#izlaušanās

[ilserre]

Tēta tētis 0041

Dancigas ielā

Sēžot šeit, pavisam neiedomājamā vietā, laikā un stāvoklī, kaut kur pašā Berlīnes centra pazemē, tik tiešām ir pavisam jocīga, it kā nereāla sajūta. Tā sēžot un domājot, es saklausu kaut kādu kustību un cilvēku balsis aizmugurē. Atskrien kāds otrā vada vīrs. Viņš saka: "Mēs atkāpjamies". Viņš apgriežas un aizsteidzas uz izejas pusi. Kur mēs varētu atkāpties? Jau sen esam pilnīgi ielenkti. Ko darīt?

Ja jāatkāpjas, tad jāatkāpjas. Ejam uz aizmuguri. Pie drausmīgās līķiem klātās ieejas ir liels bars vāciešu, kuri šeit ieradušies no lielās stacijas caur pāreju. Vācieši dodas pa sliežu ceļu uz otru pusi no mūsu sargātā atzara. Pēc kartes spriežot, uz rietumiem. Ejam paši pēdējie. Ar mums atkal ir daži klibi vācieši. leejam metro tunelī. Šeit sākas absolūta tumsa. Tā kā šo pārgājienu sākām jau mijkrēslī, tad tagad arī ārā, jādomā, ir tumšs. Kur mēs ejam, to es nezinu.

1945. gada maijā metro Berlīnes vagoni, sliedes ir līdzīgi Rīgas tramvajiem kara laikā. Šeit Berlīnē tie nesaucas par tramvajiem, bet par dzelzceļiem. Skaitās trīs pilsētas dzelzceļu veidi: 1. augšējais dzelzceļš uz stabiem virs platām ielām; 2. ielu dzelzceļš kā tramvaji Rīgā; 3. apakšdzelzceļš, metro tipa apakšzemes tuneļos. Šie dzelzceļi var krustoties vairākstāvu stacijās kā tas bija arī Potsdamas laukumā.

Ejam vairākas stundas. Tumsā nezinu, kur ir mani vīri, bet kaut kas kustas priekšā un arī aizmugurē. Es sekoju, taustīdamies pie labās sienas, augsti ceļot kājas, lai uz sliedēm un gulšņiem nepakluptu. Sliežu ceļš lēnām iet uz leju. Drīz sākam brist ūdenī. Pēc kādiem simt metriem kreisajā pusē augšā izplūst ūdens. Ūdens līmenis arvien paaugstinās vai arī sliežu ceļš iet uz leju. Jau ūdens ir līdz zodam. Uzkāpju uz sliedes, jo ūdens drīz smelsies mutē, un, turoties pie sienas, kustos uz priekšu. Kur ir mani vīri? Āriņš un Strods ir mazāka auguma. Brīvkalns un Golubovskis par mani ir garāki. Ūdens ir diezgan auksts. Pa labi pie sienas sataustu tādu kā nostiprinātu sliedi vai rokturi. Ūdens spiež kāpt uz tās. Kustības ātrums ir samazinājies, jo traucē ūdens. Esmu atpalicis, tomēr kā priekšā, tā aizmugurē kaut kas plunčojas. Klibie vācieši laikam ūdenim pāri netiek. Man kājas ir jābīda uzmanīgi, lai es nenoslīdētu no balsta, kurš ir vismaz 70-75 cm augstumā. Diezgan tālu priekšā dzirdu aizejošo soļu šļakstus. Paldies Liktenim, pamazām sliežu ceļš sāk iet uz augšu. Pēc pusstundas jau soļoju pa sausiem gulšņiem, un cik atļauj slapjās drēbes paātrinu gaitu. Vietām kustos pusskriešus. Arī galīgā tumsā var mazliet pierast kustēties. Vēl pēc kāda laika esmu aizejošos panācis, un dažus vecākus vai slimos pat apdzinis. Neviens neko daudz nerunā, bet ik pa laikam dzirdu paklupušo vāciešu "ferfļukt" (nolādēts).

