#gaļa

[thefoulbeast]

Gaļa, gaļa, gaļa. Mana? Tava? Dieva? Viena maza, tieva rieva Savieno mūs visus Kā smadzenes daivas.

Daba, daba, daba - Bet varbūt tomēr vide? Man trūkst gida, kas pateiktu Kas ir kas, un kāpēc Pasaule griežas Pretpulksteņrādītājvirzienā.

Siena, siena, siena. Pret to es sitos vēl arvien. Kā metronoms, iestrēdzis.

Tik-tak, tik-tak.

Un kad tas beigsies? Kad sapratīšu beidzot jēgu? Kad sajutīšu beidzot tavu roku manā? Kad beigs smelgt brūces, Kad aties tūska?

Gaļa, gaļa, gaļa - Un es kā rīma to stūķēju sevī, Cenzdamies atrast reiz kopsaucēju.

[happyartmuseum]

LABRĪT, mostieties latvieši, Jūs gaida lieli darbi!

https://vidulejs.blogspot.com/2024/09/labrit-mostieties-latviesi-jus-gaida.html LABRĪT, mostieties latvieši, Jūs gaida lieli darbi!

LABRĪT, mostieties latvieši, Jūs gaida lieli darbi! 

Jo ilgāk mēs cīnāmies un izplatām brīdinošu info par pasaules bankas īpašnieku varas tīkojumu totalitāriem plāniem, tik ilgi viņi neuzsāk to galējo realizāciju. Ja Jūs, Draugi lasītu viņu analītisko institūtu izstrādātās programmas. Jūs saprastu stratēģiju privāt baņķieru klanam pasaulē, kas sagrābuši valstu centrbankas, faktiski veic apvērsumu. 

Kas no mums atkarīgs? Ko mēs varam darīt? 

Protams, klausoties tikai WEFiņa “Santa Klausu“ mums var likties, ka vīrs gados nav tik ietekmīgs, cik harizmātiski paziņo slaveno frāzi, ka “Līdz 2030 Jums nekas vairs nepiederēs, bet Jūs būsiet laimīgi”, respektīvi: “ Viss piederēs Mums, bet Jūs būsiet tīri ğenētiski modificēti un Jūsu apziņa izstrādās laimes hormonus, kā gaļas lopiem, kuri arī no brīviem radījumiem dabā, nokļuvuši gaļas fermu metāla krātiņos “ir laimīgi” par drošību, ka nav jābēguļo no vilka, nav jākonkurē un vēders vienmēr pilns. “Klauss Santa” no švābijas ir karikatūrisks personāžs, kurš tikai skaļi savā biedējošā Ļeņina stilā (Ļeņins viņa kabinetā pie sienas, tiešām) paziņo tikai to ko Nobela prēmijas laureāti kā Harari savos futuristiskos pētījumos kopā ar dārgāko zinātnes institūtu grupām izplānojuši. Un ja viņu plānā ir miljards āfrikāņus vēl pārcelt uz Eiropu, ko viņi plānveidīgi atbalstot izaudzējuši izbadējušās agresīvās kultūrās, tad viņiem ir pietiekoši daudz kuğu lai tos pārvietotu pamatā uz iztukšoto AEiropu, tad to viņi arī darīs un pārcelšanās naudu nodrošinās. Lai atšķaidītu pārāk gudru palikušo sabiedrību, kas negrib iesaistīties “brāļu karā ugunskurā” pie Melnās Jūras un pašiznīcināties kā izdevās visus sakūdīt tieši 100 gadi atpakaļ. 

Lai latviešiem tajā skaitā būtu uzmanība jāvērš tikai uz ielu cīņām un pēc “ Maslova Piramīdas” apziņas degpunktā nonāktu izdzīvošanas eksistenciālisms. Un otrs viņu ieguvums viltīgaja plānā ir iedzimtos pilsoņus, kas pēc konstitūcijām ir visu dabas bagātību un valstu zemju infrastruktūras līdzīpašnieki, samainīt vietām kā migrantus ar ekonomiskām represijām izsoiežot no savām mājām. Svešas UK un Īrijas zemēs migrējošie latvieši ir otrās šķiras strādnieki kas uz UK zemes un infrastruktūras daļu nepretendē. Latvijā ievestie migranti, savukārt nepretendē uz Latvijas valsts bijušās īpašnieces tautas superbagātībām. Visas stratēğiskās Latvijas valsts bagātības ir vienīgās, kas garantēja Latvijas tautas privilēğijas šai zemē. Bez tām Suverenitāte ir tikai tukša skaņa no nodevēju mutes Saeimā. Latvenergo, Ostas, lauksaimniecības zemes, meži, piekrastes ūdeņi zvejniecībai, dzelzceļi, gaisa ceļi, izrakteņi, kūdra, rūpnīcas ražotnes un pilsētu ēkas un sakaru līdzekļu firmas un soctīkli utt. Tas viss kas tagad jau pieder virsnacionālās kopējās Pasaules Bankas naudas drukātājiem un aizdevējiem- tas dod Viņiem Suverenitāti, jo Centrbanku Centrbanka ir Suverēna un neatskaitas nevienas valsts jurisdikcijai!

Izliktas brīvā akciju tirgū, visas pasaules, ne tikai Latvijas dabas un infrastruktūras bagātības momentā pāriet transnacionās baņķieru “ğimenes” īpašumā. Kāpēc Latvijas pilsoņi to neredz ka 30 gadu plāna rezultātâ no miljonās daļas daudzu triljonu vērtības Latvijas īpašuma līdzīpašnieka katrs latvietis kļuvis par pusbomzi un līdz 2030 zaudēs arī privātauto un privāto dzīves vietu, kas pēdējais itkā pieder, kaut nodokļu un komunālo maksājumi pilsoņiem Latvijā sastāda lielāku summu, nekā dzīvokļa īre neesot saimniekam, ja pēdējie sīkstie latviešu pārcelsies uz migrāciju! Ja šo latviešu Sabiedriskā Doma neredz, tad tas ir dēļ 3 punktiem:

Check ağentūra presē un soctīklos, centralizētā izglītības programmā, ko dzen 11 gadus galvā līdz cilvēks dzīvo virtuālā paradigmā, patieso ainu neredzot, trends tendenči līmenī nespējot saskatīt sistēmiski un cēloņsakarīgi. Bet tiem kas studēnuši socioloğiju politoloğiju labi samaksā un šantažē lai klusē un ļauj publicēt tikai viedokļus, kas Wiki vai citā oficiozā avotā jau publicēti. Izteikt neko bez atsauces uz baņķieru izstrādātās virtuālās realitātes nedrīkst. 

