#pūces

[theodoreangelos]

Owl salt shaker mady by Jessen Rīga Porcelain Factory (Latvia, 1930s) Pūces forma sāls kratītājs, Jessen Rīga porcelāna fabrika (Latvija, 20. gadsimta 30. gadi) Eulen-Salzstreuer hergestellt von Jessen Rīga Porzellanfabrik (Lettland, 1930s) Солонка в форме совы производства Рижского фарфорового завода Йессен (Латвия, 1930-е годы) Salière en forme de chouette fabriquée par Jessen Rīga Porzellanfabrik (Lettonie, 1930s)

Owl salt shaker made by Jessen Porcelain Factory in Riga (Latvia, 1930s)

[dinozaurs]

Ārā ir tik gaišs. Ir tik ellīgi gaišs. Acis nespēj pierast, meklē tumsu, meklē ēnas, kur nolikt galvu, kur mierīgāk būs.

Kokiem vēl nav nevienas lapas, kaili tie stāv aukstumā un gaida. Varbūt atnāks siltums apskaut un nelaidīs vaļā līdz nākamajam sāpīgam rudenim. Varbūt neatnāks nekad.

Kamēr laiks paiet gaidot, kad nokusīs sniegs un būs ļauts nedaudz ievilkt aukstuma aizskartu elpu, viena pavisam trausla dvēsele iet. Iet meklēt vienīgo ar ko runāt ir un nav ļauts. Vienīgo sarkano acu pāri, kas skatās tieši virsū un tajā pašā laikā tieši gar. Viena dvēsele iet jau simto taku, pagriežoties visos nepareizajos līkumos. Tikai tā var atrast to vienīgo, baiso un diženo Nāvi.

Teikt, ka viņa mani jau gaidīja ir pārspīlējums. Bet kārtis uz galda, un tas skatiens, tas ellīgais skatiens, teica ko citu. Šī nebūs saruna, šī nebūs vienkārša dvēseles atgriešana vai atdošana. Un šī noteikti nebūs gaismas meklēšana.

Nāve vienmēr tik sasodīti eleganta būtne, līdz savam mugurkaulam nekad vienkārša, vienmēr tik sarežģīta. Tā zin noslēpumus vairāk nekā patiesības, melus vairāk kā pasakas. Un viņa man redz cauri. Ar savām melnajām rokām iesniedzas man krūtīs aiz kurām pukst sirds, nožēlojams viens sitiens pēc otra, lēni un mokoši kā.. Viņa paņem savās rokās to siltumu un viņas sarkanās acis vēršas tīrā zeltā. Gribot kaut ko teikt, balss iznāk ārā kā pelni.

"Tev ir tik daudz zelta krūtīs. Tas viss mijās ar melnāko tinti. Tev ir tik daudz, ko teikt. Neslīcini savu dvēseli. Saudzē to."

Es veltīju viņai neko vairāk kā iedomīgu skatienu. Viņa katru reizi izskatās citādāk, acis ir pilnas citādākas tumsas, pūces uz pleca nomaina kraukļi un ērgļi, pie kājām guļošos melnos vilkus nomaiņn balti, sudrabaini un zeltā lieti. Bet viņas vārdi un balss paliek mūžīga un nekad nemainās. Lai arī, cik reizes ietu, lauztu savus ceļus un piedāvātu savu dvēseli, savu sirdi un visu, kas es esmu. Nāve nekad neņem sev, tikai sargā. Dod zudušu gaismu, ko vērst par īstu zeltu un saka vārdus, kuriem ticēt, kuru dēļ iztaisnot plaisas mugurkaulā.

"un neuztraucies par Pavasari, tas ir dzīvs un tas nāks, nāks tieši pie Tevis. Tu to nekad nepalaidīsi garām."

Un ar to bija pateikts viss. Jāgaida Pavasaris pie katra koka un jāmeklē spēks savā melnajā tintē, citur tā nav.

