#šupoles | Explore Tumblr posts and blogs

pludinjsh-blog-blog · 2 years ago

Text

Jana Bali #2

Šodien ir mana pēdējā 7diena Ubudā. Nākamajā nedēļā nekur neceļošu apkārt, bet drīzāk savedīšu kārtībā savu izskatu. Tas nozīmē, ka varu atskatīties uz tām vietām un lietām, kas redzētas un palikušas atmiņā. Lai nebūtu enciklopēdija - dalīšu vietas (vismaz) 2 ierakstos un iešu cauri hronoloģiskā secībā pēc piedzīvotā.

-----------------------

Kajen rice fields & Sweet Orange warung.

Ubudā zināmākā taka ir Campuhan Ridge Walk. Protams, tā bija pirmā otrās dienas aktivitāte. Tomēr jāsaka, ka es diezgan vīlos - taka ir aizaugusi, tā ir salīdzinoši īsa (30min) un tā iet vienā taisnē. Teiktu, ka tā ir forša no drona perspektīvas, kā arī tālāk ir viesnīca ar visiem atvērto infinity pool par 6 eur (sula un pusdienas iekļautas).

Kad meklēju citas takas, Youtube atradu Kajen rice fields. Kopš pirmo reizi to izgāju, uzreiz sapratu, ka tā būs mana ikdienas taka. Tāds labs rīta gājiens, kurā kopā sanāk 5 km aplis no-līdz mājām pa galveno ielu, tirgu un vientuļākiem rīsu laukiem. Turklāt pusceļā ir 2 kafenes - vienā var dabūt garšīgu, ļoti vienkāršu augļu sulu pa 1.25 eur, bet ja gribās ko īpašāku, tad nedaudz tālāk ir foršāka vietiņa, kur sula būs 2.50 un ir plaša ēdienkarte. Bonusā, ja ir mazāk apmācies, var redzēt tālumā kalnu vai vulkānu. Lieliska vieta pilsētas centrā!

Pura Tirta Empul (healing templis).

Kad otrajā dienā nācu ārā no Campuhan takas, mani uzrunāja vietējais šoferis/gids un piedāvāja par draudzīgām naudiņām izbraukt līdz šim templim, attīrīties, aizbraukt nodegustēt kafiju un nobraukt gar rīsu terasēm. Tā kā es ļoti gribēju redzēt apkārtni, tad piekritu aicinājumam. Tagad gan saprotu, ka viņš nedaudz mani piečakarēja, bet ne par to stāsts. Aizbraucām līdz templim, tiku pie saronga (tērpa ar ko jāapmeklē tempļi) un arī izgāju rindiņu pie svētā ūdens. Pēcāk izgājām strūklaku aizmugurē, kur redzams kā svētais ūdens nāk no zemes un aplūkoju vietējo lūgšanu ceremoniju. Tā ir skaista vieta, ko apmeklē ļoti daudzi, tomēr man visvairāk palika prātā tas, ka turpat blakus kalnā atradās G20 mītne, kad šogad pasaules galviņām bija saiets. Gids smējās, ka viņi nespēj pieņemt lielus lēmumus pirms nav attīrījušies. Vieta ir skaista un ja sanāk pa ceļam es ieteiktu apmeklēt tīri pieredzes dēļ.

