#Laboratorija
Explore tagged Tumblr posts
Text
Otkrivena laboratorija za gajenje marihuane
Foto: ilustracija Policija u Čačku je saopštila da je uhapsila mještanina D.B. (41) kod koga je našla improvizovanu laboratoriju za vještačko gajenje marihuane. Policija je pretresom kuće i drugih prostorija koje u okolini Čačka koristi osumnjičeni, našla 992 stabljike kanabisa i opremu za gajenje te biljke. Osumnjičenom je određeno zadržavanje do 48 časova i on će, uz krivičnu prijavu, biti…
View On WordPress
0 notes
Text
Uvođenje postrojenja za plastifikaciju kapaciteta od 8.000kg/dan pruža mogućnost i uslužnog bojenja profila, limova i delova od aluminijuma u veoma kratkim rokovima.
Tehnološka linija plastifikacije projektovana je po najvišim svetskim standardima i čine je: linija za pripremu površine, postrojenje za farbanje i kontrola kvaliteta (laboratorija).
QUALICOAT approved!
3 notes
·
View notes
Text
Dačić: Pronađena najveća laboratorija za uzgoj marihuane u Kruševcu ikada - Društvo - Dnevni list Danas
https://www.danas.rs/vesti/drustvo/dacic-pronadjena-najveca-laboratorija-za-uzgoj-marihuane-u-krusevcu-ikada/
0 notes
Text
Ушли красиво: «Лаборатория Касперского» сделала подарок каждому американцу
New Post has been published on https://er10.kz/read/ushli-krasivo-laboratorija-kasperskogo-sdelala-podarok-kazhdomu-amerikancu/
Ушли красиво: «Лаборатория Касперского» сделала подарок каждому американцу
«Лаборатория Касперского» 16 июля сообщила о том, что покидает рынок США, и сделала это весьма оригинально и красиво. Так, каждый американец получил от компании прощальный подарок — бесплатная часть программного обеспечения для безопасности на целых полгода.
«Лаборатория Касперского» благодарит своих клиентов за выбор и доверие к её продуктам на протяжении многих лет. В знак прощания компания решила предложить пользователям в США доступ к части своего программного обеспечения безопасности бесплатно в течение полугода.
написала компания в обращении своим пользователям из США.
Вдобавок, американские пользователи «Лаборатории Касперского» получили следующие рекомендации:
• не забывайте создавать резервные копии своих данных; • будьте осторожны со ссылками и дважды проверяйте их источник, прежде чем куда-то перейти; • регулярно меняйте пароли, делая их длинными и сложными.
А вы придерживаетесь этих рекомендаций?
0 notes
Text
iznaca no laboratorijas darba daudz velak jo palidzeja vienam dzekam beigt
0 notes
Photo
21. Beogradski festival igre počeće sutra, 7. marta u prostoru Bioskopa Balkan, kada će biti održano prvo od šest vođenja kroz plesnu instalaciju-performans “Neuhvatljiva tačka odlaganja – Laboratorija zapisa”, svetski poznatog koreografa iz Grenobla Joana Buržoa.
| LookerWeekly
https://lookerweekly.com/predstave/koreograf-joan-burzoa/
0 notes
Photo
Закрытый клуб остеопатической самокоррекции "Лаборатория адаптации". Декабрь - Агапэ (2023)
Закрытый клуб остеопатической самокоррекции "Лаборатория адаптации". Декабрь
Олег Агапэ
Современная Лаборатория Адаптации — это клуб тех, кто хочет ЕЖЕДНЕВНО совершенствоваться Вас ждёт программа практических упражнений,
в которой вы повзаимодействуете со мной и лучшими тренерами моей команды
Вас беспокоят боли, зажимы, спазмы в теле. Холка и проблемы с осанкой.
Вы хотите улучшить самочувствие, но не хватает единой системы, которая шаг за шагом привела бы...
Читать далее
Подробнее на https://eground.org/threads/zakrytyj-klub-osteopaticheskoj-samokorrekcii-laboratorija-adaptacii-dekabr-agapeh-2023.112633/
0 notes
Text
Какие-то новости
BDSN
Политика, стихия
После продления перемирия между Израилем и ХАМАС случилась перестрелка, арабские телеканалы Al Arabiya и Al Hadath утверждают, что Израиль открыла огонь на территории сектора Газа. Из-за непогоды на Украине погибли 10 человек, 23 пострадали. Зеленский победил в номинации «Мечтатель» по версии издания Politico.
