vairāk skatīt te - https://vissnotiek.lv/apsveikumi/ziemassvetki/tautasdziesmas/). Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums. Runā, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas visā pasaulē ir dažādas, turklāt, Jaunais gads netiek sagaidīts tikai ar laika nobīdi laika zonu dēļ, bet gan ar vairāku mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Tas tiek svinēts mēness kalendāra pirmajā dienā. Antīkajā pasaulē tas, galvenokārt, tika svinēts 1.martā.

LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ

Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās ir maģiskais mirklis, kad uz brīdi šķiet, ka ir apstājies laiks - tiek pasniegtas dāvaniņas, izteikti novēlējumi, dziedātas dziesmas un cilvēki ir laimīgi. "Laimīgu Jauno gadu!" ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Vēl pie mums ļoti populāra ir laimīšu liešanas tradīcija un nākotnes zīlēšana. Šāda veida tradīcija aizsākās Senajā Grieķijā, un, pie mums noturējusi savu popularitāti arī pēc Padomju režīma beigām, kad tā bija viena no TOP izklaidēm vecā gada vakarā.

[lasitprieks]

JAUNĀ GADA PANTIŅI INTERNETĀ

Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Pēc Ziemassvētku sagaidīšanas sākas rosība, kas saistīta ap Jaungada ballīšu organizēšanu. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. 

Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.

VISA JAUNĀ SIMBOLS - JAUNGADA NAKTS

Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību(spied šeit - https://vissnotiek.lv/apsveikumi/ziemassvetki/). Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

KĀ JAUN GADU SVIN LATVIJĀ?

Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. Kad pulkstens nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nosatbilizēja Padomju Savienības laikos.