Tā esam gājuši visu nakti. 1945. gada 2. maija agrā rītā izkāpjam virszemē. Uz stūra ir uzraksts "Danziger Straße". Sarkanos neredzu. Esam Berlīnes ziemeļrietumu nomalē. Ātri ieejam kādā slēgtā pagalmā, kādus 100 metrus prom no lielās Dancigas ielas. Šeit ir salasījies vesels bars, varbūt 250-300 karavīru, galvenokārt vācieši no visdažādākajām kara daļām un visdažādākajām pakāpēm - no parasta kareivja līdz ģenerālim. No maniem vīriem ir Brīvkalns, Strods un Golubovskis. Āriņš laikam nav ticis pāri tam pārplūdušajam metro posmam. Ir arī vairāki 2. vada vīri. Redzu, ka vācieši ir ļoti labi apbruņoti. Šeit ir daudz SS vīru. Cik saprotu, tad viņi gudro par izlaušanos no Berlīnes. Esot jāpārvar tikai daži kvartāli. Tam es neticu, bet, ja jālaužas, tad lauzīsimies. Maniem vīriem ir tikai šautenes un viena sarkano mašīnpistole. Man vēl ir mazā "dāmu" pistolīte ar pāris simtiem patronu.

Tā stāvam jau vairākas stundas. Gaisā vairs nav putekļu, tāpēc redzam sauli, kura šeit, pagalma aizvējā, patīkami silda. Vācieši vēl apspriežas. Viņi žestikulē un strīdas, pēta kaut ko kartē, bet neko nedara. Ja grib izlauzties, tad atkal visi jāsadala vismaz grupās ar komandieriem. Šādā barā nekāda izlaušanās nav iespējama.

Kāds vācietis, kurš kā privātpersona arī piedalās virsnieku apspriedē, apgalvo, ka šodien, 1945. gada 2. maijā, jau esot parakstīta Berlīnes kapitulācija. Vācu karavīri tam netic.

Es tajā brīdī snauduļoju siltajā saulītē, kad mani šie virsnieki aicina pie sevis. Nezinu, kādā veidā, bet vācieši ir uzzinājuši, ka es protu krieviski. Viņi noprasa, vai patiešām es protu krieviski. Skaidroju, ka skolā mani 4 gadus mācīja, bet aizmirsis esmu pamatīgi, tāpat kā vācu valodu. Tagad jāatzīstas, ka krievu valodu es sapratu daudz labāk, kā vācu, bet to viņiem neteicu.

Viņi man iedod kādus 10 muļķīgus jautājumus, un tad man privātā vācieša pavadībā jāiet noskaidrot padošanās noteikumus, tāpēc man jāsatiek kāds virsnieks vai jātiek uz krievu štābu. Es nedrīkstu teikt, cik mūsu ir un kur mēs esam.

[edavaardi]

Reizēm es pasaku lietas, kas liek man pašam aizdomāties. Foto: @elvislacis #adidas #fresh #likaaizdomāties #rīga #īstasacis #vissirsarežģīti #galvaskauss #esesmušeit #izlaušanās #ietsmagikrāsā #vienmērsev #sirdsswager #jenots (at Europe/Riga)

[crystallinenewearth]

Sofija Bašforda: Augstākās mīlestības vēstījums vīriešiem

Vīriešu Gaismas Darbinieku paātrinātā transformācija - `izlaušanās no kokona`.

Šobrīd, mēs atrodamies tik pastiprinātas, nerimstošas garīgās evolūcijas telpā, ka redzam Gaismas nesēju leģionus mostamies savam patiesajam mērķim, bezprecedenta mērogā.

Daudzi no šiem iemīļotajiem Gaismas turētājiem un Darbiniekiem ir vīrieši, un, tāpēc, nepieciešams atzīt ļoti straujus un intensīvus iekšējo transformāciju līmeņu, ko daudzi vīrieši, atrodoties uz pilnas apziņas ceļa, šobrīd piedzīvo.

Tas nav pārspīlēts, cik drosmīgi ir šie Gaismas vīrieši. Tas, ko šīs senās Kareivju dvēseles īsteno ir viņu Augstāko "ES" aicinājums uz intensīvu Nāves - Atdzimšanas procesu, kas viņus aizvedīs līdz viņu zemākā-vīrieša ego izšķīdināšanai. Tie ir milzīgi procesi, atbrīvojot vīrieša psihi no uz bailēm balstītiem pamatiem.

Simbols, kas prātā palīdz aptvert šo procesu, ir fēnikss, kas atdzimst no pelniem vai kāršu - Nāve/Tornis/Tiesa apvienojums no Taro kavas.