Revolūcija un sazvērestība notiek 30 gadu garumā, paaudzēm nomainoties, nav neviena individa kuram būtu tik gara atmiņa ka viņš atcerētos cik daudz kas piederēja cik lēta bija izdzīvošana, cik daudz bija brīvā laika sev cik maz bija no plānoto miljards absolūti svešas civilizācijas kolonistiem Latvijā. Vardi uzvārot pa grādam katlā tā nespurinās un nelec laukā no verdošās zulas ko pati izšķīstot strebj. (Mazliet pārfrāzēju)

Par to ka Pasaules centr banka un pati naudas sistēma un maksājumu sistēma karšu formā ir privāta un īpašnieku šaurais klans ir Suverēni nepakļaujoties nevienai valsts jurisdikcijai. Šo faktu ir jāslēpj Check ağentūrām, šo faktu kādam minot nokļūsti sazvērnieku pulkā un tiesu izpildītāju “darba laukā” kuriem dzīve jāpadara ar tiesām un nodokļu shēmām brīvo blogeru, kas mēğina opozīcijas partijasvradīt dzīve neieslējama. Uzliekot tik lielus sodus ar vid krimināllietām, lai “runīgo “ pilsoni iegrūstu izūtrupētāju banku rokaspuišu kriminālo piedzinēju un likvidatoru- vienā personā viltus “nacionāļu partijas” upuru statusā. Šis galvenais fakts kam viss pieder ir ārpus masu mẽdiju, izglītības programmas un “politiķu diskusijām”. Slavenais “VALSTS NOSLĒPUMS” ir tautai nezināt vispār par šo cilvēku eksistenci, kā nezinām par neko par Dievu, arī par tiem kas viņi ir kā dzīvo kā viņus sauc un cik valstu budžetu apmērā ir viņu katra triljonāra ğimenes locekļa “kabatas nauda”, kas kļuvuši par “likumīgiem” pašu sarakstītos”godīgos likumis” cilvēces saimniekiem un kādu sazvērestību rezultātā, uzpērkot korumpētus nodevējus politiķus un iesūtot valdības vadībā sagatavotus spiegus un masu mēdiju vadībā provokatorus un izglītības sistēmā un reliğijas vadībā viltus praviešus.

Sazvērnieku baņķieru fondu un mājaslapās balts uz melna rakstīts, lai līdz 2030 gadam varētu veikt pilnu AGENDA 2030 "4 Sabiedriskās formācijas Revolūciju" 2024-2025 gadam ir jāpaveic "dezinformācijas likvidācija" cīnoties ar blogeru neatkarīgiem viedokļiem, kā ar teroristiem, kas vienīgie apdraud pilnu pilsoniskās sabiedrības deorganizāciju, un stingri kontrolētu ordinētu pārvaldes piramīdu ar pašiem baņķieriem jau de jure atzītiem cilvēces saimniekiem Jaunajā Pasaules Kārtībā.

Tātad, tas ko mēs varam darīt, kā pilsoniskā sabiedrība, pagaidām Nacionālā Valstī ar Konstitūciju, ir cīnīties ar Cenzūru, Jūs jau ziniet ka Latvijas cenzūras birojs šo vārdu nosaukumā nelieto. Maksimāli atbalstīt brīvas neatkarīgas info sniedzējus. Atkal izveidot Latviešu jaunus info saitus, latviešu LNT atjaunot, TV 4, visus atlaistos brīvos žurnālistus izvilkt ārā, apzeltīt Lato Lapsu, Aivi, Zveju un katru kurš no simts kovidgudro sarakstā represētiem bija vai vēljoprojām ir drosmīgs par šo brīdināt, kas notiek, palīdzēt atbrīvot no kovidlaiku uzlikto sodu tiesas prāvām par dzīves vietas atņemšanu kā arī man un pārējiem kultūras darbiniekiem, kas nokļūst likvidējamo sarakstā dirnestiem, par šādu neuzmanīgu viedokļu izteikšanu, brīdināšanu un lūgumu pēc palīdzības, kā šajā kārtējā savas dienasgrāmatas lapā, atļāvos, apbižot savus cilvēces kopumâ un katra atsevišķâ individa īpašniekus, jo ja Jūs atdodat pilnu piekļuvi pār savu ķermeni, nezināma sastāva pudelītes tajā pārdurot ādu ievadīt, tad gaidiet vien līdz Jūsu apziņā šis viss notiekošais izraisīs eiforiju un “Santa Klauss” no švābijas solīto pastābīgo ķīmiskās laimes dajūtu esot par lopu fermā, bez nekāda privātīpašuma, realizējot ar viltību to, ko Ļeņinam, Staļinsm un Hitleram un Mao ar spēku neizdevās. 

Jo man iet uzliktas tiesas par dzīvokļa atņemšanu safabricētas ar atpakaļejošiem datumiem, kontus dzēš, raksta draudu vēstules pat bijušie draugi un spiediens ir milzīgs, lai nebūtu ne santīma iztikas. Kaut neko tādu nerakstu un opozīcijas partijās neesmu sastāvējis. Tikai par šiem FaceBook tekstiem. Pieņemu ka citiem blogeriem iet tik pat kā kara laikā. Kontenta radītājiem, kas nepārpublicē, bet paši raksta, taisa pasākumus un plakātus, cik spēka. Apzināti saprotot sekas, ka SwedBank vajās Tevi. Ka noziedznieki iefiltrēti specdienestos no noziedzīgām bankām ies līdz galam un drosmīgus valsts vadītājus, kas aizstāvēs tautu  fiziski likvidēs pēc brīdinājuma atentātiem, katru kas mēğinās atjaunot tautu pašnoteikšanās garantu valstu pārākumu pār pasaules banku piramīdu. 

Mēģiniet saprast, ka karš notiek ne jau bombardējot, kur vienkārši attīra no iedzīvotājiem teritorijas priekš nākamiem citiem iedzīvotājiem. Karš ir tīrā veidā masu slepkavība genocīds, kuru veic provokatori spiegu un nodevēji abu valstu vadībā, pašiem vadītājiem esot tuviem cilvēkiem no viena klana. Nekad karš nav starp cilvēkiem pašiem un nav starp brāļu tautām. Īstais karš vienmēr ir starp aristokrātu baņkieru klanu un pilsonisko sabiedrību. Aristokrātu baņķieru dzimta vienmēr bijusi transnacionāla, virsnacionāla globālistos vai imperiālistos utt saukta. Un viņas pūles saturēt rokās, neatlaist valgu pilsoniskās sabiedrības pašapzimāšanās ceļā- tā vienmēr visos laikos ir bijusi īstā kara darbība. Caur šādu Paradigmu dzīvoju un skatos uz visiem notikumiem. Turi savu ienaidnieku tuvāk kā savu draugu. Lasi skaties viņa plānus, līdz katrā sīkumā redzēsi gudro tālredzīgo pārvaldi. Protams kolosāla tālredzība kā cēloņus ar sekām samainīt un cilvēkiem liekas ka visas nepopulārās likstas notiek pašas no sevis un sabiedrība visu laiku ir gribējusi pati pievilkt dresūras skrūves.

Viņiem- baņķieriem viss bija, viņi tāpat dzīvoja pārbagātībā un vienīgie neko nestrādāja. Visi cilvēki laipni atzina, lai jau tiek, ka viņi drukā naudu aizdod uz procentiem un pārējie uztur viņu priviliğēto stāvikli. Bet tagad biņiem sakāpa galvā, cilvēkus atkal mēğināt pa soļiem iedzīt koncentrācijas nometnē, visu to pašu ko 100 gadus atpakaļ. Ar naudas palīdzību ko viņi var uzdrukât bezgalīgi daudz, uzpērkot nodevējus, katrā valstī un katrā iestādē un katrā tautā un katrā ğimenē…

[levertene]

Gaļa tas ir galvenais! ,🙌ok.. i m! Tikai gaļu ēdu.

Svaigēdāji vegāni labākaos!? ,🙌 varu arī to - tikai rukola un mango!

Nu un protams, visām jābūt ar mēru🙌 varu i to!

[apkaartpasaulei]

21.DIENA

UBUD

Šodien ir pirmā diena, kad mēs sauļojāmies! Liekās neticami, bet tā ir! Aizgājām pasakainās brokastīs ar super skatu uz rīsu laukiem. Šī viesnīca ir pasakaina, mēs šodien nolēmām, ka šī ir labākā apkalpošana kādu esam pieredzējuši. Viesnīcas ietvaros mums ir piedāvātas arī bezmaksas aktivitātes, kuras ar prieku izmantojām.