[discrepancybot]

Owl Tags

Words for owls in other languages...

sowy - Polish

sovy - Czech, Slovak

сови - Ukrainian

совы - Russian, Belarusian

sove - Slovenian  

sove - Croatian, Bosnian buljine - Croatian, Bosnian  [mainly genus Bubo]  

сове - Serbian ��уљине - Serbian [mainly genus Bubo]  

сови - Bulgarian   бухали - Bulgarian [mainly genus Bubo]  

бувови - Macedonian

pūces - Latvian

pelėdos - Lithuanian

öökullid - Estonian

pöllöt - Finnish

ugglor - Swedish

Eulen - German 

baykuşlar - Turkish

izikhova - Zulu

strigoj - Esperanto

フクロウ - Japanese

corujas - Portuguese

bufnițe - Romanian

búhos or lechuzas - Spanish (see article)

hiboux or chouettes - French (see article)

[grifrift]

VARAS KRISTĀLS

Sensenos laikos, kad vēl dzīvoja pūķi un vareno burvju cīņas nebija nekāds retums, visā Lielajā Magu augstienē valdīja viens Ķēniņš - dižais Dangāls Salbedo Pirmais. Apveltīts ar milža spēku, pūces viedumu un rūķa neatlaidību, Dangāls pamazām apvienoja zem sava ģērboņa kašķīgās, sadrumstalotās hercogistes un lika pamatus jaunai monarhu dinastijai. Gan vecais pūķis, gan runājošais strauts burvju mežā - visi ilgdzīvotāji zināja stāstīt, ka Dangāla Pirmā valdīšana bija īsts zelta laikmets. Ne pirms, ne arī pēc viņa Magu paugurainās zemes nav baudījušas tādu mieru, laimi un pārpilnību. Lopi vairojās kā truši, labība auga griezdamās. Pati daba, šķiet, izrādīja ķēniņam savu labvēlību. Viņa laikā arhīvos nebija reģistrēti ne plūdi, ne mēris, ne karš. Kaimiņzemju valdnieki, redzot Dangālijas spēku un uzplaukumu, izvēlējās tirgot mierā. Pat kareivīgās Vandālijas bruņinieki vairs neuzdrošinājās sirot auglīgajās Salbedo zemēs. Kāds pavisam sens rūķis no Ziemeļu raktuvēm, vārdā Rognfrosts Svinrocis, ja jūs viņam izmaksāsiet krūzi melnā alus, dalīsies ar jums krāšņās atmiņās par Pirmā Salbedo laiku dzīrēm. Tolaik zelts netika žēlots. Jebkurš pavalstnieks, pat visskrandainākais zirgu zellis tika cienāts ar dzirkstošo elfu vīnu un izsmalcināto Sirēnu purva dižvaržu kaviāru. Taču, kā saka viedie burvji -  nelaime nāk no tās puses, kur to vismazāk sagaida.

Dangāls Salbedo bija kaislīgs mednieks. Kādu dienu, dzenoties pakaļ staltajam briedim viņš tik neveiksmīgi krita no zirga, ka lauza muguru un smagi sasirga. Ne magi, ne dziednieki, par spīti smagām pūlēm, nespēja glābt diženo valdnieku. Viņa stunda bija situsi. Guļot nāves gultā, ķēniņš pasauca pie sevis vienīgo dēlu - mantinieku. Ķēniņa sieva devās pie dieviem jau sen. Viņa nomira dzemdībās, taču paspēja pirms nāves piekodināt, lai dēlu nosauc tēva vārdā - par Dangālu. Mirstošais tēvs atklāja kroņprincim rūpīgi glabāto savas veiksmīgās valdīšanas noslēpumu. Kādreiz jaunībā Salbedo seniors esot mīlējis ložņāt pa alām Zilā magu kalna pakājē. Vienā no šādām ekspedīcijām viņš apmaldījās bezgalīgajā alu labirintā. Kad slāpju nomocīts jauneklis jau domāja, ka gals klāt, viņš uzdūrās pamestai pūķu ligzdai. Neviļus Dangāls paspēris pūķa olas čaumalu un zem tās ievēroja kaut ko tumsā spoži mirdzam.  Šis priekšmets bija kāds neparasts kristāls. Puisis uzreiz sajutis tā maģisko izcelsmi un nekļūdījās. Kristāls palīdzēja Dangālam atrast izeju virszemē. Kad Salbedo gāja pareizajā virzienā, kristāls iemirdzējās stiprāk, bet ejot uz ačgārno pusi, tas tieši otrādi aptumšojās. Izglābjoties no alām, Dangāls kristālu rūpīgi noglabājis un nevienam neteicis ne pušplēsta vārda.

