#Sirmu

[happinessbaby10]

[weasleymoon]

I need one of yall to write a marauders one direction au. I need Liam&Louis as James&Sirius. I need Larry Stylinson to become Sirmus Blupin. I need the songs. I need the fan speculations. I need them singing to each other and finally giving up on hiding. I need them with a good ending.

And also the girls as Little Mix or Fifth Harmony. Please?

[bb-latvija]

Vai kaķa raksturs var mainīties, tam pieaugot

Vai kaķa raksturs var mainīties, tam pieaugot

Ne visi cilvēki ir vienādi, un tas attiecas arī uz kaķiem. Laika gaitā kaķa personība nereti mainās, un ne vienmēr uz labo pusi. Mīļš, sirsnīgs kaķēns var pārtapt par sirmu, pieaugušo kaķi, kuram ir grūti izpatikt. Ja jūs interesē, kā var mainīties jūsu kaķa personība, viņam pieaugot, lasiet tālāk, lai uzzinātu, kā tā mainās līdz ar vecumu. Kaķenīte: nerātns laiks Kurš gan var aizmirst apburošos,…

[jirsen-blog]

Allianz Partners oznamuje jmenování nového generálního ředitele a klíčové změny ve vedení

Allianz Partners oznamuje jmenování nového generálního ředitele a klíčové změny ve vedení

Allianz Partners, světový lídr v B2B2C pojištění a asistenčních službách, oznámil dvě změny ve vedení a svém představenstvu. Tomas Kunzmann, dřívější generální ředitel Mobility & Assistance a člen představenstva Allianz Partners, byl jmenován generálním ředitelem Allianz Partners, nahrazuje tak Sirmu Boshnakovu. Laurent Floquet nahradil Tomase Kunzmanna jako generální ředitel Mobility &…

[engie-ivy]

(@wolfstarmicrofic It became Castle instead of Castles, hope that's okay!)

16th: Castle(s)

Hiding in an alcove with Sirius has left Remus in shock, and the girls need some details.

'Explore the Castle'

“Remus, you look as though you’ve seen a ghost.” Lily takes Remus by the shoulders and steers him towards the couch where she and the girls are sitting.

“Really?” Marlene asks, moving aside to make space for Remus. “I think he looks rather shocked.”

“That’s what I said, isn’t it?”

“No,” Marlene frowns. “You said he looks like he’s seen a ghost. Why would that shock him? It’ll be more shocking to not see one, with the way they flock all over the castle!”

“It’s an-” Lily shakes her head. “Nevermind.”

Mary leans forward in her chair. “Remus, what happened?”

“I... I was just with the others,” Remus says, gathering his thoughts. “We went to, uh... explore the castle.”

Lily purses her lips. Everyone knows by now that when The Marauders go and ‘explore the castle’, it’s synonym for planning a prank.

“So Prongs and Wormtail went to... explore the castle around the Slytherin common room, and Padfoot and I were hiding in an alcove, watching the hall to make sure no one was coming to, uh, see them explore the castle.”

“Did you blow up the Slytherin common room?” Dorcas asks, sounding hopeful.

“No, no,” Remus says. “Nothing like that. It’s just this thing that happened, that I wasn’t quite... expecting.”

All the girls stare at him expectantly.

Remus sighs. “Sirius kissed me.”

A beat of silence.

Then Mary slaps a hand over her mouth and shrieks. “Remus and Sirius! Together! Oh my, it’s what I never knew I needed!”

“Wow,” Amelia whispers admiringly. “Congratulations! I mean, sweet mother of Merlin, Sirius Black! Good for you, Remus good for you.”

“I never considered how cute you two are together!” Emmeline beams.

“Sirmus!” Dorcas says.

“Remius!” Marlene counters.

“Lupack? No, that sounds like a backpack brand.”

“Blapin?”

“That’s possibly even worse! Moonfoot?”

“Iew, that sounds like some kind of feet fungal infection.”

“Oh, gross you ruined it.”

“I know! Padfoony!”

“What kind of kiss was it?” Emmeline asks dreamily. “Was it chaste, one moment there, gone the next, leaving only the ghost of his touch like a memory of a dream, or was it more a gentle press of lips, like a wordless request, a gesture of hope and longing, conveyed only by the sweetness of his mouth, or was it an intense meeting of mouths, where you sank into the softness of his lips, perfectly slotting together in an act of long pent-up passion, or-”

“Did he stick his tongue down your throat?” Mary interrupts.

“Or that,” Emmeline shrugs.

“I mean, I suppose he is rather fit,” Lily sighs. “You could do worse. And maybe now you’ll be able to keep him in check a bit better.”

“A few steps back!” Remus holds up his hands. “As it is, Sirius and I are just friends...”

As Dorcas wiggles her eyebrows and says “Friends who occasionally explore the castle together?”, Remus has the feeling that ‘explore the castle’ is no longer synonym for planning a prank.