1. Devāmies pastaigā pa rīsu laukiem. Tas bija ļoti jauki, iepazināmies ar viesiem no Ķīnas un Austrālijas, dabūjām kaut kādu sociālo devu, kura izrādās mums diez gan ļoti pietrūkst.

2. Devāmies uz tradicionālo Bali rīta vitamīnu dzērienu meistarklasi. Ziniet, mums visiem aktīvāk jāizmanto dabas veltis un saknes! Mums rādīja tik elementārus, gardus un veselīgus dzērienus - kurkuma sakne, medus, mazliet sāls un kokosriekstu ūdens. Viņi reāli no rītiem 50g šādu koncentrātu dzer. Atminos, ka Taizemē arī vietējie tā sāka rītu un man tas šķiet lieliski.

3. Joga - es gāju mazliet negribot ar jogu, jo domāju, ka būs kaut kāda mīcīšanās, bet bija fantastisk. Izrādās šeit ir jogas pro, dēļ kura cilvēki speciāli no Ķīnas brauc praktizēt.

Laikam jau ļoti ilgojamies pēc mājām, jo vēlējāmies apēst ko eiropeisku. Šķiet jau morāli esam atvadījušies no šīs ikdienas un ceļojuma. Kad mēs kaut kur dodamies - vai tā ir Taizeme, Spānija vai Lietuva, mēs cenšamies to valsti iemiesot (izņemot Turciju, tur ir tāds kā nulles punkts). Mēs klausāmies tās valsts mūziku, mācāmies vārdus, apgūstam kultūras un reliģias īpatnības. Šodiena mūs tā kā atgrieza realitātē... jā, laikam šis būtu labākais skaidrojums mūsu šī brīža sajūtām. Lai nu kā - mēs aizgājām uzvislabāko steika restorānu kādā bijām ēduši JEBKAD! Ienākot mūs jauki uzņēma, apsēdināja un tad nolika garu dēli priekšā un parādīja kā izskatās katrs gaļas gabals. Viss ko pasūtījām bija izcils!!!

Rīt ķeram pēdējos saules starus Bali un, cik saprotu, mūs sagaida saulīte arī mājās 🥰

Bučas jums visiem, tiekamies pavisam drīz 😘

[ganhosdoelefante]

Vilnius - 22 de março de Ano 4 - Sábado - Doc - 28 anos.

08:00 - Acordamos, tomamos banho e nos arrumamos. 08:45 - Saímos para tomar café. 08:55 - Tomamos café: Tējo Tea House

09:30 - Passeamos de barco: Airu laivu un katamarānu noma - River Cruises Latvia

10:40 - Visitamos uma loja grande: Stockmann

11:30 - Curtimos um cineminha: Forum Cinemas

13:10 - Comemos um sushi: SushiTake Riga

13:40 - Visitamos um mercadão: Gaļas paviljons

14:30 - Voltamos ao hotel e damos uma trabalhada.

16:00 - Tiramos uma soneca. 18:10 - Tomamos banho e nos arrumamos para sair. 19:10 - Encontramos Shi para uma despedida: Moods.lv

21:40 - Jantamos: Milda

23:00 - Voltamos e dormimos.

[jauniekartupelisi]

23. Zemākais punkts...pagaidām

Pamostos piecos no rīta. Sāp gurns, sāp spranda, sāp galva, kuņģim slikti, šķiet, ka vemšu. Palieku guļus un mokos. 5:20 dzirdu modinātāju kaut kur pie māsiņu posteņa. no 5:30 māsiņas sāk trobeli. Pilnā balsī sarunājas, šļūkā pa gaiteni, ap 5:30, šķiet, nomet vairākas bleķa paplātes, pīles vai kaut ko. Trobelis baigais. Ja kāds vēl gulēja…HAHA, vairs neguļ!

6:30 manā palātā ienāk māsiņa, apžilbina mani, ieslēdzot griestu gaismas un saka, ka esot klāt man atņemt asinis. Nu, kas jādara, jādara. Nopumpē man asinis un iepazīstas ar manu asinsriti, kura diezgan jaudīga. Šmuce manā gultiņā. Oh, well. Guļu un blenžu griestos.

8:30 palātā ienāca jauks kungs, kurš ar slāvu akcentu centās izruāt manu uzvārdu. Piepalīdzēju. Apstiprinājis, ka tas, tik tiešām esmu es, kurš viens pats atrodas 28. palātā, viņš mani aicināja līdzi, Man esot jāiet uz rentgenu. Izkārpos no gultas, uzvelku čībiņas un streipuļoju kungam līdzi. Pa ceļam uzzinu, ka pēc rentgena, man vēl būš ECG, jeb elektrokardiogramma. Rentgenā nofočē manas plaušas, ECG kabinetā mani nošpricē kā tādu telpaugu vasaras karstumā, saliek visus tos piesūceķņus, nomēra vajadzīgo, atlaiž piesūcekņus, iedod papīra dvieli noslaucīties un saka, ka varu iet atpakaļ uz palātu. Streipuļojot atpakaļ, saprotu, ka esmu vēl vājāks kā parasti. Pusceļā piesēžu atvilkt elpu. Paiet grūti, spēka maz, plus čība visu laiku lec nost no labās kājas. Cenšos saprast, kur man jāiet atpakaļ, jo jūtos kā apdullusi muša. Tieku līdz palātai, iegāžos gultā. Guļu un blenžu griestos.

9:09 man atnes brokastis. Šoreiz bezgaršīga manna putra, trauciņš ar biezpienu, bumbieris, divas maizes šķēles 10g sviesta un tēja. Pirms ķeros pie ēšanas, palūdzu, lai man iedod kaut ko pret slikto dūšu, citādi brokastis būšot veltīgas. Pēc brīža atnāk cita māsa, iedod man mazu tabletīti, sakot, ka, par cik man neesot katetra, tad jādzer ripu. Kas ta man? Ka’ tik palīdz! Iešauju ripu, dažas min pagaidu un ķeros pie brokastīm. Visu, izņemot bumbieri noloku. Bumbieri man ne pārāk garšo. To atstāju. Guļu un blenžu griestos.

Ap desmitiem atkal atnāca manas dakteres. Noprasīja, kā gāja rentgenā un ECG? Ko tad es baigi varu citu pateikt, kā to, ka…bija? Paprasa, jautājumus utt. Pastāstu, ka palūdzu pretvēmīša ripu un, šķiet, nostrādāja, jo stunda pagājuši un brokastis joprojām ir manī. Es gan cenšos pārāk lieki nebūt vertikāli, jo tas nepalīdz kuņģa spējai noturēt sevī jebko, bet tāpat. Daktere pastāsta, ka rīt 11os, man būšot jādodas uz MRI, jeb, kā mans čoms Kodols to nosauca – The Truth Donut (Patiesības Virtulis) Es nezinu, kur viņš ņēma šo nosaukumu, bet es to tik un tā piesavināšos! Pasaku dakterei, ka MRI mani nebiedē, jo tas būs jau…ceturtais vai piektais MRI apmeklējums, bet es uztraucos par to kuņģi. Negribās pievemt Patiesības Virtuli. Daktere saka, ka palūgšot, lai pirms MRI mani sazāļo. Yay! Pēc Virtuļa kaut kad būšot konsīlija tikšanās un tad jau lemšot, kas un, kā ar mani būs tālāk.