Pamazām maģiskais artefakts atklāja citas, vēl brīnumainākas īpašības. Tas dāvāja savam glabātājam viedumu, varu un apkārtējo cilvēku paklausību. Tomēr bija kāds būtisks āķis. Kristālam bija nepieciešama enerģija. To spēja uzlādēt tikai īpašnieka labie darbi un ieceres. Līdz ko kristāla spēku mēģināja izmantot ļauniem, savtīgiem mērķiem - tas sāka kļūt tumšāks un pamazām apdzisa, zaudējot savu spēku. Atklājot kristāla noslēpumus, Salbedo saprata, ka ar tā palīdzību spēs paveikt varen lielas un labas lietas. Redzot visapkārt slaktiņus, laupīšanas un bezizeju, ar kvēlu sirdi un gaišu prātu apveltītais jaunietis apzinājās, ka šādā postā dzimto zemi ir noveduši aristokrātu savstarpējie kari un vendetas. Ar steigu bija nepieciešams kāds jauns, neitrāls spēks, kas centralizētu varu un izšķirtu alkatīgos, savstarpējos ķīviņos pagrimušos hercogus un baronus, katrs no kuriem jutās kā absolūtais valdnieks savā zemes pleķītī. Ar šo atziņu aizsākās Salbedo Pirmā, parasta kalēja dēla ceļš uz troni... Viņa čuksti kļuva aizvien klusāki. Saņēmis pēdējos spēkus Salbedo vecākais dēlam stingri piekodināja:

"Esi vienmēr stiprs un izmanto kristālu tikai labiem darbiem. Seko līdzi tā mirdzumam katru dienu. Ja redzēsi, ka to pārklāj ēna - zini esi kāpis uz netaisnā ceļa. Ardievu, mans dēls!"

Šie bija zelta valdnieka atvadu vārdi. Kā ļaudis mēļoja, uzzinot sēru vēsti - arī aizsaulē trūkst labu, stipru cilvēku, tamdēļ tos dievi labprāt ņem ātrāk pie sevis.

Karalis ir miris. Lai dzīvo Karalis! Dangāls II Salbedo kāpa tronī. Aprakstot viņa valdīšanas laikus vēsturnieki nežēlo spilgtus teicienus:

"Tēvi atpūšas dēlos,"

raksta viens.

"Kad vecāki strādā, bet bērni tikai bauda dzīvi, mazbērni ubagos,"

Citē austrumu gudrības otrs. Tā vai citādi, bet Salbedo Otrajam pārsteidzoši ātri izdevās visus tēva sasniegumus aizskalot pa rensteli. Izrādījās, ka kristāls nav gluži burvju nūjiņa - lai to izmantotu, arī pašam jāliek lietā spēks un drosme. Dangāls juniors, lai arī labsirdīgs cilvēks, ar šīm īpašībām nebija apveltīts. Viņa kuplais, raibais galms to ātri vien sajuta un steidzās izmantot savā labā. Svīta izlaidās, ieslīga bagātībā un izlaidībā.

Savam netiklajam dzīvesveidam vajadzīgos dālderus tie sūca no paverdzinātajiem zemniekiem gluži kā vampīri asinis. Redzot, ka omulīgais Dangāls II spēj tik vien kā pakratīt ar pirkstu, paši tuvākie sāka  viņu nicināt un drīz vien nodeva, sapinoties ar vandāliešiem, kuri berzēja  plaukstas, vērojot Dangālijas lejupslīdi. Lēnā garā ar kukuļiem un dāsniem solījumiem, izmantojot Salbedo galma alkatību un baudkāri, Vandālija ieguva kontroli pār savu kaimiņvalsti bez neviena šāviena.

Pār Dangāliju nolaidās nešķīstās Vandālijas ģērboņa - maitas putna tumšā ēna. Pa visu valsti kā utis ložņāja un šiverēja spiegi. Melnie Vandālijas baroni, kā tos iesauca Dangālijā, būvēja kādreiz plaukstošajā zemē savas verdzības mašīnas - lielas, milzīgas iekārtas, kur tvaiki darbināja neskaitamas sviras un zobratus. Neviens dangālietis līdz galam nesaprata šo vara un akmens monstru nozīmi. Klīda baumas, ka visam pamatā esot tumšā maģija, kas baro Vandālijas ļauno magu varu. Viens bija skaidrs - nesamerīgo nodevu izputinātie zemnieki no bezizejas par maizes garozas tiesu bija gatavi pa 15 stundām dienā vergot, darbinot šos elles instrumentus. Ja tā tiesa, ka vandāliešu burvji stiprināja savu spēku no strādnieku ciešanām, tad jāsaka, ka viņiem bija makten liels guvums. Darbs melno baronu labā izžmiedza cilvēku sausu kā zirneklis mušu. Spēcīgs lauku puisis, gados jauns, jau pēc pieciem gadiem šādā katorgā pārvērtās par slimu, kaulainu, kašķīgu, bezzobainu veci.  