Tā patiešām ir dziļa vecās vīrišķās enerģijas paradigmas nāve. Tā ir virzība prom no visa, kas vairs ilgāk nerezonē ar vīrieša Pacelšanās ceļojumu. Tā patiesi ir reāla atdzimšana; un, lai atdzimtu, daļai no identitātes ir jāļauj mirt.

Tas ir tas pats, kas vīrišķā sakrālā Šamaņa iniciācija indiāņu, tādā kā Amerikas iedzimto kultūrā; pavadot 'baiļu nakti', gandrīz ieraktam Mātē Zemē, vienīgi ar mazu brīvu vietu caur kuru elpot. Esot pakļautam visu emociju 'pogu spiešanai' un, pat tiekot 'vajātam' no Vecajo puses, lai provocētu Augstākās Vīrišķās Apziņas aktivizāciju, kas sadedzina visus zemākā ego spēkus.

Jaunā Laikmeta vīrieti, tu, šobrīd, atrodies savā 'baiļu naktī'. Lai arī kā tu to sauktu savā 3 dimensijas pasaulē, un, kā tas atspoguļotos uz tevi, tevis paša transformācijas process ir tieši tas, kas tev vajadzīgs.

Tu tiec aicināts uz sakrālās vīrišķās enerģijas iniciāciju. Tavas emociju 'pogas' var tikt 'spiestas' uz pilnu jaudu. Tu vari tikt ienests teritorijās, kas biedējoši un dziļi izaicina tevi. Tu vari saraut saites ar cilvēkiem un vietām, kas tevi notur komforta zonā.

Tu vari tikt izgrūsts kā kosmiskā Gaismas raķete Visumā. Tas simbolizē ārkārtējo transformācijas līmeni: tu vari atklāt, kā mēnešu laikā visa tava dzīve ir mainījusies no iekšienes uz āru. Tu tiksi nostādīts 'aci pret aci' ar savām dziļākajām, ierobežojumus un kontroli [saturošākajām] bailēm. Tavs spriedums par pasauli, kas ir un, kas nav iespējams, pret ko tu sevi sargā un, kā noturi no pilnas pašizpausmes, varenības un grācijas - visi šie ego triki tiks atklāti skatienam.

Tu sastapsies ar saviem iekšējiem dēmoniem, lai kādi tie būtu. Lai kur arī esi slēpis savu autentisko vīrišķo spēku, tu tiksi atmaskots. Bet būtībā, tu atzīsi savu iekšējo Gaismu pasaulei, jo tu esi radījis visas šīs pārmaiņas, lai augtu un evolucionētu.

Tagad ir laiks Vīrišķajam Taurenim iet caur intensīvu formas maiņas periodu, nāvi, atdzimšanu, lai izlauztos no kokona un atrastu savus krāšņos spārnus.

Jaunās Rītausmas vīrieti, tu vari atklāt sevi nospiestu uz ceļiem, meklējot Gaismu. Taču tu esi Kareivis, tu esi Varens Mātes Zemes Aizstāvis, tu esi Drosmes un Uzvaras Kvēlojošā Liesma.

Tagad, jaunas garīgās teritorijas un Sirds atmoda nāk pie tevis. Tu atrodies visa, kas tev vajadzīgs atmodai procesā, audz caur to, un dzīvo savā Svētajā Misijā.

Esi bez baiļu no simboliskās Nāves un Atdzimšanas procesa. Tu esi veidots no stipra garīgā metāla sakausējuma ar Zelta Sirdi centrā. Tā ir vieta, kur atradīsi sevi: dziļi Zemē, caur baiļu nakti, mirstot Šamaņa 'nāvē'.

Tad nāk Rītausmas Gaisma, viss ir Jauns.

Tas ir tas, kuram tev vienmēr jābūt.

Jaunās Ēras Šamanim. Miera Kareivim. Dievišķās Zemes turētājam. Godbijīgai Gaismai.

Mēs paklanāmies tev.