Ap 11iem pie manis atnāca fizioterapeite. Aizveda uz savu kabinetu, apguldīja uz kušetes un ierādīja dažus roku vingrinājumu maniem dilstošajiem pleciem. Teica, ka šodien daudz nemocīšot, jo es izskatoties savārdzis. Rīt būšot vēl vingrinājumi balansam, jo tas man arī ir čupā. Fizioterapeite šķita tāda diezgan jauka. Visu laiku motivēja iun uzslavēja, ja vingrinājumus izpildīju pareizi. Jāpiebilst, ka fizioterapeiti arī neapvēmu. Yes!

13:44 atnesa pusdienas. Zupa AR GAĻU, tomātu ķēpa ar cietām baltajām pupiņām un lielu gaļas kotleti pa vidu, divas maizes šķēles un zaptsūdens. Zupu, protams, pat neaiztiku, kotleti baigi kustināt nevarēja, jo viņa sadalījās, tāpēc noēdu no malas cietās pupiņas, noēdu divas maizes šķēles un izdzēru zaptsūdeni. Guļu un blenžu griestos.

Man knapi panesami sāp spranda un galva. Es vainoju to slimnīcas gultu un spilvenus, no kuriem jēga tikpat liela, kā guļot uz divām tortillas šķēlēm. Man nav spēka. Knapi varu aizsniegties pēc ūdens pudeles, lai padzertos. Nespēju pat īsti piecelties sēdus. Pāris reizes tomēr to izdarīju, bet tad spranda un galva sāk sāpēt vēl intensīvāk un nekas cits neatliek kā likties atpakaļ guļus. Man izmērīja temperatūru – 36.9. Spiediens esot normāls. Guļu un blenžu griestos, jo nav spēka nekam citam. Pat ne filmai. Plus, ir gaišs. Kāda filma, kad Tev pa logu, starp skujukoka zariem tieši sejā spīd saule?

17:39 man atnes vakariņas. Makaroni sajaukti AR VISTAS GAĻU, toveris ar krējumus (but why?), divas maizes šķēles, visai gardi skābo kāpostu salāti, biezpiena sieriņš ar mango un tēja. Makaronu un krējuma traukus skipoju. Apēdu salātus, kuri ir tiešām garšīgi, divas maizes šķēles, izdzeru tēju un noēdu biezpiena sieriņu. Bezspēkā atkrītu atpakaļ gultā. Guļu un blenžu griestos.

Kad satumst, ieslēdzu filmu. Šovakar ”The Curious Case of Benjamin Button”. Filmu gan vairāk klausos, jo spranda un galva sāp tā, ka pakustēties īsti nevaru. Padzerties saņemos reti, jo nav spēka pagrābt ūdens pudeli. Viss sāp. Pie uzkodu somas netieku, jo tas nozīmētu piecelties sēdus, kam man vairs nav spēka. Biš arī sāk krist ciet širmis. Man reāli ieslēdzas kaut kāda depresija. Man šķiet, ka es no šejienes ārā vairs netikšu. Viss tā sāp, spēka nav un ar to arī viss beigsies…

Ap 20:30 palātā ienāk māsiņa, ieslēdz gaismas, es atkal mazliet extra pamirstu, bet savācu spēkus piecelties sēdus. Māsiņa saka, ka liks katetru rītdienai. Nu,ok. Uzliek žņaugu, meklē vēnu…nu, knapi atrod. Tūdaļ durs un likts katetru, bet…katetra brāķis. Aizies samainīt. Atlaiž žņaugu. Atnāk ar jauno katetru. Uzliek žņaugu, meklē vēnu…It kā, atrod. Dur…un nav. Saliek plāksterus, atvainojās, saku, ka viss ok. Provēsim otrā rokā. Uzliek žņaugu, meklē vēnu…nu, nekā. Sāk spriest, vai provēt otro reizi vai saukt citu māsiņu, jo pēc pirmā fail’a viņai mazliet trīcot rokas. Mierinu vinu, ka viss būs labi, gadās utt. Viņa nolemj, ka tomēr sauks citu māsiņu. Atnāk otra, uzliek atkal žņaugu, meklē…ne sūda. Trīs vietās lika žņaugu, līdz kaut kādu kripatiņu vēnas atrada. Teica vēl kaut ko, ka man esot, šķiet, šķības vēnas. Pati Tu šķība! Iedur, ieliek katetru un prasa, vai es neesmu tikko kafiju dzēris, jo asinis ejot pa gaisu. Pirmā māsiņa saka: “nu, es viņam to žņaugu noturēju, tad Tu, nav brīnums!” Notestēja katetru…viss ok. Varu nīkt tālāk. Guļu un blenžu griestos. Viss sāp, viss slikti.

Ap deviņiem atkal nāk cita māsiņa piedāvāt miega mikstūru. Šoreiz es pat neatsakos. Viņa man ielej to mazo šotglāzīti ar to virumu. Nolemju sagaidīt, kad beigsies filma un tad dzert. Filma beidzas ap desmitiem vakarā, nolieku nost iPadu, laiks dzirai. Tas ir, šķiet, pretīgākais šķidrums, kuru esmu dzēris…Nu, gandrīz jebkad. Uzdzeru ūdeni, bet tāpat tā pretīgā garša ir visur. Turos, lai to visu neizvemtu ārā. Apguļos uz sāna, jūtu, ka tā roka, kurā katetra sāp. Laikam, ka baigi samocīta. Jūtu, kā dzira sāk iedarboties. Roka sāp, spranda sāp, galva sāp, viss ir slikti. Ceru tik, ka iemigšu, pirms tā dzira parauj. Iemiegu.

[somaamin]

Spanguoles ar Medu - Veselīgas Gaļas Dēļi**

**Spanguoles ar Medu - Veselīgas Gaļas Dēļi**

Spanguoles ar medu ir ne tikai garšīgs kombinācijas, bet arī veselīgs uzkodu veids. Šeit ir 8 aspekti, kas attiecas uz šo spanguoļu un medus apvienojumu.

**1. Trintos spanguolės ar medumi un česnaku**

Viena no populārākajām veidām, kā baudīt šo kombināciju, ir trīnāt spanguoles ar medu un česnaku. Tas ne tikai garšo labi, bet arī piedāvā veselīgas īpašības.

**2. Spanguolių receptai imunitetui stiprināšanai**

Spanguoles ir bagātas ar C vitamīnu, un kad tās apvieno ar medu, jūs iegūstat veselīgu veidu, kā stiprināt savu imunitāti.

**3. Trintos spanguoles ziemai**

Ziemas mēnešos spanguoles var būt izcils uzkoda, jo tās ir pieejamas un sniedz vitamīnus, kas ļauj jums saglabāt enerģiju.

**4. Spanguolės ar medumi un ingveru**

Pievienojot ingveru spanguolēm ar medu, jūs varat pievienot unikālu garšas dimensiju un piedāvāt veselīgu piedzīvojumu.

**5. Spanguolės ar medumi ziemai**

Spanguoles ar medu ir īpaši iecienītas ziemas uzkodas, jo tās sniedz siltumu un papildina jūsu ķermeni ar nepieciešamajiem uzturvielām.

**6. Vai spanguoles palielina rugstingumu?**

Ir mīti par to, ka spanguoles var palielināt organismā rugstingumu, taču patiesībā tās piedāvā daudz labumu veselībai.

**7. Spanguoles ziemai**

Ziemas laikā, kad citi augļi var būt reti pieejami, spanguoles paliek garšīgs un veselīgs uzkods.