Kamēr tauta cieta badu un nabadzību, omulīgais, bet garā vājais ķēniņš dzīvoja savā sapņu burbulī. Vandāliešu aģenti rūpīgi uzpasēja, lai nekādas satraucošas ziņas par stāvokli karaļvalstī netraucētu valdnieka mieru un labsajūtu. Pavadot dienas laiskā bezrūpībā un ļaujot sev uzkundzēties, Dangāls II tomēr neatstāja novārtā mīlas lietas. Drīz vien viņš paziņoja, ka ņems par sievu Ziemeļu anklāva hercogieni Aivaresu de Visto, kam par godu tikšot rīkota balle, kādu vēl Dangālija nav pieredzējusi. Taču nabaga zemniekiem un amatniekiem tā vis nebija nekāda labā vēsts. Ziņnešiem pa pēdām, neatpaliekot ne soli, sekoja skarbie nodokļu iekasētāji. Tika izsludināta jauna īpaša papildus nodeva - iztukšotajā karaļnama kasē trūka dālderu Salbedo kāzu ballei.

Ķēniņš Dangāls II topošo kāzu drudža pārņemts, neaizdomājās par tik milzīgu izdevumu ēnas pusi. Finanšu lietas nebija viņa stiprā īpašība. Aizvien retāk viņš ieskatījās arī lādē, kur glabājās tēva dāvātais burvju kristāls. Kad beidzamo reizi laiskais ķēniņš bija tam uzmetis aci, viņu padarīja bažīgu, cik ļoti tas aptumšojies. Bažīties Dangālam II nepatika, tādēļ viņš nolēma lieku reizi nemodināt savu dziļā miegā dusošo sirdsapziņu.

Tikmēr, bada nomocīto zemnieku pacietības mērs bija pilns. Kāda ciemata vīri nolēma spert izmisīgu soli -  doties uz pili un pasūdzēties par savu nožēlojamo stāvokli karalim. Ziņa par šiem drosminiekiem aizgāja no mutes mutē. Drīz vien šim gājienam pievienojās arī citu ciematu iedzīvotāji. Šur un tur plūda nabadzīgu, noskrandušu ēnu straumītes, līdz tās savienojās milzīgā, mutuļojošā cilvēku upē. Pūlis nebija noskaņots vardarbīgi. Nevienam līdzi nebija ieroču. Tautā valdīja pārliecība, ka visam pie vainas ir ļaunie vandālieši. Ļaudis mēļoja, ka tie esot nobūruši Salbedo, kurš nemaz nezinot, kādā bēdīgā stāvoklī ir viņa pavalstnieki. Kamēr greznajā troņa zālē kāzu viesi baudīja tūkstoti gadu vecu elfu dzirkstošo un grieza dejas izsmalcinātos pūķa ādas vakartērpos, ap cietokšņa mūriem sāka drūzmēties tauta. Drīz vien arī pilī varēja dzirdēt atsevišķus saucienus, kas izspraucās caur deju mūzikas akordiem. Tad saucieni pārvērtās vienā skaļā rūkoņā, kas atgādināja milžu bišu stropu. Mūzikanti apklusa. Viesi neizpratnē vērās viens uz otru. Pirmais atjēdzās vandāliešu gvardes virsnieks. Viņš nometa zemē dārgo nāru kristāla  šampanieša glāzi un aši steidzās uz pils mūri dot pavēles saviem rīkļu rāvējiem. Dangāls pēkšņi sajutās visu pamests un vientuļš, neskatoties uz savas daiļās līgavas kompāniju. Brīdi minstinājies, viņš metās uz augstāko pils torni, no kura pavērās labākais panorāmas skats aiz lielā mūra. Palūkojies pa logu, Salbedo gandrīz saļima, viņa ceļgali trīcēja. Kājas pēkšņi kļuva ļenganas kā dižvaržu galerts. Viņš vēlējās aiziet projām vai vismaz aizvērt acis, lai neredzētu asiņaino izrādi, kas risinājās lejā, taču bija sastindzis kā sālsstabs. Pie pils sienām patiešām notika īsts neprāts. Saņēmuši gvardes virsnieka pavēli, ducis tumšo bruņinieku pilnā ekipējumā jāšus iecirtās cilvēku pūlī kā nazis putrā. Milzīgie vandāliešu zirgi ar smagiem pakaviem sabradāja ļaudis līdz nāvei. Asinis šķīda pa labi un pa kreisi. Atskanēja izmisīgi agonijas saucieni. Sākās panika. Zemnieki, cenšoties izglābties no nāvējošās kavalērijas, samīdīja viens otru. Tā bija īsta apokalipse. Ļaunāk nekā kara laukā. Saņēmis pēdējos spēkus, Dangāls cieši sakniebis lūpas apgriezās riņķī un devās lejā pa kāpnēm. Dīvainas, gandrīz sāpīgas intereses vadīts, viņš atvēra lādi ar tēva dāvāto kristālu. Tas bija sašķīdis mazās, neskaitāmās, piķa melnās lauskās.