Air Terjun Tukad Cepung ūdenskritums

Ūdenskritums ir brīnišķīgi skaists, arī taka un ložņāšana gan akmeņiem, lai tiktu pie tā ir skaista, tomēr šīs vietas esence ir notikumā. Otrās nedēļas sākumā satiku kolēģi Ritu. Kā jau aktīvām tūristēm 6dienas plāns bija pabraukāt apkārt un kur nu bez ūdenskritumiem. Kad devāmies iekšā teritorijā, šoferis piedāvāja lietussargus. Mēs tā lepni pasmīkņājām, jo arī iepriekš lietus nesākās. Ejot lejup stāvo kāpienu, piefiksējām kafeni ar tādām kā milzīgām šupolēm, kur var sēdēt vairāki cilvēki un pusdienot. Visas bija aizņemtas, kā arī foršāk būtu ēst pēc objekta apskates, tāpēc devāmies tālāk. Lai aplūkotu ūdenskritumu sanāk ieiet tādā kā alā, kas jau ir ļoti interesanti. Jutu, ka sāk smidzināt, tomēr biju pilnībā pārliecināta, ka tas ir no ūdenskrituma, nevis lietus. Pēc brīža jau bija normāls reality check, kad vairāki tūristi ar gidiem slēpās alas malās, lai “nedaudz” pagaidītu, kamēr tas lietus pāries. Kamēr gaidijām, mani uzrunāja pāris vietējie jaunieši, kas mācās angļu valodu un lai to praktizētu brauc uz tūristīgām vietām. Nezinu vai ala tiešām ir labākais kur dabūt pieredzi, bet es tiku viņu video ar super basic sarunu, kur vairāk runāju es, nevis mans baliešu sarunasbiedrs. Tā gaidījām lietus beigas, līdz sapratām, ka nebūs. Un gājām atpakaļ uz kafeni. Pērkonam un lietum skanot fonā, siltā kafija garšoja izcili, šupoles izskatījās nožēlojami un pašas bijām slapjas tā kā pēc peldes Ubudas upēs. Lai arī bija silti, atbraucot mājās, es ilgi nostāvēju siltā dušā un uzvilku džemperi. Vienīgā reize, kad esmu uzvilkusi ko tik biezu pēdējo 3 nedēļu laikā :D noteikti iesaku aizbraukt!

Monkey forest

Domāju, ka viens no slavenākajiem Ubudas apskates objektiem, jo visi taču ir overhyped par mērkaķiem. Well, not everybody - kopš brauciena uz Gibraltāru Erasmus laikā, man ir bail no viņiem. Papildus piparus iedod arī pieredze Mailaizijā, kad viņi bija vienkāši ļauni neģēļi. Bet varbūt šie būs citādāki, ja jau visi tā iet… Turklāt iepriekšējā dienā nogājām gar teritoriju un pārītis tika barots uz ielas pie tā meža. Visi bija draudzīgi, neleca nevienam virsū. Aizgājām uz to mežu. Sākumā viss forši, cilvēki bildējas un nevienam neko nezog. Gāju mierīgu prātu tālāk, pat tiku līdz sajūtai, ka es arī varu pafočēt, kas ir absolūts pretstats tam ko domāju 2 dienas iepriekš. Un tad tas notika… Nekādu iemeslu dēļ man viens uzlēca virsū. Vēl joprojām nezinu vai pareizi noreaģēju, bet lēnām pavirzīju roku atpakaļ un viņš nolēca, tomēr pirms lēciena mērkaķis paspēja ielēkt peļķē, tāpēc viss saturs nu bija uz manis. Ejot tālāk, centos izvairīties no dzīvniekiem, kā arī pie izejas redzēju kārās acis uz citu somām un plastmasas maisiņiem. Tāpēc es nez, ja gribās šādus jokus, tad droši, bet citādāk es vairs negribu redzēt mērkaķus brīvībā…

Goa Gajah templis

Jā, jā, vēl viens templis. Tiem, kas nezina, Bali ir tempļu zeme. Te ir ne tikai šādi lielie, vēsturiskie tempļi, bet arī katrā cienījamā mājā būs savs templis. Fun fact, ka meitenes nedrīkst ieiet templī mēnešreižu laikā. Templis atrodas 4.5km attālumā no manām mājām, tāpēc šo apskates objektu apciemojām 6dienā apvienojot to ar pastaigu. Vadījāmies pēc Google maps un tikām ļoti skaistā un šaurā, rīsu lauku ieskautā takā. Otra puse gan gāja gar vietējā mēroga šoseju un tas nu gan nebija patīkami. Tomēr taka palika prātā. Templis. Ieejot teritorijā, pirms paša tempļa, uzreiz virsū metās pāris tirgus bābas, sakot, ka jāpērk viņu sarongs. Tā kā mums jau bija pieredze, tad zinājām, ka sarongs ir iekļauts tempļu apmeklēšanas biļetēs. Tāpēc, neticiet šīm čiksēm, viņas ir kā uzbāzīgas mušas. Devāmies tālāk un šoreiz paņēmām gidu. Man templis paliks prātā ar to, ka aptver 2 ticības - hinduismu un budismu. Lai arī man būtu jāuzsver tempļa un tās slavenās alas skaistums, es vairāk priecājos par lielo zaļumu visapkārt un entajiem pakāpieniem, kas bija forši kāpjot lejā, nevis augšā. Arī - ja ir pa ceļam, iesaku, interesanta vieta. Pašai pēcāk gribējās pabūt kā mūkam, kas sēž tajā dārzā un meditē.