**8. Trintas spanguoles ar cukuru**

Ja medus šķiet pārāk salds, jūs varat mēģināt spanguoles ar cukuru, lai saglabātu ēdiena saldumu un garšu.

Spanguoles ar medu ir garšīgs un veselīgs veids, kā baudīt šo augli. Neatkarīgi no tā, vai jūs tos trīnat, gatavojat dažādus receptus vai vienkārši apēdat tos kā uzkodi, jūs saņemsiet daudz labumu veselībai un garšai.

Spanguoles ar Medu

Trintos spanguolės ar medumi un česnaku

 Trintos spanguoles ziemai

Spanguolės ar medumi ziemai

Spanguoles ziemai

[bb-latvija]

Lai pagatavotu bezgala gardu un sulīgu lazanju, būs nepieciešams nedaudz laiks. Bet rezultāts būs tā vērts. Piedāvājam izmēģināt lazanjas recepti no raidījuma "Vakariņš ar savējiem’", kad to galdā cēla namamāte Diāna. Nepieciešams: Lazanjas plāksnes; Maltā gaļa 1:1 cūka un liellopu; Sīpols; Tomātu mērce; Šampinjoni; Gurķu mērce; Siers Pagatavošana: Uz pannas apcep gaļu un sasmalcinātus sīpolus. Pievieno šampinjonus. Kad viss apcepies pannā pievieno tomātu mērci. Tikmēr nedaudz uzvāra lazanjas plāksnes, lai paliek mīkstas, bet neizvārās līdz galam. Cepamtraukā kārto lazanjas sloksnes, uz tām klāj maltās gaļas masu un pārkaisa ar rīvētu sieru. Dažās no kārtām iesmērē balto gurķu mērci. Pēdējo kārto bagātīgi pārber ar rīvētu sieru. Liec krāsnī cepties un baudi vēl siltu! Vai esi gatavs svinēt svētkus ar slavenībām kā ar savējiem? Piesakies šovam "Vakariņš ar savējiem" ej.uz/vakariņš_pieteikums Nav nozīmes, cik liels ir Tavs mājoklis, galvenais, ka esi atvērts piedzīvojumiem! Un par vakariņu budžetu Tev nebūs jāuztraucas!

[ilserre]

Tēta tētis 0057

Gandrīz kā kurortā

Nezinu, kur un kādos darbos strādā pārējie no izsūtīto sastāva, izņemot tilta būves brigādi, bet man sākas jauns ziemeļu epopejas posms. Šoreiz tiešām mana skola ar krievu valodas stundām ir man palīdzējusi.

Kopā ar abiem večukiem eju 4-5 km uz priekšu pa šo pašu ceļu, uz kura mēs strādājām. Karte ir iedota manā pārziņā. Pēc 0,5 km atrodam divas vecas barakas. Tajās ir divstāvu lāvas gulēšanai. Laikam iepriekš šeit ir mitinājušies meža cirtēji, arī izsūtītie kā mēs. Kā visas mājas šeit, tā arī šīs ir būvētas no apaļiem baļķiem. Barakas ir uzbūvētas pamatīgas, bet tāpat ziemā lai nenosaltu būtu vajadzīgi otrie logi. Noskaidrojas arī mums paredzētais darbs. Mums vajag vairākos cirsnai plānotos kvartālos uzskaitīt kokmateriālus, pareizāk, tur augošo baļķu kubatūru.

Viens no maniem darba biedriem ir vārdā Semjons. Viņš ir 40-45 gadus vecs ar pēdējā karā bojātiem kakla skriemeļiem, tāpēc viņš nevar pagriezt galvu. Ja kaut kas ir labi jāsaredz sānos, tad viņam jāpagriež viss ķermenis. Otrs vīrs Aleksandrs ir vecāks. Izrādās, ka viņš ir viens no tiem, kurš ar ģimeni dzīvo šīs upes krastā dažus km uz augšu. Abi vīri esot ar visām ģimenēm kolhozu dibināšanas laikā uz šejieni izsūtīti kā "kulaki" un tad savas ģimenes nodibinājuši jau šeit. Abiem šiem krievu vīriem ir medību bises.

Semjons ar stīvo kaklu ir lielāks runātājs. Jau otrajā dienā viņš mani pārsteidz ar vienu teikumu, kuru pēc tam nevarēju aizmirst pat visu vasaru. Viņš man saka: "Ваня, 15 лет тому назад я приехал сюда такой как и ты, видишь, живу и ты жить будешь". Tas ir, "Vaņa (krievu saīsinājums manam latviešu vārdam Jānis), 15 gadus atpakaļ es atbraucu šurp tāds pat kā tu, un redzi, dzīvoju, un arī tu te dzīvosi". Tajā brīdī es gan vēl nezināju, ka viņi ir izvesti uz šejieni 1930. gadā. Semjons bija no Nižnajas Novgorodas, Aleksandrs bija no Tulas apkārtnes, un tā kā viņi bija "kulaki", tad bija bez tiesībām no šejienes izbraukt. Tagad gan Semjonam kā kara invalīdam tādas tiesības jau bija atgrieztas. Sieva viņam esot Arhangeļskā. Viņš teica, ka ar sirdi un dvēseli esot mednieks, tāpēc kā ziemu, tā vasaru dzīvojot šeit, un tikai retas reizes, ar kuģīti aizbraucot pie sievas un aizvedot gaļu, ja to izdodas nomedīt, bet tikai ziemā. Semjona teiktais man sanāca kā sitiens ar vāli par pieri. Tā laikam sanāk tas "Домой, скоpo домой" ('Mājās, drīz mājās'). Visu vasaru domāju, vai patiešām tēva mājas un Dzimteni vairs neredzēšu?

Pirmajās dienās brīnījos, kāpēc šie vīri ir paņēmuši tikai maizi un nedaudz citu produktu. Izrādās, ka ar līdzpaņemtajām bisēm viņi veikli šauj meža irbītes, kuru šeit ir diezgan daudz. Tie ir brūnpelēki baloža lieluma putni, kuri mežā uzspurdz pie pašām kājām un apsēžas netālu koku apakšējos zaros, nekur tālu vairs neaizlidojot. Semjons ar stabulīti, kuru iztaisījis no zāles stiebra, veikli atdarina irbīšu čiepstienus. To pūšot, irbītes tiek maldinātas, un tām var pienākt pavisam tuvu, tāpēc tās nošaut viņiem nav nekādu problēmu.

No mājas Aleksandrs ir paņēmis nedaudz kartupeļu. Putraimi laikam saņemti manā uztura devā. Viņi produktus daudz nepērkot, jo iznākot dārgi. Šeit mēs ēdam kopā. Izvārītā irbīšu gaļa ir ļoti garšīga un mīksta. Ar pašreizējo lielo apetīti, es viens apēdu gandrīz tikpat, cik viņi abi kopā, bet man to neviens šeit neliedz. Viņi mani saprot. Pēc kādas nedēļas mana apetīte rimstas un ēdu ne vairāk kā viņi. Aleksandrs ir atnesis no mājām arī briežu gaļu. Tā ir ļoti sālīta, tāpēc ilgi jāmērcē. Viņi to uzglabājot ieraktu zemē. Mēs to ēdam tajās dienās, kad uz mežu neejam.

Izrādās, ka abiem vīriem ir slikti ar izglītību. Viņi esot izmācījušies tikai kādas divas klases, jo kulakiem kā tautas ienaidniekiem izglītība neesot paredzēta. Viņi gandrīz neprot ne lasīt, ne rakstīt. Tagad skaidrs, kāpēc viņiem bija vajadzīgs kaut cik izglītots palīgs.