Tulkojums: Kwana Mikaela (c)2016'Februāris

www.sophiebashford.com

Attēls http://www.jojayson.com

Februāris, 2016' Sofija Bašforda (Sophie Bashford) - (Augstākās mīlestības vēstījums vīriešiem/A highest message of Love to Mens)

- - -

Facebook 🔗Crystalline New Earth

🌐Instagram crystallinenewearth

[tinteszobs]

Ātrāks par Vadislav

Nenoliedzami ir tas, ka šobrīd scēnā kaut kas notiek. Un nenoliedzami, ka uz labo pusi. Pusotra gada laikā mākslinieki spēja priecēt klausītājus ar jaukām relīzēm un, kas ir pats interesantākais, repa spēlē atgriežas daudzi veterāni. Hiphops ir atgriezies Gada balvā un pat nonāca uz Eirovīzijas skatuves, kā arī notika daudz ievērojamu koncertu. Turklāt, nesen atvērās Dirty Deal Audio studija, kas ir viena no labākajām lietām, kas notikusi Latvijas scēnā. Ir jūtams tas, ka šī kultūras daļa no kaut kā aktīvi kūņojas ārā un iespējams drīz spārnus pletīs skaists taurenis, kura spārnus rotās krāsains grafitī, jo hiphops. Taču mani moka doma, ka tas garšīgais hiphops, kas bija pirms pāris gadiem, var arī neatgriezties.

Varbūt caur maniem pirkstiem šobrīd raksta pirmo pavasara dienu vājums, bet varbūt ir jāpaiet vēl dažiem gadiem, lai es teiktu „Jā, 2013. un 2014. bija labākie kultūras gadi!”. Lai kā arī nebūtu, es, manas ausis un sirds cer, ka šī kultūra pēdējo gadu laikā ir tikai ieskrējusies, lai nonāktu līdz šim posmam, un tikai tagad sākas šīs kultūras ēra, bet uz doto brīdi tas nav tik ļoti pamanāms. Jā, laiks paskrēja ļoti ātri, kopš pievērsos hiphopam, un tik daudz ir noticis, bet, ja nu viss labais vēl tikai notiks? Laiks rādīs. Laiks ir ātrāks par Vadislav.

[ilserre]

Tēta tētis 0026

Baltijas jūrmalā

Tā pēc daudziem ielenkumiem un izlaušanās kaujām esam gandrīz šķērsojuši Pomerāniju, sākot no Polijas robežas. Tagad esam piespiesti pie jūras. Līdz Oderai vēl ir vismaz 60 km. Tālāk atkāpties mums vairs nav kur. Šeit ir ļoti daudz dažādu vācu karaspēka vienību. Var apbrīnot viņu apgādi. Viņiem ir visādi šaujamie: mašīnpistoles, ložmetēji, mīnumetēji, prettanku dūres un, redzams, arī munīcijas ir pietiekoši daudz. Arī drēbes visiem ir diezgan jaunas. Salīdzinot ar viņiem, mūsu vīri izskatās nožēlojami.

Mēs tur stāvam pusi dienas. Ēdamo kā parasti meklējam paši. Šeit ir tādas kā vasamīcas, kā pagaidu mājiņas, tāpēc pašreiz, ziemā, nekā ēdama atrast nevar. Atrodam dažas burciņas augļu konservu un kādu sakaltušu, appelējušu maizes garozu. Atrastais mūsu izsalkumu remdināt nevar. Esam badā.

Ir 1945. gada 20. marta pievakare. Kaut kur netālu dzirdams kara troksnis. Jau krēslā saņemam pavēli atkāpties. Vācieši vai mūsu divīzijas citas daļas laikam ir piekrastes joslu atbrīvojušas. Mēs ejam gar pašu jūras malu starp jūras ūdeni un ne sevišķi augsto krastu. Jūras malas smiltīs mētājas visādi priekšmeti. Šeit ir atkāpusies ne tikai armija, bet arī neskaitāmi bēgļi no Austrumprūsijas un Pomerānijas.