Pagāja divi gadi, kurus cerību zaudējusī Dangālijas tauta pavadīja sirdi plosošā trūkuma apātijā. Ķēniņš Dangāls ar sievu tika iesprostots mājas arestā. Tas bija sods par viņa vārgo, tomēr cieņas vērto mēģinājumu konfrontēt vandāliešu gvardes šefu par viņa nežēlīgo noziegumu. Vienīgais notikums, kas izkrāsoja Salbedo pelēcīgo dzīvi bija dēla nākšana pasaulē.

Rūpes par mazo mantinieku palīdzēja kaut uz īsiem brīžiem aizmirst par savu un savas zemes nožēlojamo likteni. Diemžēl, līdztekus priekam, pieauga arī Salbedo bažas par dēla drošību. Ķēniņu satrauca, vai tik asiņainie vandālieši nesaskatīs draudus savai varai jaunā prinča izskatā.

Izrādījās, ka Dangāla bažas nebija nepamatotas. Kādu dienu ķēniņu pārsteidza vecā kalpone, kas palīdzēja viņa ģimenei mājas darbos un bērna auklēšanā. Tā bija sieviete stipri gados, kuras dzeltenīgo, pergamentam līdzīgo sejas ādu klāja dziļas rūpju vagas. Viņa savulaik kalpoja arī Salbedo Pirmajam. Amrita - tāds bija viņas vārds, cieši satvēra karali aiz elkoņa, viņas zaļās acis auksti mirdzēja. Tās bija spilgtas gluži kā kaķim tumsā.

"Dīvaini, nekad nebūtu domājis, ka šai vecajai kalponei tik spēcīgs tvēriens,"

izbrīnīts nodomāja Salbedo.

"Klausies mani un nerunā!"

Viņa mazliet šņācot nočukstēja.

"Tavai ģimenei draud nāves briesmas. Vandālieši nevēlas riskēt, atstājot Dangālijas troņmantnieku starp dzīvajiem. Arī tevi un tavu sievu gaida nāve. Vandālija ir sajutusi savu spēku šajā zemē. Viņiem vairs nevajag viltus izkārtni tavā veidolā, lai valdītu šeit."

"Ak, svētie pūķa mēsli, bet kā..."

"Es teicu ciet klusu! Ja rīkosimies ātri, es varēšu izglābt tavu dēlu. Jums ar kundzi, diemžēl būs jāpaliek un jāsagaida savas dzīves gals. Manu spēju nepietiks, lai atbrīvotu visus."

"Bet kā tu spēsi tikt garām sardzei? Un kā tu zini, kas mūs sagaida?"

Dangālam beidzot radās iespēja pārspļaut pāri lūpai tirdošos jautājumus.

"Ak, Dangāl, Dangāl. Vai tiešām tu domā, ka tavs tēvs mani pietuvināja sev tik tuvu, pateicoties manai spējai mainīt bērnu autiņus?

Es neesmu tik prasta, kā tev izskatās. Neviens nav tik prasts. Ja tu būtu vairāk ieklausījies un interesējies par cilvēkiem sev apkārt, tu nebūtu nonācis tik neapskaužamā stāvoklī. Tavs egoisms tev darīs galu. Taču mums nav laika diskutēt, tāpēc runāšu īsi. Esmu pa pusei burve. Manai mātei bija īstas magu spējas, taču arī man ir tikusi kripatiņa viņas prasmju. Es ik pa laikam spēju ieskatīties nākotnē. Es zinu, ka mūsu sargs pēc stundas iemigs. Viņš nakti pavadīja kāršu spēlēs. Ar to pietiks, lai es varētu izšmaukt ar mazu grozu. Neviens nepievērsīs uzmanību kalponei, kas kaut ko nes. Tas taču ir mūsu darbs, vai ne?"