[thefoulbeast]

Jau atkal vasaras svelme. Jau atkal sviedri starp maniem pirkstiem, Atkal gaistošā vēsma, Atkal nebeidzami garās dienas, atkal. Ietinos dabas karstajā klēpī, Tūkstu ar katru viņas elpu. Smags, mitrs gaiss gar maniem deniņiem, Smacējoši saules stari krīt - Tepat - Caur logu uz vēsā lamināta. Jau atkal vasaras svelme. Ezers, kur slīcināt bēdas un slīkt, Upe, kas mani izspļautu krastā, Jūra kas aiznes visas manas rūpes, Okeāns klusais – un vairāk nekas.

-LAPARASKOPISKA ĶIRURĢIJA-

Uz brīdi zālē ir klusums. Harmoniskā skalpele taustās taukos Kā nokaunināts suns, Meklēdams kumosu pāršķeltā vēderā. Lūkojos uz video-ekrānu, apburts, Kā knaibles satver miesu, Kā tauki kūst Pie ultraskaņas. Ķirurgijas asistents lidinās - še un te - Nesdams šo un to operācijas māsai, Iztraucēdams manu vieglo atpūtu stūrī, Kur skats ir skaidrākais. “Kas šis par orgānu?” ķirurgs mums jautā, Taustīdams spīdīgo pancreas, Ar savu līkumotās artērijas kroni. “Uz kurieni no šejiens plūst asinis?” Vēna kā virve, cieši piegulst kuņģa sienai. Viņš satver, atver, Griež un izvelk Audu paraugus caur troakāru, Lai tos pārbaudītu Histopatoloģiski. Lēni, nemanāmi, zāle piepildas. Ar neveiklu ceptas gaļas smaržu. Acis saasaro, Un mute paliek slapja Aiz maskas, kur neredz. Vai tu šeit esi pirmoreiz? Atceries – gaļa ir gaļa - Un tā tik skaisti satilpst mūsos iekšā. Āda, fascijas, muskuļi, kauli, Orgāni vēl – cauri un cauri. Uzšķērd, iemērc roku brūcē, Griez un pārkārto līdz patīk, Līdz ķermenis kā jauns.

Decided to do some readings again. Enjoying the sound of my own voice lol

[sustalife-blog]

Dzimumlocekļa sakne (radix): tā ir pievienotā daļa, kas sastāv no // https://t.co/kXexVOPkTO ///  dzimumlocekļa spuldze vidū un dzimumlocekļa kruss, viens abās spuldzes pusēs. Tas atrodas virspusējā starpsienas maisiņā. Dzimumlocekļa ķermenis (korpuss): Tam ir divas virsmas: muguras (posterosuperior uzceltā dzimumloceklī) un vēdera vai urīnizvadkanāla (pavirša dzimumloceklī vērsta uz leju un atpakaļ). Ventrālā virsma ir iezīmēta ar rievu sānu virzienā. Epitēlijs dzimumlocekļa sastāv no vārpstas āda, priekšādiņa un priekšgala gļotāda priekšādiņas iekšpusē un pārklājot dzimumlocekļa dzimumloceklis. Epitēlijs nav piestiprināts pie pamata vārpstas, tāpēc tas var brīvi slīdēt turp un atpakaļ.[5]

Struktūra

Cilvēka dzimumloceklis sastāv no trim kolonnām audi: divi corpora cavernosa gulēt blakus viens otram muguras puse un viens corpus spongiosum atrodas starp tām uz ventrālā puse.[6]

Spongiosum korpusa paplašinātais un sīpolu formas gals veido dzimumlocekļa dzimumloceklis ar diviem specifiskiem sinusoīdu veidiem, kas atbalsta priekšādiņa vai prepuce, vaļīga ādas kroka, kas pieaugušajiem var ievilkties, lai atklātu dzimumlocekli.[7] Vietu dzimumlocekļa apakšpusē, kur piestiprināta priekšādiņa, sauc par frenum vai frenulum. Noapaļoto dzimumlocekļa pamatni sauc par vainags. The starpsienu raphe ir pamanāma līnija dzimumlocekļa apakšpusē. Cilvēka dzimumlocekļa anatomiskā shēma

The urīnizvadkanāla, kas ir urīnceļi, šķērso corpus spongiosum, un tā atvere, kas pazīstama kā gaļa /miːˈeɪtəs/, atrodas uz dzimumlocekļa dzimumlocekļa gala. Tas ir fragments abiem urīns un par ejakulācija gada sperma. Sperma tiek ražoti sēklinieki un glabājas pievienotajā epididymis. Ejakulācijas laikā spermu dzen uz augšu vas deferens, divi kanāli, kas iet pāri un aiz urīnpūšļa. Šķidrumus pievieno sēklas pūslīši un vas deferens pārvēršas par ejakulācijas kanāli, kas pievienojas urīnizvadkanālam iekšpusē prostatas dziedzeris. Prostatas, kā arī bulbourethral dziedzeri pievieno vēl sekrēcijas, un sperma tiek izvadīta caur dzimumlocekli.

The raphe ir redzamā grēda starp sānu dzimumlocekļa puses, kas atrodas dzimumlocekļa vēderā vai apakšpusē, ejot no gaļas (urīnizvadkanāla atveres) pāri sēklinieku maisiņš uz starpenē (laukums starp sēklinieku maisiņu un tūpļa ).

Cilvēka dzimumloceklis atšķiras no citiem zīdītājiem, tā kā tam nav baculum (vai erektilais kauls), un tā vietā pilnībā paļaujas uz asinīm, lai tās sasniegtu uzcelt stāvokli. Distālā saite balstās uz dzimumlocekļa dzimumlocekļa un spēlē neatņemamu lomu dzimumlocekļa fibroskeletonā, un struktūru sauc par "os analog" - terminu, ko izdomāja Geng Long Hsu reprodukcijas enciklopēdijā.[9] Tas ir paliekas baculum attīstījās, iespējams, mainoties pārošanās praksē.[10]

Cilvēka dzimumlocekli nevar izvilkt cirkšņā, un tas ir lielāks nekā vidēji dzīvnieku valstī proporcionāli ķermeņa masa. Cilvēka dzimumloceklis pārvietojas no mīkstas kokvilnas līdz kaulainai stingrībai, ko izraisa dzimumlocekļa artēriju plūsma, kas svārstās no 2-3 līdz 60-80 ml / min, nozīmē ideālāko vidi, lai Paskala likumu piemērotu visā cilvēka ķermenī; kopējā struktūra ir unikāla.[9] Izmērs Galvenais raksts: Cilvēka dzimumlocekļa izmērs

Dzimumlocekļa mērījumi atšķiras, un pētījumos, kas balstās uz pašmērījumu, vidējais lielums ir ievērojami lielāks nekā mērījumos, kurus veikuši veselības aprūpes speciālisti. Sākot ar 2015. gadu, a sistemātiska pārskatīšana no 15 521 vīrieša (un līdz šim labākais pētījums par šo tēmu, jo priekšmetus mērīja veselības aprūpes speciālisti) secināja, ka vidējais uzcelt cilvēka dzimumlocekļa garums ir 13,12 cm (5,17 collas), savukārt uzceltā cilvēka dzimumlocekļa vidējais apkārtmērs ir 11,66 cm (4,59 collas).[3][4]

Starp visiem primātiem cilvēka dzimumlocekļa apkārtmērs ir vislielākais, bet tas ir salīdzināms ar šimpanze dzimumlocekļa un dažu citu primātu dzimumlocekļu garumā.[11] Dzimumlocekļa izmēru ietekmē ģenētika, bet arī ar tādiem vides faktoriem kā auglības zāles[12] ķīmiskā / piesārņojuma iedarbība.[13][14][15] Visilgāk oficiāli dokumentēto cilvēka dzimumlocekli atrada ārsts Roberts Latou Dikinsons. Tas bija 34,3 cm (13,5 collas) garš un 15,9 cm (6,26 collas) apkārt.[16]

[raksturaksti]

Banketi un vēl tortes pēc pasūtījuma, kur var griezties pēc gardumiem?