Местное
До конца недели можно бесплатно провериться на ВИЧ и гепатит С во всех своих филиалах Centrālā Laboratorija. В Даугавпилсе прошёл первый в истории страны чемпионат Латвии по брейкингу,
в женском финале победила 23-летняя Элиза Ясинская из Риги, в мужском финале победил 17-летний Марат Гатьятулин из Даугавпилса. Латвийцу выплатят компенсацию 5000 евро за вакцинацию против COVID, известно, что ��острадавшего прививали препаратом Pfizer, а всего в этом году Латвия потратила на подобный вид компенсаций 45 тысяч евро. AirBaltic обещает 3 тысячи евро автору лучшего дизайна ливреи Airbus A220-300, прислать свой проект его "раскраски" любой желающий может до 12 декабря этого года. Латвийские монетарные финансовые учреждения, в основном банки, за последние десять месяцев непосильного труда наработали прибыль в 596,2 млн евро, что в 2,4 раза больше, чем за тот же период 2022 года.
Разное
Исследование: прослушивание грустной музыки может снизить боль. В рамках эксперимента из канадского университета Макгилла. Собрали четыре группы испытуемых. Каждому из 63 человек давали девайс, который нагревал их руки так, как будто они держат горячую чашку.
Первой группе включали треки, которые они ранее отметили как любимые, второй — специально подобранные расслабляющие композиции, третья слушала случайную подборку, а четвертая проходила эксперимент в тишине. После этого участникам давали оценить неприятные ощущения, которые они испытали, по стобалльной шкале. Результаты респондентов из второй, третьей и четвертой групп были одинаковыми. В это же время участники, которые слушали свои любимые композиции, оценивали свою боль на 9 баллов ниже. При более тщательном анализе ученые выяснили, что наибольший обезболивающий эффект был у тех, у кого треки вызывали мурашки или сильную эмоциональную реакцию. Они отвлекали внимание мозга от неприятных ощущений. В основном это были трогательные грустные песни. Учёные считают, что такая музыка чаще вызывает подобные эмоции.
Ну что например. Portishead. Ваши варианты? А испытуемые какие-то готы собрались?
А на картинке новый рождественский свитер от Microsoft. Его посвятили популярной заставке для Windows XP. Приобрести свитер можно за 69,99 доллара. В прошлом году, кстати довольно быстро раскупили. https://gear.xbox.com/pages/windows
1 note
·
View note
Link
Turpinot HIV un hepatītu testēšanas nedēļu, SIA "Centrālā laboratorija" (CL) visās filiālēs aicina iedzīvotājus līdz 1. decembrim, kad tiek atzīmēta sagaidot starptautiskā AIDS diena, veikt C hepatīta un HIV bezmaksas testus, informēja "Repharm" komunikācijas direktore Līga Ribkinska. Latvijā ikgadēji reģistrē ap 300 jaunu HIV gadījumu. Piemēram, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2022.gadā tie bija 279 gadījumi, bet patiesais skaitlis varētu būt vēl augstāks, jo pārbaudes veic tikai daļa iedzīvotāju. Latvijā divas trīs reizes pārsniedz vidējo HIV inficēšanas līmeni Eiropā. HIV jeb "Human immunodeficiency virus", izraisīta infekcija attīstās samēra lēni, bet vīruss pakāpeniski iznīcina par imunitāti atbildīgās asins šūnas un praktiski sagrauj cilvēka imūnsistēmu. Šogad Pasaules Veselības organizācija ir aicinājusi HIV testēšanas nedēļā vienlaikus pārbaudīties arī uz C hepatītu. Arī C hepatīts Latvijā ir plaši izplatīts, un tas ir biežākais no visiem hepatīta veidiem. Ar C hepatītu saslimis cilvēks sākotnēji var justies labi un pat nenojaust, ka ir inficējies. To atklāj tikai vēlāk, veicot laboratoriskos testus. Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore, "Centrālās laboratorijas" valdes locekle Jeļena Storoženko norāda, ka pamazām sabiedrībā veidojas izpratne par šo abu slimību izraisītajām sekām ne tikai savai, bet arī savu tuvinieku veselībai, kā arī par ārstēšanas iespējām. "Lai arī daudziem no mums ir sajūta, ka šīs infekcijas mani skart nevar, dzīves realitāte ir daudz skarbāka un diemžēl šo slimību izplatības līmenis mūsu valstī ir augsts. Vienīgais veids kā atbildēt uz jautājumu, esi inficēts vai nē, ir veikt laboratoriskās pārbaudes. Ja tomēr kāds no testu rezultātiem būs pozitīvs, svarīgi atcerēties, ka pēc konsultācijas vajag obligāti vērsties pie ģimenes ārsta vai cita speciālista, piemēram, infektologa, kas izskaidros turpmāko rīcību", viņa uzsver. Profesore arī norāda, ka pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām pārbaudīties uz C hepatītu vajag regulāri. Taču veikt testu uz HIV vajag reizi gadā ikvienam seksuāli aktīvam cilvēkam. Agrīna diagnostika ļauj pacientiem ātrāk uzsākt ārstēšanu, kas palīdz ierobežot slimību izplatību, saglabāt veselību un nodzīvot pilnvērtīgu mūžu. Bezmaksas HIV un C hepatīta testēšana īstenosies sadarbībā ar SIA "Abbott Laboratories Baltics", kas šo analīžu veikšanai nodrošina nepieciešamos reaģentus un laboratorijas iekārtas. Analīzes var nodot anonīmi. Ikdienā asinis testēšanai uz HIV un C hepatīta var nodot jebkurā "Centrālajā laboratorijā" Paraugu pieņemšanas punktā ar ģimenes ārsta nosūtījumu, maksājot pacienta iemaksu, vai bez ārsta nosūtījuma, maksājot par pakalpojumu.
0 notes
Text
U Beču otvoren revolucionaran laboratorij za istraživanje vode i rijeka
U današnje se doba sve češće suočavamo s različitim vrstama prirodnih katastrofa, stoga je od velike važnosti ulagati u istraživanja i istraživačku infrastrukturu kako bi, primjerice, naučili više o vodi i rijekama. Otvaranjem novog i modernog hidrotehničkog laboratorija u glavnom gradu Austrije bečko Sveučilište za prirodne resurse i primijenjene bioznanosti BOKU moći će dati svoj doprinos u tom području. Laboratorij je smješten u 20. gradskom okrugu Brigittenau, a otvoren je 12. lipnja ove godine. Njegova je posebnost što prvi put u svijetu može istraživati procese koji se odvijaju u rijeci u stvarnom mjerilu, a cilj je rekreirati riječne procese kako bi ih znanstvenici mogli bolje razumjeti, opisati i izraziti matematičkim formulama. Kako funkcionira hidrotehnički laboratorij? Otvaranjem brane voda se preusmjerava iz Dunava, protječe kroz kanale zgrade laboratorija poput rječice, a na drugom se kraju ispušta u Dunavski kanal. Kroz laboratorij u sekundi može proteći do 10.000 litara vode, pri čemu se zbog razlike u razini vode od tri metra između Dunava i Dunavskog kanala ona ne treba upumpavati, što je također jedinstveno na svjetskoj razini. Nova saznanja kao temelj za održivu budućnost Testna faza laboratorija, koja traje od siječnja, već je pokazala da se neki procesi odvijaju drukčije nego u prijašnjim istraživanjima s umanjenim modelima. Očekuje se da će stečena saznanja iz ovog projekta značajno pridonijeti zaštiti od poplava ili suša kao i drugim područjima poput održive hidroenergije, brodarstva i zaštite okoliša. Tako bi, na primjer, u budućnosti trebalo biti moguće preciznije predvidjeti rizik od poplave. Osim toga bečko Sveučilište za prirodne resurse i primijenjene bioznanosti namjerava približiti istraživačku djelatnost zainteresiranim posjetiteljima kroz javni laboratorij na katu zgrade. Time se želi potaknuti građane da nauče više o korištenju i zaštiti rijeka. „Voda život znači – toga smo u Beču svjesni i ponosni smo na našu kvalitetnu vodu. Ove smo godine proslavili i 150. obljetnicu puštanja u rad 1. magistralnog vodovoda, a time i početak moderne bečke vodoopskrbe. Laboratorij za hidrotehniku sveučilišta BOKU inovativan je i revolucionaran istraživački projekt kojim će se moći steći važna saznanja. Ona će nam omogućiti da radimo na održivoj budućnosti”, istaknuo je bečki gradonačelnik Michael Ludwig. www.viennaoffices.hr Read the full article
0 notes
Text
Dar vienas kinų medicinos patvirtinimas ir atradimas man
Prieš kelis mėnesius turėjau įspūdingą “mokslinį laboratorinį” patvirtinimą, kad kinietiški energetiniai meridianai kūne yra ir veikia. Tik moksline laboratorija buvo mano pačio kūnas, o mokslininku buvau aš pats. Medicinos istorijoje žinoma, kad medikai eksperimetuodavo ant savo kūno ieškodami negalavimų sprendimo – tą darau ir aš jau daug metų ir pats išsigydžiau mažiausiai 3 negalavimus:…
View On WordPress
0 notes
Text
#shortsBIRN: Radoičić i 11 laboratorija marihuane #birn #radoičić #lepo...