Kā parasti, sarkanie naktī neuzbrūk. Ir parādījies mēness, kurš nelielo dūmaku krāso dzeltenīgu. Mēs esam nogājuši daudzus kilometrus. Es jūtu neizsakāmas slāpes. Es mēģinu dzert jūras ūdeni. Kaut kas traks, nevaru norīt ne piliena! Tad ejam diezgan straujā tempā. Ar mums atkāpjas daudzi vācu karavīri, lielākoties vecāka gada gājuma. Viņi laikam ir atpalikuši no savām kara daļām, tāpēc klumpuro kopā ar mums. Kāds vācietis saka: "Šņapst, šṇapst…" Viņš ir atradis apmēram 25 Iitru pudeli šņabja. Nolemju, ka, ja ūdens nav, iedzeršu šņabi, lai gan to dzīvē esmu tikai pāris reizes nogaršojis. Toreiz man tas garšīgs nelikās. Pudeles saturs patiešām smaržo kā šņabis. Es pieleju pilnu karavīra katliņa vāciņu. Esmu dzirdējis, ka labāk šņabi iedzert neelpojot, tāpēc neelpojot vienā rāvienā ielieto izdzeru un palieku ar atplestu muti, rīstoties ar elpas trūkumu. Tas laikam ir bijis spirts. Esmu izdedzinājis muti un rīkli. Ar grūtībām elpoju. Slāpes ir nomainījušas kakla sāpes. Ar bažām gaidu, kas nu būs? Es līdz šim šņabi neesmu dzēris, kur nu vēl spirtu. Rijot siekalas, man par prieku, kakla sāpes sāk mazināties, bet kājas sāk ļodzīties. Vai tikšu saviem vīriem līdzi? Tā es klumpuroju jau daudzus km kopā ar vecajiem vāciešiem.

Kādā vietā krastmalā redzami ir daudzi kritušie sarkanarmieši. Viņu līķi guļ rindiņās pa pieci seši ieslīpi pret krastu. Kāpēc tie guļ tādās rindiņās un neviens nav izkustējies no savas vietas? Ar kādiem ieročiem tā var nogalināt? Vāciešiem tādu ieroču nav. Vismaz es tādus nezinu. Tur guļ vismaz 100 kritušo. Varbūt tā ir kāda soda rota, un tos nošāvuši komisāri, šaujot tieši pakausī? Šāds jautājums un skats man nepatīkami ilgi liek sevi atcerēties pat daudz vēlāk, bet tajā brīdī mēs neejam tuvāk pētīt, kas tur ir noticis, bet kuļamies tālāk. Tikai brīžiem dzirdamas vāciešu lamāšanās: "ferfļukt…"

Mana gaita ir pavisam nestabila, tomēr ar piepūli tieku citiem līdzi. Tā ir jau noieti vēl daudz kilometru. Visu nakti esam gājuši. Jau rīta gaismā nonākam kādā ciematā jūras krastā. Šeit apstājamies. Tā kā esmu piedzēries, vāji saprotu notiekošo. Šeit apstājušās daudzas vāciešu kara daļas. Braukā tanki un mašīnas. Atrodu kādu šķūni, kurš uzbūvēts uz metru augstiem koka stabiem, tā ir kāda zvejnieku ciemata būve. Es lienu apakšā un liekos uz guļu. Lai velns parauj visu šeit notiekošo un visu karošanu! Arī es savus vīrus vairs neredzu. Vienu gan iedomājos - ja es zem šīs būves nepalīdīšu, bet aizmigšu ceļmalā, tad mani sabrauks tie tanki vai mašīnas.

[edavaardi]

2012. gadā ar jaunām cepurēm manā solo koncī. #nabaklab #irpagājistiešāmilgslaiks #retrospekcija #īstasacis #balzams #valis #jaunsalbums #hotshit #kingshit #warmshit #uzskatuves #ansis #edavardi #izlaušanās #riekstuarmija #real #gdnss (at NABAKLAB)

[edavaardi]

Vecs krekls. Foto: @bardzins #īstasacis #īstifoto #esnezinunākotni #koncerts #prezentācija #hotshit #aigarsmamis #izlaušanās #esvisudarukāsanāk #hiphop #rap #melnāpiektdiena #akvalandijasaovadukti #bambusubalamute (at Klubs Melnā Piektdiena)

[edavaardi]

Šautauts Jelgavai! #jelgava #krekli #reps #tasčalis #esesmušeit #GALVASKAUSS #izlaušanās #īstasacis #yunglatvieši #koncerts #reallive

[edavaardi]

Tieši pirms 8 gadiem (!!!) es publicēju albumu "Izlaušanās" un pirms 3 gadiem EP "Galvaskauss". Laiks, wow. Paldies visiem, kuri atbalstīja un nāca uz koncertiem toreiz, paldies tiem, kuri nāk arī tagad. Būs, protams, vēl. Priekā! #izlaušanās #reps #mēs #pamatsvisam #sapņipar #vanilaradziņš #mmstudija #visidienunekonedarot #galvaskauss #katedrāle #tasnavtavs #kamtutici #dda #realshit #smagikrāsā (at Riga, Latvia)