Salbedo nezināja, ko atbildēt. Viņa galva sprāga vai pušu. Prātā šaudījās neskaitāmas domas. Tās sadūrās viena ar otru un visas palika pusvārdā:

"Es vairs neredzēšu savu dēlu! Mēs un mana mīļā Aivaresa.. Varbūt šī sieviete ir jukusi?!"

Taču pavaicāja viņš pavisam ko citu:

"Tu teici, ka spēj ielūkoties nākotnē.. Vai tu zini, kas būs t��lāk? Lūdzu, dod man kādu cerību, ka viss šis vājprāts kādreiz beigsies. Ka mans dēls izaugs laimīgākā zemē."

"Vispār, es esmu ļoti uzmanīga ar savām nākotnes prognozēm, jo izpaužot tās, var mainīt arī pašus nākotnes notikumus. Taču būšu žēlsirdīga, zinot tavu stāvokli. Nākotne ir kā miglā tīta bilde, kas atrodas nemitīgā kustībā. Detaļas tajā pazūd. Es varu būt droša tikai par lietām, ko redzu skaidri. Es zinu, ka vandāliešu virskundzība drīz beigsies. Viņi valda iznīcinot un šī iznīcība aprīs viņus pašus. Tauta sacelsies un gāzīs nīsto varu. Tavs dēls spēlēs lielu lomu šajā cīņā. Viņš būs spēcīgs līderis, kas parādīs pareizo virzienu atbrīvošanas kustībai. Taču par karali viņš nekļūs. Apsveicu, tu paliksi uz visiem laikiem vēsturē, kā pēdējais Dangālijas monarhs."

"Ko? Es sapratu, ka manu zemi gaida labi laiki.."

"Jā, tā būs. Dangāliju gaida jauns zelta laikmets, taču tā vairs nebūs karaļvalsts. Šeit, Magu augstienē, dzims pirmā Dangālijas republika."

"Un kristāls? Tas sašķīda pēc tās asisnspirts manās kāzās.."

"Hahahahaa!"

"Vecā, par ko tu smej?"

"Par tavu naivumu, mans draugs, par tavu naivumu. Tu tā arī neizmantoji nevienu no daudzām dzīves iespējām, lai pieaugtu. Tavs tēvs bija varen liels fantazētājs, tu taču to zini. Šis kristāls bija tikai viena no viņa iedomām. Toreiz viņam palaimējās izglābties no alām un viņš radīja šo stāstu. Es, kā magu pēctece, droši varu teikt, ka tur nav ne kripatiņas maģijas. Tā bija tikai skaista mantiņa. Tici man, varu un cilvēku cieņu var iegūt tikai ar smagu darbu un patiesām rūpēm par par apkārtējiem."

A.

[bb-latvija]

Pirmajā Bauskas vecpilsētas domnīcā apspriež kopienas veidošanu

Pirmdien, 20. martā, notika pirmā biedrības “Bauskas vecpilsēta” un nodibinājuma “ViedDoma” rīkotā domapmaiņas saruna, kurā piedalījās cilvēki, kam rūp Bauskas vecpilsēta, pilsoniskās līdzdalības vēstneši un amatpersonas. Viesos domnīcā ieradās Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce, Bauskas novada pašvaldības kultūras mantojuma saglabāšanas komisijas vadītāja Mārīte Putniņa, zemnieku…

[uupiic]

I am pretty sure the person who makes those sound effects for samsung has never heard an owl before.

[barfuslv]

🦨🦡🦅🦉🐯🐍🦎 Eksotiskie dzīvnieki Latvijā paliek ar vien populārāki! 🐥🐀🐁 Barība eksotiskajiem dzīvniekiem ir viena no viss svarīgākajiem, to laimīgas dzīves noslēpumiem. ❄️ Barf’us piedāvā: ✔️ Saldētus vienas dienas vecus cālēnus ✔️ Dažāda vecuma/izmēra peles ✔️ Dažāda vecuma/izmēra žurkas ✔️ Dažādus tārpus/insektus (pēc pasūtījuma) 👉🏻 Noderēs tavam eksotiskajam draugam: pūcei, čūskai, lielajām ķirzakām, fretkām, simtskājiem, lielajiem zirnekļiem, lielajām vardēm, ežiem un citiem. 🛒 Nāc uz Barf’us un izvēlies savam eksotiskajam dzīvniekam atbilstošāko! 👉🏻 Neatradi vajadzīgo? Pasūti, visa mūsu produkcija, tiek vesta no lielākā Zoo dārzu apgādes uzņēmuma. 📍 Nīcgales 53, t/c Green, Rīga (Rimi) 📍 www.barfus.lv 🚚 Piegāde visā Latvijā 3 darba dienu laikā! #calisi #peles #žurkas #eksotiskiedzīvnieki #pūce #fretka #majassesks #ķirzaka #varde #plēsējs #bariba #zooveikals #piegādelatvijā #barfus #čūska #pitons #zalktis #pasūti #svaigabariba (at Barf'us) https://www.instagram.com/p/CUWjgZwskpK/?utm_medium=tumblr