https://youtube.com/shorts/CnTs32_H6nA?si=ggp1Vpth9i-ZdYV5
View On WordPress
0 notes
Text
13. nodaļa. Stabu ielas iestāde
Institūtā strādāju jau piekto gadu par viszemāko algu. Mani nepaaugstināja par vecāko laboranti, kurai alga bija krietni lielāka. Paaugstināšanai ieteica darba devējs, manā gadījumā – zinātniskā līdzstrādniece Austra. Bet mēs bijām sāncenses viena vīrieša dēļ. Es biju apvainojusi arī komsordzi neglītā lietā, patiesībā izteicu tikai aizdomas darba biedrenei. Viņa veiksmīgi to izstāstīja komsordzei, un izcēlās skandāls.
Mani izsauca pie partorga Bajāra, iztaujāja. Stāstīju, kā pratu. Partorgs smēķēja vienu papirosu pēc otra, rokas viņam drebēja. Saprata, ka mani nav par ko sodīt, bet apvainota bija valsts uzticības persona. Viņš bija iedzīts stūrī.
Tajā laikā nezin no kurienes mūsu laboratorijā uzradās zinātnieks ebrejs Lipmans. Viņš man pievērsa kaut kādu īpašu uzmanību, kā savulaik vakarskolā bijušais partizāns komunists Voldemārs Paegle. Viņš bieži ar mani uzkrītoši laipni runājās, interesējās par maniem materiālajiem apstākļiem. Apjautājās pārcilvēkiem, ar kuriem biju strādājusi kopā. Vai laborante Ozoliņa pret mani labi izturas? Teicu, ka viņa ir ļoti cienījama sieviete, pasniedzēja Ozoliņa sieva. Visi viņu sauca par Ozoliņa kundzi, bet viņa rājās un lūdza, lai tā nesauc. Tagad vairs nav kundzes, sauciet mani vārdā, viņa atkārtoja.
"Ak tā," Lipmans kļuva traki uzmanīgs.
Es apklusu. Man radās kaut kāda apskaidrība, ka kaut kas nav kārtībā. Viņam bija īpašas spējas ievilkt cilvēku atklātā sarunā.
"Vai," es izsaucos, "gandrīz aizmirsu nolasīt eksperimenta rezultātus." Un metos prom. Lipmans turpināja mani apstrādāt. Manu apskaidrību viņš nebija pamanījis.
Nākot uz darbu, aplūkoju savas jaunās tenisa kurpes, ko algas dienā nopirku. Man likās, ka šīs audekla kurpes ar biezpiena zoli traki labi izskatās. Pretī nāk Lipmans un smaidīdams saka:
"Nu, gan priecājas pati par savām skaistajām kājām."
"Nopirku jaunas kurpes," es aizvainoti teicu.
Iegāju laboratorijā, un sievietes tūlīt ievēroja baltās, lētās tenisa kurpes.
"Jums ir skaistas čības," Austra diezgan indīgi raudzījās uz manām kājām.
"Nē jau, man vienkārši ir skaistas kājas," es skaļi noteicu, un visi laboratorijas vīrieši kā automāti pagrieza galvas uz manu pusi. Replika par čībām viņos nebija izraisījusi nekādu interesi.
Nemanot biju sākusi apaugt ar pašaizsardzības čaulu. Dūriens pret dūrienu. Kā jūs man, tā es jums. Pati jutu, ka tas nav nemaz manā gaumē. Man nepatika ļauni cilvēki, un pati sargājos tāda būt. No mazām dienām tantes un onkuļi mācīja, ka ļaunums rada ļaunumu, prieks vairo prieku. Bēdas neuzkrauj citam. Katram jau ir pašam sava bēda, kā vēlāk rakstīja Imants Ziedonis.