Viss ātri izmainās un vēl attīstās pie tam, kad senāk tāda iestāde piemēram, kā konditoreja varēja būt vienīgi gardumu cienītāju vieta, tad patlaban tur var būt ne vien tortes uz pasūtījumu, bet tajā pat brīdī varētu būt sūtītas, piemēram, uzkodas banketam. Protams, tad ir diezgan parocīgi, ka var ieskriet tikai vienā vietā, kurā iespējams gan pasūtīt torti, tā arī var būt saplānota visa banketu ēdienkarte. 

Turklāt daudzu uzņēmumu pakalpojumu sortimentā būs pat galda klāšana, kas noder, ja būs organizēts kāds darba pasākums vai varbūt vienkārši atpūta pie dabas ar draugiem vai ģimeni.

Nepieciešama galdu klāšana izbraukumā? Tieši par ko būtu jāpadomā?

Jums ir jāorganizē banketi, taču nav skaidrs ar ko sākt? Pirmkārt, ir jāsaprot, cik tieši viesu Jums būs. Pēc tam Jums būs saprotams, cik tad liela galdu klāšana pēc cenas Jums būs(ieskaties te - http://www.francumaize.lv/produkcija/). Un ir jāatrod vieta, kur tiek taisīti banketi. Nenoliedzami, nav problēmu sameklēt tādu vietu, kurā var sameklēt tortes pēc pasūtījuma Rīgā vai citās Latvijas pilsētās, bet uzkodas banketam, kā būt ar tām? Par laimi, šobrīd dažādas konditorejas Rīgā, kā arī citur Latvijas teritorijā piedāvā ne tikai kūkas, bet, protams, arī uzkodas banketam, pie tam arī varētu būt piedāvāta galdu klāšana izbraukumā. Kad viss tiek pasūtīts vienā vietā, tas ir ērti un vēl ātri. Parasti konditoreja iesaka, cik tad daudz vajag uzkodu kā arī gaļas, tā kā banketi tiem ir jau parasta lieta. Viss pie kā būs jāpiedomā, būs tikai norises vieta un paša pasākuma norise.

Kur pasūtīt garšīgu kliņģeri? Izlases nosacījumi

Vajadzīgas tortes uz pasūtījumu? Pirmais ar ko jāsāk, būs jāsameklē tā konditoreja, kuras darbu bildes Jums patīk vislabāk un pēc tam ir jāķeras pie atsauksmēm. Tā kā rekomendācijas būs viennozīmīgi tas, kas rada mūsu redzējumu tieši par izvēlēto vietu. Šobrīd tortes pēc pasūtījuma Rīgā tad ir pieejamas pie ļoti daudziem uzņēmējiem, taču, mainoties kopējam tirgum, tie ir mainījušies. Daudzas konditorejas Rīgā šodien piedāvā cilvēkiem uzkodas banketam un pat galdu klāšana izbraukumā kļūst par ierastu lietu. Šajā variantā ieteicams apskatīties bildes no jau padarītajiem darbiem, šajā gadījumā Jūs varēsiet saprast vai šī konditoreja Jums derēs. Uzzvaniet, kādā veidā konditoreja komunicē ar tās klientiem ir pārbaudīts rādītājs, kāda tad var būt Jūsu sadarbība. Protams, galdu klāšana cenas ziņā var arī nebūt lēts pasākums, taču nebūs vēlams samaksāt pilnu summu. Maksimāli piecdesmit procentus no summas, lai jebkuru pretrunību gadījumā būtu arī drošības spilvens.

[zinulapa]

Banketi un vēl tortes pēc pasūtījuma, kur var griezties pēc gardumiem?

Viss ātri izmainās un vēl attīstās pie tam, kad senāk tāda iestāde piemēram, kā konditoreja varēja būt vienīgi gardumu cienītāju vieta, tad patlaban tur var būt ne vien tortes uz pasūtījumu, bet tajā pat brīdī varētu būt sūtītas, piemēram, uzkodas banketam. Protams, tad ir diezgan parocīgi, ka var ieskriet tikai vienā vietā, kurā iespējams gan pasūtīt torti, tā arī var būt saplānota visa banketu ēdienkarte. 

Turklāt daudzu uzņēmumu pakalpojumu sortimentā būs pat galda klāšana, kas noder, ja būs organizēts kāds darba pasākums vai varbūt vienkārši atpūta pie dabas ar draugiem vai ģimeni.

Nepieciešama galdu klāšana izbraukumā? Tieši par ko būtu jāpadomā?

Jums ir jāorganizē banketi, taču nav skaidrs ar ko sākt? Pirmkārt, ir jāsaprot, cik tieši viesu Jums būs(vairāk skatīt te - beķereja). Pēc tam Jums būs saprotams, cik tad liela galdu klāšana pēc cenas Jums būs. Un ir jāatrod vieta, kur tiek taisīti banketi. Nenoliedzami, nav problēmu sameklēt tādu vietu, kurā var sameklēt tortes pēc pasūtījuma Rīgā vai citās Latvijas pilsētās, bet uzkodas banketam, kā būt ar tām? Par laimi, šobrīd dažādas konditorejas Rīgā, kā arī citur Latvijas teritorijā piedāvā ne tikai kūkas, bet, protams, arī uzkodas banketam, pie tam arī varētu būt piedāvāta galdu klāšana izbraukumā. Kad viss tiek pasūtīts vienā vietā, tas ir ērti un vēl ātri. Parasti konditoreja iesaka, cik tad daudz vajag uzkodu kā arī gaļas, tā kā banketi tiem ir jau parasta lieta. Viss pie kā būs jāpiedomā, būs tikai norises vieta un paša pasākuma norise.

Kur pasūtīt garšīgu kliņģeri? Izlases nosacījumi

Vajadzīgas tortes uz pasūtījumu? Pirmais ar ko jāsāk, būs jāsameklē tā konditoreja, kuras darbu bildes Jums patīk vislabāk un pēc tam ir jāķeras pie atsauksmēm. Tā kā rekomendācijas būs viennozīmīgi tas, kas rada mūsu redzējumu tieši par izvēlēto vietu. Šobrīd tortes pēc pasūtījuma Rīgā tad ir pieejamas pie ļoti daudziem uzņēmējiem, taču, mainoties kopējam tirgum, tie ir mainījušies. Daudzas konditorejas Rīgā šodien piedāvā cilvēkiem uzkodas banketam un pat galdu klāšana izbraukumā kļūst par ierastu lietu. Šajā variantā ieteicams apskatīties bildes no jau padarītajiem darbiem, šajā gadījumā Jūs varēsiet saprast vai šī konditoreja Jums derēs. Uzzvaniet, kādā veidā konditoreja komunicē ar tās klientiem ir pārbaudīts rādītājs, kāda tad var būt Jūsu sadarbība. Protams, galdu klāšana cenas ziņā var arī nebūt lēts pasākums, taču nebūs vēlams samaksāt pilnu summu. Maksimāli piecdesmit procentus no summas, lai jebkuru pretrunību gadījumā būtu arī drošības spilvens.