[lovabledream]

A Hunter.. ❤ . . . . . #owl #owls #owlsofinstagram #owlsome #animallover #animals #birds #birdsofinstagram #birdsofparadise #hunter #nikonphotography #nikond3300 #animal #animalkingdom #photooftheday #food #pūce #latvijasdaba #putni #latvija #rigazoo #zoo (at Riga Zoo)

[andrejsartclub]

2022.01.22. Lidojoša pūce Flying owl acrylic/canvas, 50x100 cm

[awardseasonblog]

La #Lettonia 🇱🇻 ha scelto come proprio rappresentante per gli #Oscar2023 per la categoria #BestInternationalFilm #January di #ViestursKairiss vincitore del premio come miglior film internazionale all'ultimo Tribeca Film Festival. TRAMA: È il gennaio del 1991 e Jazis (Kārlis Arnolds Avots) aspira a diventare un regista, citando tra le sue ispirazioni le opere di Ingmar Bergman e Jim Jarmusch. Trova un'amante che la pensa allo stesso modo in Anna (Alise Danovska), che allo stesso modo sogna il successo artistico e in seguito accetta un posto di lavoro per il regista Juris Podnieks (Juhan Ulfsak). Tuttavia, il loro amore e la loro vita spensierata si bloccano quando la minaccia sovietica diventa una triste realtà, e la loro patria diventa un feroce campo di battaglia di sottomissione contro l'indipendenza. Il regista e drammaturgo veterano Viesturs Kairiss segna il suo settimo film narrativo con questa stimolante meditazione sull'intersezione tra arte, amore e guerra. TRAILER: https://www.youtube.com/watch?v=ocQgDRezyIU FESTIVAL: Best International Narrative Film (Tribeca Film Festival) OSCAR 2022: Lo scorso anno fu scelto The Pit di Dace Pūce che però non ottenne la candidatura. Nella storia degli Oscar la Lettonia non è mai riuscita ad entrare nella cinquina finale. #OscarsSubmission #95rdOscars #95rdAcademyAwards #Oscars2023 #InternationalFeatureFilm https://www.instagram.com/p/CiCRLvjMwFK/?igshid=NGJjMDIxMWI=

[utagori]

豊満ボディの猫（ゴシック建築、チョコレートケーキ、フクロウ）

Cat with ample body (Gothic architecture, chocolate cake, owl)

Kaķis ar plašu ķermeni (gotikas arhitektūra, šokolādes kūka, pūce)

Sveiki

[dinozaurs]

Ceļš tas pats.

Garums tas pats.

Noieto soļu nobīde.

Esamības nedaudz mazāk.

Saplaisājuši lūpu kaktiņi.

Uz muguras var vieglāk sataustīt ribas.

Dusmu mazāk.

Vājums vairāk.

"Ziemas nav. Man slāpst, bet trūkst sniega"

Nāve tikai pagrieza galvu uz otru pusi.

"Tu jūti aukstuma neesamību?"

"Man nav kaulu, kuros to just" un Nāve parādīja, cik viegli var pārvēsties dūmos.

"Sāpīgāk, kad nav sniega."

"Ja man būtu sirds, es Tev pateiktu kā ir"

Nāvei bija sirds.

"Kā lai Pavasaris atnāk, ja nav sniega?"

"Es viņu pavadīšu pie Tevis."

Saruna ar tikpat precīziem jautājumiem un niecīgām atbildēm turpinājās. Nāve nomainīja vairākas maskas, es piešķīlu viņas cigaretes. Mums piederēja tālākā pasaules mala tovakar. Starp kokiem locījās melni vilki, sarunājās koki un liela pūce sēdēja Nāvei uz pleca. Nāve nekad nepalika mazāk eleganta. Viņas sejā nevarēja nolasīt emocijas. Acis vērtās no karmīnsarkanām uz melnām, pēctam uz asinīm.