Mēs vēl rakstījām piemiņas albūmos:
"Smejies, un pasaule visa Līdz ar tevi tad smies, Raudi, un zini, viss velti, Vienmēr tu raudāsi viens."
Stingri turējos pie šīs atziņas, tāpēc manā sabiedrībā vienmēr bija jautri. Vienatnē parasti kaut ko lasīju, tas man nekad neapnika, un par savām likstām nebija laika domāt.
Negaidot saņēmu pavēsti ierasties, kā toreiz teica, Stabu ielas iestādē – čekā. Nesapratu, ko tas varētu nozīmēt, tāpēc mēģināju apspriesties ar darba biedriem. Jocīgi, visi palika tādi tramīgi, nekādās runās neielaidās, pat sāka izvairīties. Laborants Maksis mani parāva malā un brīdinoši aizrādīja, ka par to nedrīkst runāt.
"Jums nevajadzēja to visiem paziņot. Tā taču ir slepena iestāde," Maksis teica.
Mani pārņēma gan panika, gan traka ziņkāre, kā gan tajā čekā izskatās. Tik daudz bija dzirdēts, arī "Baigo gadu" biju lasījusi, bet no manām paziņām neviens tur iekšā nebija bijis. Man tur bija jāierodas. Kāpēc? Neapzinājos, ka būtu darījusi ko nosodāmu. Nu, brālis bija karojis leģionā, es bēgu uz Vāciju. Tēvs bija aizsargs, vienu brīdi šucmanis, kad reiz krogā visiem zināmais Voldemārs (mēs viņu pazinām ar šo vārdu, nevis Viktors) Arājs pārdzēries gribēja nošaut manu trīspadsmit gadus veco brāli, jo tas bija svilpojis kādu lipīgu melodiju – gruzīnu tautas dziesmu "Suļiko".
Saķēris puiku pie apkakles, Arājs kratīja revolveri viņam pie deguna un kliedza:
"Tu man te svilposi Staļina meldiņus, es tev parādīšu kur tādiem vieta."
Labi, ka apkārt bija daudz cilvēku, kas trako armijnieku nomierināja. Tēvs bija pārbijies līdz nāvei, tāpēc nolēma stāties šucmaņos, lai Arājam līdzīgi trakie neapdraudētu ģimeni.
Vai čekā to visu zināja? Varbūt gribēja uzzināt? Izdomāju visus iespējamos jautājumu variantus un visas iespējamās atbildes, kādas man vajadzētu sniegt.
Atcerējos arī neseno gadījumu, kad laboratorijā ienāca bijušais komisārs, tagad vecākais zinātniskais līdzstrādnieks silikātu laboratorijā Kārlis Karlsons. Līdzi viņam kā tuvs draugs vai radinieks – neticēju savām acīm - virsleitnants Videnieks no pulkveža Galdiņa komandētā 42. pulka štāba rotas sapieru vada. Pārsteigums bija tik liels, ka pirmajā mirklī aizmirsu laiku un vietu, kur atrodamies.
"Es jūs pazīstu," izsaucos un pati pārbijos. Varbūt te neviens, arī Karlsons, neko par viņa pagātni nezina.
Atcerējos viņa trakās izdarības Kurzemes katlā, kad nakts vidū viņš uzmodināja nogurušos karavīrus, nevis lai izpildītu kaujas uzdevumu, bet lai atvestu klavieres no kaimiņu mājām virsnieku ballītei. Atcerējos arī, kā viņš stāstīja atbraukušajam pulkvedim, ka par saviem padotajiem esot drošs, tie pie krieviem nepāriešot.
Pirms tam biju runājusi ar sanitāru Šķeltiņu un vēl dažiem. Nav ne mazāko šaubu. Sanitāru Šķeltiņu ieraudzīju uz ielas. Viņš gan mani pazina un gribēja pamukt vārtu rūmē, tēlodams piedzērušu. Uzrunāju viņu, jautāju, kā te gadījies, kas noticis ar pārējiem, vai viņš ko zina. Viņi visi Kurzemē krita, tur bija briesmīgas kaujas, Šķeltiņš skaidroja.