[theagnis]

Gaļas plate 🙃🙃🙃👍 #agyfood #agnisberg #reiniscafe #reinatrase #reiņatrase #foodie #foodblogger #foodlover #foodies #foodpics #yummy😋😋 (at Reiņa Trase) https://www.instagram.com/p/CoiDeB6IfXN/?igshid=NGJjMDIxMWI=

[jauniekartupelisi]

22. Piedzīvojumi

Ceturtais marts. 9:12 man zvana telefons. Slimnīca. Paceļu, un mani informē, ka man var pieturēt vietu palātā, ja varu līdz 11iem būt tur. Es speciāli nekādus darbus neesmu ieplānojis (pirmdienās). Ja nu šāds brīnums notiek? Saku, ka pakošos un mēģināšu tikt. Nolieku klausuli, aizeju izvemties, Dana saka, ka aizvedīsot mani. Bez baigajām debatēm, piekrītu. Lieku somā tehniku, un drēbes, našķus sapako Dana. Kaut kā apģērbjos? Viss šis process man aizņem ārkārtīgi daudz laika, jo visu daru lēnām, un tizli un uz robežas ar to, lai nezinātājam tas liktos smieklīgi. Tūdaļ jau iesim ārā pa durvīm. Bet man vajag vēlreiz pavemt, pirms došanās uz slimnīcu. Kamēr veicu šo burvīgo procesu, Dana jau aizstiepj līdz mašīnai visas manas pekeles. Dodamies ceļā, pa ceļam uz slimnīcu, prātoju, ko un, kā teikšu ārstiem. Viena no debatēm ir par to, kā pasniegt manu vemšanu. "esmu vēmis" - 15 no tām. Vai "Pēdējo četru dienu laikā, esm vēmis - 10 reizes, divas no tām šorīt".

Ierodoas slimnīcā, atrodu nepieciešamo neiroloģijas nodaļu, atvados no Danas un dodos uz reģistrāciju. Pers. apl. Dok., es apdrošināšanas polises karte, visādi jautājumi. Ierastais. Dod man ap roku aproci, kura, joprojām, apstiprina, ka esmu vīrietis. Reģistrācijas dāma prasa: vai tad tur jābūt rakstītam kam citam? Atceros pajautāt par ēdienu. Saku, ka neēdu gaļu jau 11 gadus, vai šoreiz varu dabūt ēst kaut ko bez gaļas, nevis visu laiku būt badā/pusbadā? Nez vai vemšana un brutāla caureja ir gana medicīnisks iemesls, lai man nedotu gaļu? Nepajautāju. Un, netcami, bet šoreiz esmu vieninieka kamerā. Bez piržošiem, rīstījošamies, un klepojošiem, un elsojošiem onkuļiem. Šoreiz visas šīs darbības veikšu es viens pats. Mazais Prieciņš!

Iekārtojos un pārģērbjos un gaidu. Nav ilgi jāgaida, līdz ierodas divas dakteres un stādās priekšā, jautā, par ko sūdzamies. Izstāstu epopeju, uzdod jautājumus, atbildu uz tiem. Visu pieraksta. Veic visādus ierastos āmurīša un staigāšanas (krišanas) testus. Kārtējo reizi apstiprina, ka kājas man esot stipras. Bet pleciem notiekot muskuļu nodilšana. Pastāsta, kādas lietas gribetu pārbaudīt, kāds būs process utt. Pajautāju par bezgaļas ēdienu, uz ko daktere atbild, ka, iespēju robežās, man nāksies vienkārši pastumt porcijas malā gaļu un ēst to, ko varu. Lieliski, it cita slimnīca, bet tie paši gaļainie piedzīvojumi. Palūdzu, lai tad vismaz dod man normālu ēdienu, nevis kā iepriekš visu tikai šļurā, jo es varu sagremot un norīt lietas. Daktere mazliet pārsteigti pārjautā, vai man tiešām neesot rīšanas problēmu? Viņa paņem saldējuma kociņu un iestūķē man rīklē. Abas ar otru dakteri kaut ko runā savā ārstu-citplanētiešu valodā. Pārjautā vēlreiz, vai tiešām neesot problēmuar rīšanu. Apstiprinu, ka nav bijušas. Viņa to saldējuma kociņu, šķiet, cenšas iebāzt man rīklē, lai pakasītu pakausi no iekšpuses. Nu, lai jau izklaidējas. Kā vēlāk uzzināju, daktere atzīmējusi, ka man īsti neesot aizrīšanās refleksa. Kā vēsta piektās klases līmeņa gudrība.

Dakteres ir prom. 13:43 man atnes pirmo maltīti.Biešu zupa ar gaļu, griķi ar vistas mēRCI sānā, bezgaršīgi kāpostu salāti ar tomātu. I mean, kurš liek kāpostu salātos tomātu??WTF! Vēl ir divas maizes šķēles un zaptsūdens. Noēdu no maliņas griķus, nomoku salātus (sajūta, ka ēdu ūdeni)…ar tomātu, apēdu divas maizes šķēles un izdzeru zaptsūdeni. Guļu un blenžu griestos.

Šķiet, pēc plkst. 16iem man atnāk izmērīt temperatūru. Viss čotka. Guļu un blenžu griestos. Dārzeņu ķēpa ar cīssiņu, kuru, par laimi, varu nostumt malā, toveris ar krējumu (but why??) un divas maizes šķēles, un tēja un viens cepums. Apēdu ķēpu, apēdu maizes šķēles ar pH sviets gabla uz katras, jo ar man piešķirto karoti to sviestu nedz var normāli dabūt ārā no iepakojuma, nedz izsmērēt uz maizes šķēles. Izdzeru tēju un apēdu savu vienu cepumu. Guļu un blenžu griestos.

Kad satumst, sadūšojos izķeksēt iPadu un ieslēgt filmu. Šovakar noskatījos divas - no "Meet Joe Black" un "Girl, Interrupted". Ap 21iem, ienāk māsiņa un piedāvā man "mikstūru" un kura nomierināšot un palīdzēšot iemigt. Phe! atsakos un turpinu skatīties filmu. Noēdu paku cashew riekstu un žāvēto ķiršu no līdzpaņemtajām uzkodām. Ap pusnakti piebeidzu otro filmu un nolemju doties pie miera. Iekārtojos neērtajā gultā un laižos miegā. Pirmā aizraujošā diena slimnīcā ir pieveikta.

[silenieks]

Suņi Liman pilsētiņā beidzamās nedēļas pārsvarā pārtiek no krievijas karavīru gaļas, jo suņu saimnieki nošauti vai aizmukuši sākoties uzbrukumam. Krievi savus kritušos neaizvāc, jo nespēj un negrib, jo nevēlas parādīt, ka viņiem ir kritušie. Ar krievu līķu savākšanu nodarbojas Ukraiņi. Savāc DNS analīzes, uzskaita un apmaina pret kritušajiem Ukrainas karavīriem. Parasti apmaiņa notiek ap 3 ukraiņiem pret 1 krievu, jo “krievi nemirstot”. Šādā veidā arī tiek vākta statistika par krievijas puses kritušajiem. Taču kamēr līķi nav savākti, tikmēr suņiem ir pārtika. #Liman #Лиман #🇺🇦 https://www.instagram.com/p/Clvt3hiM9EF/?igshid=NGJjMDIxMWI=