[saturnaezeri]

Cēlos gaisā, sēžot uz liela dro(u)na. Pacelšanās vieta bija kāds laukums meža ielokā, lejā palika koku galotnes, viens koks bija masīvs, stipri lielāks ar citiem, pilnībā apaudzis ar sūnām. Vēl augstāk kādā gaoltnē bija liela ligzda ar pūcēniem, blakus arī sēdēja vecāki, kas nebija lielas pūces, bet gan vainagdzērves. Cēlos vēl augstāk un lidoju sāniski pa debesīm, lēnām ielidoju lielā, tumši pelēkā mākonī, kurš ātri sabiezēja, līdz vairs neredzēju neko, bet zināju, ka, turpinot lidot, drīz tikšu laukā. Tajā brīdī mani pamodināja.

[ziepjusuvenirs]

Ziepes “Pūce”  Мыло «Сова»

[viacultura]

Svētdien, 15. septembrī, plkst. 16.00 koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla ietvaros uzstāsies instrumentālās mūzikas trio “Equinox” (Jānis Pelše, Andrejs Grimms, Ivars Kalniņš) ar programmu “Saulstāvji”, kur digitālo ērģeļu, ģitāras un sitaminstrumentu izpildījumā dzirdēsim neparastu programmu, sākot ar roka un popmūzikas un beidzot ar 17. gadsimta tabulatūru jeb dziesmu grāmatu skaņdarbiem.

    “Equinox” apvieno trīs atšķirīgus, kopā reti dzirdamus, taču lieliski sadzīvojošus mūzikas instrumentus – ērģeles, ģitāru un perkusijas. Equinox jeb ekvinokcija ir laiks, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Tā arī visi trīs instrumenti šajā sastāvā ir līdzvērtīgi, un katrs skaņdarbs šajā programmā nes vienlīdz svarīgu vēstījumu. Jāņa Pelšes spēlētās ērģeles valdzina ar bagātu tembru un reģistru paleti, virtuozām faktūrām un krāsām. Ģitāra, kuru pārvalda Andrejs Grimms, uzrunā ar skaņas tiešumu, intimitāti un romantiku, bet sitaminstrumenti perkusionista Ivara Kalniņa rokās ansambli – ar precīzu, brīžiem ilustrējošu, brīžiem solistiski roķīgu skanējumu.

      Liepājas ērģeļmūzikas festivāls jau vairākus gadus kādu no koncertiem organizē koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē. Līdz šim uz pozitīvērģelēm tur izskanējuši vairāki baroka laika mūzikas koncerti, bet pirmo reizi festivālā uz elektroniskajām jeb digitālajām ērģelēm izskanēs arī laicīgā mūzika. 

     Koncerta programmā saplūst robežas starp seno un mūsdienīgo, nopietno un izklaidējošo. Tajā dzirdēsim Jāņa Lūsēna, Valta Pūces un mūsdienu franču komponista Žana Mišela Žāra skaņdarbus un to aranžijas, Andreja Grimma paša veidotos skaņdarbus. Koncertā izskanēs arī Hardija Lediņa un britu rokgrupas “King Crimson” mūzika un septiņas dejas no kādas Viļņā atrastas 17. gadsimta tabulatūras jeb dziesmu grāmatas.

     Biļetes: https://ej.uz/biletes-viacultura

Vairāk par festivālu: šeit

[barfuslv]

🙌🏻 Pievedums klāt arī tavam eksotiskajām dzīvnieciņam! Dažāda lieluma: 🐁 pelītes (arī īpaši mazas), 🐀 žurciņas, 🐥 cālēni un 🐦 paipalas Nāc pakaļ un iepriecini savu: 🦨 Sesku 🦔 Ezi 🐍 🦎Čūsku vai lielo ķirzaku 🦉 🦅 Eksotisko putnu 🐯 Eksotisko un arī mājas kaķi 🐈 🌱Dabisko barošanu pelnījuši visi mīluļi arī “neparastie”! Nāc pakaļ uz Barfus: 📍 Nīcgales 53, t/c Green (Rimi) 📍 Lielā iela 11, Liepājā (viesnīca Līva) 📍 Barfus Valmiera 📍 www.barfus.lv #peles #žurkas #čūska #sesks #fretka #pūce #vanags #ergis #ezis #servals #karakals #genetta #plēsējs #gaļēdājs #zooveikals #dabiskiprodukti #veselsdzīvniekslaimīgssaimnieks #svaigabaribasuniem (at Barf'us) https://www.instagram.com/p/CGRm08RJvkS/?igshid=epbfiujxa81b