"Es tagad slēpjos, mani sauc Zeltiņš un labāk nevienam nestāsti, ka mani satiki," turpināja Šķeltiņš.
"Pienāc kādreiz," es teicu, "man gan tagad nav pastāvīgas adreses, bet es ļoti gribētu zināt, kā un kas īsti notika Kurzemē."
Šķeltiņu-Zeltiņu nekad dzīvē vairs neesmu satikusi. Videnieks vai nu izlikās vai patiešām mani nepazina.
"Kur gan es būtu jūs saticis," viņš brīnījās, "varbūt skolā manu bardzību izbaudījāt?"
"Nē, skolā pie Jums neesmu gājusi, bet to bardzību redzēju citā vietā."
Par viņa personību man nebija šaubu. Atcerējos Kurzemē stāstīto, ka pirms kara viņš bijis fizikas skolotājs. Vai Videnieks mani pazina, vēl šodien nezinu. Man jau vairs nebija sešpadsmit, bet divdesmit divi gadi. Varbūt viņi abi ar Karlsonu nebija pilnīgi skaidrā.
Kad vēlāk apjautājos, kas tas par paziņu Karlsonam, man paskaidroja, ka viņš strādājot Slokas papīrfabrikā par inženieri. Viņi jau visi tur briesmīgi dzer, skaidroja zinātniece Vaivade. Arī Karlsons, noķēris mani klusākā vietā, brīdināja, ka visu, ko zinu, visiem nav jāstāsta. Tā arī paliku nesaprašanā, kas saistīja šos divus cilvēkus.
Visu to un vēl daudz ko citu atcerējos, kad gāju uz baigo iestādi. Kad sargs mani ielaida vestibilā, biju pārsteigta par ārkārtīgi plašo telpu ar daudziem sargzaldātiem, kas stāvēja trijās rindās. Ejot cauri šai telpai, sapratu, ka mānīgo iespaidu rada spoguļi gar sienām. Mani ieveda pavēstē norādītajā kabinetā. Aiz rakstāmgalda sēdēja neliela auguma apaļš ebrejs spilgti sarkaniem sīki sprogainiem matiem, lielu, ebrejiem raksturīgu degunu, ap gadiem četrdesmit.
Mani tas neko daudz nepārsteidza, jo Rīgā daudzi uzskatīja, ka čekā strādā gandrīz vai tikai ebreji. Atceros kādas pārgudras paziņas teikto: "Žīds – tas ir baņķieris, fabrikants, bodnieks, ielu muzikants un slavens vijoļu virtuozs, skroderis un Iielveikala direktors, tas ir Einšteins un Solomons Hillers. Bet, ja saka ebrejs, tas ir vienīgi čekists."
Tas gan bija tikai viedoklis, bet padomju laikā jau drīkstēja būt tikai viens – komunistu viedoklis. Visiem citādu viedokļu paudējiem bija viens ceļš – uz Austrumu ziemeļiem. Par to gādāja čeka, un tur strādāja ebreji. Tāds bija latviešu viedoklis tajā laikā, jo vārds ebrejs pie mums atnāca reizē ar padomju varu.
"Labdien, es te saņēmu šādu pavēsti," noliku uz galda savu papīru. Cilvēks aiz rakstāmgalda kādu brīdi mani aplūkoja, tad laipni uzaicināja apsēsties un sāka apjautāties, kā man klājas darbā un citādi. Jautājumi nebija tādi, uz kuriem būtu grūti atbildēt. Parasti neko neizdomāju, nemeloju, bet nerunāju arī neko lieku, kad mani iztaujāja amatpersonas. Cik atceros, nebija neviena tāda jautājuma, kādu gaidīju. No sarunas tā arī paliku nesaprašanā, ko viņi par mani zina un ko nezina. Nesapratu arī, kāpēc esmu šeit aicināta. Sarunas beigās čekas darbinieks teica apmēram šādu frāzi:
"Man žēl, bet domāju, ka jūs tikai strādājat. Tā kā jūs strādājat un arī mācaties, mēs jūs netraucēsim. Varat iet atpakaļ uz darbu."
Viņš sāka cilāt papīrus, un es kā neticamā sapnī atstāju baigo ēku.