“You’re all getting way ahead of yourselves!” Remus protests. “Like, what does Sirius even want? He could’ve just been messing around, or having some fun, or he could’ve been experimenting for all I know! Merlin, I don’t even know what I want myself! I mean, do I really feel that way about Sirius?”

“Well, if you don’t...” Marlene begins. “You won’t mind if I ask him to go to the Ball with me next weekend, will you? I’ve always thought he looks so good in dress robes...”

Remus gives her an ice-cold stare. “I will hide your body in the Forbidden Forrest where no one will ever find it.”

Marlene, looking thoroughly unimpressed by the threat, gives him a smug smile. “Well, that answers the second question for you. As for the first,” She points over Remus’ shoulder. “I think we’re about to get an answer real soon.”

Remus turns around and sees Sirius walking up to them. He stops in front of Remus and smiles. Remus vaguely hears an excited shriek coming from Mary’s direction and some giggling from Amelia and Emmeline.

Sirius seems too focussed on him though, to be really noticing the girls’ reaction. “Hi,” he says.

“Hi,” Remus replies.

“So...” Sirius runs a hand through his hair. “I was wondering, and it is of course up to you, if maybe you’d like to go to the upcoming Ball with me, as my date?”

Several squeals and the sound of someone slapping someone’s arm in excitement sound behind Remus, but he barely notices. He just looks at Sirius, the slight flush on his cheeks, his hopeful smile, the warm look in his eyes... “Yeah,” Remus says. “Yeah, that’ll be nice. That sounds nice.”

“Brilliant!” Sirius beams and the room seems a little brighter.

Remus watches Sirius walk away. There’s a skip in his step and Remus’ chest does this weird fluttery thing. He sighs and rests his head in his hands. “Oh, Godric, help me!”

Lily pats him on the back sympathetically. “I’m afraid even Godric can’t help you now, Rem. You’re already too far gone.”

[takkytakk]

Part 2 of my Art Fight Attacks! In order of appearance:

Izumi by TheOceanDraws

Reese by Glacial_tide

Misty and Tom Whittman by Anomalydoll

Abigail, Naidia, Mia and Sophie by Animecolourful

Myiasis by Spookyham

Bookiato by eldritchpizzaparty

Lucy by mint-taiga

Verity Volant and North Pole by @sam-and-crystal

Laurie Hart by @5ci

And the Blue Lanterns OCs:

Jay by @fangirlofplenty

Sirmus by @ratscrap

Blanka by SCemtol

Princess Tula'lia by MabelSugar

Andromeda by @moldy-oats

[brokentoasterrr]

would you rather: resurrect Sirius or Remus?

okay first of all, fuck you (i love you dw) and like??? both??? sirmus???

[dailesteatris]

Sigita Paula Cepleviča par izrādi “Kareņins” (28.04.2019.)

Izrāde, kas apbūra mani ar skaistiem tērpiem, lieliskiem aktierdarbiem un patīkamiem pārsteigumiem, un tie ir palikuši man atmiņā vēl ilgi pēc izrādes noskatīšanās. Katjas Šehurinas radītie tērpi bija īsta bauda acīm. Leldes Dreimanes atveidotā Anna – tik sievišķīga! Un mākslinieces radītie kostīmi vēl vairāk izcēla aktrises skaistumu. Tā, ka grūti atraut acis. Arī Lidijas tērpi bija atmiņā paliekoši un skaisti.

Jāatzīst, ka līdz šim biju tikai dzirdējusi par Annu Kareņinu un viņas vīru, bet nebiju ne lasījusi grāmatu, ne redzējusi kādu izrādi, līdz ar to man nebija, ar ko salīdzināt. Varbūt tā pat bija labāk, jo man nebija nekādu priekšstatu par to, kādiem šiem un citiem lugas tēliem bija jābūt. Prieks bija redzēt Dreimani galvenajā lomā uz Lielās zāles skatuves, un, manuprāt, viņa pārliecinoši nospēlēja savu tēlu, kādu režisors Dž.Dž.Džilindžers to bija iecerējis parādīt šajā iestudējumā. Lieliska saspēle ar Ģirta Ķestera atveidoto Kareņinu un Ginta Andžāna Vronski. Interesanti bija redzēt Ķesteri šādā tēlā - tik vecišķu vīrieti ar sirmu bārdu, pamestu vīru, kurš jūtas nelaimīgs un sāpināts...  Toties Andžāna Vronskis savaldzināja ne tikai Annu, bet arī mani. Kad viņš parādījās uz skatuves, gribējās aizturēt elpu. Tik cēls un pārliecinošs!

