#Laura Vārpiņa

[theaskew]

Lyrics

Dīzgon borgais rudiņs nuoca Solna kūkim lopys trauc Dīzgon osa izkapteite Vuorpys dzanūt teirumeņ' Zīma, zīma byus Zīma, zīma byus

Lai tys borgais rudiņs nuoca Jaunim ļaudim prīca nuoca Lobus mīžus nūpļuovuši Soldan' olu darejuši Kuozys, kuozys byus Kuozys, kuozys byus

Cep, māmeņa, meikstu maizi Aun, meitini, boltys kuojis Sedz, muoseņa, boltu gultu Jou deļ tevim tautys brauc Tautys, tautys brauc Tautys, tautys brauc

Lobū rūk kotrys ceļsit Gredzinteni puormaineisit Tāvam, muotei vedekleņa Maņ pošami ļaudoveņa Nu šuos dīnys byus Nu šuos dīnys byus

Meitiņ dūmoj prīca byus Niu tik tāva bāda byus Vēļ gadeņa nadzeivojse Jou iz rūku mozuleits Namīrs tev tik byus Namīrs tev tik byus

Pyrmā godā tautīts mani Tik iz rūku vīn auklēj' Ūtrejā, trešejā Nalaiž gultys maliņā Ai, voi, maliņā Ai, voi, maliņā

Kab as itū zynavuse Muotis kurpu naāvuse Muotis kurpis slydnys beja Īsleidēja tautiņuos Ai, voi, tautiņuos Ai, voi, tautiņuos

Tautiņuos – rogonuos Kai laipuoti īlaipovu Laipu lyku pī laipenis Izlaipuoti navarieju Ai, voi, navariej' Ai, voi, navariej'

Songwriters: Traditional / Kaspars Barbals / Lauma Bērza / Asnate Rancane / Martins Milevskis / Edgars Krūmiņš / Staņislavs Judins

[dailesteatris]

Dana Zālīte par izrādi “Neiespējamā msija” (29.10.2019.)

Uz diviem krēsliem vienlaicīgi sēdēt nav iespējams

Izrāde bija tāda “parasta”, apmēram tikpat “parasta” kā Arta Robežnieka atveidotais taksists Džons Smits. Tā viņu raksturoja abas Smita sievas, kuras atveido Rēzija Kalniņa un Vita Vārpiņa. Tomēr gluži parasta tā tomēr nav. Kaut vai ar to, ka, iespējams, kļuvusi par režisora Dž. Dž. Džilindžera pēdējo iestudēto izrādi Dailes teātrī, vismaz uz ilgāku laiku.

Viss jau kaut kur būtu redzēts – spilgta scenogrāfija, krāsainas parūkas, šabloniski tēli un šķietami jau dzirdēti joki. Stāsts, kas attēlots izrādē, atbilst tipiskai situāciju komēdijai. Taksists Džons Smits ir precējies, divreiz un vienlaicīgi precējies. Viņa rūpīgi sastādītais saraksts, lai abas dāmas nesatiktos, labi darbotos, ja vien nebūtu noticis kāds nelāgs atgadījums.

/Foto: Jānis Deinats, “Fotocentrs”/

Pārpratumu izrādē ir daudz, muļķīgu un smieklīgu situāciju arī. Šādas komēdijas lielākā pievienotā vērtība ir tāda, ka skatītājam ir vēlme dzīvot līdzi notiekošajam, domāt, kas notiks tālāk, kādi vēl notikumi sekos un kā galu galā viss atklāsies. “Neiespējamo misiju” ir tiešām interesanti skatīties, jo katru brīdi notiek pavērsiens.

Aktieri spēlē labi, atbilstoši žanram, kurā visi jau iepriekš ir darbojušies. Arta Robežnieka Džons ir vienkāršs taksists, kurš rūpīgi izplānojis savu ikdienu, lai tajā ietilptu attiecības ar divām sievietēm. Rēzijas Kalniņas un Vitas Vārpiņas Smita kundzes ir mazliet panaivas, mazliet neprātīgas un mīlošas. Laura Subatnieka Stenlijs visā “ārprātā” ir iekūlies pret paša gribu un nu spiests būt tam visam pa vidu. Andra Buļa un Ginta Andžāna Inspektori ir vizuāli ļoti līdzīgi, komiski un iemieso daudzas policistu steriotipiskās īpašības. Vēl stāstā piedalās Mārtiņa Upenieka atveidotais homoseksuālais kaimiņš, kura tēlojums ir īpaši kolorīts.

Jā, izrāde ir laba atpūta pēc garas darba dienas. Gaumīga situāciju komēdija ar pārpratumiem, smieklīgām epizodēm, glītiem tērpiem, atbilstošu mūziku. Tomēr neviens jau neprasa “lielo” mākslu no šādas izrādes. “Neiespējamā misija” pilda teju neiespējamo misiju – piepildīt Dailes teātra Lielo zāli. Un tas izdodas...

[dailesteatris]

Vita Jermoloviča pat izrādi “Neiespējamā misija” (22.09.2019.)

Lielie nemieri Dailes teātrī lika mazliet iespringt pirms izrādes, bet tā kā gāju uz komēdiju, tad to arī sagaidīju. Krāšņu skatuvi, košus tērpus, pārspīlēti smieklīgus aktierus. Publika jautrojās un uz izrādi noteikti pirks biļetes un brauks no Latvijas tālām un tuvām pilsētām, jo tauta ir nogurusi no rudens tumsas, lietus, drēgnuma, tuvojošās krīzes un vēl nezin no kā. Un ja teātra apmeklējums rada prieku, tad lūdzu!

Man izrādes laikā nenāca smiekli, jo galvenais varonis Džons Smits, ko spēlē Artis Robežnieks, nepārliecināja, ne viņš seksīgs, ne pavedinošs, bet drīzāk nožēlojami nelaimīgs vīrietis iekūlies sieviešu valgos. Viņš ir īsts latviešu aktieris, bet ne Reja Klūnija lugas varonis.

Pēc izrādes man radās jautājums, vai DT grand aktrises, Rēzija Kalniņa un Vita Vārpiņa nevarēja atteikties no Smita kundžu lomām, vai viņām tiešām to vajadzēja. Man viņu žēl.

Vislielāko prieku sagādāja Mārtiņa Upenieka Bobija tēls un Laura Subatnieka Stenlijs. Darbs, kas nelika vilties. Patiesi, īsti un meisterīgi.

Ja nāk virsū rudens depresija un nevēlaties Lielo Mākslu, tad Jūs gaida “Neiespējamā misija”.