To nu gan neticēju, ka viņam nebija par mani nekādu ziņu. Katrā institūtā bija slepenā daļa, kurā glabājās darbinieku "lietas", kā toreiz sauca dokumentus, kurus vajadzēja iesniegt darba vietā. Stājoties darbā, man vajadzēja uzrakstīt sīku biogrāfiju. Es to sarakstīju uz kādām piecām lapām. Kadru daļas priekšnieks to lasīja manā priekšā. Nu, es jau gan uzsvēru dramatiskos notikumus. Rakstīju, ka mani aizveda uz Vāciju darbā, nevis aizbēgu, baidoties no krieviem. Izlasījis kadrinieks Vecvagars tik smagi nopūtās, it kā es viņa pleciem būtu uzkrāvusi visas savas dzīves nelaimes. Es savukārt nopūtos atviegloti, jo biju pieņemta darbā.
Iemesls, kāpēc mani izsauca uz čeku, līdz šai dienai man palicis nezināms. Visticamāk, ka teiktajam "Man žēl," varētu sekot nepateiktais Jūs mums nederat." Domājams, aiz rakstāmgalda sēdēja smalks psihologs, kas, risinot it kā nevainīgu sarunu, noskaidroja, ka no manis nekāds ziņu pienesējs neiznāks.
Atgriezušos darbā, visi mani piesardzīgi iztaujāja: "Ko teica? Kāpēc? Vai tas var būt?" .
Blakus telpas durvīs pamanīju Lipmaņa seju. Tā bija nosodoša.
Pienāca komsordze Valentīna un skaļi, nosodoši pamācīja.
"Par ko tu uztraucies? Tā taču ir mūsu iestāde. Mūsu," viņa uzsvērti atkārtoja.
Visi izklīda un izlikās tā aizņemti savā darbā, it kā nekas cits viņus vairāk neinteresētu. Kādu laiku no manis visi tā kā vairījās, mainīja sarunu tematus, kad es tuvojos.
Reiz Lipmans man pārmetoši, bez kāda ievada, teica: "Nezināju, ka jūs visu uztverat tā personīgi."
Laikam jau viņš izkārtoja man šo gājienu uz čeku. Negaidot Lipmans nomira ar sirdstrieku. Mums vajadzēja stāvēt goda sardzē pie viņa zārka. Telpā bija sanācis liels bars piederīgo. Tie visi runāja krieviski un bija ģērbušies kā jau migranti, kas plūda Rīgā no visas savienības. Civilsieva ar palielu puiku kirzas zābakos skaļi vaimanāja. Kāds vecs vīrs, laikam viņas tēvs, izmisīgi lauzīja rokas.
"Viņi visi zaudējuši apgādnieku," čukstēja laborants Luksa, "sieva arī neko nevar no viņa mantot, jo nav likumīga. Redziet, kā viņa tēlo." Luksa nezin no kurienes bija uzzinājis, ka Lipmanis bijis ļoti bagāts, kaut kādā saistībā ar dārgakmeņiem, vērtslietām, ko viņš glabājis kādā iestādē, laikam bankā, un nu šis bars vairs netika tam klāt. Lai nu mācās paši gādāt par sevi.
0 notes
Photo
D/z/EJAS impro.performance. Interaktīva teksta performance, kur kopīgi ar apmeklētājiem ‘te un tagad’ laikā tika radīta dom.plūsma – apmeklētāji, reāllaikā norādītajā tiešsaistes platformā, izmantojot katra personīgo mobilo tālruni, varēja rakstīt ziņas – apziņas plūsmā – stāstījuma veids literatūras kritikā –, ko teksta un mediju māksliniece Diana Lelis deklamēja dzej.formā analogā sintezatora spēles pavadījumā (Raivo Mihailovs).
-да-да! – klātesošs svārsts!
… /steidzīgajā, bet mirklim apturētajā taustiņ.rakstā domu neatmet pirmais ne pēdējais teiktais/
…
ieejas biļete uz performanci = Tavas apziņas plūsmas
performances audio dokumentācija: https://soundcloud.com/raivo-mihailovs-946605902/dzejas-zivju-iela
event: https://www.facebook.com/events/556063559220415 Organizatori: Liepājas mediju mākslinieku biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab) un apvienība D/z/EJAS. Atbalsta: Liepājas pašvaldības, Liepājas Kultūras pārvaldes, Kurzemes plānošanas reģiona, VKKF, Liepājas Universitātes un RIXC, mākslas, zinātnes, kultūras un inovācijas tīkla, atbalstu.
0 notes