/Foto: Marko Rass/

Viens no patīkamajiem pārsteigumiem bija Dārta Daneviča Lidijas lomā. Spoži nospēlēta loma! Kaut ko tādu negaidīju. Man patīk redzēt aktierus dažādos tēlos, kad viņiem izdodas mani ar kaut ko pārsteigt, un Danevičai ar šo lomu to noteikti izdevās. Kustības, mīmika, gaita un vizuālais tēls – viss kopā tik pārdomāti veidots. Burvīgi!

Vēl viens patīkams pārsteigums, ar ko visspilgtāk šī izrāde paliks manā atmiņā uz ilgu laiku, ir Ievas Florences atveidotais Kareņina un Annas dēls Serjoža, izmantojot lelli. Tas bija apbrīnojami! Apbūra mani. Brīnišķīga režisora ideja, kuru ar Santas Didžus palīdzību Florencei lieliski izdevās īstenot. Patika arī tas, ka brīžos, kad uz skatuves bija dzīvs puika (Rūdis Bikšus), nevis lelle, arī tad Serjožas balss bija nemainīga, un zēns joprojām “runāja” Florences balsī.

Pieminēt noteikti vēlos vēl arī dažas lietas scenogrāfijā, piemēram, skaistās lustras, grāmatu plauktus Kareņina kabinetā, kā arī vizuāli skaista un atmiņā paliekoša bija balles aina aiz stikla. Kopumā varu teikt, ka Džilindžera “Kareņins” ir lēna un baudāma izrāde, kuru ir vērts redzēt. Un šoreiz arī režija bija kā patīkams pārsteigums, jo kaut kas citādāks, nekā ierasts. Viss tik gaumīgi. Biju devusies uz teātri kopā ar mammu, un mums abām patika šī izrāde. Brīnišķīgi pavadīts laiks teātrī! Paldies!

[happinessbaby10]

Drew Arzas, AND Sirmu!

They're siblings, and Arzas is the oldest!

[happinessbaby10]

YOOOOOOOOO I REDESIGNED SIRMU!!

[dailesteatris]

Mūžīgās jaunības eliksīrs

Vivita Morusa par izrādi „Doriana Greja portrets” (3.02.2017)

Jāatzīst,ka vēl dažas dienas pēc izrādes noskatīšanās, tā manī raisīja pārdomas. Par jaunību, dzīves lēmumiem un galvenais, ko cilvēks ir gatavs darīt, lai sasniegtu apmierinājumu. Ignorējot savus iekšējos signālus var pazaudēt iekšējo garīgo brīvību.

Kad aizies jaunība un tai līdzi skaistums,tad iespējams piepeši atklāsies,ka nav vairs uzvaru.Vaigi iekritīs,acīs izdzisīs mirdzums un priekšā nežēlīgas ciešanas. Doriana Greja traģēdiju iespējams labāk sapratīs tie, kam uz galvas ir jau vismaz pāris sirmu matu, bet galvā iezogas doma, ka laiks rit pārāk ātri. Kurš gan nevēlētos iegūt mūžīgu jaunību? Bailes novecot sevišķi spēcīgi izjūt Dorians.

Dorians Grejs tik samulsināti naivs, jauns, nevainīgs bagātais skaistulis iepazīstas ar Bazilu Holvardu (I.Rešetins) ,mākslinieku, kurš uzglezno viņa skaisto portretu. Taču tik viegli ietekmējas no lorda Henrija(J.Žagars). Savu pievilcības vērtību apjūsmo un sāk dzīvot izvirtušu dzīvi,domādams tikai par baudām. Izmaiņas gleznotajā portretā pamana ātri vien – tas noveco.

Brīnišķīgs kopdarbs – režija, mūzika, aktieri un skatuves noformējums! Perfekts aktierdarbs, īpašs paldies Dainim Grūbem, Jurim Žagaram, Intaram Rešetinam. Dainis Grūbe (D.Grejs) vēl izcilāks nevarēja būt! Apbrīnojami!

Naivums un cinisms caurvijas visu izrādes laiku...Lai ko mēs dzīvē darītu, mēs esam un paliekam tikai un vienīgi cilvēki. Ievainojamas, jūtīgas un bieži vien viegli ietekmējamas būtnes. Neskatoties uz personīgo nogurumu, izrāde iespaidoja, stāsta galvenā doma mūžam aktuāla. Mums katram šai dzīvē ir sava loma, sava iekšējā balss, kura brīdina par sliktiem nodomiem. Sirdsapziņa ir kompass,kurš rāda mums pareizo vai brīdina par nepareizo ceļu. Tā vajadzīga katram no mums, lai virzītu taisnīguma virzienā, vairotu atbildības sajūtu pret līdzcilvēkiem, disciplinētu, kontrolētu mūsu uzvedību.Mēs varam noklusēt daudzas lietas, apmānīt visus, bet tikai ne sevi un savu sirdsapziņu...Noteikti iesaku izrādi apmeklēt!

Ieskaties jau tagad:

http://www.dailesteatris.lv/izrade/563/doriana-greja-portrets