Ar to vēl piedzīvojums nebeidzās. Nākot mājās, redzējām, ka būtībā ejam pretī tumši zilai pamalei. Rita gan teica, ka nebūtu traki salīt, bet es ļoti stipri cerēju, ka nebūs lietus. Starpcitu savās mājās jumta materiāla dēļ lietu dzirdu daudz spēcīgāku nekā tas ir patiesībā. Un tā skaņa man ir nedaudz apnikusi. Vēl viens starpcitu, arī tagad stipri līst, tikai man ir austiņas. Paldies visiem dieviem, jo mēs paspējām aiziet līdz centram un paslēpties kafenē ar 2 galdiņiem. Es vēl joprojām šad tad iedomājos par to vietu, jo pica izskatījās dikti garda un kā gan es nenotestēšu tādu mantu! Lietus bija nereāli stiprs, turklāt stundu no vietas. Pēc tās stundas palika mierīgāk, tad uznāca vēl viens trakums un tad jau norima pavisam. Tā nu tais tropos notiek! Jāsaka līst katru dienu, pārsvarā pa nakti vai arī agri no rīta, tāpēc neteiktu, ka traucē dienas ritmam.

—-------------

Tas lūk par pirmajām 5ām īpašajām vietām. Pēc kāda laika aprakstīšu nākamās :)

0 notes

ktovie · 3 years ago

Text

Deň 23

Tak pekne. V noci tlačil betón, zima ani moc nebola.

Aj som si prispal - vyrazil som o 9. A hneď mimo trasu - a hovorím si, tou dolinou dole zas nepôjdem, a na kopci som dlho nebol - tak som si to šupol cez Pic de Les Fons, 2759 mnm. Vlastná varianta :)

Hore ma dobehol dedko, tak 67 mohol mať, ale do kopca bežal tak že čakatelia z horskej by sa nestačili ani pozerať (prepáčte, mládež, máte viac behať a menej chlastať ;) )no, asi mojim tempom, ale bez zastávok :) tak sme sa pustili do reči, vymenoval mi všetky vrcholy dokolečka co sme videli a to katalánske, andorské aj francúzske, dal prednášku z dejín Andorry a z jej ekonomického systému :) parádny človek.

Tak foto a potom dole a napojil som sa zas na klasiku hrp.

V Llorts som si dal kafíčko, a potom pri pochode po asfaltke od rána nachystanú bagetku. No a potom zas do kopca, dnes rekordné stúpanie - ináč sa moc nedeje, hore hrozila búrka ale nejak sa to rozpadlo :)

Zajtra opustím už Andorru napevno, prešiel som ju celú :) a je dobrá. A je tu spústa skvelých chát zadarmo a v dobrom stave - aˇnapr táto v ktorej budem spať - Cabana Coms de Jan - tu stojí od roku 1979. A stále v skvelom stave, s plnou lekárničkou, čistá, s krbom ... keby to tak u nás mohlo byť ... a tu ich je takých spústa, a aj tie čo sú platené majú priestory zdarma.

Na štát čo má rovnú daň 10% a žiadnu inú neuveriteľné!

Tak teraz večera - výnimočne píšem mimo postele, a spať.

Dnes bol krásny deň, cítil som sa šťastný a silný, bez ohladu na otlaky.

Zajtra má byť ešte pekne, v nedeľu dážď a v noci na pondelok sneh - tak uvidím či tomu utečiem :)

V Cabana Coms de Jan, 1.10.2021

31T 388380 471933

Dnes do kopca 2532 m a na dĺžku len 17 km . Holt Androrra - aspoň viem kde to ten dedo natrénoval.

2 notes · View notes